23.7.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 218/46

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā”

COM(2010) 524 galīgā redakcija – 2010/0278 (COD)

2011/C 218/08

Ziņotājs: FARRUGIA kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. un 121. pantu 2010. gada 6. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā”

COM(2010) 524 galīgā redakcija – 2010/0278 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 8. aprīlī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 471. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 4. un 5. maijā (2011. gada 5. maija sēdē), ar 139 balsīm par, 10 balsīm pret un 33 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK atzīst, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) reformas ir vajadzīgas, lai risinātu problēmas, kas radās pēc 2008. gada krīzes, kā arī ieilgušās problēmas, kas bija vērojamas jau pirms krīzes. EESK norāda, ka ar SIP nav izdevies novērst fiskālo nelīdzsvarotību, kas saistīta ar nelīdzsvarotību citās jomās, tostarp makroekonomikas nelīdzsvarotību, kā arī nepilnīgu praksi un nepietiekamu regulējumu banku darbības un finanšu jomā.

1.2   EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā, jo tas ir viens no soļiem ceļā uz tik ļoti vajadzīgajām reformām, taču vienlaikus arī uzsver, ka ir nepieciešams atbilstoši pārskatīt izskatāmā priekšlikuma preventīvos un korektīvos elementus.

1.3   EESK uzskata, ka fiskālajos noteikumos noteikti jāņem vērā

—	nodokļu politikas pasākumu kvalitātes jautājums saistībā ar ieņēmumu un izdevumu mehānismu lielāku ieguldījumu ekonomikas piedāvājuma pusē;

—	tas, ka nodokļu finanšu jomas ilgtspēju vislabāk var nodrošināt, vairāk izmantojot preventīvas, nevis korektīvas pieejas;

—	tas, ka uz stimuliem balstītiem mehānismiem ir lielākas panākumu izredzes salīdzinājumā ar mehānismiem, kas balstīti tikai uz soda sankcijām.

Tas tomēr nenozīmē mazināt korektīvās daļas nozīmi, jo tā ir svarīga fiskālās disciplīnas veicināšanai.

1.3.1   Šāda pieeja uzskatāma par atbilstošu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem — gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

1.4   Saistībā ar preventīvo aspektu un atbilstīgi Gada izaugsmes pētījumā norādītajiem mērķiem ierosināts par fiskālā stāvokļa skaitlisko mērķu noteikšanas pamatu izmantot divvirzienu sistēmu ar lejupējiem un augšupējiem elementiem. Lejupējā elementa pamatā ir tāda mērķa izvirzīšana, kurā paredzēti visā euro zonā nepieciešamie fiskālās konsolidācijas centieni, savukārt augšupējā pieeja nozīmētu šādu centienu īstenošanu ar konkrētiem pasākumiem, kas jāveic dalībvalstīm individuāli. Šādā veidā, izmantojot oficiālu pieeju, tiktu pastiprināti Komisijas centieni, piemērojot SIP, vairāk pievērsties katrā valstī raksturīgajiem apstākļiem.

1.5   Īstenojot šādu pieeju, lai dotu pozitīvus signālus par uzticamību, kas tiek gaidīti no monetārās savienības, var būt nepieciešams, ka dalībvalstis tiek aicinātas veikt fiskālas konsolidācijas pasākumus atbilstīgi to relatīvajam lielumam un spējai veikt šādus pasākumus.

1.6   EESK ierosina arī procentus nesošus depozītus, bezprocentu depozītus un sodanaudu noteikt tādā veidā, lai tos pirmkārt un galvenokārt tieši finansētu, koriģējot tos politikas elementus, kuri izraisa ilgtnespējīgu finanšu situāciju. Šādas situācijas esamība būtu jānosaka, vērtējot ieņēmumu un izdevumu elementu atkāpes no konverģences virzības, kā paredzēts preventīvajā daļā. Turklāt to vērtību aprēķinātu atkarībā no izdevumu un/vai ieņēmumu to elementu apjoma, kuri, kā pierādīts, tieši izraisa fiskālās politikas ilgtnespēju. Ar šādu pieeju varētu veidot kvalitatīvāku fiskālo politiku.

1.7   Ierosināts arī korektīvajā daļā paredzētās soda sankcijas piemērot vienlaikus ar rūpīgu ietekmes novērtējumu, lai novērotu, vai fiskālās politikas kvalitāte patiešām uzlabojas.

1.8   Lai līdzsvarotu stimulus un soda pieejas korektīvajā daļā, EESK ierosina, ka attiecīgā dalībvalsts var saņemt procentus no bezprocentu depozītiem, kad ir panākts valsts parāda samazinājums vismaz attiecīgo procentu apjomā un ja stāvoklis turpmāk varētu būt stabils. Savukārt sodanauda tiktu novirzīta Eiropas stabilitātes mehānismam.

