15.2.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/89

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”

COM(2011) 303 galīgā redakcija

2012/C 43/20

Ziņotāja: E. BUTAUD-STUBBS

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos 2011. gada 19. jūlijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”

COM(2011) 303 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 22. novembrī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (7. decembra sēdē), ar 119 balsīm par, un 3 balsīm pret, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu, jo ar to ievieš savlaicīgas un steidzamas korekcijas ES politikā. Komiteja pilnībā atbalsta paziņojumā minēto mērķi izstrādāt jaunu pieeju ES kaimiņattiecību politikai, lai nostiprinātu ES un tās partnervalstu partnerattiecības.

1.2   EESK norāda, ka minētais paziņojums var būt tikai sākums turpmākai partnerībai, un aicina ES iestādes izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, kas jāīsteno saskaņā ar 2014.–2020. gada finanšu plānu, kurā ir integrētas noteiktās prioritātes, kā arī attiecīgais budžets, lai stiprinātu partnerattiecības un ES politikas dažādos aspektus.

1.3   EESK izsaka cerību, ka ES atbilstoši paziņojumā izklāstītajai pieejai attiecībā uz EUROMED valstīm (1) pienācīgi, t.i., stingri un vienoti reaģēs uz nesenajiem notikumiem dažās kaimiņvalstīs, kurās vēl nav izveidota patiesa un noturīga demokrātija.

1.4   EESK atbalsta diferenciācijas un nosacītības principus un vajadzību veidot daudz elastīgākas attiecības ar partnervalstīm. Taču vienlaikus tā lūdz ES nodrošināt, lai, piemērojot principu “mazāk atbalsta par mazākiem sasniegumiem”, nekaitētu partnervalstu iespējai īstenot reformu procesu, ņemot vērā attiecīgās valsts attīstības tempu un līdzekļu apgūšanas spēju.

1.5   Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka šajā paziņojumā no jauna ir uzsvērta pilsoniskās sabiedrības lielā nozīme demokrātisko procesu stiprināšanā un ka atbalsts plaša spektra pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem, ir uzskatīts par vienu no prioritātēm.

1.6   EESK uzstāj, ka svarīgi valsts pārvaldības novērtēšanas kritēriji ir pilsoniskās sabiedrības darbības vide, cilvēktiesību aizsardzība, kā arī ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un reliģiskās pārliecības brīvība.

1.7   EESK ir pārliecināta, ka ES Eiropas Demokrātijas fonda (European Endowment for Democracy — EED) atbalstam pēkšņu vajadzību gadījumā ir jābūt pieejamam un nodrošinātam plašākam pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp nereģistrētu opozīcijas grupu, lokam. EED instruments ir jāizmanto papildus pašreizējiem instrumentiem, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentam (EIDHR) un Stabilitātes instrumentam.

1.8   Tādēļ EESK uzsver, ka lielāks un mērķtiecīgāks atbalsts ir jāpiedāvā darba devējiem un arodbiedrībām, un citām sociāli profesionālajām grupām, jo tās pārstāv svarīgas sociālās, saimnieciskās un politiskās dzīves jomas un var nodrošināt stabilitāti. Dažām no minētajām grupām ir bijusi liela nozīme demokrātijas ieviešanā. Komiteja atzinīgi vērtē EED plānu atbalstīt šīs grupas, bet izsaka cerību, ka šajā nolūkā tiks izmantots arī Pilsoniskās sabiedrības fonda atbalsts.

1.9   EESK aicina uzlabot ES finansēto projektu efektivitāti. ES finansējuma procedūras ir sarežģītas, un tāpēc daudzi nevalstiskie dalībnieki šo finansējumu nesaņem. Vienam no iniciatīvas mērķiem būtu jābūt vērstam uz palīdzību organizācijām iegūt līdzekļus, piemēram, veicot ES delegāciju organizētu apmācību veiktspējas veidošanā.

