15.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/94

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, it īpaši plašāku juridisko pamatu, kas ierosināts Eiropas Pārtikas palīdzības programmas (PEAD) īstenošanai 2012. un 2013. gadā. Tādējādi šī programma atbildīs gan KLP mērķiem, gan stiprinās Savienības sociālo kohēziju. Grozījumi ir būtiski arī tāpēc, ka tie atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

1.2

EESK uzskata, ka programma jāīsteno arī turpmāk un ka tā 2012. un 2013. gada jāfinansē no KLP budžeta, turklāt pašreizējā apjomā. Solidaritāte ar tām iedzīvotāju kategorijām, kuras nonākušas nelabvēlīgā situācijā, vienmēr ir bijusi vērtība, ko Savienība aizstāvējusi dažādās politikas jomās, un tā tam jābūt arī turpmāk.

1.3

Ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos pastāvīgi pieaug to iedzīvotāju skaits, kuriem nepieciešams šīs programmas atbalsts, tāpēc EESK uzskata, ka tas ir ārkārtīgi būtisks.

1.4

EESK, būdama pilsoniskās sabiedrības pārstāve, šo priekšlikumu atbalsta jo vairāk tāpēc, ka tās īstenošanu dalībvalstīs veic daudzi brīvprātīgie un humānās palīdzības organizāciju pārstāvji, kuri nevarēs pieņemt, ja Eiropas Pārtikas palīdzības programmai 2011. un 2012. gadā paredzētos līdzekļus samazinās par 75 % vai 2013. gadā intervences krājumu trūkuma dēļ tās darbība tiks pārtraukta. Komiteja uzskata, ka šī ES finansētā programma Eiropas iedzīvotājiem rada pozitīvu Savienības tēlu.

1.5

Komiteja ir gandarīta, ka Komisija ņēmusi vērā vairākus 2011. gada janvārī izstrādātajā atzinumā (1) iekļautos ieteikumus, piemēram, attiecībā uz 100 % finansējuma saglabāšanu no KLP budžeta 2012. un 2013. gadam un iespēju humānās palīdzības organizācijām atlīdzināt vairākus administratīvos, transporta un uzglabāšanas izdevumus.

1.6

EESK atbalsta nostāju, ka dalībvalstīm jābūt iespējai priekšroku dot Eiropas Savienībā ražotiem produktiem. Tāpēc ieviestā kārtība ne vien sekmēs iekšējā tirgus stabilitāti, bet arī nodrošinās, ka ievestie produkti atbilst augstajiem standartiem, kādi noteikti ES ražotājiem.

2.1

Bezmaksas pārtikas izplatīšana Eiropas Savienības vistrūcīgākajām personām uzsākta 1986./87. gada ziemā, kas bija īpaši barga. Pārtikas produkti, ko dažādās dalībvalstīs izplatīja humānās palīdzības organizācijas, tika ņemti no intervences krājumiem.

2.2

Intervences krājumu izmantošana tika oficiāli apstiprināta un tādējādi radās iespēja īstenot divus mērķus — pirmkārt, palīdzēt Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem un, otrkārt, zināmā mērā stabilizēt lauksaimniecības tirgu.

2.3

Kopš 1992. gada īstenotās secīgās KLP reformas būtiski samazināja intervences krājumus. Sākotnēji intervences uzkrājumi bija strukturāli, bet pakāpeniski tie kļuva cikliski. Pēdējos gados ar krājumu pašreizējo apjomu vairs nepietiek, lai ar to vien nodrošinātu nepieciešamo pārtikas palīdzību.

2.4

Jau 1995. gadā programmas pielāgošanas rezultātā tika uzsākta produktu iegāde tirgū, lai kompensētu intervences krājumu nepietiekamību.

2.5

Eiropas Savienības paplašināšanās rezultātā Komisijai 2009. gadā programma bija jāpielāgo jaunajai situācijai un attiecīgi jāpalielina tās budžets.

2.6

Ņemot vērā notikumu attīstību, 2008. gadā Komisija sāka apspriest iespēju īstenot Pārtikas palīdzības programmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Pēc apspriešanas tika izstrādāts priekšlikums Padomes regulai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu palīdzības sistēmu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

2.7

Minētajā priekšlikumā ieviestas vairākas izmaiņas pastāvošajos noteikumos, proti, attiecībā uz apgādes avotiem, pieejamo produktu daudzveidību, produktu izplatīšanas trīsgadu plānu, prioritāšu noteikšanu dalībvalstu pasākumiem, līdzfinansēšanas pakāpenisku ieviešanu, pieejamo budžeta līdzekļu apjoma palielināšanu. Padomē priekšlikuma tālāku virzību apturēja bloķējošais mazākums.

2.8

Komisija 2010. gada 17. septembrī pieņēma grozīto priekšlikumu, kurā daļēji ņemti vērā EP rezolūcijas (2009. gada 26. marta normatīvā rezolūcija) par sākotnējo priekšlikumu aspekti, proti, līdzfinansējuma likmes paaugstināšana, atbalsta maksimālais apmērs 500 miljonu euro gadā un iespēja dalībvalstīm dot priekšroku Eiropas Savienībā ražotiem pārtikas produktiem.

