1.   Uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, patur un no tiem izkrauj visas tropisko tunzivju (lielacu tunzivs (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivs (Katsuwonus pelamis) nozvejas, izņemot gadījumus, kad kuģa kapteinis konstatē, ka:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās zivis drīkst izmest tikai tad, ja kapteinis un apkalpe cenšas tropiskās tunzivis un nemērķa sugu zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot dzīvas, vienlaikus ņemot vērā apkalpes drošību, un pēc izmešanas zveja vairs nenotiek līdz brīdim, kad uz kuģa esošās tropiskās tunzivis un nemērķa sugu zivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

3.   Savienības zvejas kuģa kapteinis šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos izņēmumus reģistrē attiecīgajā zvejas žurnālā, kurā norāda zivju daudzuma aplēses tonnās un sugu sastāvu un attiecīgajā zvejas rīka ievietošanas reizē paturēto zivju daudzuma aplēses tonnās un sugu sastāvu.

4.   Šajā pantā nemērķa sugas ir nemērķa tunzivju sugas, kā arī varavīksnes stavrida (Elagatis bipinnulata), lielā korifēna (Coryphaena hippurus), mugurradžu dzimta (Balistidae dzimta), buruzivju un marlīnu dzimta (Xyphiidae un Istiophoridae dzimtas), vahū (Acanthocybium solandri) un barakudu dzimta (Sphyraenidae dzimta).

1.   Savienības zvejas kuģi apgabalā apzināti nezvejo tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas vai nemijiedarbojas ar datu boju, konkrēti, neveic šādas darbības:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Savienības zvejas kuģi drīkst darboties tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas ar noteikumu, ka tie darbojas saskaņā ar dalībvalstu zinātniskās pētniecības programmām, kuras paziņotas IOTC, un nemijiedarbojas ar minētajām datu bojām.

3.   Attiecīgajā apgabalā datu boju nepaceļ uz Savienības zvejas kuģiem, ja vien par minēto boju atbildīgais īpašnieks nav skaidri atļāvis vai prasījis to darīt.

4.   Savienības zvejas kuģi, kas darbojas apgabalā, raugās pēc jūrā pietauvotām datu bojām un veic visus sapratīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu minēto datu boju iepīšanu zvejas rīkā vai jebkāda veida tiešu mijiedarbību ar tām. Ja Savienības zvejas kuģa zvejas rīks iepin datu boju, tas iepinušos zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

5.   Savienības zvejas kuģi ziņo savām karoga dalībvalstīm par visām datu bojām, par kurām tie konstatējuši, ka tās ir bojātas vai citādi neizmantojamas, un sniedz detalizētu informāciju par novērojumu, bojas atrašanās vietu un jebkādu saskatāmu identifikācijas informāciju uz tās. Šādus ziņojumus un informāciju par to aktīvos ietilpstošo datu boju atrašanās vietu, ko tās izvietojušas visā apgabalā, dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar 51. panta 5. punktu.

1.   Uz Savienības zvejas kuģiem nepatur, no tiem nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj svītrainā marlīna (Tetrapturus audax), melnā marlīna (Istiompax indica), Atlantijas zilā marlīna (Makaira nigricans) vai Klusā okeāna buruzivs (Istiophorus platypterus) īpatņus, kuru garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 60 cm. Ja kuģi nozvejo šādas zivis, tie tās tūlīt atlaiž atpakaļ jūrā, tā, lai maksimāli palielinātu izdzīvotības potenciālu pēc atbrīvošanas, neapdraudot apkalpes drošību.

2.   Savienības zvejas kuģi, kas nozvejojuši svītraino marlīnu, melno marlīnu, Atlantijas zilo marlīnu vai Klusā okeāna buruzivi, attiecīgos nozvejas un zvejas piepūles datus reģistrē saskaņā ar 1. pielikumu.

3.   Lai nodrošinātu pareizu ziņošanu par svītrainā marlīna, melnā marlīna, Atlantijas zilā marlīna un Klusā okeāna buruzivs nozvejām saskaņā ar 51. panta 1. punktu, dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmu.

4.   Par to, kas darīts, lai uzraudzītu nozvejas un pārvaldītu zvejniecības svītrainā marlīna, melnā marlīna, Atlantijas zilā marlīna un Klusā okeāna buruzivs ilgtspējīgas izmantošanas un saglabāšanas nolūkā, dalībvalstis ziņo valsts zinātniskajā ziņojumā, ko sniedz saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

1.   Savienības zvejas kuģu gūtās zilās haizivs (Prionace glauca) nozvejas reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

2.   Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, lai nodrošinātu pareizu zilās haizivs nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu datu uzlabotu ziņošanu. Datus par zilās haizivs nozvejām dalībvalstis ziņo saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

3.   Informāciju par to, kas darīts, lai uzraudzītu zilās haizivs nozvejas, dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu iekļauj īstenošanas ziņojumā.