1.10   Komiteja aicina ES noteikt piesardzības pasākumus un labas pārvaldības pamatprincipus to partnervalstu valdībām, kuras vēlas saņemt Pilsoniskās sabiedrības atbalsta programmas 3. sadaļā paredzēto atbalstu, kas dod šīm valstīm iespēju veidot veiktspējas palielināšanas projektus, lai nostiprinātu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to līdzdalību vietējo politiku veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

1.11   Attiecībā uz tirdzniecības attiecībām padziļināta un vispārēja brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) nolīguma galvenais mērķis ir nodrošināt ciešāku ekonomisko integrāciju starp ES un partnervalstīm. EESK lūdz ES pārdomāt DCFTA acquis diferencētās paketes, atspoguļojot atšķirīgas intereses attiecībā uz Eiropas ekonomisko integrāciju un dažādiem jautājumiem partnervalstīs. DCFTA un citu līgumu sarunu un īstenošanas procesā ir svarīgi kā obligātu prasību paredzēt pilsoniskās sabiedrības iesaisti un izveidot mehānismu pastāvīgam dialogam ar to. Ar pilsonisko sabiedrību jākonsultējas arī attiecībā uz ilgtspējas ietekmes novērtējumiem.

1.12   Ārkārtīgi svarīgi ir arī veicināt vārda, reliģisko un plašsaziņas līdzekļu brīvību pilsoniskās brīvības ietvaros, kā arī neierobežotu piekļuvi internetam un sociālajiem tīkliem, lai palīdzētu nodrošināt labāku pārredzamību un veicinātu demokratizācijas procesu. Tāpēc šim aspektam ir jāpievērš īpaša uzmanība, un šajā jomā ir jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi.

1.13   Lai gan līdzšinējie panākumi ir ļoti relatīvi, EESK atzinīgi vērtē ES saistības novērst konfliktus tuvākajās kaimiņvalstīs un aicina ES izstrādāt visaptverošas stratēģijas šajā jomā.

1.14   EESK aicina veicināt kaimiņvalstu iedzīvotāju — jo īpaši jauniešu, studentu, mākslinieku, pētnieku, zinātnieku un uzņēmēju — mobilitāti, lai paplašinātu cilvēku personīgos kontaktus, kas ir izdevīgi gan partnervalstīm, gan ES.

1.15   EESK pārstāv pilsonisko sabiedrību ES līmenī un ir gatava aktīvi iesaistīties un dalīties profesionālajā pieredzē, lai veidotu efektīvāku sistēmu kaimiņvalstu sabiedrību sadarbībai Eiropā (2), jo īpaši:

—	palīdzēt apzināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un dokumentēt pilsoniskās sabiedrības pasākumus attiecīgajā reģionā, veidojot atvērtu un iekļaujošu dialogu ar plašu dalībnieku loku;

—	dalīties profesionālajā pieredzē, tostarp pieredzē, kas gūta sadarbībā ar ES austrumu kaimiņiem, lai noteiktu konkrētus kritērijus un procesus un lai izveidotu patiešām reprezentatīvas iestādes, kas konsultētu partnervalstu pilsoniskās sabiedrības politikas veidošanas jomā;

—

atbalstīt neatkarīgās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizācijas, sevišķi tās, kas aktīvi pretojās nedemokrātiskiem režīmiem, veicinot to līdzekļu apgūšanas spēju un daloties profesionālajā pieredzē plaša spektra darbības jomās, piemēram, sociālā dialoga (tostarp nozaru līmenī) un ekonomisko un sociālo tiesību jomā;

—	apmainīties ar paraugprakses piemēriem dažādās jomās, piemēram, sociālā dialoga, dzimumu līdztiesības, uzņēmējdarbības un korporatīvās sociālās atbildības jomā;

—	piedalīties ES instrumentu, rīcības plānu un programmu izstrādē un pārraudzībā, lai stiprinātu sociālās un saimnieciskās organizācijas;

—	aktīvi iesaistīties Pilsoniskās sabiedrības fonda un Eiropas Demokrātijas fonda darba kārtības noteikšanā.

