(1)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (1) izglītība un pieeja arodmācībām un tālākizglītībai ir atzītas par pamattiesībām, savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos paredzēts – līdz 2030. gadam jāpanāk, ka visām sievietēm un visiem vīriešiem ir nodrošināta vienlīdzīga piekļuve izmaksu ziņā pieejamai un kvalitatīvai tehniskajai, profesionālajai un terciārajai (tostarp augstskolas) izglītībai un ievērojami palielinās to jauniešu un pieaugušo skaitu, kuriem ir atbilstošas prasmes (tostarp tehniskās prasmes un arodprasmes), lai viņi varētu būt nodarbināti, strādāt pienācīgas kvalitātes darbvietās un nodarboties ar uzņēmējdarbību.

(2)

2017. gada 17. novembrī proklamētajā Eiropas sociālo tiesību pīlārā (2) ir izklāstīta virkne principu, kuru mērķis ir atbalstīt taisnīgus un labi funkcionējošus darba tirgus un labklājības sistēmas un kuru vidū ir 1. princips par tiesībām uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību un 4. princips par aktīvu atbalstu nodarbinātībai.

(3)

Ar kvalitatīvu un novatorisku profesionālās izglītības un apmācības sistēmu palīdzību cilvēki iegūst prasmes, kas nepieciešamas darbam, personiskajai izaugsmei un pilsoniskumam un kuras viņiem palīdz pielāgoties un īstenot divējādo – digitālo un zaļo – pārkārtošanos, pārvarēt ārkārtas situācijas un ekonomikas satricinājumus, un vienlaikus šīs sistēmas arī atbalsta ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju. Tādējādi tās cilvēkiem nodrošina prasmes, kas palīdz atrast vai izveidot darba tirgū pieprasītas darbvietas.

(4)

Efektīvai profesionālās izglītības un apmācības politikai ir būtiska nozīme centienos sasniegt LESD 145. pantā noteikto mērķi – atbalstīt kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kuri spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā.

(5)

Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss” (3) ir jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Eiropas ekonomiku un sabiedrību un ievirzīt tās ilgtspējīgākā gultnē. Skolām, mācību iestādēm un augstskolām ir labas iespējas skolēnus, vecākus, uzņēmumus un plašāko sabiedrību iesaistīt darbā pie tām pārmaiņām, kuras ir sekmīgas pārkārtošanās priekšnoteikums. Lai izmantotu zaļās pārkārtošanās piedāvātās iespējas, ir proaktīvi jāpilnveido prasmes un jāpārkvalificējas.

(6)

Komisijas paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (4) uzsvērts, ka galvenā uzmanība jāpievērš prasmēm, nodarbināmībai un cilvēkkapitālam un ka šādā nolūkā jāizmanto Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (5) un arī priekšlikums Padomes ieteikumam par profesionālo izglītību un apmācību. Paziņojumā arī sacīts, ka turpināsies darbs pie Eiropas izglītības telpas veidošanas un jaunas sistēmas sadarbībai ar dalībvalstīm izglītības un apmācības jomā.

(7)

Komisijas paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (6) tiek aicināts izlēmīgi rīkoties, lai mūžizglītība kļūtu par ikviena iedzīvotāja pašsaprotamu dzīves aspektu un lai nodrošinātu, ka izglītība un apmācība iet kopsolī ar notiekošajām pārmaiņām un palīdz īstenot divējādo pārkārtošanos. Turklāt šajā paziņojumā augstākās un profesionālās izglītības un apmācības sistēmas tiek aicinātas darba tirgū iepludināt vairāk zinātnieku, inženieru un tehniķu. Jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā (7) un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (8) uzsvērts, ka prasmēm ir būtiska nozīme pārejā uz zaļu un tīru ekonomiku.

(8)

Komisijas paziņojumā “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (9) uzsvērts, ka ceturtajai daļai ES mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) par vissvarīgāko problēmu ir kļuvusi prasmīgu darbinieku vai pieredzējušu vadītāju pieejamība un ka visā ES nozīmīgākais šķērslis jauniem ieguldījumiem ir prasmīgu darbinieku trūkums. Profesionālā izglītība un apmācība īpaši svarīga ir maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams, lai darbaspēkam ir vajadzīgās prasmes.

