PROJEKTS

APVIENOTĀS KOMITEJAS, KURA IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN UKRAINU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU, LĒMUMS Nr. …/2014

(… gada …)

attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“nolīgums”) un jo īpaši tā 12. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopējās pamatnostādnes Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atviegotu izsniegšanu īstenošanai ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 1/2009 atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

PIELIKUMS

KOPĒJAS PAMATNOSTĀDNES NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN UKRAINU PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU ĪSTENOŠANAI

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kurš stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī un kurā izdarīti grozījumi ar 2012. gada 23. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā (“nolīgums”), mērķis ir uz savstarpīguma pamata atvieglot vīzu izsniegšanas procedūras Ukrainas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

Nolīgums uz savstarpīguma pamata nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus nolūkā vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras Ukrainas pilsoņiem.

Šīs pamatnostādnes ir pieņēmusi Apvienotā Komiteja, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu (“Apvienotā komiteja”), un to mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti nolīguma noteikumus īsteno pareizi un saskaņoti. Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa, un tādēļ tās nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot, īstenojot nolīguma noteikumus.

Šīs pamatnostādnes tiek plānots atjaunināt, ņemot vērā nolīguma īstenošanas pieredzi, un par to ir atbildīga Apvienotā Komiteja. Pamatnostādnes, ko Apvienotā Komiteja pieņēma 2009. gada 25. novembrī, ir pielāgotas atbilstīgi Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Ukrainu, ar kuru groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (“grozošais nolīgums”), un jaunajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 810/2009 (1) (“Vīzu kodekss”).

1.   VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1.1.   Piemērošanas joma un mērķis

Nolīguma 1. pantā noteikts: “Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Nolīgums attiecas uz visiem Ukrainas pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumus īstermiņa vīzai, neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo.

Nolīguma 1. panta 2. punktā noteikts: “Ukraina var atkal ieviest vīzas prasību tikai visu dalībvalstu pilsoņiem vai visu dalībvalstu konkrētām pilsoņu kategorijām, nevis atsevišķu dalībvalstu pilsoņiem vai atsevišķu dalībvalstu konkrētām pilsoņu kategorijām. Ja Ukraina ievieš vīzas prasību ES pilsoņiem vai kādai ES pilsoņu kategorijai, ES pilsoņiem, pamatojoties uz savstarpīguma principu, automātiski pienākas tādi paši vīzu izsniegšanas atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu tiek piešķirti Ukrainas pilsoņiem.”

Saskaņā ar Ukrainas valdības lēmumiem attiecīgi no 2005. gada 1. maija vai no 2008. gada 1. janvāra visi ES pilsoņi, kuri ceļo uz Ukrainu uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, vai šķērso Ukrainas teritoriju tranzītā, ir atbrīvoti no vīzas prasības. Šis noteikums neskar Ukrainas valdības tiesības grozīt minētos lēmumus.

1.2.   Nolīguma piemērošanas joma

Nolīguma 2. pantā noteikts:

Neskarot nolīguma 10. pantu (kurā paredzēts atbrīvot no vīzas prasības Ukrainas diplomātisko pasu un biometrisko dienesta pasu turētājus), tas neietekmē esošos noteikumus par vīzas prasībām un atbrīvojumiem no vīzas prasības. Piemēram, saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā Nr. 539/2001 (2) dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot no vīzas prasības, citu kategoriju starpā, civilo gaisa un kuģu apkalpju locekļus.

Visiem jautājumiem, kas nav skarti nolīgumā, piemēram, atteikumam piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšanai, pierādījumiem par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikumam un izraidīšanas pasākumiem, joprojām ir piemērojami Šengenas noteikumi un – attiecīgā gadījumā – valsts tiesību akti. Tas attiecas arī uz Šengenas noteikumiem, ar kuriem nosaka, kura Šengenas dalībvalsts ir atbildīga par vīzas pieteikuma izskatīšanu. Tādēļ Ukrainas pilsonim arī turpmāk būtu jāiesniedz vīzas pieteikums sava ceļojuma galvenā galamērķa dalībvalsts konsulātā; ja galvenā galamērķa nav, viņam būtu jāiesniedz pieteikums tās dalībvalsts konsulātā, kura būs viņa pirmā ieceļošanas valsts Šengenas zonā.

Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā paredzētie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz nolīguma 4. pantā paredzētajām kategorijām, vīzu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 (3) (“Šengenas Robežu kodekss”) 5. panta nosacījumi, proti, personai nav derīga ceļošanas dokumenta, ir izdots brīdinājums SIS, tiek uzskatīts, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai utt.

Joprojām piemēro citas elastīguma iespējas, kādas attiecībā uz vīzu izsniegšanu atļauj Vīzu kodekss. Piemēram, ja ir izpildīti Vīzu kodeksā paredzētie nosacījumi (sal. ar Vīzu kodeksa 24. panta 2. punktu), daudzkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu – līdz pieciem gadiem – var izsniegt vēl citām personu kategorijām, ne vien tām, kas minētas nolīguma 5. pantā. Tāpat arī turpmāk ir piemērojami. Vīzu kodeksā ietvertie noteikumi, kas atļauj atcelt vai samazināt vīzas nodevu (sal. ar II.2.1.1. punktu).

1.3.   Vīzu veidi, uz kuriem attiecas nolīgums

Nolīguma 3. panta d) punktā “vīza” ir definēta kā “dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai:

—	ieceļotu konkrētā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs ar paredzēto uzturēšanās laiku līdz 90 dienām,

—	ieceļotu tranzītam caur šīs dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritoriju”.

Nolīgums attiecas uz šādu vīzu veidu:

—	“C” vīzas (īstermiņa vīzas).

Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas gan uz vienotajām vīzām, kas ir derīgas visā dalībvalstu teritorijā, gan uz vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (LTV).