2.   Gūtās pieredzes izmantošana

2.1.   Līdzšinējo Eiropas Savienības pasākumu kritisks izvērtējums

2.1.1   Pilnīga demokrātiskās vides trūkuma dēļ — ar dažiem izņēmumiem — ES bija spiesta pragmatiski pielāgot politiku un akceptēt par sarunu partneriem personas, kuras nekādi nevar uzskatīt par attiecīgo valstu iedzīvotāju demokrātiskiem pārstāvjiem.

2.1.2   Piemēram, visa Barselonas procesa laikā ES, valdību neapstiprināto pilsoniskās sabiedrības organizāciju, arodbiedrību un cilvēktiesību organizāciju saziņa un sadarbība nebija pietiekama, un tāpēc iespēja ietekmēt politiskos un sociālos notikumus tika zaudēta.

2.1.3   Gūtā pieredze, jo īpaši Euromed reģionā, liecina par tendenci nepilnīgi izlietot pilsoniskajai sabiedrībai pieejamo finansējumu, jo nedemokrātiskajās valstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir vājas.

2.1.4   ES ir laba prakse pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, piemēram, tematisku forumu, darba grupu un apakškomisiju izveide; šāda prakse ir izveidojusies Austrumu partnerības ietvaros un to varētu pielāgot un lietderīgi izmantot arī dienvidos.

3.   Jaunas pieejas galvenie elementi

3.1.   Diferenciācijas un nosacītības principa piemērošana

3.1.1   EESK pilnīgi atbalsta to, ka paziņojumā ir uzsvērti abi minētie principi, un pastiprina to piemērošanu savā darbā, piemēram, attiecībā uz kritērijiem dalībai ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu iestāžu Euromed augstākā līmeņa sanāksmē un Komitejas misiju organizēšanu ārvalstīs.

3.1.2   Izmantojot ES pieeju “lielāks atbalsts lielākām reformām”, ir jāņem vērā reģionu un valstu atšķirīgā vēsture, kā arī to attīstības līmenis, atšķirīgi attīstības posmi attiecībās ar ES un valstu konkrētās vajadzības un problēmas. Šāda pieeja veicinās arī ES finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu, kas ir Eiropas Savienības galvenais pienākums pret Eiropas nodokļu maksātājiem.

3.1.3   Vienlaikus, mūsuprāt, ir svarīgi pārbaudīt, vai princips “mazāk atbalsta par mazākiem sasniegumiem” netiek piemērots tā, ka tas varētu kaitēt attīstības iespējām kādā no partnervalstīm, kurā progress ir daudz lēnāks.

3.2.   Ir jāiegulda darbs, lai nodrošinātu “padziļinātu” un ilgtspējīgu demokrātiju.

3.2.1   ES ir pamatoti uzsvērusi vajadzību veicināt “padziļinātu” demokrātiju, nostiprinot pilsonisko sabiedrību un palielinot tās nozīmi demokratizācijas procesā, un ieviešot labas pārvaldības standartus EKP darbības reģionā.

3.2.2   Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu ieviest jaunus, īpašus instrumentus, lai konsolidētu demokrātiskus ieguvumus. Šajā saistībā EESK ir gatava iesaistīties darbā, lai noteiktu Eiropas Demokrātijas fonda un jo īpaši Pilsoniskās sabiedrības fonda darbības nosacījumus. Šiem instrumentiem ir jābūt elastīgiem, tiem ir jāspēj nodrošināt mainīgās vajadzības un jāparedz īstenot mērķtiecīgus pasākumus, lai atbalstītu demokrātiskos procesus ES kaimiņvalstīs, tostarp, veicinot politisko partiju un brīvu plašsaziņas līdzekļu izveidi un pastiprinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos.

3.2.3   Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR), Stabilitātes instrumenta, Eiropas Demokrātijas fonda un Pilsoniskās sabiedrības fonda finanšu, darbības un vadības nosacījumi atšķiras, tomēr ir jānodrošina un jānostiprina to saderība un sinerģija.