1.9   EESK uzskata, ka budžeta uzraudzības pienācīga reforma būs svarīgākais faktors, kas ļaus stiprināt pārvaldību un atjaunot uzticamību euro zonā.

2.   Budžeta uzraudzības efektīva īstenošana euro zonā

2.1   Globālā finanšu un ekonomikas krīze, kas aizsākās 2008. gadā, izraisīja fiskālā deficīta un parāda strauju pieaugumu. Tie ir saasinājuši bažas par fiskālo ilgtspēju ilgākā laikposmā. Vēl viena liela problēma ir dalībvalstu atšķirīgā fiskālā situācija, kas līdztekus pietiekamas fiskālās koordinācijas un kompensācijas mehānismu trūkumam dažos gadījumos var nozīmēt reālu nespēju atmaksāt parādus. Minētās bažas vairo trūkumi finanšu un banku sistēmā, kā arī regulējuma infrastruktūrā, un no tiem izrietošā saistību nepildīšanas varbūtība.

2.2   SIP, uz noteikumiem balstīta sistēma valstu fiskālās politikas koordinēšanai ekonomikas un monetārajā savienībā, tika izstrādāta tieši tādēļ, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu, taču nesenā pieredze ir atklājusi sistēmā atlikušās nepilnības un trūkumus, kas varētu nopietni apdraudēt euro stabilitāti. Tas ir izraisījis debates par ES ekonomikas pārvaldības nozīmīgumu (1), un 2010. gada septembrī Komisija iepazīstināja ar tiesību aktu paketi, kurā bija iekļauti seši paziņojumi. Paketē paredzēts

—	stiprināt SIP ar piesardzīgu fiskālās politikas izstrādi (2),

—	novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (3),

—	izvirzīt prasības dalībvalstu budžeta struktūrām (4),

—	veikt efektīvāku īstenošanu (5).

2.3   Galvenais šajā atzinumā izskatītais jautājums ir īstenošana, kas ir temats priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā (6). Jānorāda arī, ka EESK šobrīd izstrādā atzinumu par Komisijas dokumenta COM(2010) 527 galīgo redakciju (7).

3.   Konteksts

3.1   Galvenais instruments fiskālās politikas koordinēšanai un uzraudzībai euro zonā ir SIP, ar kuru ievieš Līguma noteikumus par budžeta disciplīnu. Eiropadome 2010. gada jūnijā vienojās par steidzamu nepieciešamību pastiprināt ekonomikas politikas koordinēšanu un vienojās par šādām nostādnēm:

(i)	stiprināt gan Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu, gan tā korektīvo daļu, tostarp, izmantojot sankcijas un pienācīgi ievērojot euro zonas dalībvalstu īpašo stāvokli;

(ii)	budžeta uzraudzības jomā daudz lielāku lomu atvēlēt parāda līmeņiem un attīstībai, kā arī vispārējai ilgtspējai;

(iii)

nodrošināt, lai visās dalībvalstīs atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam būtu pieņemti valsts budžeta noteikumi un vidēja termiņa budžeta sistēmas;

(iv)	nodrošināt statistikas datu kvalitāti.

3.2   Saistībā ar efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu euro zonā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumā paredzēti papildu grozījumi Regulā (EK) Nr. 1466/97 un (EK) Nr. 1467/97, kur noteikti SIP pamatprincipi (8). Regulas priekšlikumā īpaši paredzēts pamatot SIP preventīvo daļu un pastiprināt korektīvo daļu.

3.2.1   Attiecībā uz preventīvo daļu regulas priekšlikumā norādīts, ka stabilitātes un konverģences programmās izvirzītais pašreizējais vidējā termiņa mērķis (VTM) un prasība pēc ikgadējas konverģences 0,5 % apjomā no IKP tiks saglabāta, taču līdz ar jauna principa — piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes — ieviešanu kļūs par operatīvu mērķi. Saskaņā ar priekšlikumu šāds princips nozīmē, ka ikgadējo izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt piesardzīgu IKP pieaugumu vidējā termiņā, izņemot gadījumus, kad pārsniegums tiek līdzsvarots ar valdības ieņēmumu pieaugumu vai kad piesardzīgs ieņēmumu samazinājums tiek kompensēts ar izdevumu samazinājumu. Konstatējot novirzes no piesardzīgas fiskālās politikas izstrādes, Komisija sagatavos ieteikumu, ko papildinās Līguma 136. pantā paredzētais īstenošanas mehānisms, ar kuru nosaka procentus nesoša depozīta iemaksu 0,2 % no IKP apmērā.