2.9

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 2010. gada 27. septembrī viedokļu apmaiņa beidzās ar to, ka priekšlikuma tālāku virzību vēlreiz apturēja bloķējošais mazākums.

2.10

Komiteja 2011. gada 20. janvārī pieņēma atzinumu par grozīto priekšlikumu (2).

2.11

Eiropas Savienības Tiesa 2011. gada 13. aprīlī pasludināja spriedumu par prasību, ko par 2009. gada plānu pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām ES iesniedza Vācija (Lieta T-576/08). Ar tiesas spriedumu atcelti visi iepirkumi tirgū, bet atcelšana neietekmē jau veikto piešķīrumu spēkā esamību.

2.12

Tāpēc Komisija 2012. gadam paredz ievērojamu budžeta samazinājumu, jo vērā ņemta vienīgi intervences krājumu izmantošana.

2.13

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 2011. gada 20. septembrī par 2010. gada 17. septembra priekšlikumu netika panākts nepieciešamais balsu vairākums.

2.14

Jauns grozīts priekšlikums (03.10.2011) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomei iesniegts 2011. gada 20. oktobrī tomēr, neskatoties uz veiktajiem papildinājumiem, arī tā virzību aptur bloķējošais mazākums. Tieši par šo jauno priekšlikumu Komitejai nekavējoties jāpauž sava nostāja.

3.1

Vairāk kā 20 gadus palīdzība vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem tika nodrošināta no intervences krājumiem. Sākotnēji krājumu apjoms bija liels, bet secīgās KLP reformas to būtiski samazināja. No strukturāliem intervences krājumiem tie kļuvuši par cikliskiem.

3.2

Sākotnējās KLP galvenā mērķa — ražīguma palielināšanas — vietā pakāpeniski nāca lauksaimniecības ilgtspējas ideja, kas ietver sevī pieprasījuma un piedāvājuma labāku saskaņošanu. Eiropas Pārtikas palīdzības programmas tiesiskais regulējums bija jāpielāgo šai jaunajai virzībai.

3.3

Viena otrai sekojošās paplašināšanās, pārtikas produktu cenu paaugstināšanās un pašreizējā ekonomikas krīze ievērojami palielinājusi vajadzību apjomu. Trūcīgo personu skaits Eiropas Savienībā nepārtraukti pieaug. Ja 2008. gadā palīdzību no atbalsta programmas saņēma vairāk nekā 13 miljoni cilvēku, tad 2010. gadā visās 20 dalībvalstīs, kuras piedalās Eiropas Pārtikas palīdzības programmā, šādu cilvēku skaits pārsniedza 18 miljonus.

3.4

Pašreizējās Eiropas Pārtikas palīdzības programmas pamatā ir produktu izplatīšana no Eiropas intervences krājumiem. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir paredzēts pagaidu kārtībā atļaut produktus iepirkt tirgū, lai krājumus papildinātu.

3.5

Lai arī intervences krājumu apjoms jau bija samazināts, Eiropas Savienības Tiesa atcēla 2009. gada izplatīšanas plāna noteikumus, kas paredzēja produktu iepirkšanu tirgū.

3.6

Pēc šā sprieduma Komisija īstenošanas regulā paredzēja Eiropas Pārtikas palīdzības programmas apgādi 2012. gadā tikai no intervences krājumiem. Konkrēti, programmas īstenošanai 2012. gadā paredzētie 113 miljoni euro ir tikai ceturtā daļa no iepriekšējo gadu programmu budžeta.

3.7

Priekšlikumā, par kuru Komitejai jāsagatavo atzinums, Komisija ņēmusi vēra Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūlija rezolūciju, kurā Parlaments aicina Komisiju un Padomi rast pagaidu risinājumu pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējiem gadiem, lai tādējādi nepieļautu pārtikas palīdzības apjoma strauju samazināšanos un nodrošinātu, ka no pārtikas palīdzības atkarīgās personas neciestu no pārtikas trūkuma.

3.8

Jaunā Komisijas priekšlikuma pamatā ir divkāršs juridiskais pamats — gan tie Līguma panti, kas attiecas uz KLP, gan arī tie, kas attiecas uz ekonomisko un sociālo kohēziju.

3.9

Priekšlikumā iekļauti vairāki 2010. gada priekšlikuma aspekti, piemēram, iespēja dalībvalstīm dot priekšroku Eiropas Savienībā ražotiem pārtikas produktiem un pieņemt lēmumus par atsevišķu administratīvo, transporta un uzglabāšanas izdevumu atlīdzināšanu humānās palīdzības organizācijām. Protams, pieejamo resursu robežās.

3.10

Gan sākotnējā, 2008. gadā izstrādātajā priekšlikumā, gan arī 2010. gada priekšlikumā Komisija ierosināja ieviest līdzfinansējumu. Aplūkojamajā priekšlikumā šis aspekts vairs nav iekļauts, bet tajā ierosināts saglabāt pašreizējo PEAD finansējuma likmi 100 % apmērā no Savienības budžeta. Vienlaikus saglabāta arī ES finansiālā atbalsta maksimālā summa 500 miljonu euro gadā.