1.4.   Ar vīzu atļautā uzturēšanās ilguma aprēķināšana un īpaši jautājums par to, kā noteikt sešu mēnešu laikposmu

Ar Šengenas Robežu kodeksa jaunākajiem grozījumiem ir noteikta citāda “īslaicīgas uzturēšanās” definīcija. Pašreizējā definīcija ir šāda: “90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu”.

Ieceļošanas dienu rēķinās kā pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā, bet izceļošanas dienu rēķinās kā pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Jēdziens “jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots “kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām 180 dienu laikposmā. Tas nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.

Definīcija stājās spēkā 2013. gada 18. oktobrī. Kalkulators ir atrodams tiešsaistē šādā adresē: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/border-crossing/index_en.htm

Uzturēšanās ilguma aprēķināšanas piemērs, pamatojoties uz jauno definīciju:

Persona, kurai ir vairākkārtējas ieceļošanas vīza uz vienu gadu (18.4.2014. – 18.4.2015.), pirmo reizi ieceļo 2014. gada 19. aprīlī un uzturas trīs dienas. Pēc tam viņa atkal ieceļo 2014. gada 18. jūnijā un uzturas 86 dienas. Kāda ir situācija konkrētos datumos? Kad šī persona atkal drīkst ieceļot?

2014. gada 11. septembrī: pēdējo 180 dienu laikā (16.3.2014. – 11.9.2014.) persona ir uzturējusies 3 dienas (19.–21.4.2014.) plus 86 dienas (18.6.2014. – 11.9.2014.) = 89 dienas = atļautais uzturēšanās laiks nav pārsniegts. Persona vēl drīkst palikt vienu dienu.

2014. gada 16. oktobrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 3 dienas (2014. gada 16. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 17. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 20. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma) utt.).

2014. gada 15. decembrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 86 dienas (2014. gada 15. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 18. jūnija uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 16. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. jūnija uzturēšanās utt.).

1.5.   Situācija attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā, dalībvalstīm, kuras nepiedalās ES kopējā vīzu politikā, un asociētajām valstīm

Dalībvalstīm, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija), 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija) un 2013. gadā (Horvātija), nolīgums ir saistošs no tā spēkā stāšanās brīža.

Vienīgi Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Tās arī turpmāk izsniegs valsts vīzas, kuras būs derīgas vienīgi attiecīgās valsts teritorijā. Kad minētās dalībvalstis Šengenas acquis piemēros pilnībā, tās turpinās piemērot nolīgumu.

Jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, turpina piemērot valsts tiesību aktus līdz dienai, kad minētās dalībvalstis sāk pilnībā piemērot Šengenas acquis. Sākot no minētās dienas, jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, piemēros Šengenas noteikumus/valsts tiesību aktus.

Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai ir atļauts atzīt uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, ko izsniegušas Šengenas valstis un asociētās valstis attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos to teritorijā.

Saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, visām Šengenas dalībvalstīm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā tās teritorijā. Šengenas dalībvalstis ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, un otrādi.

Nolīgums neattiecas uz Dāniju, Apvienoto Karalisti un Īriju, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās dalībvalstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Divpusējs nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp Dāniju un Ukrainu stājās spēkā 2009. gada 1. martā. Starp Ukrainu un attiecīgi Apvienoto Karalisti un Īriju sarunas par vīzu atvieglotu izsniegšanu nav notikušas.

Nolīgums neattiecas uz Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici, kaut arī tās ir Šengenas asociētās valstis, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās Šengenas valstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Norvēģija divpusēju nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu parakstīja 2008. gada 13. februārī. Minētais nolīgums stājās spēkā 2011. gada 1. septembrī.

Šveice sarunas par divpusēju nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu pabeidza 2011. gada novembrī. Islande ir norādījusi, ka ir sāktas sarunas ar Ukrainu.

1.6.   Nolīgums/divpusējie nolīgumi

Nolīguma 13. panta 1. punktā noteikts:

Sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, beidz piemērot tos noteikumus starp dalībvalstīm un Ukrainu spēkā esošos divpusējos nolīgumos, kas attiecas uz jautājumiem, kurus skar nolīgums. Saskaņā ar Savienības tiesībām dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai likvidētu neatbilstības starp divpusējiem nolīgumiem un nolīgumu.

Tomēr nolīguma 13. panta 2. punktā noteikts:

Divpusēji nolīgumi ar Ukrainu, kuros paredz atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, ir šādām dalībvalstīm: Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai.

Saskaņā ar nolīguma 13. panta 1. punktu, ja minētie divpusējie nolīgumi attiecas uz biometrisko dienesta pasu turētajiem, nolīguma 10. panta 2. punkts ir noteicošais attiecībā pret minētajiem divpsuējiem nolīgumiem. Saskaņā ar nolīguma 13. panta 2. punktu minētos divpusējos nolīgumus, kas noslēgti pirms grozošā nolīguma stāšanās spēkā, turpina piemērot, ciktāl tie attiecas uz nebiometrisko dienesta pasu turētāju atbrīvošanu no vīzas prasības, neskarot attiecīgo dalībvalstu vai Ukrainas tiesības denonsēt minētos divpusējos nolīgumus vai vienošanās vai pārtraukt to piemērošanu. Atbrīvojums no vīzas prasības, ko kāda dalībvalsts piešķīrusi nebiometriskās dienesta pases turētājam, attiecas vienīgi uz ceļošanu minētās dalībvalsts teritorijā, bet nevis uz ceļošanu uz pārējām Šengenas dalībvalstīm.

Ja kāda dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu vai vienošanos ar Ukrainu par jautājumiem, kurus neskar nolīgums, minēto atbrīvojumu turpina piemērot pēc nolīguma stāšanās spēkā.