3.2.4   EESK lūdz Komisiju sagatavot vienkāršus un viegli lietojamus paskaidrojošos dokumentus, lai organizācijas būtu labāk informētas un lai tās varētu labāk izmantot minētos finanšu instrumentus.

3.2.5   EESK uzskata, ka reliģijas un pilsonisko brīvību ievērošana ir cilvēka pamattiesības, kas ir pilnīgi jāaizsargā reģionā, kurā valda reliģiskā un politiskā daudzveidība. Tā aicina tās valstis, kuras vēl nav apstiprinājušas vispārējās un reģionālās konvencijas un nolīgumus politiskās, pilsoniskās un kultūras brīvības, kā arī ekonomisko un sociālo tiesību jomā saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, to izdarīt nekavējoties.

3.2.6   Euromed reģionā plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti svarīga nozīme, pārraidot un atspoguļojot notiekošās pārveides rezultātus. ES atbalsta vajadzību galvenokārt stiprināt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot plašsaziņas līdzekļu profesionālismu un neatkarību un veicināt plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai un neatkarībai labvēlīgas vides izveidi.

3.3.   Nostiprināt ES nozīmi konfliktu atrisināšanas procesā

3.3.1   Ilgstošie konflikti, kas jau sen risinās ES kaimiņvalstīs — austrumos un dienvidos —, ir nopietna drošības problēma ES un pašās partnervalstīs. ES atzīst, ka tās līdzšinējie pasākumi ir daļēji efektīvi. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES ir jauns miera veidošanas mandāts un jauna struktūra tā atbalstam, kas dod reālu iespēju noteikt jaunus mērķus.

3.3.2   EESK lūdz ES izstrādāt visaptverošas konfliktu novēršanas un miera veidošanas stratēģijas, jo īpaši attiecībā uz tuvākajām kaimiņvalstīm, un galvenokārt labāk saskaņot dažādas ES programmas un politikas šajā jomā.

3.3.3   Komiteja lūdz, lai visos miera veidošanas projektos tiktu veicināti un iekļauti demokrātiskie principi un lai uzraudzības sistēmas, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, novērtētu reformu progresu. Vairāk uzmanības ir jāpievērš tām grupām, kas būtiski ietekmē miera veidošanas procesu, bet kuras reti tiek ņemtas vērā. Tās ir, piemēram, sieviešu un jauniešu grupas, arodbiedrības un vietējie uzņēmumi. Ir jāatbalsta arī mērķis turpināt uzņēmējdarbību konfliktu zonās, lai apliecinātu elastību, un ir jāatbalsta arī arodbiedrību pasākumi, piemēram, miera un solidaritātes apliecinājumi. Īpaša uzmanība ir jāpievērš visneaizsargātākajām grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un konfliktu upuriem, un ir jāizstrādā speciālas programmas.

4.   Ciešāki tirdzniecības sakari

4.1   Galvenais DCFTA mērķis — ārpus tirdzniecības attiecību veicināšanas — ir nodrošināt ciešu ekonomisko integrāciju starp ES un partnervalstīm. Partnervalstīm ir pamatīgi jāpārveido to tiesiskā un ekonomikas sistēma, lai varētu īstenot DCFTA un ievērot tā nosacījumus. Tam ir nepieciešams ievērojams ES papildu atbalsts, lai palīdzētu šīm valstīm panākt vajadzīgo attīstības līmeni un atbilstību prasībām.

4.2   Komiteja aicina visos tirdzniecības nolīgumos, kurus ES pārrunā ar partnervalstīm, iekļaut nodaļu par ilgtspējīgu attīstību un uzskata, ka pirms sarunu sākuma, veicot ilgtspējas ietekmes novērtējumu, ir jāņem vērā arī pilsoniskās sabiedrības viedoklis. Tā sabiedrība būs labāk informēta par DCFTA īstermiņa un ilgtermiņa priekšrocībām, un tas palīdzēs nostiprināt publiskās īpašumtiesības attiecībā uz šo procesu (3).