3.2.2   Korektīvā daļa ir saistīta ar euro zonas dalībvalstu pienākumu nepieļaut pārmērīgu budžeta deficītu un parādu, proti, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, bet parāda līmenis — 60 % no IKP, turklāt par pieņemamu uzskatāma arī parāda robežvērtības pietiekama pazemināšana.

3.2.2.1   Komisijas priekšlikumā atzīts, ka ikgadējā budžeta līdzsvarotības izvirzīšana par prioritāti var novest pie pārmērīgas koncentrēšanās uz īstermiņa apsvērumiem, savukārt parāda jautājumam jāvelta vairāk uzmanības, jo tas ir svarīgs ilgtermiņa fiskālās ilgtspējas rādītājs.

3.2.2.2   Saistībā ar korektīvo daļu regulas priekšlikumā norādīts, ka īstenošanu varētu stiprināt, ieviešot jaunu finanšu sankciju kopumu euro zonas dalībvalstīm, kurš tiktu piemērots procesa sākumā saskaņā ar pakāpenisku pieeju. Bezprocentu depozīta iemaksu 0,2 % apmērā no IKP noteiktu saskaņā ar lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras noteikšanu konkrētai dalībvalstij. Ja valsts neievēro norādījumus, iemaksu pārvērš sodanaudā.

3.2.3   Komisija iesaka ar reversās balsošanas mehānisma palīdzību veicināt īstenošanas izpildi kā preventīvajā, tā korektīvajā daļā, Komisijai izsakot priekšlikumu Padomei par depozīta iemaksas noteikšanu attiecīgajai dalībvalstij. Šāds ieteikums būtu spēkā, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to nenoraida desmit dienu laikā, kopš to pieņēmusi Komisija.

3.2.4   Komisijas iesniegtajā regulas priekšlikumā noteikts, ka Padome var samazināt iemaksas apmēru ar vienprātīgu lēmumu vai tad, ja ir saņemts īpašs Komisijas ierosinājums sakarā ar ārkārtas apstākļiem vai pamatots attiecīgās dalībvalsts lūgums. Piemērojot preventīvo daļu, iemaksāto depozītu un uzkrātos procentus atmaksā, tiklīdz Padome ir pārliecinājusies, ka dalībvalsts ir atrisinājusi situāciju. Komisijas iesniegtajā regulas priekšlikumā noteikts, ka, piemērojot korektīvo daļu, bezprocentu iemaksu atmaksā, kad pārmērīgais deficīts ir novērsts, bet par šo depozītu uzkrātos procentus un iekasēto sodanaudu sadala starp euro zonas dalībvalstīm, kurām nav pārmērīga budžeta deficīta un kurām arī nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

3.2.5   Priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā vispārēju aicinājumu veikt plašāku makroekonomiskās situācijas izvērtējumu, tostarp noteikt strukturālu nelīdzsvarotību, kas nelabvēlīgi ietekmē konkurētspēju. Tādēļ ir publicēts arī priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (9) un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (10).

3.3   Budžeta efektīva uzraudzība euro zonā jāpapildina ar uzmanības pievēršanu valstu budžeta sistēmām.

3.4   Minētie priekšlikumi ir daļa no ekonomikas pārvaldības plašākas reformas, kuras uzsākšanu veicināja stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītie mērķi. Ir gaidāms, ka ekonomikas politikas koordinēšana, kas ietver arī fiskālā stāvokļa jeb fiskālo noteikumu un strukturālo reformu principu ievērošanas uzraudzību, tiks iekļauta “Eiropas pusgadā”. Tas ir laika periods, kad tiks pārskatīta dalībvalstu budžeta un strukturālā politika, lai atklātu neatbilstību un draudošu nelīdzsvarotību un lai pastiprinātu koordinēšanu, kamēr svarīgākie lēmumi budžeta jomā vēl nav pieņemti (11).

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   SIP reformas ar mērķi labot sistēmas nepilnības ir nepieciešamas, lai novērstu trūkumus, kuri atklājās līdz ar 2008. gada krīzi, un lai risinātu problēmas, kas bija vērojamas jau pirms tās.

4.2   Faktiski jau vairākus gadus pirms krīzes dažu euro zonas valstu budžeta deficīts bija pārsniedzis atsauces vērtību, kas ir 3 %, kā arī aizvien palielinājās šo valstu parāda attiecība pret IKP (12). Līdz ar ekonomikas un finanšu krīzes iestāšanos fiskālā situācija būtiski saasinājās, un paredzams, ka euro zonas valstu vidējais budžeta deficīts līdz 2010. gada beigām sasniegs 6,3 % no to IKP, savukārt parāda attiecība pret IKP — 84,1 % (13). SIP nebija paredzēts, lai novērstu šādu nelīdzsvarotību, kas daudzos gadījumos izveidojās arī tāpēc, ka bija radušās nopietnas grūtības plašākā makroekonomikas un finanšu vidē.