1.7.   Eiropas Kopienas Deklarācija par vīzas pieprasītāju piekļuvi informācijai un informācijas saskaņošanu attiecībā uz īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūrām un dokumentiem, kas iesniedzami, pieprasot īstermiņa vīzu

Saskaņā ar minēto Eiropas Kopienas deklarāciju, kas pievienota nolīgumam, ir izstrādāta vienota pamatinformācija par vīzas pieteikumu iesniedzēju piekļuvi dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem un par vīzu izsniegšanas procedūrām un nosacījumiem un izsniegto vīzu derīgumu, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzējiem tiek sniegta saskaņota un vienota informācija. Minētā informācija ir pieejama ES delegācijas Ukrainā tīmekļa vietnē: http://eeas.europa.eu/delegations/ukraine/index_en.htm.

Dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem tiek lūgts plaši izplatīt šo informāciju (izmantojot informācijas dēļus, informācijas lapas, interneta tīmekļa vietnes utt.), kā arī izplatīt precīzu informāciju par vīzu izsniegšanas nosacījumiem, dalībvalstu pārstāvētību Ukrainā un saskaņoto ES sarakstu par to, kādi apliecinošie dokumenti ir nepieciešami.

II.   PAMATNOSTĀDNES PAR KONKRĒTIEM NOTEIKUMIEM

2.1.   Noteikumi, kas attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem

Svarīgs atgādinājums. Atgādinām, ka turpmāk minētie atvieglojumi attiecībā uz maksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu, vīzas pieteikuma izskatīšanas procedūras ilgumu, izceļošanu dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā un vīzas pagarināšanu ārkārtas apstākļos attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem un vīzu turētājiem no Ukrainas.

2.1.1.   Maksa par vīzas pieteikuma izskatīšanu

Nolīguma 6. panta 1. punktā noteikts:

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35. Minēto maksu piemēro visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas (tostarp tūristiem), un tā attiecas uz īstermiņa vīzām neatkarīgi no ieceļošanu skaita. To piemēro arī vīzas pieteikumiem, kas iesniegti pie ārējām robežām.

Nolīguma 6. panta 2. punktā noteikts:

Nolīguma 6. panta 3. punktā noteikts:

Maksu EUR 70 apmērā iekasēs par vīzas pieteikumu izskatīšanu gadījumos, kad vīzas pieteikumu un apliecinošos dokumentus ir iesniedzis vīzas pieteikuma iesniedzējs, par kuru ir zināms, ka viņa dzīvesvieta atrodas oblast, kurā dalībvalstij, uz kuru vīzas pieteikuma iesniedzējs vēlas ceļot, nav konsulārās pārstāvniecības (ja attiecīgajā apgabalā nav ne konsulāta, ne vīzu centra, ne tādas dalībvalsts konsulāta, kura ir noslēgusi nolīgumu par pārstāvību ar dalībvalsti, uz kuru pieteikuma iesniedzējs vēlas ceļot) un kad diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulāts ir piekritis lēmumu par vīzas pieteikumu pieņemt trīs dienu laikā. Pierādījums par vīzas pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietu tiek sniegts vīzas pieteikuma veidlapā.

Principā nolīguma 6. panta 3. punkta mērķis ir atvieglot vīzas pieteikuma iesniegšanu tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri dzīvo tālu no konsulāta. Ja nepieciešams tāls brauciens, lai iesniegtu vīzas pieteikumu, mērķis ir izsniegt vīzu ātri, lai pieteikuma iesniedzējs varētu saņemt vīzu bez nepieciešamības vēlreiz mērot to pašu tālo ceļu.

Minēto iemeslu dēļ gadījumos, ja vīzas pieteikuma izskatīšanas “standarta” laiks konkrētajā diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulātā ir trīs dienas vai mazāk, iekasēs standarta maksu par vīzas pieteikuma izskatīšanu EUR 35 apmērā.

Tajās diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā (skatīt arī II.2.1.2. punktu).

Nolīguma 6. panta 4. punktā noteikts:

(NB! Minētais apakšpunkts regulē to tuvo radinieku no Ukrainas situāciju, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kas dzīvo savas valstspiederības valsts teritorijā. Vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (4) 5. panta 2. punkta nozīmē, vīzas izsniegs bez maksas, pēc iespējas drīz un izmantojot paātrināto procedūru.)

“b)	oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma piedalās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas organizē kādas dalībvalsts teritorijā;

c)	valsts un reģionālo valdību un parlamentu, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzu prasības;

d)	skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un viņus pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties;

e)	invalīdi un, ja vajadzīgs, personas, kas viņus pavada;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, būtu jāuzrāda pierādījums, ka katrs no vīzas pieteikuma iesniedzējiem ietilpst šajā kategorijā.)

“f)	personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda to vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp, lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību arī slimnieku pavadošā persona, lai piedalītos tuva radinieka bērēs vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku;

g)	starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos pavada;” (NB! Atbrīvojums attiecas tikai uz tām pavadošām personām, kas ceļo profesionālā statusā; tādējādi līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.)

“h)	personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās;

i)	sadraudzības pilsētu un citu pašvaldības vienību rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībnieki;

j)	žurnālisti un tehniskie darbinieki, kas tos profesionālā statusā pavada;” (NB! šis apakšpunkts attiecas uz tiem žurnālistiem, uz kuriem attiecas nolīguma 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts.)

“k)	pensionāri;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu pensionāra statusu.)

“l)	šoferi, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā;

m)	to starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpju locekļi, kas dodas uz dalībvalstu teritorijām;

n)

bērni, kas jaunāki par 18 gadiem vai apgādībā esoši bērni, kas jaunāki par 21 gadu;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas šajā kategorijā, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu vecumu, bet personām, kas jaunākas par 21 gadu – arī pierādījums par to, ka tās atrodas apgādībā.)