4.3   Tāpēc turpmākajos DCFTA, kā arī citos nolīgumos ir jāparedz izveidot pilsoniskās sabiedrības konsultāciju mehānismu, piemēram, apvienotās konsultatīvās komisijas, lai efektīvi kontrolētu to, kā tiek īstenoti ilgtspējīgai attīstībai veltītajā nodaļā minētie pasākumi.

4.4   Attiecībā uz sociālajiem standartiem Komiteja uzstāj, ka attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas ir jāratificē un savlaicīgi jāīsteno.

5.   Efektīvas reģionālās partnerības izveide

5.1   ES ir jālīdzsvaro un jāizveido sinerģija attiecībā uz ES un partnervalstu attiecību divpusējiem un reģionālajiem aspektiem.

5.2   Ir noskaidrots, ka reģionālā partnerība ar austrumiem un dienvidiem veicina ES un tās kaimiņvalstu attiecību stiprināšanu. Tomēr Euromed sadarbībā iesaistītās Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai darbībā ir konstatētas vairākas nepilnības.

5.3   Savienības Vidusjūrai pienākums ir papildināt ES un partnervalstu divpusējās attiecības, bet līdz šim tai nav izdevies sasniegt vēlamos rezultātus. Tāpēc minētās savienības pienākumi un mērķi ir būtiski jāmaina. Tai ir arī jānodrošina pastāvīgi mehānismi, kas paredz iesaistīt pilsonisko sabiedrību savā iniciatīvā. EESK aicina nekavējoties pieņemt lēmumus saistībā ar Savienības Vidusjūrai nozīmi, misiju, organizāciju un finansējumu. Turklāt Komiteja uzskata, ka Savienības Vidusjūrai darbība ir labāk jāsaskaņo ar ES vispārējo stratēģiju šajā reģionā (4).

5.4   Kopumā lielākā daļa partnervalstu ir uzlabojušas un pastiprinājušas attiecības ar ES, veidojot dialogu par asociācijas nolīgumiem (AN), padziļinātām un vispārējām brīvās tirdzniecības zonām (DCFTAs), vīzu režīma liberalizāciju un mobilitātes partnerību, sadarbību enerģijas piegādes drošības jomā un citiem jautājumiem. Diemžēl, veidojot attiecības ar ES, Baltkrievija ir spērusi lielu soli pretējā virzienā, un arī citās partnervalstīs, tostarp Ukrainā, ir pasliktinājusies situācija demokrātisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības darbības vides jomā.

5.5   Politiskās situācijas attīstībai ES kaimiņvalstīs būtu jāpaliek stingrā kontrolē un ekonomiskās integrācijas un tirdzniecības attiecību līmenim būtu jāatspoguļo valstu saistības veidot ilgtspējīgu demokrātiju un ievērot cilvēktiesības.

5.6   EESK uzskata, ka mobilitātes, jo īpaši kaimiņvalstu jauniešu un studentu mobilitātes, veicināšana būtu izdevīga partnervalstīm, stiprinot personīgu kontaktu veidošanos. Tas attiecas arī uz māksliniekiem, zinātniekiem, pētniekiem un cilvēkiem, kuri dodas komandējumos. To veicinātu vīzu režīma atvieglošanas pasākumi, atbrīvojumi no maksājumiem, iespēja saņemt vīzu vairākkārtējai iebraukšanai valstī un papildu pasākumi integrētas robežu pārvaldības izstrādes, atbilstošas migrācijas pārvaldības un nelegālās migrācijas apkarošanas jomā, kā arī papildu pasākumi saistībā ar tiesību aktiem patvēruma jomā un humāno palīdzību bēgļiem.