4.3   Saistībā ar SIP uzmanība jāpievērš diviem galvenajiem jautājumiem. Pirmais jautājums ir īstenošanas mehānisma iespējamie uzlabojumi. Otrs ir saistīts ar pārāk lielu paļāvību uz budžeta deficīta kritēriju un nepietiekamu pievēršanos parāda jautājumam. Piemērojot SIP, pienācīgi neņēma vērā ekonomikas attīstības ciklu.

4.3.1   Attiecībā uz nepietiekamu īstenošanu jāsecina, ka virkne valstu daudzus gadus ir pārkāpušas deficīta un parāda kritērijus. Sankciju neesamība rosināja uz tādu fiskālo rīcību, kad ne tikai tika ignorēta fiskālā ilgtspēja dalībvalstu līmenī, bet arī netika ņemts vērā tas, ka katras atsevišķas dalībvalsts ilgtnespējīga fiskālā rīcība ietekmē visu monetāro savienību. Līdzšinējās īstenošanas nepilnības ir vājinājušas SIP un mazinājušas tā uzticamību.

4.3.1.1   Sagaidāms, ka Pakta preventīvās un korektīvās daļas reformas, ko papildinās jauns stingrāku sankciju kopums, novērsīs minētās nepilnības. Tomēr vēl nav zināms, cik lielā mērā notiks pārliecinoša īstenošana.

4.3.1.2   No vienas puses, var teikt, ka paketē minēto pasākumu neefektivitātes gadījumā risks šoreiz ir īpaši augsts. Finanšu tirgi vairāk nekā jebkad agrāk izturēsies ļoti piesardzīgi pret tām euro zonas valstīm, kurās uzrauga fiskālo un makroekonomisko līdzsvarotību. Pārliecinošas īstenošanas trūkums būtu signāls, ka SIP nedarbojas, un tiktu nopietni apdraudēta euro zonas stabilitāte.

4.3.1.3   Vienlaikus jāņem vērā, ka priekšlikumi pastiprināt uzraudzību pausti uzreiz pēc vēl nepieredzētas krīzes, kad ekonomikas izaugsme joprojām ir vāja. Valdībām bija jāiejaucas, iepludinot kapitālu bankās, lai novērstu finanšu sistēmas pilnīgu sabrukumu. Valdībām bija jāveic arī pasākumi, lai ierobežotu krīzes ekonomiskās un sociālās izmaksas.

4.3.2   Attiecībā uz pārliecīgo paļaušanos uz budžeta deficīta kritēriju jānorāda, ka SIP pārstrādāšanas mērķis 2005. gadā bija mainīt prioritātes, vairāk pievēršoties strukturālajām nepilnībām, lai ņemtu vērā ciklisko situāciju katrā dalībvalstī. Tomēr, mainot uzsvaru, netika ņemta vērā fiskālā disciplīna ilgākā laika posmā. Lielāka pievēršanās parāda kritērijam zināmā mērā novērsīs šo nepilnību.

4.3.2.1   Tomēr minētajā mehānismā jāņem vērā parāda uzkrāšanās galvenie iemesli. Tādu publiskā kapitāla projektu finansēšanu, kuriem ir augsta ekonomiskā un sociālā atdeve, nevar pielīdzināt to izdevumu finansēšanai, kuru atdeve ir zema.

4.3.2.2   Uzraudzības mehānisma reformā iecerēts ņemt vērā valstu īpašos apstākļus, piemēram, parāda uzbūvi, ar parāda struktūru saistītos riskus, privātā sektora parādsaistības un sabiedrības novecošanās radītās saistības, taču ir svarīgi arī nošķirt ārējo parādu un iekšējo parādu, jo iekšējais parāds veicina makroekonomisko stabilitāti.

4.3.2.3   Kritiski jāvērtē arī tas, ka uzraudzības mehānismā uzsvērtas īpašas atsauces vērtības, kas principā ne ar ko nav pamatotas (14). Taču ir atzīts, ka atsauces vērtības pieejai ir nozīmīgas labās īpašības, jo tā sekmē vienkāršību un pārredzamību, kā arī atvieglo pārvaldību.

4.3.2.4   No otras puses, atsevišķu dalībvalstu novirze no atsauces vērtībām liecina par apmēru, kādā ES joprojām nav sasniegta konverģence. Ir vēlams drīzumā panākt valstu rādītāju konverģenci, un atzinīgi vērtējams tas, ka Eiropadome šim jautājumam nesen pievērsusi īpašu uzmanību. Taču tālab dalībvalstu līmenī ir rūpīgi jālīdzsvaro gan nepieciešamā apņemšanās ievērot fiskālo disciplīnu, gan īpašās vajadzības veikt pārstrukturēšanu, investīcijas un sekmēt izaugsmi, kam var būt nepieciešams atbalsts fiskālo intervenču veidā.