4.   Dalībvalstis tiek rosinātas veikt tādus zinātniskos pētījumus par zilo haizivi, kas sagādātu informāciju par galvenajām bioloģiskajām, ekoloģiskajām, etoloģiskajām īpašībām, dzīves ciklu, migrāciju, izdzīvotību pēc atbrīvošanas un pamatnostādnes par drošu atbrīvošanu un mazuļu uzturēšanās vietu identificēšanu, kā arī zvejas prakses uzlabošanu. Šādu informāciju iekļauj ziņojumos, kurus Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

1.   Savienības zvejas kuģi, tostarp atbalsta un apgādes kuģi, neizmanto gaisa kuģus vai bezpilota lidaparātus par zvejas palīglīdzekļiem. Par visiem gadījumiem, kad zvejas operācija apgabalā tiek veikta ar gaisa kuģa vai bezpilota lidaparāta palīdzību, tūlīt ziņo karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzīta struktūra par to nekavējoties informē IOTC sekretariātu.

2.   Gaisa kuģus un bezpilota lidaparātus drīkst izmantot zinātniskiem, uzraudzības, kontroles un pārraudzības mērķiem.

1.   Savienības zvejas kuģi, izmantojot 2. pielikumā izklāstītos konkrētos datu elementus, atsevišķi reģistrē zvejas darbības, kas saistītas ar dreifējošām ZPI un ar noenkurotām ZPI. Dalībvalstis minēto informāciju nosūta Komisijai saskaņā ar 51. pantu.

2.   Komisijai nosūta dienas informāciju par visām aktīvajām ZPI, kura satur šādu informāciju: datumu, instrumentālās bojas identifikāciju un norīkoto kuģi un dienas pozīciju, kuru apkopo reizi mēnesī un iesniedz ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 90 dienas pēc attiecīgās informācijas mēneša apkopojuma. Komisija minēto informāciju nosūta IOTC sekretariātam.

3.   Dalībvalstis izstrādā nacionālos pārvaldības plānus par to, kā to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, izmanto dreifējošas ZPI. Minētie pārvaldības plāni:

4.   Ne vēlāk kā 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu iesniedz Komisijai ziņojumu par ZPI pārvaldības plānu sasniegumiem, tostarp par sākotnēji iesniegto pārvaldības plānu izskatīšanu un par CMM 19/02 V pielikuma principu piemērošanas izskatīšanu. Komisija minēto informāciju ne vēlāk kā 60 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes nosūta IOTC sekretariātam.

1.   Savienības zvejas kuģi ZPI izgatavošanā izmanto neiepinošas konstrukcijas un materiālus, nodrošinot, ka ZPI virsūdens daļa nav apklāta vai ir klāta tikai ar tādu materiālu, kurā nav linuma acu. Ja tiek izmantots zemūdens komponents, to izgatavo nevis no tīkla, bet no materiāliem, kuros nav linuma acu, piemēram, no virvēm vai audekla loksnēm.

2.   Savienības zvejas kuģi cenšas pāriet uz bionoārdāmu ZPI izmantošanu jebkuros apstākļos, izņemot attiecībā uz instrumentālām bojām izmantotiem materiāliem.

3.   Operatori cenšas veikt izmēģinājumus, izmantojot bionoārdāmus materiālus, lai atvieglotu flotes pāreju uz tādām dreifējošām ZPI, kas izgatavotas tikai no bionoārdāma materiāla.

1.   Savienības zvejas kuģi ārpus teritoriālajiem ūdeņiem ne virs ūdens, ne zem ūdens neizmanto, neuzstāda un nedarbina mākslīgos gaismekļus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju pievilināšanai.

2.   Gaismekļu izmantošana uz dreifējošām ZPI ir aizliegta.

3.   Ja Savienības zvejas kuģi apgabalā saskaras ar dreifējošām ZPI, kuras aprīkotas ar mākslīgiem gaismekļiem, tie nekavējoties tās noņem un nogādā atpakaļ ostā.

4.   Savienības zvejas kuģi apgabalā neveic zvejas darbības pie vai netālu no jebkāda kuģa vai dreifējošas ZPI, kas aprīkota ar mākslīgiem gaismekļiem, lai pievilinātu tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis.

5.   Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz navigācijas ugunīm un apgaismojumu, kas vajadzīgs, lai sagādātu drošus darba apstākļus.

1.   Citā kuģī pārkraušanas operācijas ostā drīkst veikt tikai saskaņā ar šādu procedūru:

2.   Ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārkraušanas citā kuģī attiecīgā Savienības zvejas kuģa kapteinis aizpilda IOTC pārkraušanas deklarāciju un nosūta to savai karoga dalībvalstij vienā no IOTC oficiālajām valodām kopā ar IOTC zvejas kuģu reģistrā reģistrēto kuģa numuru. Turklāt Savienības kuģa kapteinis 24 stundu laikā pēc pārkraušanas citā kuģī aizpilda IOTC pārkraušanas deklarāciju vienā no IOTC oficiālajām valodām un nosūta to kompetentajām ostas valsts iestādēm.

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 48 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika.

2.   Dalībvalstis, kurās tiek izkrautas citā kuģī pārkrautās nozvejas, veic atbilstošus pasākumus, lai verificētu saņemtās informācijas pareizību, un sadarbojas ar transportkuģa karoga dalībvalsti, ostas valsti, kurā notikusi pārkraušana citā kuģī, un iesaistīto nozvejotāju zvejas kuģu karoga valstīm, lai pārliecinātos par to, vai izkrāvumi atbilst par katru zvejas kuģi ziņotajam nozvejas apjomam. Minēto verificēšanu veic tā, lai transportkuģa darbības traucējumi un neērtības būtu minimālas un netiktu pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

3.   Tāda Savienības transportkuģa kapteinis, kas veic izkraušanu trešā valstī, vismaz 48 stundas pirms ieiešanas ostā papildus 1. punktā minētajam iepriekšējam paziņojumam sniedz iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kuras ostā kuģis plāno izkraut citā kuģī pārkrautās nozvejas. Turklāt kapteinis nosūta IOTC pārkraušanas deklarāciju vienā no IOTC oficiālajām valodām tās valsts kompetentajām iestādēm, kurā jāizkrauj citā kuģī pārkrautās nozvejas, un neizkrauj tos pirms attiecīgas atļaujas saņemšanas.

