15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/48

(1)

Vēstulē, kas 2014. gada 26. maijā reģistrēta Komisijā, Igaunija lūdza atļauju piemērot atkāpi no Direktīvā 2006/112/EK paredzētā noteikuma par tiesībām atskaitīt priekšnodokli attiecībā uz vieglajiem automobiļiem.

(2)

Komisija 2014. gada 11. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Igaunijas pieprasījumu. Komisija 2014. gada 12. jūnija vēstulē paziņoja Igaunijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pantā ir noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, ko minētā persona saņēmusi izmantošanai minētās personas darījumos, kuriem uzliekams nodoklis. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēta prasība nodokļa maksātājiem uzskaitīt PVN, ja saimnieciskās darbības aktīvus izmanto ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām.

(4)

Bieži vien ir sarežģīti precīzi identificēt izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, un, pat ja tas ir iespējams, attiecīgā metode bieži vien ir apgrūtinoša. Atbilstīgi pieprasītajai atļaujai vieglajiem automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai, PVN apmēru, ko ir tiesības atskaitīt saistībā ar izdevumiem, ar dažiem izņēmumiem nosaka kā fiksētu procentu likmi. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Igaunijas iestādes uzskata 50 % likmi par pamatotu. Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, vienlaicīgi jāaptur prasība veikt PVN uzskaiti attiecībā uz vieglo automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, ja uz to attiecas ar šo lēmumu atļautais ierobežojums. Ar minēto vienkāršošanas pasākumu zūd vajadzība pēc uzskaites par uzņēmuma automobiļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām un vienlaicīgi tiek novērsta nodokļu nemaksāšana nepareizas uzskaites rezultātā.

(5)

Atskaitīšanas tiesību ierobežojums saskaņā ar pieprasīto atļauju būtu jāattiecina uz PVN, kas maksājams par konkrētu vieglo automobiļu pirkumu, līzingu, iegādi Kopienas iekšienē, importēšanu un ar to saistītiem izdevumiem, tai skaitā degvielas iegādi.

(6)

Pieprasītā atļauja būtu jāpiemēro vienīgi attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 3 500 kilogramus un kuriem papildus vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas. Tādus automobiļus, kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3 500 kilogramus un kuriem papildus vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, minēto automobiļu specifikas vai saimnieciskās darbības, kurai tos izmanto, veida dēļ maz izmanto citiem nolūkiem, kas nav saimnieciskā darbība. Būtu jāpievieno arī sīki izstrādāts to vieglo automobiļu kategoriju saraksts, kas nav atļauti, pamatojoties uz to īpašo izmantojumu.

(7)

Atļauja būtu jāpiešķir uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, lai ļautu pārbaudīt tās nepieciešamību un efektivitāti, kā arī proporcionālo sadalījumu starp izmantojumu saimnieciskajai darbībai un ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām, kas ir tās pamats.

(8)

Gadījumā, ja Igaunija uzskata, ka ir nepieciešams atļauju pagarināt vēl pēc 2017. gada, tai ne vēlāk kā 2017. gada 31. martā būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums, kurā ietverts piemērotās procentuālās daļas pārskats, kopā ar pagarinājuma pieprasījumu.

(9)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

a)

automobiļiem, kas nopirkti tālākpārdošanai, īrei vai līzingam;

b)

automobiļiem, ko izmanto pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tostarp taksometra pakalpojumiem;

c)

automobiļiem, ko izmanto braukšanas apmācībām.