(9)

Komisijas paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (10) uzsvērts – lai panāktu dzimumu līdzsvaru profesijās, kurās tradicionāli dominē vīrieši vai sievietes, un lai apkarotu dzimumu stereotipus, svarīga loma ir sieviešu un vīriešu profesionālajai izglītībai un apmācībai.

(10)

Komisijas paziņojumā “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (11) ir izklāstīts drosmīgs un visaptverošs plāns Eiropas atveseļošanai, kam pamatā ir ārkārtas Eiropas Atveseļošanas instruments (Next Generation EU) un pastiprināta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam. Plāns ir balstīts uz solidaritāti un taisnīgumu un dziļi sakņots Savienības kopīgajos principos un vērtībās. Plānā aprakstīts, kā stimulēt Eiropas ekonomiku, veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos un padarīt ekonomiku taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm.

(11)

Kopš 2013. gada Garantija jauniešiem (12) ir palīdzējusi nodrošināt, ka jaunieši četru mēnešu laikā pēc darba zaudēšanas vai izglītības beigšanas saņem kvalitatīvu darba, turpmākas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem profesionālā izglītība un apmācība ir efektīvi palīdzējusi raitāk iekļauties darba tirgū. Turpmāk Garantijā jauniešiem var vēl vairāk pieaugt pievilcīgas un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības un apmācības, īpaši māceklības, nozīme, jo tā var palīdzēt nepieļaut, ka jaunieši kļūst par bezdarbniekiem, un sagatavot viņus nākotnes darba tirgus piedāvātajām iespējām, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās ietvaros.

(12)

Ar Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+) ir iecerēts nodrošināt labāku izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgum un vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītības iespējām ikvienam, šādā nolūkā nodrošinot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas ceļus.

(13)

Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Erasmus un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ir paredzēts: lai veicinātu elastīgus mācīšanās ceļus, kas ļauj cilvēkiem attīstīt kompetences, kuras vajadzīgas 21. gadsimta problēmu risināšanai, būtu jāsaglabā 2014.–2020. gada programmai raksturīgā integrētība, proti, jāaptver visas mācīšanās situācijas – formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās – un visi dzīves posmi.

(14)

Šā ieteikuma pamatā ir vairākas Eiropas līmenī izstrādātas iniciatīvas izglītības, apmācības un prasmju jomā, kuras apkopotas I pielikumā, un tas būs ieguldījums Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, atjauninātajā Digitālās izglītības rīcības plānā, Eiropas izglītības telpā un stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā.

(15)

Ar šā ieteikuma palīdzību iecerēts sasniegt Eiropas izglītības telpas mērķi – izveidot īstenu Eiropas mācību telpu, kur kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai netraucē robežas un kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus augstākās izglītības un vidējās izglītības, un mācību kvalifikāciju, un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu atzīšanai –, un censties panākt, ka pārrobežu kontekstā raitāk tiek veikta apmācības un mūžizglītības rezultātu validācija.

(16)

Par pamatu ņemot prioritātes, kas noteiktas ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā Eiropā (Kopenhāgenas procesam), ko 2002. gada 19. decembrī pieņēma kā Padomes rezolūciju (13), mērķi nodrošināt kvalitatīvu un elastīgu profesionālo izglītību un apmācību un starpvalstu mobilitāti tika saglabāti kā centrālie elementi vispārējā redzējumā par profesionālās izglītības un apmācības modernizāciju, ko atbildīgie ministri noteica 2010. gada Briges paziņojumā.

(17)

2015. gada 22. jūnija Rīgas secinājumos par profesionālo izglītību un apmācību atbildīgie ministri vienojās par prioritāšu kopumu, kas palīdzētu šo redzējumu īstenot un kas integrēts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajā ziņojumā par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu (14) un 2016. gada jaunajā Prasmju programmā Eiropai (15), kura deva vēl vienu spēcīgu stimulu Savienības PIA politikai un kurā lielāka uzmanība tika veltīta PIA pievilcīgumam un kvalitātei.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumā par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) (16) tika noteikta ietvarstruktūra, kas dalībvalstīm palīdzētu uzlabot savu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un palielinātu dalībvalstu profesionālās izglītības un apmācības politikas pasākumu pārredzamību. Desmit EQAVET īstenošanas gados šī ietvarstruktūra ir veicinājusi valstu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu reformēšanu, tomēr tā nav būtiski uzlabojusi kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību. Turklāt tā lielākoties tika izmantota sākotnējā profesionālajā izglītībā un apmācībā skolās. Tāpēc 2009. gada ieteikumā minētā EQAVET ietvarstruktūra būtu jāintegrē šajā ieteikumā, un būtu jāpievieno elementi, kas palīdzētu novērst trūkumus, kas konstatēti tās īstenošanā un kas ir saistīti ar mācību rezultātu kvalitāti, sertifikāciju un novērtēšanu, apspriešanos ar ieinteresētajām personām, skolotāju un pasniedzēju lomu, mācīšanos darbavietā un ar profesionālās izglītības un apmācības elastīgumu. Lai uzlabotu savstarpējo mācīšanos, palielinātu profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanas pasākumu pārredzamību un saskaņotību un nostiprinātu ES dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, būtu jānodrošina, ka ES līmenī tiek veikta kvalitātes nodrošināšanas salīdzinošā izvērtēšana sistēmas līmenī.