4.   Ja izkraušana notiek trešā valstī, transportkuģa kapteinis sadarbojas ar ostas valsts iestādēm.

5.   Savienības zvejas kuģu karoga dalībvalstis savos ziņojumos, ko sniedz saskaņā ar 51. panta 5. punktu, iekļauj detalizētu informāciju par to kuģu veikto pārkraušanu citā kuģī.

1.   Savienības zvejas kuģi veic visus sapratīgos pasākumus IOTC sugu noteicēju un apiešanās paņēmienu piemērošanai.

2.   Savienības zvejas kuģi iespēju robežās tūlīt neskartus atbrīvo uz kuģiem esošus nevēlamu haizivju sugu īpatņus, kas nozvejoti dzīvi, izņemot zilās haizivis. Šādas nozvejas, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

3.   Datus par visām to zvejas kuģu gūtajām haizivju nozvejām, tostarp visus pieejamos vēsturiskos datus, izmesto un atbrīvoto haizivju daudzuma aplēses, stāvokli (nedzīvas vai dzīvas) un izmēru sadalījumu, dalībvalstis Komisijai sniedz saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

1.   Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zinātniskajiem novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas iegūtas apgabalā un zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja šie paraugi ir daļa no pētniecības projekta, ko apstiprinājusi IOTC Zinātniskā komiteja vai IOTC Ekosistēmu un piezvejas jautājumu darba grupa.

3.   Kad tas iespējams, dalībvalstis un Komisija cenšas veikt pētījumus par apgabalā nozvejotām okeāna baltspuru haizivīm, lai identificētu iespējamos mazuļu uzturēšanās apgabalus.

1.   Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai nevienas Alopiidae dzimtas sugas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zinātniskajiem novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus no lapshaizivīm, kas iegūtas apgabalā un zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja šie paraugi ir daļa no pētniecības projekta, ko apstiprinājusi IOTC Zinātniskā komiteja vai IOTC Ekosistēmu un piezvejas jautājumu darba grupa.

3.   Visi atpūtas un sporta zvejnieki lapshaizivis atbrīvo dzīvas. Tās nekādā gadījumā netiek paturētas uz kuģa, pārkrautas citā kuģī, izkrautas, uzglabātas, pārdotas vai piedāvātas pārdošanai. Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas un sporta zvejniekiem, kuru zvejā pastāv lapshaizivju nozvejošanas risks, ir instrumenti, kas piemēroti dzīvu dzīvnieku atbrīvošanai.

4.   Dalībvalstis un Komisija cenšas veikt pētījumus par apgabalā nozvejotām lapshaizivīm, lai identificētu iespējamos mazuļu uzturēšanās apgabalus.

1.   Savienības zvejas kuģim ir aizliegts tīši ievietot jebkāda tipa zvejas rīku ap mobulīdraju (Mobula ģints sugas), ja dzīvnieks ir ticis pamanīts pirms ievietošanas sākuma.

2.   Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3.   Netīši nozvejotas mobulīdrajas, tiklīdz tās saskatītas zvejas rīkā, uz āķa vai kuģa klāja, Savienības zvejas kuģi, ciktāl praktiski iespējams, dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo veidā, kas katrai notvertajai rajai nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu. Tie veic visus sapratīgos pasākumus, lai piemērotu mobulīdrajām noteiktās apiešanās procedūras un vienlaikus ņemtu vērā apkalpes drošību.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta, ja Savienības kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, zvejas operāciju laikā netīši nozvejo un sasaldē mobulīdraju, tas visu mobulīdraju nodod atbildīgajām valdības iestādēm vai citai kompetentai iestādei vai izmet to izkraušanas vietā. Šādā veidā nodotas mobulīdrajas nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5.   Savienības zvejas kuģi izmanto pienācīgus ietekmējuma mazināšanas, noteikšanas, apiešanās un atbrīvošanas paņēmienus un tur uz kuģa visu aprīkojumu, kas vajadzīgs mobulīdraju atbrīvošanai.

1.   Savienības zvejas kuģiem apgabalā ir aizliegts tīši ievietot riņķvadu ap vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja tā ir tikusi pamanīta pirms ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļhaizivs ir netīši apņemta ar zvejas rīku vai iepinusies tajā, Savienības zvejas kuģi:

1.   Savienības zvejas kuģiem apgabalā ir aizliegts tīši ievietot riņķvadu ap vaļveidīgo, ja tas ir ticis pamanīts pirms ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļveidīgais ir netīši apņemts ar riņķvadu vai nozvejots ar cita tipa zvejas rīkiem, ar kuriem zvejo tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, kas saistītas ar vaļveidīgajiem, Savienības zvejas kuģi:

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, arī stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvs vai dzīvs), dalībvalstis ziņo, izmantojot zvejas žurnālus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu vai – ja uz kuģa ir novērotājs – izmantojot novērotāju programmas, un nosūta to Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. un 5. punktu.