6.   Pilsoniskās sabiedrības fonda un Eiropas Demokrātijas fonda atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ES kaimiņvalstīs

6.1   Atbalstam pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jābūt visaptverošam, uzticamam, vispusīgam un atbilstošam minēto organizāciju vajadzībām. Jau vairākus gadus, veidojot EKP, EESK cenšas pārliecināt par pilsoniskās sabiedrības nozīmi EKP izstrādes un īstenošanas pārraudzības procesā, par īpašām līdzekļu apgūšanas spēju veidošanas programmām pilsoniskajai sabiedrībai un par dialoga uzlabošanu starp ES kaimiņvalstu valdībām un pilsonisko sabiedrību (5). Tāpēc tā apstiprina visus trīs Pilsoniskās sabiedrības fonda aspektus.

6.2   Lai minētos aspektus varētu īstenot, saskaņā ar Komisijas paziņojumu par apspriežu minimālajiem standartiem (6) ir plaši un visaptveroši jādefinē jēdziens “pilsoniskās sabiedrības organizācija”. Tāpēc vissvarīgākais saistībā ar šo aspektu īstenošanu ir pilsoniskās sabiedrības apzināšana. EESK ir vairāki tīkli, kas arī turpmāk var palīdzēt apzināt jaunos nevalstiskos dalībniekus un veidot tīklus ar NVO reģionālā līmenī. Sinerģiju var viegli radīt ar Komisijas, Ārējo attiecību specializētās nodaļas un ES delegāciju darbu.

6.3   Turklāt Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredzi var izmantot, lai izstrādātu līdzekļu apgūšanas spēju veidošanas programmas. Ir jāiesaista daudzi ES NVO tīkli un galvenie Eiropas ekonomikas un sociālās jomas dalībnieki. Tie savu profesionālo pieredzi un zināšanas var nodot partnervalstīm, lai pastāstītu par Eiropas politiku un atbalstītu kaimiņvalstu pilsonisko sabiedrību attiecībā uz politikas analīzes, aizstāvības un pārraudzības konverģenci ar ES politiku.

6.4   EESK ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu aktīvāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, risinot nozaru politikas dialogus starp ES un partnervalstīm, jo līdz šim šajā jomā ir paveikts ļoti maz. Attiecībā uz ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem īpaši ir jāņem vērā tās programmas, kas atbalsta nozaru sociālā dialoga veidošanu saņēmējvalstīs. EESK vēlas piedalīties sociālā dialoga stiprināšanā un tāpēc aicina arī iesaistīt Starptautisko Darba organizāciju, jo uzskata, ka tai ir būtiska loma šajā procesā, un Eiropas Izglītības fondu, kas varētu sociālajiem partneriem kaimiņvalstīs nodrošināt apmācību nozaru dialoga jomā.

6.5   Saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības fonda 3. aspektu ir jānodrošina atbalsts valsts divpusējiem projektiem, lai iedrošinātu partnervalstu valdības nostiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzekļu apgūšanas spēju un pilsoniskās sabiedrības iesaisti iekšpolitikas jautājumos un lēmumu pieņemšanas procesā. Komiteja uzskata, ka ir ļoti vajadzīgs institucionalizēts mehānisms konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību un ka ekonomikas un sociālo lietu padomes ir vienas no labākajiem instrumentiem šādu dialogu veidošanai. Tomēr attiecībā uz tām valdībām, kuras vēlas izmantot šo atbalstu, ir jānosaka daži piesardzības pasākumi un daži labas pārvaldības pamatprincipi. EESK ir gatava noteikt principu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izveidotu reprezentatīvas ekonomikas un sociālo lietu padomes un tām līdzīgas iestādes.