“o)	reliģisko kopienu pārstāvji;

p)	profesiju pārstāvji, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās dalībvalstu teritorijā;

q)	bezpeļņas organizāciju rīkotu semināru, konferenču, sporta, kultūras vai izglītības pasākumu dalībnieki, kas ir vecumā līdz 25 gadiem;

r)	pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir apmācība, semināri un konferences, tostarp apmaiņas programmu satvarā;

s)	oficiālo Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmu, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI), dalībnieki.

Punkta pirmā daļa attiecas arī uz gadījumiem, kad ceļojuma mērķis ir tranzīts.”

Nolīguma 6. panta 4. punkta otro daļu piemēro vienīgi tad, ja ceļojuma uz trešo valsti mērķis ir līdzvērtīgs kādam no nolīguma 6. panta 4. punkta a) līdz s) apakšpunktā uzskaitītajiem mērķiem, piemēram, ja tranzīts ir nepieciešams, lai trešā valstī piedalītos seminārā, apmeklētu ģimenes locekļus, piedalītos pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīkotās apmaiņas programmās utt.

Iepriekš minētās personu kategorijas ir pilnībā atbrīvotas no maksas. Turklāt saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 6. punktu “atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ”.

Tomēr minēto noteikumu nevar piemērot atbrīvojumam no EUR 70 apmērā noteiktās maksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu atsevišķos gadījumos, kad vīzas pieteikumu un apliecinošos dokumentus ir iesniedzis vīzas pieteikuma iesniedzējs, par kuru ir zināms, ka viņa dzīvesvieta atrodas tālu no dalībvalsts diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulāta un viņš pieder pie vienas no tām kategorijām, kuras ir uzskaitītas nolīguma 6. panta 4. punktā kā kategorijas, kas ir atbrīvotas no maksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu.

Būtu arī jāatceras, ka to personu kategorijām, kas atbrīvotas no vīzas maksas, tik un tā var piemērot maksu par pakalpojumu, ja dalībvalsts sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju.

Nolīguma 6. panta 5. punktā noteikts:

Tas, ka visu kategoriju vīzu pieteikumu iesniedzējiem joprojām ir iespēja pieteikumus iesniegt tieši konsulātā, nevis ar ārpakalpojumu sniedzēja starpniecību, nozīmē, ka jābūt patiesai iespējai izvēlēties starp minētajām divām iespējām. Lai arī tieša piekļuve nav jāorganizē atbilstoši tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem kā tiem, ko piemēro attiecībā uz pakalpojuma sniedzēja piekļuvi, šie nosacījumi nedrīkst padarīt tiešu piekļuvi praktiski neiespējamu. Pat ja ir pieņemami, ka gaidīšanas laiks, lai saņemtu apmeklēšanas laiku, ir atšķirīgs no gaidīšanas laika tiešās piekļuves gadījumā, gaidīšanas laiks nedrīkst būt tik ilgs, ka tieša piekļuve būtu praktiski neiespējama.

2.1.2.   Vīzu pieteikumu izskatīšanas termiņš

Nolīguma 7. pantā noteikts:

Principā lēmums par vīzas izsniegšanu tiks pieņemts 10 kalendāro dienu laikā no pilnīga vīzas pieteikuma un apliecinošo dokumentu saņemšanas dienas.

Minēto termiņu var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja ir nepieciešama padziļināta pārbaude, piemēram, lai apspriestos ar centrālajām iestādēm.

Visus minētos termiņus sāk skaitīt vienīgi tad, kad pieteikuma datne ir pilnīga, proti, no dienas, kad ir saņemts vīzas pieteikums un apliecinošie dokumenti.

Diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā. Nosakot apmeklējuma laiku, saistībā ar nolīguma 7. panta 3. punkta īstenošanu būtu jāņem vērā iespējamā steidzamība, ko norādījis vīzas pieteikuma iesniedzējs. Parasti apmeklējumam būtu jānotiek divu nedēļu laikā no dienas, kad apmeklējums ir lūgts (sal. ar nolīguma 6. panta 5. punktu). Ilgākam laikposmam vajadzētu būt izņēmumam, tostarp īpaši noslogotos periodos. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu. Dalībvalstis centīsies nodrošināt, lai steidzamos gadījumos, kad ielūgums ir izsūtīts novēloti, Ukrainas oficiālo delegāciju locekļu pieprasītie apmeklējumi vīzu pieteikumu iesniegšanai diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos tiek piešķirti pēc iespējas drīzāk, vēlams, divu darbdienu laikā.

Lēmumu par laika saīsināšanu lēmuma pieņemšanai par vīzas pieteikumu, kā noteikts nolīguma 7. panta 3. punktā, pieņem konsulārais darbinieks.

2.1.3.   Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos

Nolīguma 9. pantā noteikts:

Attiecībā uz iespēju pagarināt vīzas derīguma termiņu force majeure gadījumos, piemēram, hospitalizācija neparedzētu iemeslu/pēkšņas slimības/nelaimes gadījuma dēļ, kad vīzas turētajam nav iespējams atstāt dalībvalsts teritoriju līdz vīzā norādītajam datumam, piemēro Vīzu kodeksa 33. panta 1. punkta noteikumus, ciktāl tie saskan ar nolīgumu (piemēram, pagarinātā vīza joprojām ir vienotā vīza, kas ļauj ieceļot visu to Šengenas dalībvalstu teritorijā, kurās vīza bija derīga tās izsniegšanas brīdī). Tomēr saskaņā ar nolīgumu force majeure apstākļos vīzu pagarina bez maksas.