1.   Savienības zvejas kuģi piemēro šādus ietekmējuma mazināšanas pasākumus:

2.   Savienības zvejas kuģi, kad vien praktiski iespējams, visus notvertos jūras bruņurupučus, kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī palīdz tos atdzīvināt pirms drošas atlaišanas ūdenī.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības zvejas kuģi izmanto pareizus ietekmējuma mazināšanas, noteikšanas, apiešanās un āķu izņemšanas paņēmienus un uz tiem ir visa veida aprīkojums, kas vajadzīgs, lai atbrīvotu jūras bruņurupučus, veicot visus sapratīgos pasākumus saskaņā ar apiešanās pamatnostādnēm, kas atrodamas IOTC jūras bruņurupuču sugu noteikšanas kartēs, kuras iekļautas 1. punkta a) apakšpunktā minētajās IOTC apiešanās pamatnostādnēs.

4.   Dalībvalstis ziņo par to, kā tiek īstenotas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Pamatnostādnes par jūras bruņurupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā.

5.   Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 1. punktu nosūta Komisijai visus datus par to kuģu mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem. Minētajos datos norāda zvejas žurnāla izmantojuma vai novērotāju klātbūtnes līmeni un zvejniecībās nejauši nozvejoto jūras bruņurupuču kopējās mirstības aplēses.

6.   Savienības zvejas kuģi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu reģistrē zvejas žurnālā visus starpgadījumus, kuri notikuši zvejas operāciju laikā un kuros iesaistīti jūras bruņurupuči, arī to stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvi vai dzīvi). Par šādiem starpgadījumiem tie ziņo savai karoga dalībvalstij un, kad vien iespējams, sniedz informāciju par sugām, notveršanas vietu, apstākļiem, uz kuģa veikto rīcību un atbrīvošanas vietu. Minēto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

1.   Lai samazinātu jūrasputnu piezvejas apjomus visos zvejas apgabalos, sezonās un zvejniecībās, Savienības zvejas kuģi izmanto ietekmējuma mazināšanas pasākumus. Apgabalā uz dienvidiem no 25 grādiem dienvidu platuma visi kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, izmanto vismaz divus no trim 4. pielikumā izklāstītajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem un izpilda minēto pasākumu minimālos standartus. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija un izvietošana atbilst 5. pielikumā izklāstītajām papildu specifikācijām.

2.   Savienības zvejas kuģi reģistrē datus par jūrasputnu nejaušu piezveju sadalījumā pa sugām, it īpaši ar 30. pantā minētās reģionālās novērotāju shēmas starpniecību, un ziņo tos Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. punktu. Novērotāji iespēju robežās uzņem Savienības zvejas kuģu notverto jūrasputnu fotoattēlus, ko noteiktās sugas apstiprināšanas nolūkā nosūta valstu jūrasputnu speciālistiem vai IOTC sekretariātam.

3.   Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru par to, kā tiek īstenota 30. pantā minētā reģionālā novērotāju shēma.

1.   Savienības zvejas kuģi kārto zvejas žurnālu saskaņā ar šo regulu. Zvejas žurnālu oriģinālos ierakstus uz zvejas kuģa glabā vismaz 12 mēnešus.

2.   Uz Savienības zvejas kuģiem ir karoga dalībvalsts kompetentās iestādes izdoti derīgi dokumenti, kas ietver:

3.   To dokumentu derīgumu, kuriem jābūt uz zvejas kuģiem, dalībvalstis verificē regulāri, vismaz reizi gadā.

4.   Dalībvalstis pārliecinās par to, vai visus uz kuģa esošos dokumentus un visus tajos izdarītos turpmākos grozījumus ir izdevusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde un ka zvejas kuģi ir marķēti tā, lai tos varētu viegli identificēt saskaņā ar vispārpieņemtiem starptautiskiem standartiem, tādiem kā FAO Standarta specifikācijas par zvejas kuģu marķējumu un identifikāciju.

1.   IOTC zvejas kuģu reģistrā ir reģistrēti šādi Savienības zvejas kuģi:

2.   Savienības zvejas kuģiem, kas nav reģistrēti 1. punktā minētajā IOTC reģistrā, nav atļauts apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut IOTC sugas vai sniegt atbalstu jebkādai zvejas darbībai, vai izvietot DZPI.

Šo punktu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 24 metri un kuri darbojas dalībvalsts EEZ.

3.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar 1. punkta prasībām atbilstošiem kuģiem, kam atļauts darboties apgabalā. Minētajā sarakstā ir iekļauta šāda informācija par katru kuģi:

4.   Visus IOTC reģistrā izdarītos papildinājumus, svītrojumus vai grozījumus dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam.

5.   Vajadzības gadījumā Komisija katra gada gaitā IOTC sekretariātam sniedz atjauninātu informāciju par Savienības zvejas kuģiem, kas reģistrēti 1. punktā minētajā IOTC reģistrā.