4.1

Iepriekšējā atzinumā EESK jau norādījusi, ka “vistrūcīgākajām personām paredzēto pārtikas izdalīšanas shēmu īsteno 20 ES dalībvalstīs (…). Pārtikas izdalīšanu veic sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām”.

4.2

Nevalstiskajās organizācijās darbojas daudz brīvprātīgo. Viņiem nav pieņemams, ka humānās palīdzības apjoms tiks samazināts, saglabājot vien ceturto daļu no iepriekšējo gadu apjoma, ja Eiropas līmenī netiks steidzami panākta kāda vienošanās. Turklāt nepieciešamība pēc humānās palīdzības nekad nav bijusi tik liela.

4.3

Kopš 1992. gada īstenoto secīgo KLP reformu rezultātā intervences krājumu veidošana pakāpeniski kļuva cikliska. Ņemot vērā šīs reformas un tirgus perspektīvu, gaidāms, ka turpmāk krājumu apjoms būs ierobežots vai dažos periodos atsevišķi produkti nemaz nebūs pieejami.

4.4

Šādā situācijā EESK uzskata, ka krājumu papildināšanas nolūkā steidzami jāpieņem priekšlikums, kas papildus intervences krājumiem ļautu dalībvalstīm veikt iepirkumus tirgū. Komitejai šāda iespēja šķiet vēl jo būtiskāka tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku lūdz šādu pārtikas palīdzību.

4.5

Lai nepieļautu Eiropas pārtikas palīdzības programmas ietvaros pieejamo pārtikas produktu daudzuma krasu samazināšanos līdz 2014. gadam, kad gaidāmi jaunie noteikumi par daudzgadu finanšu shēmu no 2014.-2020. gadam, Komiteja aicina steidzami īstenot 4.4. punktā minēto.

4.6

EESK, kas pārstāv Eiropas pilsonisko sabiedrību visā tās daudzveidībā, nespēj saprast, ka ES samazina atbalsta apjomu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, jo īpaši ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos. Komiteja atgādina, ka 2008. gadā 18 ES dalībvalstīs palīdzību no atbalsta programmas saņēma 13 miljoni cilvēku, bet 2010. gadā šādu cilvēku skaits pārsniedzis 18 miljonus.

4.7

EESK pauž gandarījumu, ka prezidentvalsts Polija, neskatoties uz 2011. gada 20. oktobra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes nespēju vienoties šajā jautājumā, vēlas turpināt darbu, lai rastu risinājumu, kas ļautu izvairīties no Eiropas Pārtikas palīdzības programmas finansējuma samazināšanas par 75 % 2012. gadam un novērstu iespēju, ka 2013. gadā intervences krājumu nepietiekamības dēļ programmas darbība tiktu pārtraukta.

4.8

EESK pilnībā atbalsta to, ka šis priekšlikums, kuru piemēros gan tikai 2012. un 2013. gadā, balstīts uz divkāršu juridisko pamatu. Tajā noteikts, ka programmai jāatbilst ne vien KLP mērķiem, tai skaitā arī mērķim nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, bet arī jāstiprina sociālā kohēzija Eiropas Savienībā.

4.9

Šie aspekti ir stratēģijas “Eiropa 2020” neatņemama sastāvdaļa. Saistībā ar sociālo kohēziju EESK atgādina arī stratēģijas sadaļu, kas veltīta cīņai pret nabadzību. Tiesības uz pietiekamu un līdzsvarotu uzturu ir pamats visām programmām cīņai pret atstumtību.

4.10

EESK pauž gandarījumu, ka Komisija arvien vēl ierosina atļaut humānās palīdzības organizācijām atlīdzināt vairākus administratīvos, transporta un uzglabāšanas izdevumus. Tomēr tā arī norāda, ka šādas atlīdzināšanas rezultātā samazināsies plāna īstenošanai paredzētā finansējuma apjoms.

4.11

Tāpat kā Eiropas Parlaments, arī EESK atbalsta iespēju dalībvalstīm piedāvājumu konkursos dot priekšroku ES ražotiem produktiem. Šāda sociālā un ekonomiskā atbalsta shēma, pirmkārt, sekmē stabilitāti iekšējā tirgū un, otrkārt, nebūtu pieņemami, ja Eiropas Pārtikas palīdzības programmai paredzētie produkti neatbilstu augstajiem standartiem, kādi noteikti ES ražotājiem.

4.12

Attiecībā uz līdzfinansējumu EESK ar gandarījumu norāda, ka atšķirībā no iepriekšējā grozītā priekšlikuma, šajā priekšlikumā saglabāts Eiropas Pārtikas palīdzības programmas finansējums 100 % apmērā no Savienības budžeta. Tas atbilst vienam no iepriekšējā EESK atzinuma ieteikumiem. Šis aspekts ir īpaši svarīgs, jo, ja iepriekšējā variantā ierosinātā procentu likme būtu apstiprināta, pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos dažas dalībvalstis, kuru finansiālās iespējas ir mazākas, iespējams, nevarētu programmai nodrošināt līdzfinansējumu.