(19)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikumā par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (17) tika noteikts mērķis uzlabot mācību rezultātu atzīšanu, uzkrāšanu un pārnešanu, atbalstīt mobilitāti un mūžizglītību, kā arī izveidot ES kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā. Desmit ECVET īstenošanas gados šī sistēma, ar kuras palīdzību tiek izmantotas un dokumentētas mācību rezultātu vienības, ir plaši veicinājusi kvalitatīvākas mobilitātes pieredzes veidošanos. Tomēr ECVET punktu koncepcija pārsvarā netika izmantota, un ECVET netika pielietota, lai izstrādātu Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā. Tāpēc šajā Padomes ieteikumā būtu jāiekļauj ECVET pamatprincipi (piemēram, mācību rezultātu vienības), kas saistīti ar elastīgumu. ECVET rīki (piemēram, mācību līgums un saprašanās memorands), ar kuriem tiek atbalstīta profesionālās izglītības apguvēju mobilitāte, ir jāpilnveido saistībā ar citiem ES instrumentiem, piemēram, tiem, kas saņem atbalstu no Erasmus+ programmas. Profesionālajām kvalifikācijām pēcvidusskolas un terciārajā līmenī var piemērot jau patlaban izmantoto Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu.

(20)

Padomes 2018. gada 15. marta Ieteikumā par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (18) ir noteikti 14 pamatkritēriji, kas dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāizmanto, lai attīstītu kvalitatīvu un efektīvu māceklību, kas nodrošinātu gan ar darbu saistīto prasmju pilnveidi, gan mācekļu personisko izaugsmi.

(21)

2015. gada 22. jūnija Rīgas secinājumos saskaņoto prioritāšu uzraudzība, ko veic Cedefop, liecina, ka valstīm ir izdevies modernizēt vairākus profesionālās izglītības un apmācības aspektus, jo īpaši tādus kā māceklība un mācīšanās darbavietā, kvalitātes nodrošināšana, prasmju paredzēšanas mehānismu un konsultatīvo struktūru, kurās tiek iesaistīti sociālie partneri, izveidošana, caurlaidīguma un elastīguma palielināšana un – pēdējā laikā – lielāka pievēršanās digitālajām prasmēm. Tomēr, ņemot vērā digitālo un zaļo pārkārtošanos, ir būtiski jāpaplašina un jāuzlabo profesionālās izglītības un apmācības piedāvājums gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, vienlaikus arī palielinot sākotnējās profesionālās izglītības un apmācības pievilcīgumu un kvalitāti.

(22)

Daudzās valstīs ir ieviestas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt izcilību profesionālajā izglītībā un apmācībā un PIA labāk sasaistīt ar inovācijas un prasmju ekosistēmām. Sekojot šiem paraugiem, patlaban tiek izmēģināta profesionālās izcilības centru koncepcija ar mērķi panākt, lai tie konkrētās mācību jomās kļūtu par pasaules līmeņa atsauces punktiem gan sākotnējai apmācībai, gan turpmākai prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai.

(23)

Arodmācību padomdevēja komiteja 2018. gada decembrī pieņemtajā atzinumā par profesionālās izglītības un apmācības nākotni izklāstīja redzējumu par izcilu un iekļaujošu mūžilgu profesionālo izglītību un apmācību, kas atbilst ekonomisko, tehnoloģisko un sociālo izmaiņu iespaidotās nākotnes prasībām. Minētajā atzinumā Komisija tika aicināta sagatavot priekšlikumu, kā racionalizēt un konsolidēt ES politikas satvaru attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību, tās pārvaldību un esošajiem instrumentiem un kas tiktu sagatavots kā vispārējs Padomes ieteikums.