1.   Atļauju zvejot IOTC sugas dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 21. pantu.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai atjauninātu paraugu, kādā sagatavojama oficiālā atļauja zvejot ārpus valsts jurisdikcijas, un atjaunina parauga informāciju ikreiz, kad tas ir nepieciešamas. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam. Paraugā ietver šādu informāciju:

3.   Paraugu, kas minēts 2. punktā, izmanto tikai uzraudzības, kontroles un pārraudzības mērķiem. Atšķirība starp paraugu un uz kuģa esošo atļauju nerada pārkāpumu, bet liek kontrolētājai valstij ar attiecīgā kuģa karoga valsts norādīto kompetento iestādi noskaidrot šo jautājumu.

1.   Dalībvalstis:

2.   Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai par to rīcību un pasākumu izskatīšanas rezultātiem, kuri veikti, ievērojot šā panta 1. punktu.

3.   Dalībvalstis, kas saviem atļauju saņēmušajiem zvejas kuģiem izdod licences, katru gadu CMM 05/07 II pielikumā norādītajā formātā un saskaņā ar šīs regulas 51. pantu ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai par visiem saskaņā ar CMM 05/07 I pielikumu veiktajiem pasākumiem.

1.   Savienības zvejas kuģi, kas 24. panta 1. punktā minētajā IOTC reģistrā nav reģistrēti, apgabalā nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj IOTC sugas.

2.   Lai nodrošinātu šīs regulas efektivitāti attiecībā uz statistikas dokumentu programmas aptvertajām sugām, dalībvalstis:

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai visu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka IOTC reģistrā nereģistrēti kuģi apgabalā ir iesaistījušies IOTC sugu zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī. Komisija vai tās izraudzīta struktūra minēto informāciju tūlīt paziņo IOTC sekretariātam.

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi apgabalā zvejo tunzivis un zobenzivi, katru gadu līdz 1. februārim, izmantojot atbilstošo IOTC ziņojuma paraugu, iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un iepriekšējā gadā ir aktīvi darbojušies apgabalā, un:

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi apgabalā zvejo dzeltenspuru tunzivis, katru gadu līdz 1. februārim, izmantojot atbilstošo IOTC ziņojuma paraugu, iesniedz Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un iepriekšējā gadā apgabalā ir zvejojuši dzeltenspuru tunzivis.

3.   Komisija katru gadu līdz 15. februārim pārsūta 1. un 2. punktā minēto informāciju IOTC sekretariātam.

4.   Šā panta 1. punktā minētajā kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju par katru kuģi:

1.   Lai uzlabotu zinātnisko datu vākšanu, Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 24 m un vairāk, un tie Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 24 m un kuri zvejo ārpus dalībvalsts EEZ, nodrošina, ka laikā, kamēr tie zvejo apgabalā, uz tiem ir reģionālajā novērotāju shēmā apstiprināti novērotāji, kuru klātbūtne aptver vismaz 5 % no katra tipa zvejas rīku operāciju vai ievietošanas reižu skaita.

2.   Ja uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, atrodas novērotājs, kā norādīts šā panta 1. punktā, minētais novērotājs arī uzrauga nozvejas izkraušanas laikā, lai noteiktu lielacu tunzivs nozveju sastāvu.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro dalībvalstīm, kurās jau ir paraugošanas shēma, kuras aptvērums atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

1.   Novērotāji, kas atrodas uz Savienības zvejas kuģiem:

2.   Novērotājs 30 dienu laikā pēc katra reisa beigām iesniedz ziņojumu karoga dalībvalstij. Ziņojumu iesniedz sadalījumā pa apgabaliem, kuru izmērs ir 1 ģeogrāfiskā platuma grāds reiz 1 ģeogrāfiskā garuma grāds. Dalībvalstis katru ziņojumu nosūta Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai 140 dienu laikā pēc tā saņemšanas un nodrošina, ka ziņojumi no novērotāja, kas norīkots darbā ar āķu jedām zvejojošu kuģu flotē, tiek sūtīti regulāri visu gadu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra ziņojumus pārsūta IOTC sekretariātam 10 dienu laikā pēc to saņemšanas.

1.   Paraugu ņēmēji uzrauga Savienības nerūpnieciskās zvejas kuģu izkrāvumu skaitu izkraušanas vietā. Kas attiecas uz nerūpnieciskās zvejas kuģiem, paraugu ņēmēju klātbūtnei būtu jāaptver vismaz 5 % no šādu kuģu zvejas reisu kopskaita vai no aktīvo zvejas kuģu kopskaita.

2.   Paraugu ņēmēji zvejas kuģu izkraušanas laikā vāc informāciju uz sauszemes. Paraugu ņemšanas programmas var izmantot, lai noteiktu nozvejas un uz kuģa paturētās piezvejas daudzumu un vāktu atpakaļnodotās iezīmējuma zīmes.

3.   Paraugu ņēmēji uzrauga nozvejas izkraušanas vietā, lai aplēstu nozvejas izmērsadalījumu atkarībā no kuģa tipa, zvejas rīka un sugas, vai veic zinātnisko darbu pēc IOTC Zinātniskās komitejas pieprasījuma.

1.   Dalībvalstis pieņem darbā kvalificētus novērotājus, ko norīko uz sava karoga kuģiem.

2.   Dalībvalstis:

3.   Uzraudzīto kuģu skaitu un panākto klātbūtni sadalījumā pa zvejas rīkiem dalībvalstis ziņo Komisijai saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

1.   Ne vēlāk kā divas darbdienas pēc tam, kad ir atklāta vai paziņota uz Savienības zvejas kuģa esošas kuģu satelītnovērošanas ierīces tehniska kļūme vai nedarbošanās, dalībvalstis nosūta kuģa ģeogrāfisko pozīciju IOTC sekretariātam vai nodrošina, ka šīs pozīcijas IOTC sekretariātam nosūta kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis.