4.4   Ir svarīgi atkārtoti uzsvērt, ka fiskālo ilgtspēju nevar aplūkot atrauti no makroekonomiskās nelīdzsvarotības. Tādēļ pilnībā pamatota ir plašāka makroekonomiskā uzraudzība, kuras mērķis ir uzraudzīt šādas nelīdzsvarotības korekciju.

4.5   Vēlmes izstrādāt valstu budžeta sistēmas, kas papildina SIP, pamatā ir atziņa, ka fiskālā disciplīna ir euro zonas valstu kopīgas atbildības jautājums, savukārt fiskālās politikas tiesību aktu izstrādes pilnvaras ir dalībvalstu kompetencē.

4.5.1   Tas, cik lielā mērā fiskālās disciplīnas jomā iespējams īstenot decentralizētāku pieeju, var būt atkarīgs no attiecīgām izmaiņām Līgumā, proti, ja tiktu ierobežotas valstu intereses salīdzinājumā ar kopējām interesēm; taču to varētu panākt arī ar elastīgāku regulējumu dalībvalstu vienošanās līmenī. Ja šādas izmaiņas netiks ieviestas, valstis varētu sliekties pirmām kārtām īstenot savas intereses neatkarīgi no tā, cik pamatotas ir kopējās intereses (15). Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā lomu, kāda finanšu disciplīnas nodrošināšanā var būt valsts līmeņa tiesību aktiem par fiskālo atbildību, kuri sekmīgas to īstenošanas gadījumā var kalpot par pamudinājumu fiskālās ilgtspējas veicināšanai euro zonā.

5.   Īpašas piezīmes

5.1   Ierosinātajā regulā paustie mērķi, kas balstīti uz SIP stiprināšanu, ieviešot efektīvas īstenošanas instrumentus, ir vērtējami atzinīgi, tomēr Pakta preventīvajā un korektīvajā daļā ir daži aspekti, kas, pēc EESK domām, būtu jāpārskata.

5.2   Preventīvajā daļā, izvirzot izdevumu apjoma mērķi, kura pamatā ir piesardzīgs vidēja termiņa IKP pieaugums, nav ņemti vērā atšķirīgi valdības izdevumu elementi, kaut arī kopējo izdevumu apjoma mērķis ir lietderīgs vienkāršības un pārvaldības atvieglošanas labad. Tas pats sakāms arī par fiskālajiem noteikumiem, kas ir vērsti tikai uz tādiem visaptverošiem rādītājiem kā deficīts un parāda kritērijs. Šādos kritērijos nav ņemta vērā piedāvājuma puses ilgtermiņa izaugsme, ko rosina atsevišķas valdības izdevumu kategorijas, kā arī fiskālo izdevumu un ieņēmumus radošu mehānismu kvalitātes attīstība kopumā.

5.2.1   Tādēļ par galveno būtu jāizvirza publisko finanšu kvalitāte, izvērtējot publisko izdevumu struktūru un efektivitāti. To var īpaši attiecināt uz ieguldījumiem cilvēkkapitālā ar izdevumiem izglītībai un veselības aizsardzībai, pētniecībai un izstrādei, publiskajai infrastruktūrai un iestāžu attīstībai (16)  (17). Tāpēc ierosināts neattiecināt izdevumu griestus uz minēto izdevumu veidu, it īpaši, ja tie ir tēriņi, kurus finansē no ES finansējuma programmām un attiecīgo valstu līdzfinansējuma elementiem. Lai nodrošinātu sociālo izdevumu kvalitāti, izdevumu griestus varētu nepiemērot arī attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu nediskrecionārajiem elementiem. Turklāt fiskālo mērķu īstenošanai jābūt pilnībā saskaņotai ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kuri vērsti uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un kuru sasniegšanai varētu būt vajadzīgi lielāki valdības tēriņi (18).

5.2.2   Turklāt, lai regula neizceltos ar nenoteiktību, EESK ierosina skaidri definēt jēdzienus “piesardzīgas fiskālās politikas izstrāde”, “piesardzīgs vidēja termiņa pieaugums” un “ārkārtas apstākļi”.