6.6   Kaimiņvalstīs jau ir izveidotas pilsoniskās sabiedrības organizāciju reģionālās platformas: Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forums un Ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu iestāžu Euromed asambleja, kas tika izveidota EESK vadītās iniciatīvas ietvaros. EESK bija būtiska nozīme, veidojot ekonomikas un sociālo lietu padomes daudzās valstīs visā Vidusjūras dienvidu reģionā. Šajā procesā Komiteja atbalstīja iespējami visplašākās dažādu nevalstisko dalībnieku reprezentācijas iespējas minētajās padomēs. EESK pieredzi, profesionālās zināšanas un sniegto atbalstu, veidojot ekonomikas un sociālo lietu padomes kā iestādes pilsoniskās sabiedrības konsultācijām politikas veidošanas jomā, var minēt kā vienu no iespējām sadarbībai Pilsoniskās sabiedrības fonda ietvaros.

6.7   ES finansējuma procedūras ir sarežģītas, un tāpēc daudzi nevalstiskie dalībnieki, kam ir vislielākās iespējas šo finansējumu saņemt, bet kuriem ir vismazāk pieredzes, kā pieteikties ES finansējumam, to nesaņem. Šī problēma ir visās valstīs un reģionos, kam tiek piešķirti ES sadarbības līdzekļi. Viens no šī instrumenta mērķiem varētu būt palīdzības sniegšana šīm organizācijām, piemēram, ES delegāciju organizēta apmācība par to, kā sagatavot pieteikumu finansējumam.

6.8   EESK ir gatava iesaistīties, lai noteiktu Eiropas Demokrātijas fonda (EED) darba kārtību. EESK uzskata, ka šim instrumentam ir jābūt elastīgam un nodrošinātam pēkšņu vajadzību gadījumā. Tas ir jāizmanto mērķtiecīgiem pasākumiem, lai atbalstītu demokrātiskos procesus ES kaimiņvalstīs, veicinot politisko partiju, brīvu plašsaziņas līdzekļu un neatkarīgu arodbiedrību izveidi un stiprinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti demokrātiskajos procesos.

6.9   EESK uzskata, ka Eiropas Demokrātijas fondam ir jābūt uz pieprasījumu orientētam, no projektiem neatkarīgam, bet līdzekļu apgūšanas spēju veicinošam, elastīgam un pārredzamam instrumentam. Vispirms palīdzība ir jāsniedz tām organizācijām, kurām nav pieejams cits ES finansējums, piemēram, Pilsoniskās sabiedrības fonds, EIDHR vai programma “Nevalstiskās struktūras un vietējās varas iestādes”. Šis instruments ir jāpārvalda valsts līmenī, nosakot minimālas birokrātiskās un ziņošanas prasības, un tā pamatā ir jābūt efektīvam rezultātu novērtēšanas mehānismam. Ir arī jāparedz iespēja sadarboties ar citiem līdzekļu devējiem.

---

(1)  Paziņojums “Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”, COM (2011) 200 galīgā redakcija.

(2)  Lūgums skatīt īpašus EESK ieteikumus, kas minēti EESK jaunākajos atzinumos: “Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums Austrumu partnerībā”, OV C 248, 25.08.2011, 37.–42. lpp.; un REX 341 par tematu “Reprezentatīvo pilsonisko sabiedrību veicināšana Euromed reģionā”, OV C 376, 22.12.2011., 32-37. lpp., un par tematu “ES jaunā ārpolitika un drošības politika un pilsoniskās sabiedrības loma”, pieņemts 2011. gada 27. oktobrī (vēl nav publicēts OV).

(3)  EESK atzinums par tematu “Ilgtspējas ietekmes novērtējums un ES tirdzniecības politika”, OV C 218, 23.07.2011., 14.–18. lpp.

(4)  COM(2011) 200 galīgā redakcija.

(5)  EESK atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Austrumu partnerībā”, OV C 277, 17.11.2009., 30.–36. lpp.; EESK atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības līdzdalība Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu īstenošanā Dienvidkaukāza valstīs: Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā”, OV C 277, 17.11.2009., 37.–41. lpp.

(6)  Komisijas paziņojums par tematu “Ceļā uz izkoptu apspriežu un dialoga kultūru — Komisijas un ieinteresēto personu dalības vispārīgie principi un minimālie standarti”, COM(2002) 704 galīgā redakcija, 11.12.2002., 6. lpp.

---