2.   Ja dalībvalstij rodas aizdomas, ka viena vai vairākas kuģu satelītnovērošanas ierīces, kas atrodas uz citas karoga dalībvalsts vai citas Puses kuģa, neatbilst vajadzīgajiem ekspluatācijas nosacījumiem vai ir notikusi iejaukšanās to darbībā, tā par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzīta struktūra pēc tam šo paziņojumu pārsūta IOTC sekretāram un kuģa karoga valstij.

1.   Fraktēšanai piemēro šādus nosacījumus:

1.   Fraktētāja dalībvalsts nekavējoties 15 dienu laikā un ne vēlāk kā 72 stundas pirms fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas saskaņā ar šo pantu identificējams kā fraktēts, un par katru fraktēto kuģi elektroniski un sniedz šādu informāciju:

2.   Karoga dalībvalsts nekavējoties 17 dienu laikā un ne vēlāk kā 96 stundas pirms fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo par ikvienu kuģi, kas saskaņā ar šo pantu identificējams kā fraktēts, un par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz 1. punktā minēto informāciju.

3.   Pēc 1. vai 2. punktā minētās informācijas saņemšanas no dalībvalstīm Komisija pārsūta IOTC sekretariātam šādu informāciju:

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas operāciju sākšanu, apturēšanu, atsākšanu un izbeigšanu.

5.   Dalībvalstis, kas fraktē zvejas kuģus, katru gadu līdz 10. februārim sniedz Komisijai sīkas ziņas par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem fraktēšanas nolīgumiem, tostarp informāciju par fraktēto kuģu gūtajām nozvejām un īstenoto zvejas piepūli, kā arī par novērotāju klātbūtnes līmeni, kāds panākts uz fraktētajiem kuģiem saskaņā ar 35. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 28. februārim pārsūta IOTC sekretariātam.

1.   Savienības zvejas kuģi kārto elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē datus, kas ietver vismaz 1. pielikumā norādīto informāciju un datus.

2.   Zvejas žurnālu aizpilda zvejas kuģa kapteinis, kas to iesniedz karoga dalībvalstij, kā arī piekrastes valstij, kuras EEZ Savienības zvejas kuģis zvejojis. Piekrastes valstij iesniedz tikai to zvejas žurnāla daļu, kas attiecas uz piekrastes valsts EEZ īstenoto darbību.

3.   Visus datus par katru attiecīgo gadu dalībvalstis Komisijai ziņo agregētā veidā savos gada ziņojumos saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

1.   Visām lielacu tunzivīm, ko importē dalībvalsts teritorijā, dod līdzi IOTC lielacu tunzivs statistikas dokumentu, kas paredzēts 8. pielikumā, vai IOTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu, kas atbilst 9. pielikuma prasībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šī statistikas prasība neattiecas uz lielacu tunzivīm, kuras nozvejojuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi vai ar makšķerrīkiem (ēsmu) zvejojoši kuģi un kuras paredzētas galvenokārt konservu rūpnīcām, kas atrodas apgabalā.

3.   Šā panta 1. punktā minētos dokumentus validē CMM 03/03 IV pielikumā noteiktajā formātā un saskaņā ar šādiem noteikumiem:

4.   Katru gadu līdz 15. martam – par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – un katru gadu līdz 15. septembrim – par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam – dalībvalstis, kas importē lielacu tunzivis, ziņo Komisijai saskaņā ar lielacu tunzivs statistikas dokumentu programmu savāktos datus CMM 03/03 III pielikumā norādītajā formātā. Komisija informāciju pārbauda un nosūta IOTC sekretariātam attiecīgi līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim.

5.   Dalībvalstis, kas eksportē lielacu tunzivis, pēc šā panta 4. punktā minēto importa datu saņemšanas pārbauda eksporta datus un reizi gadā ziņo Komisijai par rezultātiem saskaņā ar 51. panta 5. punktu.

1.   Dalībvalsts, kas vēlas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir apgabalā nozvejotas IOTC sugu zivis vai no IOTC sugu zivīm iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, dot piekļuvi savām ostām:

2.   Visas izmaiņas apstiprināto kontaktpunktu un apstiprināto ostu sarakstā dalībvalstis Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai nosūta vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra minēto informāciju pārsūta IOTC sekretariātam vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 24 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika vai tūlīt pēc zvejas operāciju beigām, ja osta atrodas mazāk nekā 24 stundu brauciena attālumā.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ja uz trešās valsts zvejas kuģa ir IOTC zvejas produkti, informācija, ko sniedz minēto trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, ir šīs regulas 10. pielikumā prasītā informācija, kam pievienots nozvejas sertifikāts, kurš validēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļu.

3.   Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantā minēto iepriekšējo paziņojumu un šā panta 2. punktā prasīto informāciju drīkst nosūtīt elektroniski, izmantojot e-OVP lietotni.

4.   Ostas dalībvalstis drīkst pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai noskaidrotu, vai 1. punktā minētie zvejas kuģi ir iesaistījušies NNN zvejā vai ar to saistītās darbībās.