5.3   Īstenošanas mehānisma aktivizēšanu nedrīkstētu izraisīt tikai novirzes no skaitliskām vērtībām, bet būtu vairāk jāņem vērā arī plašāki apsvērumi, piemēram, attiecīgās dalībvalsts ekonomiskie, politiskie un sociālie apstākļi. Šis priekšlikums nav ierosināts nolūkā mazināt preventīvā mehānisma iedarbību, bet gan, lai varētu ņemt vērā euro zonas dalībvalstu īpašos apsvērumus. Faktiski tas atbilst ierosinātajai regulai par makroekonomikas nelīdzsvarotību, kurā paredzēts, ka, piemērojot brīdināšanas mehānismu, par dalībvalsti tiek sniegts padziļināts pārskats.

5.4   Ierosināts arī procentus nesošus depozītus, bezprocentu depozītus un sodanaudu katrā konkrētā gadījumā uzlikt tā, lai šādi depozīti tiktu finansēti tieši ar to politikas elementu korekcijas palīdzību, kuri izraisītu nepiesardzīgu un ilgtnespējīgu fiskālo situāciju. Šādas situācijas esamību nosaka, pamatojoties uz novirzēm no preventīvās daļas noteikumiem. Turklāt to vērtību aprēķinātu atkarībā no izdevumu un/vai ieņēmumu to elementu apjoma, kuri, kā pierādīts, tieši izraisa fiskālās politikas ilgtnespēju. Šāda pieeja palīdzētu izvairīties no riska, ka depozīti un sodanauda tiek finansēti no tādiem valdības izdevumiem, kuri sniedz būtisku atdevi. Tā kā ir atzīts, ka nav viegli atpazīt ilgtnespējīgu rīcību, būtu jācenšas izstrādāt skaidras un praksē piemērojamas definīcijas, kas šajā saistībā varētu būt noderīgas.

5.4.1   Turklāt depozīta atmaksa pieļaujama tikai tad, kad attiecīgā dalībvalsts apņēmusies attiecīgos līdzekļus novirzīt produktīvu izdevumu segšanai. Šajā sakarā varētu izmantot izmaksu un ieguvumu pieeju, kas līdzinās Kohēzijas fonda un struktūrfondu līdzekļu piešķiršanas metodēm (19).

5.5   Pietiekama uzmanība jāvelta arī īstenošanas ietekmei, ja bezprocentu depozīta iemaksu un sankcijas piemēro brīdī, kad attiecīgās dalībvalsts ekonomisko un sociālo sistēmu var vērtēt kā nestabilu. Tāpēc par jebkādiem Komisijas ieteikumiem par korektīvās daļas piemērošanu būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai informētu par veidu, kā piemērošana efektīvi uzlabos fiskālās politikas kvalitāti attiecīgajās dalībvalstīs un euro zonā kopumā. Ir svarīgi, lai īstenošana neradītu lielāku kaitējumu, nekā tā cenšas novērst.

5.6   Regulas 7. panta priekšmets ir Komisijas uzkrāto procentu un sodanaudas sadale proporcionāli to dalībvalstu nacionālā kopienākuma apjomam, kurās nav pārmērīga budžeta deficīta vai pārmērīgas nelīdzsvarotības. Šajā gadījumā sadales sistēma var izraisīt vēl lielāku nelīdzsvarotību monetārajā savienībā, kas savukārt var veicināt euro zonas dalībvalstu lielākas atšķirības un neatbilst monetārajā savienībā izvirzītajām prasībām.

5.7   Lai sekmētu korektīvās daļas līdzsvarotību starp stimuliem un soda pieeju, EESK ierosina noteikt, ka attiecīgā dalībvalsts var saņemt procentus no bezprocentu depozītiem, kad ir panākts valsts parāda samazinājums vismaz šādu procentu apjomā un ja šāda situācija turpmāk varētu būt stabila. Savukārt sodanauda tiktu novirzīta Eiropas stabilitātes mehānismam.

5.8   Šāda ierosinājuma pamatā ir viedoklis, ka SIP drīzāk būtu jāizmanto kā stimuls, kas veicina ilgtspējīgu rīcību, nevis kā stingras sodīšanas mehānisms.

5.9   Lai arī atzīts, ka vēlmes sasniegt stabilu ekonomisko un fiskālo konverģenci pamatā jābūt kopīgiem mērķiem, ir pausts viedoklis, ka, izvērtējot īstermiņa fiskālo ilgtspēju, “universāls mērķis” varētu būt īstenojams elastīgi — vismaz tik ilgi, līdz valstīs ir sasniegta pietiekama ekonomiskā konverģence, vienlaicīgi arī ņemot vērā, ka nesenā ekonomikas lejupslīde dažādas dalībvalstis ir ietekmējusi atšķirīgi.