2.2.   Noteikumi, kas attiecas uz dažām vīzas pieteikumu iesniedzēju kategorijām

2.2.1.   Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

Visām nolīguma 4. panta 1. punktā uzskaitītajām personu kategorijām, tostarp šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus, ir nepieciešams vienīgi norādītais dokumentārais pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi. No minētajām pieteikuma iesniedzēju kategorijām nav jāpieprasa nekādi citi dokumenti attiecībā uz uzturēšanās mērķi. Kā noteikts nolīguma 4. panta 3. punktā, nepieprasa nekādus citus pamatojumus, ielūgumus vai ceļojuma mērķa apstiprinājumus.

Ja atsevišķos gadījumos joprojām ir šaubas par ceļojuma patieso mērķi, vīzas pieteikuma iesniedzējs tiks aicināts uz (papildu) padziļinātu interviju vēstniecībā/konsulātā, kur viņu var iztaujāt par apmeklējuma faktisko mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties –, sal., ar Vīzu kodeksa 21. panta 8. punktu. Šādos atsevišķos gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt papildu dokumentus vai tos izņēmuma kārtā var pieprasīt konsulārais darbinieks. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu.

Tām personu kategorijām, kuras nav minētas nolīguma 4. panta 1. punktā, arī turpmāk piemēro pašreizējos noteikumus attiecībā uz ceļojuma mērķa apliecinājumu. Tas pats attiecas uz dokumentiem, kas apliecina vecāku piekrišanu tam, ka ceļo viņu bērni, kas jaunāki par 18 gadiem.

Jautājumos, kurus neskar nolīguma noteikumi, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, ceļojuma medicīniskā apdrošināšana un garantijas saistībā ar atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem (sal. ar I.1.2. punktu), piemēro Šengenas noteikumus vai valsts tiesību aktus.

Saskaņā ar grozošajam nolīgumam pievienoto Eiropas Savienības Deklarāciju par dokumentiem, kas jāiesniedz, pieprasot īstermiņa vīzas, “Eiropas Savienība saskaņā ar Vīzu kodeksa 48. panta 1. punkta a) apakšpunktu izveidos saskaņotu apliecinošo dokumentu sarakstu, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas principā tiek prasīts iesniegt tos pašus apliecinošos dokumentus”. Dalībvalstu konsulātiem, darbojoties Šengenas vietējās sadarbības satvarā, tiek lūgts nodrošināt, ka vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Ukrainas tiek sniegta saskanīga un vienota pamatinformācija un viņiem principā tiek prasīts iesniegt tos pašus apliecinošos dokumentus neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts konsulātā viņi iesniedz pieteikumu.

Principā kopā ar vīzas pieteikumu tiks iesniegts nolīguma 4. panta 1. punktā minētā uzaicinājuma/pieprasījuma oriģināls vai dokumenta apliecinājums. Tomēr konsulāts var sākt apstrādāt vīzas pieteikumu, pamatojoties uz uzaicinājuma/pieprasījuma faksimilu vai kopijām vai dokumenta apliecinājumu. Tomēr konsulāts var pieprasīt dokumenta oriģinālu, ja vīzas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, un to pieprasīs atsevišķos gadījumos, kad ir šaubas.

Tā kā tālāk šajās pamatnostādnēs sniegtajos iestāžu sarakstos reizēm ir iekļauti arī to personu vārdi un uzvārdi, kas var parakstīt attiecīgos pieprasījumus/apliecinājumus, Ukrainas iestādēm būtu jāinformē Šengenas vietējā sadarbība, ja minētās personas tiek aizstātas ar citām.

Nolīguma 4. pantā noteikts:

Vēstulē, kuru kompetentā iestāde izsniedz, lai apliecinātu, ka konkrētā persona ir delegācijas loceklis un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos oficiālā sanāksmē, jābūt norādītam pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam. Pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam nav obligāti jābūt norādītam oficiālajā ielūgumā piedalīties sanāksmē, taču tas var būt jānorāda, ja oficiālais ielūgums ir adresēts konkrētai personai.

Minētais noteikums attiecas uz oficiālo delegāciju locekļiem neatkarīgi no tā, kāda pase (nebiometriskā dienesta pase vai parastā pase) viņiem ir.

“b)

darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem: — uzņēmējas juridiskās personas vai uzņēmuma, vai šādas juridiskās personas vai uzņēmuma filiāles vai biroja, vai dalībvalstu valsts vai vietējās iestādes, vai tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju, kas notiek dalībvalstu teritorijā, organizēšanas komitejas rakstveida uzaicinājums;

c)

šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā: — Ukrainas valsts starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienības rakstveida pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, ilgums, galamērķis(-i) un biežums;”

Kompetentās iestādes, kas nodrošina starptautiskos autotransporta pārvadājumus un ir atbildīgas par to šoferu braucienu mērķa, ilguma, galamērķa(-u) un biežuma norādīšanu, kuri veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir šādas:

1.

Ukrainas starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienība (AsMAP/“АсМАП”). AsMAP pasta adrese ir šāda: 11, Shorsa str. Kyiv, 03150, Ukraine Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:   Kostiuchenko Leonid – Ukrainas AsMAP priekšsēdētājs   Dokil' Leonid – Ukrainas AsMAP priekšsēdētāja vietnieks;   Kuchynskiy Yurii – Ukrainas AsMAP priekšsēdētāja vietnieks.

2.

Valsts uzņēmums “Starptautiskā autotransporta pārvadājumu dienests”(SE “SIRC”). SE “SIRC” pasta adrese ir šāda: 57, av. Nauka Kyiv, 03083, Ukraine Tālr.: +38 044 524 21 01 Fakss: +38 044 524 00 70 Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:   Tkachenko Anatolij – SE “SIRC” direktors;   Neronov Oleksandr – SE “SIRC” direktora pirmais vietnieks.

3.