(24)

Ņemot vērā, ka šis ieteikums nav saistošs, tajā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un tas būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas tiesībām, dalībvalstu tiesībām un praksi. Konkrēti, šis ieteikums neskar Direktīvu 2005/36/EK (19), kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES (20), par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un tajā paredzēto automātiskās atzīšanas režīmu.

Ņemot vērā šādu profesionālās izglītības un apmācības definīciju:

Šajā ieteikumā profesionālā izglītība un apmācība ir jāsaprot kā tāda izglītība un apmācība, kuras mērķis ir jauniešiem un pieaugušajiem nodrošināt zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas konkrētās profesijās vai plašāk darba tirgū (21). To var nodrošināt formālā un neformālā vidē, visos Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņos, tostarp attiecīgā gadījumā terciārajā līmenī.

a)

censties īstenot tādu profesionālās izglītības un apmācības politiku, kas:

b)

rīkoties un veikt ieguldījumus, lai īstenotu šo politiku, saskaņā ar turpmāk 1.–21. punktā noteiktajiem principiem, un

c)

strādāt tā, lai līdz 2025. gadam sasniegtu turpmāk uzskaitītos ES līmeņa mērķus (22), kuri ir ietverti attiecīgajās Eiropas uzraudzības sistēmās, tostarp izglītības un apmācības, sociālās politikas un nodarbinātības politikas jomā:

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

Jāatbalsta ilgtspējīgas partnerības profesionālās izglītības un apmācības pārvaldībā atbilstoši valsts kontekstam un attiecīgā gadījumā izmantojot publiskas un privātas partnerības. Jāiesaista sociālie partneri un visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp profesionālās izglītības un apmācības iestādes, visu izmēru nozares un uzņēmumi, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, PIA skolotāji un pasniedzēji un viņu pārstāvji, starpnieki, piemēram, rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības kameras, profesionālas un nozaru organizācijas, Garantijas jauniešiem, ESF un citu ES iniciatīvu valsts koordinatori, informācijas tehnoloģiju nozare, profesionālās izcilības centri, kopas, izglītojamo un vecāku organizācijas, kā arī vietējās, reģionālās un valsts iestādes. Jāveicina šādas partnerības reģionālā un nozaru līmenī;

23.

Maksimāli jāizmanto Eiropas pārredzamības rīki, piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), Europass un Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO), jāveicina kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu automātiska atzīšana (36), jārada iespēja izglītojamajiem izmantot dažādās Europass funkcijas (piemēram, iespēja savu pieredzi, prasmes un kvalifikācijas reģistrēt tiešsaistes profilā, ko var izmantot karjeras konsultēšanai, mobilitātes pieredzei, digitāli parakstītu apliecinājumu iegūšanai, ieteikumu saņemšanai un mācību un darba iespēju meklēšanai, kvalifikācijai, validācijai, atzīšanai utt.);

24.

Maksimāli jāizmanto Eiropas Savienības fondi un instrumenti, ar kuriem atbalsta reformas un/vai ieguldījumus profesionālajā izglītībā un apmācībā, tostarp digitalizāciju un vides ilgtspēju, piemēram, Next Generation EU (Atveseļošanas un noturības mehānisms, REACT-EU), Eiropas Sociālais fonds+, SURE, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, InvestEU, Erasmus+, “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, Digitālā Eiropa, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, un Modernizācijas fonds; jāveicina turpmāki publiskā un privātā sektora ieguldījumi profesionālajā izglītībā un apmācībā;

25.

Balstoties uz attiecīgajiem jau pastāvošajiem valsts pasākumiem un finanšu shēmām, jānosaka pasākumi, kas veicami šā ieteikuma īstenošanai valsts līmenī 18 mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas, un jānodrošina šo pasākumu izpilde, tostarp, piešķirot atbilstošus valsts resursus valsts līmenī un lielu uzmanību veltot digitalizācijas un vides ilgtspējas aspektu integrēšanai visā PIA jomā, un pienācīgi jāņem vērā izglītības un apmācības iestāžu atbildība/autonomija atbilstoši valsts kontekstam.

26.

Nodrošināt ES profesionālās izglītības un apmācības politikas efektīvu pārvaldību ar trīspusējās Arodmācību padomdevējas komitejas palīdzību, pamatojoties uz caurviju darba programmu un sadarbojoties ar profesionālās izglītības un apmācības ģenerāldirektoriem (37), izglītojamo pārstāvjiem un profesionālās izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem;

27.