5.9.1   Tāpat ir svarīgi radīt pamatnosacījumus, lai arī atsevišķas dalībvalstis gūtu labumu no ārējās uzticamības līmeņa paaugstināšanās, kas sagaidāma līdz ar lielas monetārās savienības izveidi. Tāpēc var apsvērt iespēju aicināt valstis veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus, kuri ir samērojami ar to relatīvo lielumu monetārajā zonā un spēju veikt šādus pasākumus, lai saskaņoti sasniegtu euro zonas visaptverošo mērķi. No šādas pieejas labumu gūtu visas valstis, pateicoties ekonomikas uzticamībai, kas tiktu nostabilizēta zonā kopumā un it īpaši valstu ar labākiem rādītājiem politikas veidošanā.

5.9.2   Minētās pieejas efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no Komisijas ierosinātā uzraudzības mehānisma, kas nodrošinātu to, ka mazāk sekmīgās valstis pieliktu visas iespējamās pūles, lai optimālā ātrumā sasniegtu konverģenci. Nemitīgi jāuzsver arī tas, cik svarīgi ir veikt pareizus statistiskos mērījumus un uzlabot statistiku un ziņošanu, lai nodrošinātu ticamu datu drošu un savlaicīgu sniegšanu.

5.9.3   Tāpēc tuvākajā laika posmā un līdz brīdim, kamēr tiks sasniegta pietiekama dažādu dalībvalstu ekonomikas konverģence, Komiteja ierosina izmantot divvirzienu sistēmu, kurā ir lejupēja un augšupēja pieeja un kura pastiprinātu un papildinātu pašreizējos centienus atjaunot fiskālo ilgtspēju euro zonā, plānveidīgi un sakārtoti ieviešot tajos nepieciešamo elastīgumu.

5.9.4   Lejupējas pieejas pamatā ir mērķa izvirzīšana visai zonai, nosakot šajā līmenī nepieciešamos fiskālās konsolidācijas centienus. Šāda mērķa sasniegšana stiprina euro zonas uzticamību kopumā, un tādējādi labumu gūtu katra dalībvalsts. Augšupēja pieeja nozīmē, ka visā zonā īstenojamie centieni tiek sadalīti pasākumos, kurus veic atsevišķas dalībvalstis. Pasākumu sadalē ņem vērā virkni objektīvu ekonomisko kritēriju, piemēram, attīstības stāvokli, ieguldījumu nepieciešamību, pensiju reformas apjomu, strukturālo reformu apjomu, publisko finanšu kvalitāti un nodokļu sistēmas efektivitāti. Šī pieeja arī nepieļautu, ka SIP izmantošana pārmērīgas ierobežošanas nolūkā rada pastāvīgu kaitējumu dažu valstu izaugsmei.

5.9.5   Šāda pieeja, pirmkārt, euro zonas valstīs ieviestu pamatotas solidaritātes elementu; otrkārt, tā būtu solis uz labāku koordināciju un fiskālo integrāciju. Pietiekamas fundamentālās ekonomiskās konverģences gadījumā centienu sadale starp dalībvalstīm atbilstoši augšupējam elementam pielīdzināma situācijai, kad dažādas valstis īsteno kopējus skaitliskus mērķus. Tikmēr nepieciešamais elastīgums atsevišķu valstu gadījumā vairs netiktu izmantots tā, kā tas bieži notika iepriekš, — acīmredzami ad hoc un dažos gadījumos nepamatoti —, bet gan būtu saskaņotas un konsekventas sistēmas daļa, lai veiktu nepieciešamos fiskālās konsolidācijas pasākumus euro zonas līmenī. Šī pieeja varētu ļoti palīdzēt stiprināt sistēmas uzticamību.

5.9.6   Minētā pieeja būtībā ir līdzīga tai pieejai, kas iekļauta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu atvasināšanā, proti, kad dalībvalstis izvirza pašas savus mērķus, kuri atbilst ES izvirzītajiem vispārīgajiem mērķiem. Gada izaugsmes pētījuma, kurā ietverti dalībvalstu dažādie pagaidu mērķi, I pielikumā norādīts: stratēģijas nozīmīgs elements ir tas, ka katra dalībvalsts saistībā ar vispārīgajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem nosaka savu konkrēto mērķu un uzdevumu līmeni. Norādīts, ka pastāv lielāka to īstenošanas iespēja, ja tie ir apspriesti nepieciešamajās iekšējās politiskajās debatēs un izvirzīti, ņemot vērā sākuma pozīcijas un valstu apsvērumus. Šajā saistībā var ierosināt noteikt precīzus pārejas periodus ar reālu konsolidācijas laikposmu tām valstīm, kurām jāīsteno īpaši plaši konsolidācijas centieni.