Ukrainas Autotransporta un loģistikas savienība Ukrainas Autotransporta un loģistikas savienības pasta adrese ir šāda: 28, Predslavinska str. Kyiv, 03150, Ukraine Tālr./fakss: +38 044 528 71 30/+38 044 528 71 46/+38 044 529 44 40 Amatpersona, kas ir pilnvarota parakstīt pieprasījumus: Lypovskiy Vitalij – Savienības priekšsēdētājs.

4.

Visukrainas autopārvadātāju apvienība (AAAC)(Всеукраїнська асоціація автомобільних перевізників) AAAC pasta adrese ir šāda: 139, Velyka Vasylkivska str. Kyiv, 03150, Ukraine Tālr./fakss: +38044-538-75-05, +38044-529-25-21 Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:   Reva Vitalii (Віталій Рева) – AAAC priekšsēdētājs   Glavatskyi Petro (Петро Главатський) – AAAC priekšsēdētāja vietnieks e-pasts: vaap@i.com.ua

5.

Visukrainas autopārvadātāju apvienība (AAAC)(Всеукраїнська асоціація автомобільних перевізників) AAAC pasta adrese ir šāda: 3, Rayisy Okipnoyi str. Kyiv, 02002, Ukraine Tālr./fakss: +38044-517-44-31, +38044-516-47-26 Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus; Vakulenko Volodymyr (Вакуленко Володимир Михайлович) – AAAC priekšsēdētāja vietnieks

6.

Ukrainas valsts uzņēmums “Ukrinteravtoservice” (Українське державне підприємство по обслуговуванню іноземних та вітчизняних автотранспортних засобів “Укрінтеравтосервіс”) Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtoservice” pasta adrese ir šāda: 57, av. Nauky Kyiv, 03083, Ukraine Amatpersonas, kas ir pilnvarotas parakstīt pieprasījumus:   Dobrohod Serhii (Доброход Сергій Олександрович) – Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtservice” ģenerāldirektors (tālr.: +38 044 524-09-99; mobilais tālr.: +38 050 463-89-32);   Kubalska Svitlana (Кубальська Світлана Сергіївна) – Ukrainas valsts uzņēmuma “Ukrinteravtoservice” ģenerāldirektora vietniece (tālr.: +38 044 524-09-99; mobilais tālr.: +38 050 550-82-62).

Ņemot vērā pašreizējās problēmas ar minētās kategorijas vīzas pieteikumu iesniedzējiem, Apvienotā Komiteja cieši uzraudzīs minētā noteikuma īstenošanu.

Ukrainas kompetentā iestāde dzelzceļa pārvadājumu jomā ir Ukrainas dzelzceļa transporta valsts pārvalde (“Ukrzaliznytsia”/“Укрзалізниця”).

“Ukrzaliznytsia” pasta adrese ir šāda:

5-7 Tverskaya str.

Kyiv, 03680, Ukraine

Saskaņā ar pienākumu sadalījumu “Ukrzaliznytsia” vadības starpā amatpersonas, kas ir atbildīgas par informācijas sniegšanu par starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju, kas ceļo uz dalībvalstu teritorijām, apkalpju locekļu braucienu mērķi, ilgumu un biežumu, ir:

Bolobolin Serhii (Болоболін Сергій Петрович) – Ukrzaliznytsia pirmais ģenerāldirektors (tālr.: +38 044 465 00 10);

Serhiyenko Mykola (Сергієнко Микола Іванович) – Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora pirmais vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 01);

Zhurakivskyy Vitaliy (Жураківський Віталій Олександрович) – Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora pirmais vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 41);

Slipchenko Oleksiy (Сліпченко Олексій Леонтійович) – Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 14);

Naumenko Petro (Науменко Петро Петрович) –Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 12);

Chekalov Pavlo (Чекалов Павло Леонтійович) – Ukrzaliznytsia ģenerāldirektora vietnieks (tālr.: +38 044 465 00 13);

Matviiv Igor – Ukrzaliznytsia Starptautisko attiecību departamenta vadītājs (tālr.: +38 044 465 04 25).

Šajā kategorijā nav ietverti ārštata žurnālisti.

Jāuzrāda apliecība vai dokuments, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls žurnālists, un darba devēja izsniegta dokumenta oriģināls, kurā norādīts, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu, vai kas apliecina, ka attiecīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas profesionālā statusā pavada žurnālistu.

Ukrainas kompetentā profesionālā organizācija, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists:

1.

Ukrainas Žurnālistu nacionālā savienība (NUJU) (“Національна спілка журналістів України”, НСЖУ). NUJU kvalificētiem plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem izsniedz profesionālā žurnālista valsts kartes un starptautiskās preses kartes saskaņā ar starptautisko paraugu, ko noteikusi Starptautiskā Žurnālistu federācija. NUJU pasta adrese ir šāda: 27-a Khreschatyk str. Kyiv, 01001, Ukraine NUJU pilnvarotā persona: Nalyvaiko Oleg Igorovych (Наливайко Олег Ігорович) – NUJU vadītājs. Tālrunis/Fakss: +38044-234-20-96; +38044-234-49-60; +38044-234-52-09 e-pasts: spilka@nsju.org; admin@nsju.org.

2.

Ukrainas Neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu savienība (IMUU) (“Незалежна медіа-профспілка України”). IMUU pasta adrese ir šāda: Office 25, 27 – A, Khreshchatyk Str., Kyiv, 01001, Ukraine Pilnvarotās personas:   Lukanov Yurii (Луканов Юрій Вадимович) – IMUU vadītājs   Vynnychuk Oksana (Оксана Винничук) – IMUU izpildsekretāre Tālr.: + 38 050 356 57 58 e-pasts: secretar@profspilka.org.ua

“f)	personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātēs un citās apmaiņas programmās: — uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;

g)

skolēniem, studentiem, pēcdiploma studentiem un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ: — uzņemošās universitātes, koledžas vai skolas rakstveida uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība vai cits apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;”

Studenta apliecību var pieņemt kā ceļojuma mērķa apliecinājumu tikai gadījumā, ja to izsniegusi uzņēmēja universitāte, koledža vai skola, kurā norisināsies mācības vai izglītošanās.