Nodrošināt, ka tiek pilnībā ņemta vērā ES profesionālās izglītības un apmācības politika, kad tiek īstenots ES Atveseļošanas plāns, Eiropas zaļai kurss un jaunā Eiropas industriālā stratēģija, MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai, un ka šī politika ir saskanīgi un stabili iekļauta Eiropas Prasmju programmā ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai, Digitālās izglītības rīcības plānā, vispārējā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā un Eiropas izglītības telpā;

28.

Sniegt turpmāku atbalstu strukturālajām reformām māceklības jomā, šādā nolūkā izveidojot māceklības atbalsta dienestu un radot jaunu stimulu Eiropas Māceklības aliansei sinerģijā ar Garantiju jauniešiem; pakāpeniski izvērst atbalsta pakalpojumus profesionālajai izglītībai un apmācībai sadarbībā ar Cedefop;

29.

Kā ierosināts Eiropas Prasmju programmā, kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp EKI Konsultatīvās grupas kontekstā, izpētīt mikroapliecinājumu koncepciju un izmantošanu, arī PIA jomā.

30.

Atbalstīt Eiropas profesionālās izcilības centru platformu pakāpenisku izveidi un attīstību un kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām izpētīt Eiropas profesionālos pamatprofilus kā daļu no Europass platformas, ja iespējams, tos papildinot ar digitālu arodapmācības saturu, ko attīsta Eiropas pārredzamības rīku ietvaros, lai veicinātu gan izglītojamo un darba ņēmēju mobilitāti, gan kvalifikāciju pārredzamību un atzīšanu;

31.

Atbalstīt kvalitatīvu un efektīvu PIA pakalpojumu sniegšanas digitalizāciju mācību vidē gan skolās, gan darbavietā, veicinot Eiropas kompetenču ietvarstruktūru (38) un pašnovērtējuma rīku (39) izmantošanu un izpētot, cik pamatoti būtu veikt ES mēroga apsekojumu par PIA skolām;

32.

Pastiprināt Eiropas Māceklību aliansi un digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas, kā paziņots Eiropas Prasmju programmā;

33.

Starptautiskā kontekstā veicināt Eiropas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, lai tās profesionālās izglītības apguvēju vidū tiktu atzītas par pasaules līmeņa mērauklu, šādā nolūkā cita starpā atbalstot profesionālās izglītības un apmācības sistēmu internacionalizāciju – aptverot arī ES kandidātvalstis un Eiropas kaimiņreģiona valstis – sadarbībā ar Eiropas Izglītības fondu, prasmju konkursiem un komunikācijas kampaņām, lai uzlabotu PIA pievilcīgumu un tēlu un nodrošinātu ērtu piekļuvi informācijai par profesionālo izglītību un apmācību un ar to saistītajām karjeras iespējām, balstoties uz Europass elementiem un pilnveidojot tos;

34.

Profesionālās izglītības un apmācības jomā sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, jo īpaši EDSO, SDO, UNESCO, Pasaules Banku.

35.

Atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot šo ieteikumu, stiprināt profesionālās izglītības un apmācības iestāžu spējas, tostarp to digitalizācijas un vides ilgtspējas aspektus, un veicināt pētniecību PIA jomā gan valstu, gan ES līmenī, izmantojot finansējumu no attiecīgajiem Savienības fondiem un programmām (Next Generation EU, Atveseļošanas un noturības mehānisma un REACT-EU, Eiropas Sociālā fonda+, SURE, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, InvestEU, Erasmus+, “Apvārsnis Eiropa”, Interreg, “Digitālā Eiropa”, Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Modernizācijas fonda);

36.

Nodrošināt kvalitatīvu un kvantitatīvu uzraudzību saskaņā ar šajā ieteikumā noteiktajiem kopējiem mērķiem, kā arī citiem būtiskiem datiem, tostarp datiem par ieguldījumiem, un izmantot šos datus Eiropas pusgadā un attiecīgās Eiropas uzraudzības un ziņošanas sistēmās, un reizi piecos gados ziņot Padomei par šā ieteikuma īstenošanu, pamatojoties uz datiem, kas pieejami valsts un Eiropas līmenī un ko iegūst Cedefop īstenotās ikgadējās uzraudzības gaitā.