5.9.7   Ieteiktā pieeja nav paredzēta Komisijas priekšlikumā ierosinātā preventīvā mehānisma nozīmes mazināšanai, jo tā ir balstīta uz visu euro zonas dalībvalstu ilgtermiņa konverģenci vienādu skaitlisko mērķu virzienā. Taču tās nolūks ir atļaut izveidot oficiālu sistēmu, ar kuru pamato atšķirīgu konverģences ātrumu individuālu euro zonas dalībvalstu līmenī, tāpat kā pati Komisija ierosinājusi katrai valstij raksturīgu pieeju. Tas ir arī nozīmīgs līdzeklis sistēmas uzticamības veicināšanai, jo katras valsts konverģences plānos tiktu oficiāli ietverts elastīgums.

5.10   Visbeidzot, ir svarīgi norādīt, ka nozīmīga loma pienākas sociālajam dialogam. Valstu līmenī sociālais dialogs ir svarīgs tāda valsts politikas satvara izstrādē, kas aptver fiskālo politiku un makroekonomisko uzraudzību. Nobriedis un visaptverošs politiskais un sociālais dialogs ļauj pārvarēt sociālās un ekonomikas problēmas, it īpaši tādus ilgstošus pārbaudījumus kā pensiju sistēmas reforma un izdevumi veselības jomā. Lai valdības sasniegtu tādus mērķus kā fiskālā ilgtspēja un makroekonomikas līdzsvars, jāpanāk augsta sociālās partnerības un sadarbības, tostarp politiskā konsensa, pakāpe.

5.10.1   Arī EESK ir jāuzņemas nozīmīga funkcija, nodrošinot savu locekļu efektīvu dialogu par fiskālo ilgtspēju. Šajā nolūkā EESK, ciešā sadarbībā ar valstu sociālā dialoga partneriem, var sniegt ieteikumus un izteikt ierosinājumus par reformām. Atzinumā par tematu “Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai” ierosināts, ka EESK reizi gadā būtu jārīko īpaša plenārsesija, lai apspriestu ieteikumus un ierosinājumus par reformām. Vēl viens EESK uzdevums ir nodrošināt, lai sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbotos saskaņā ar Kopienas mērķiem, kas vērsti uz sociālo un ekonomikas attīstību.

---

(1)  Sk. EESK atzinumu, kas publicēts OV C 107, 6.4.2011., 7. lpp.

(2)  COM(2010) 522 galīgā redakcija un COM(2010) 526 galīgā redakcija.

(3)  COM(2010) 527 galīgā redakcija.

(4)  COM(2010) 523 galīgā redakcija.

(5)  COM(2010) 524 galīgā redakcija un COM(2010) 525 galīgā redakcija.

(6)  COM(2010) 524 galīgā redakcija.

(7)  EESK atzinums par tematu “Makroekonomiskā nelīdzsvarotība”, Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53. lpp.

(8)  Šīs regulas ir grozītas 2005. gadā ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 un Regulu (EK) Nr. 1056/2005 un papildinātas ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu “Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana”.

(9)  COM(2010) 525 galīgā redakcija.

(10)  COM(2010) 527 galīgā redakcija.

(11)  “Eiropas pusgadu” ieviesa ar 2011. gada janvārī publicēto Gada izaugsmes pētījumu (COM(2011) 11 galīgā redakcija). Gada izaugsmes pētījumā apkopoti dažādi pasākumi, kas ir svarīgi īstermiņa atveseļošanas stiprināšanai, un vienlaikus uzmanība pievērsta arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

(12)  Eurostat statistikas dati, 16.12.2010.

(13)  Eiropas Komisija, Eiropas ekonomikas prognoze, 2010. gada rudens.

(14)  Wyplosz, C (2002), “Fiscal Discipline in EMU: Rules or Institutions?” (“Fiskālā disciplīna EMS: noteikumi vai institūcijas?”), Akadēmisko starptautisko pētījumu institūts Ženēvā un CEPR.

(15)  Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A — Ekonomikas un zinātnes politika, ekonomikas un monetārie jautājumi, daudzpusējā uzraudzība (Charles Wyplosz).

(16)  António Afonso, Werner Ebert, Ludger Schuknecht un Michael Thöne (2005), Quality of Public Finances and Growth, ECB Working Paper (Publisko finanšu un izaugsmes kvalitāte, ECB darba dokuments), sērija Nr. 438.

(17)  Salvador Barrios un Andrea Schaechter (2008), The Quality of Public Finances and Growth, European Commission Economic Papers (Publisko finanšu un izaugsmes kvalitāte, Eiropas Komisijas ekonomikas dokumenti), 337. lpp.

(18)  Sk. EESK atzinumu, kas publicēts OV C 107, 6.4.2011., 7. lpp.

(19)  Eiropas Komisija (2008), Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, “Izmaksu un labumu analīzes rokasgrāmata ieguldījumu projektiem”, 2008. gada jūnijs.

---