.

Saistībā ar starptautiskiem sporta pasākumiem pavadošo personu sarakstā iekļauj vienīgi tās personas, kas sportistus pavada profesionālā statusā – trenerus, masierus, menedžeri, medicīnas personālu un sporta kluba vadītāju. Līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.

.

Pilsētas un citu pašvaldību vienību administrācijas vadītājs/mērs, kas ir kompetents izsniegt rakstisku uzaicinājumu, ir tās uzņemošās pilsētas vai pašvaldības administrācijas vadītājs/mērs, kurā norisināsies sadraudzības pasākums. Šajā kategorijā ietilpst tikai oficiālās sadraudzības dalībnieki.

Minētais apakšpunkts regulē to tuvu radinieku no Ukrainas situāciju, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā.

Uzaicinātāja paraksta autentiskums jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem.

Nepieciešams arī apliecināt uzaicinātāja likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites; piemēram, kopā ar uzņemošās personas rakstisko lūgumu iesniedzot to dokumentu kopijas, kuros norādīts viņas statuss, piemēram, uzturēšanās atļaujas fotokopiju, un kuri apliecina ģimenes saites.

Minētais noteikums, izņemot nepieciešamību apliecināt likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites, attiecas arī uz diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu darbinieku radiniekiem, kuri ceļo uz dalībvalstu teritoriju, lai apmeklētu ģimeni uz laiku līdz 90 dienām.

Saskaņā ar grozošajam nolīgumam pievienoto Eiropas Savienības Deklarāciju par atvieglojumiem ģimenes locekļiem, “lai atvieglotu pārvietošanos paplašinātam personu lokam, kas ģimenes saitēm saistītas ar Ukrainas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijās, vai Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā (jo īpaši brāļiem, māsām un viņu bērniem), Eiropas Savienība aicina dalībvalstu konsulārās iestādes pilnībā izmantot Vīzu kodeksā paredzētās iespējas atvieglot vīzas izsniegšanu minētās kategorijas personām, tostarp vīzas pieteikuma iesniedzējiem pieprasīto dokumentāro pierādījumu vienkāršošanu, atbrīvošanu no pieteikuma izskatīšanas maksas un atbilstošos gadījumos daudzkārtējas ieceļošanas vīzas izsniegšanu”.

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, kuras valsts iestādēm būtu jāizsniedz minētais oficiālais dokuments – tās valsts, kurā notiks bēru ceremonija, vai tās valsts, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt bēru ceremoniju. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu var izsniegt abu valstu kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina nāves faktu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju, piemēram, dzimšanas un/vai laulību apliecība.

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, vai minētais oficiālais dokuments būtu jāizsniedz tās valsts iestādēm, kurā atrodas apbedījumu vieta, vai tās valsts iestādēm, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt apbedījumu vietu. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu var izsniegt abu valstu kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.

Saskaņā ar nolīgumam pievienoto Eiropas Kopienas deklarāciju par īstermiņa vīzu izsniegšanu militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklēšanai parasti īstermiņa vīzas personām, kas apmeklē militāro un civilo apbedījumu vietas, izsniegs uz laiku līdz 14 dienām.

Tiks iesniegts medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību attiecīgajā iestādē, un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai, un tam arī būtu jāapliecina pavadības nepieciešamība.

Dokuments, kas apliecina pilsoniskās sabiedrības organizācijas reģistrāciju Ukrainā, ir Ukrainas valsts reģistrācijas dienesta izsniegta izziņa ar informāciju no Sabiedrisko apvienību reģistra.

“o)	profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās dalībvalstu teritorijā: — uzņēmējorganizācijas rakstveida uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās šajā pasākumā;

p)	reliģisko kopienu pārstāvjiem: — Ukrainā reģistrētas reliģiskās kopienas rakstveida pieprasījums, kurā norādīts ceļojumu mērķis, ilgums un biežums;”

Dokuments, kas apliecina reliģiskas kopienas reģistrāciju Ukrainā, ir izraksts no Apvienotā juridisko personu un individuālo uzņēmēju valsts reģistra, kurā norādīts, ka tiesību subjekta organizatoriskā un juridiskā forma ir reliģiska kopiena.

Svarīgs atgādinājums: nolīgums nerada jaunus noteikumus par to fizisko vai juridisko personu atbildību, kuras izsniedz rakstveida pieprasījumu. Ja šādi pieprasījumi ir izsniegti fiktīvi, piemēro attiecīgos ES/valsts tiesību aktus.

2.2.2.   Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana

Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzējam nepieciešams uz dalībvalstu teritoriju ceļot bieži vai regulāri, īstermiņa vīzas izsniegs vairākiem apmeklējumiem ar noteikumu, ka minēto apmeklējumu kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā.

Nolīguma 5. panta 1. punktā noteikts:

Minēto kategoriju personām, ņemot vērā viņu profesionālo statusu vai ģimenes saites ar Ukrainas pilsoni, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai ar Eiropas Savienības pilsoni, kas dzīvo savas valstspiederības valsts teritorijā, ir pamatoti parasti izsniegt vairākkārtējas ieceļošanas vīzu ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem. Nolīguma sākotnējā versijā formulējums “ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem” deva konsulātiem rīcības brīvību lemt par vīzas derīguma termiņu, nosakot vienīgi maksimālo derīguma termiņu. Grozošajā nolīgumā minētās rīcības brīvības vairs nav, jo jaunais formulējums “ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem” paredz, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visām nolīguma 5. panta 1. punkta prasībām, “dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz pieciem gadiem”.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, būtu jāsniedz apstiprinājums par viņu profesionālo statusu un pilnvaru termiņu.