1.   Saņēmusi relevanto informāciju atbilstīgi 42. pantam, ostas dalībvalsts lemj, vai atļaut vai liegt trešās valsts zvejas kuģim ienākt tās ostās un izmantot tās. Ja trešās valsts zvejas kuģim ienākšana tikusi atteikta, ostas dalībvalsts par to informē kuģa karoga valsti un Komisiju vai tās izraudzītu struktūru. Komisija vai tās izraudzīta struktūra pēc tam nekavējoties pārsūta šo informāciju IOTC sekretāram. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā, jebkuras citas RZPO vai Savienības NNN kuģu sarakstā.

2.   Ja iepriekšējs paziņojums ir saņemts ar e-OVP lietotnes starpniecību, ostas dalībvalsts savu lēmumu atļaut vai liegt ieiešanu ostā paziņo, izmantojot to pašu lietotni.

3.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 8. panta 1. punktu, tiek prasīta IOTC pārkraušanas deklarācija, un to jāiesniedz vismaz 48 stundas pirms plānotā izkraušanas laika. Lai pārliecinātos, vai izkrāvumi atbilst par katru nozvejotāju zvejas kuģi paziņotajam nozvejas apjomam, dalībvalstis, kurās jāizkrauj citā kuģī pārkrautās nozvejas, veic atbilstošus pasākumus nolūkā verificēt saņemtās informācijas pareizību un sadarbojas ar transportkuģa karoga dalībvalsti, ikvienu ostas valsti, kas bijusi iesaistīta pārkrāvumos, kuri jāizkrauj, un iesaistīto nozvejotāju zvejas kuģu karoga valstīm. Minēto verificēšanu veic tā, lai transportkuģa darbības traucējumi un neērtības būtu minimālas un netiktu pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

4.   Ja no nozvejotāja zvejas kuģa atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 8. panta 1. punktam tiek saņemta izkraušanas vai pārkraušanas deklarācija, ostas dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus nolūkā verificēt saņemtās informācijas pareizību un, lai pārliecinātos, vai izkrāvumi un/vai pārkrāvumi atbilst par katru nozvejotāju zvejas kuģi paziņotajam nozvejas apjomam, sadarbojas ar karoga Pusi.

5.   Katra ostas dalībvalsts katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi un kuri iepriekšējā kalendārajā gadā tās ostās ir izkrāvuši apgabalā nozvejotas tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Minēto informāciju iekļauj atbilstošajā IOTC ziņojuma paraugā, un tajā detalizēti norāda nozvejas sastāvu izkrauto sugu un svara izteiksmē. Komisija pārbauda šādus ziņojumus un katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta tos IOTC sekretariātam.

1.   Katru gadu katra ostas dalībvalsts savās apstiprinātajās ostās inspicē vismaz 5 % no visām izkraušanām vai pārkraušanām citā kuģī, kuras saistītas ar IOTC sugām un kuras veikuši zvejas kuģi, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi.

2.   Inspekcijas ietver visas izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas uzraudzību un iekļauj kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar faktiski izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām. Kad izkraušana vai pārkraušana citā kuģī ir pabeigta, inspektors verificē un pieraksta uz kuģa atlikušo zivju daudzumus pa sugām.

1.   Šo pantu piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta noteikumiem par inspekcijas procedūru.

2.   Ostas dalībvalstu inspektori ir pienācīgi kvalificēti, attiecīgajam nolūkam pilnvaroti inspektori, un tiem ir līdzi derīgs personu apliecinošs dokuments, ko tie uzrāda inspicējamā kuģa kapteinim.

3.   Ostas dalībvalstis nodrošina to, ka to inspektori veic vismaz CMM 16/11 II pielikumā noteiktos uzdevumus. Kad ostas dalībvalstis veic inspekcijas savās ostās, tās pieprasa kuģa kapteinim sniegt inspektoriem visu vajadzīgo palīdzību un informāciju un uzrādīt relevantos materiālus un dokumentus, kas varētu būt vajadzīgi, vai to apliecinātas kopijas.

4.   Rakstiskajā ziņojumā par katras inspekcijas rezultātiem katra ostas dalībvalsts iekļauj vismaz CMM 16/11 III pielikumā norādīto informāciju. Trīs darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas ostas dalībvalsts nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju un pēc pieprasījuma tā oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju inspicētā kuģa kapteinim, karoga valstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzīta struktūra pārsūta ziņojumu IOTC sekretāram.

5.   Katra ostas dalībvalsts katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi un kuri iepriekšējā kalendārajā gadā tās ostās ir izkrāvuši IOTC apgabalā nozvejotas tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Minētajā informācijā detalizēti norāda nozvejas sastāvu izkrauto sugu un svara izteiksmē. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 1. jūlijam pārsūta IOTC sekretariātam.

1.   Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija satur pierādījumus, ka zvejas kuģis ir pārkāpis IOTC pasākumus, papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantam piemēro šo pantu.

2.   Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā trīs darbdienu laikā pārsūta Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija vai tās izraudzīta struktūra minēto ziņojumu nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam un karoga Puses kontaktpunktam.

3.   Par pārkāpumu gadījumā veikto rīcību ostas dalībvalstis tūlīt paziņo karoga Puses kompetentajai iestādei un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzīta struktūra pārsūta minēto informāciju IOTC sekretāram.