Minēto noteikumu nepiemēro personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ja tās saskaņā ar nolīgumu ir atbrīvotas no vīzas prasības, t. i., tās ir diplomātisko pasu vai biometrisko dienesta pasu turētājas.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jāiesniedz pierādījums par to delegācijas locekļa pastāvīgo statusu un nepieciešamību piedalīties sanāksmēs, apspriedēs, sarunās vai apmaiņas programmās.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jāiesniedz pierādījums par uzaicinātājas personas likumīgo dzīvesvietu (sal. ar II.2.2.1. punktu)

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts, jāsniedz pierādījums par viņu profesionālo statusu un darbību ilgumu.

Nolīguma 5. panta 2. punktā noteikts:

Nolīguma sākotnējā versijā formulējums “ar derīguma termiņu līdz vienam gadam” deva konsulātiem rīcības brīvību lemt par vīzas derīguma termiņu, nosakot vienīgi maksimālo derīguma termiņu. Grozošajā nolīgumā minētās rīcības brīvības vairs nav, jo jaunais formulējums “ar derīguma termiņu uz vienu gadu” paredz, ka tad, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visām nolīguma 5. panta 2. punkta prasībām, “dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu uz vienu gadu”. Jāatzīmē, ka daudzkārtējas ieceļošanas vīzas, kas derīgas vienu gadu, izsniegs iepriekš minētajām kategorijām, ja iepriekšējā gada laikā (12 mēnešos) vīzas pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis vismaz vienu Šengenas vīzu un ir to izmantojis atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos (piemēram, persona nav pārsniegusi atļauto uzturēšanās ilgumu), un ja ir pamats pieprasīt daudzkārtējas ieceļošanas vīzu. Iepriekšējā gadā izsniegto Šengenas vīzu var būt izsniegusi cita Šengenas valsts nekā tā, kurā pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis jauno vīzu. Gadījumos, kad nav pamata izsniegt vīzu ar derīguma termiņu uz vienu gadu (piemēram, ka apmaiņas programma ilgst mazāk par vienu gadu vai personai nav nepieciešams bieži vai regulāri ceļot visu gadu), vīzas derīguma termiņš būs īsāks nekā viens gads, ja ir izpildītas visas pārējās prasības attiecībā uz vīzas izsniegšanu.

Nolīguma 5. panta 3. un 4. punktā noteikts:

Daudzkārtējas ieceļošanas vīzas, kas derīgas no diviem gadiem līdz pieciem gadiem, izsniegs nolīguma 5. panta 2. punktā minētajām kategorijām ar nosacījumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējas ieceļošanas Šengenas vīzu atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un nepieciešamība ceļot bieži vai regulāri nav nepārprotami attiecināta uz īsāku laikposmu. Jāpiezīmē, ka vīzu, kuras derīguma termiņš ir no diviem līdz pieciem gadiem, izsniegs vienīgi tad, ja vīzas pieteikuma iesniedzējam iepriekšējos divos gados ir izsniegtas divas vīzas, kuru derīguma termiņš ir viens gads – un ne mazāk –, un viņš ir izmantojis minētās vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās). Pamatojoties uz katra vīzas pieteikuma novērtējumu, dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti lems par minēto vīzu derīguma termiņu, proti, no diviem līdz pieciem gadiem.

Attiecībā uz kritēriju definīciju nolīguma 5. panta 2. punktā: “ar noteikumu, ka pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” un nolīguma 5. panta 3. punktā: “ar noteikumu, ka .. joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” piemēro kritērijus, kas šādu vīzu izsniegšanai noteikti Vīzu kodeksa 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā, proti, ka personai nepieciešams bieži ceļot uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, darījumdarbības nolūkos.

Nav pienākuma izsniegt daudzkārtējas ieceļošanas vīzu, ja pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iepriekšējo vīzu. Tomēr šādu vīzu var izsniegt, ja iepriekšējā vīza nav izmantota no pieteikuma iesniedzēja neatkarīgu apstākļu dēļ, piemēram, ja kravas automašīnas šoferis ilgstoši nav bijis darbā slimības dēļ.

Sal. ar II.2.2.1. punktu attiecībā uz dokumentiem, kas apliecina ceļojuma mērķi saistībā ar daudzkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu nolīguma 5. pantā minētajām kategorijām.

2.2.3.   Diplomātisko un dienesta pasu turētāji

Nolīguma 10. pantā noteikts:

Esošos divpusējos nolīgumus vai vienošanās, kas paredz atbrīvojumu no vīzas prasības nebiometrisko dienesta pasu turētājiem, turpinās piemērot, ja vien tie netiek denonsēti vai apturēti (sal. ar I.1.6. punktu).

Nolīgumā nereglamentē diplomātu norīkošanu darbā uz dalībvalstīm. Piemēro parasto akreditācijas procedūru.

III.   STATISTIKA

Lai Apvienotā komiteja varētu efektīvi uzraudzīt nolīguma darbību, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem ik pēc sešiem mēnešiem, ja iespējams, norādot pa mēnešiem, jāiesniedz Komisijai statistikas dati jo īpaši par:

—	vīzu veidiem, kas izsniegtas dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;

—	to, cik vīzu atteikts dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;

—	to pieteikuma iesniedzēju procentuālo īpatsvaru, kuri tikuši aicināti uz personisku interviju, norādot pa personu kategorijām;

—	Ukrainas valstspiederīgajiem izsniegtajām daudzkārtējas ieceļošanas vīzām, kas derīgas piecus gadus (norādot pa valstīm);

—	to vīzu procentuālo īpatsvaru, kuras izsniegtas bez maksas dažādām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (ESOV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).