1.   Dalībvalstis, izmantojot CMM 18/03 I pielikumā iekļauto ziņošanas veidlapu, vismaz 80 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes sniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas norāda uz jebkāda zvejas kuģa iespējamu neatbilstību IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda minēto informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 70 dienas pirms atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta to IOTC sekretariātam.

2.   Šā panta 1. punktā minētajai dokumentētajai informācijai pievieno informāciju par katra sarakstā iekļautā kuģa NNN zvejas darbībām, kas ietver šādus elementus:

1.   Ja Komisija no Puses vai IOTC sekretariāta saņem jebkādu informāciju, kas norāda uz Savienības zvejas kuģa iespējamām NNN zvejas darbībām, tā minēto informāciju nekavējoties nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai konstatējumus, kas izdarīti izmeklēšanā, kura veikta sakarā ar iespējamu neatbilstību, ko varētu būt pieļāvuši tās karoga zvejas kuģi, un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību novērstu. Komisija minēto informāciju pārsūta IOTC vismaz 15 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes.

1.   Ja Komisija no IOTC sekretariāta saņem oficiālu paziņojumu par Savienības zvejas kuģa iekļaušanu IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā, tā minēto paziņojumu, tostarp apliecinošos pierādījumus un jebkādu citu dokumentētu informāciju, ko sniedzis IOTC sekretariāts, nosūta attiecīgajai karoga dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts sniedz komentārus ne vēlāk kā 30 dienas pirms IOTC Atbilstības komitejas gadskārtējās sanāksmes. Komisija minēto informāciju pārbauda un pārsūta IOTC sekretariātam vismaz 15 dienas pirms Atbilstības komitejas gadskārtējās sanāksmes.

3.   Tiklīdz attiecīgās karoga dalībvalsts iestādes ir saņēmušas Komisijas paziņojumu, tās:

1.   Lai nepieļautu, ka Savienības zvejas kuģis, kas iekļauts IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā, kā minēts 49. pantā, tiek iekļauts provizoriskajā IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā, karoga dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju, kurā apliecina, ka:

2.   Komisija 1. punktā minēto informāciju nekavējoties pārbauda un nosūta IOTC sekretariātam.

1.   Dalībvalstis, izmantojot CMM 18/07 II pielikumā iekļauto tabulu, katru gadu ne vēlāk kā 15. jūnijā iesniedz Komisijai informāciju par iepriekšējo kalendāro gadu, kas attiecas uz šādiem elementiem:

2.   Papildus 1. punktā minētajai informācijai dalībvalstis iekļauj šādus zvejas piepūles datus par to kuģu floti, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto apgādes kuģus un ZPI:

3.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju atkarībā no kuģu tipa un no tā, vai dati ir provizoriski vai galīgi, Komisijai iesniedz šādos datumos:

4.   Komisija informāciju analizē un nosūta IOTC sekretariātam konkrētajos šajā regulā paredzētajos termiņos.

5.   Dalībvalstis 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai informāciju, kura aptver iepriekšējo kalendāro gadu un satur informāciju par to, kas darīts, lai izpildītu ziņošanas pienākumus attiecībā uz visām IOTC zvejniecībām, tostarp haizivju sugām, kas nozvejotas saistībā ar IOTC zvejniecībām, jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu datu vākšanu par tiešām un nejaušām nozvejām. Komisija informāciju apkopo Savienības īstenošanas ziņojumā un nosūta IOTC sekretariātam.

6.   Karoga dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 45 dienas pirms IOTC Zinātniskās komitejas sesijas, Komisijas paziņotā datumā, nosūta Komisijai valsts zinātnisko ziņojumu, kurš satur šādu informāciju:

7.   Šā panta 6. punktā minēto ziņojumu sagatavo saskaņā ar IOTC Zinātniskās komitejas noteikto paraugu. Vajadzīgo paraugu karoga dalībvalstīm nosūta Komisija. Komisija analizē ziņojumā iekļauto informāciju, apkopo to Savienības ziņojumā un nosūta IOTC sekretariātam.

1.   Datus, kas savākti un ar ko notikusi apmainīšanās šīs regulas satvarā, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

2.   Jebkādu datu vākšana, nosūtīšana, glabāšana vai cita apstrāde, ievērojot šo regulu, notiek saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725.

3.   Personas datus, ko apstrādā saskaņā ar šo regulu, neglabā ilgāk par 10 gadiem, izņemot gadījumus, kad personas dati ir nepieciešami, lai varētu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar pārkāpumu, inspekciju vai tiesas vai administratīvām procedūrām. Minētajos gadījumos personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, tos anonimizē.

1.   Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos ieviestu jau esošu IOTC rezolūciju grozījumus vai papildinājumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz IOTC rezolūcijās norādīto, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 55. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:

2.   Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo Savienībai saistošo IOTC rezolūciju grozījumu un papildinājumu īstenošanu Savienības tiesību aktos.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 54. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 22. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 54. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 54. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 2. panta b) punktu un 20.līdz 21.a svītro.

2.   Regulas (EK) Nr. 1984/2003 1. panta b) punktu, 8. panta b) punktu un VII, XII, XIV un XVIII pielikumu svītro.

3.   Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 2. punktu un 18. līdz 20. pantu svītro.