24.12.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/130

---

PADOMES LĒMUMS 2008/976/TI

(2008. gada 16. decembris)

par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā ierosmi, ar ko nākusi klajā Beļģijas Karaliste, Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Zviedrijas Karaliste,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padome ar Vienoto rīcību 98/428/TI (2) izveidoja Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kas ir izrādījies ļoti noderīgs, atvieglojot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

(2)	Saskaņā ar 6. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (3) savstarpējā tiesiskā palīdzība notiek, izmantojot tiešus kompetentu tiesu iestāžu kontaktus. Tādu savstarpējās tiesiskās palīdzības decentralizāciju tagad izmanto plaši.

(3)	Pakāpeniski īsteno principu, kas paredz savstarpēji atzīt tiesu lēmumus krimināllietās. Tādējādi ne tikai tiek apliecināts princips, kas paredz tiešus kompetentu tiesas iestāžu kontaktus, tas arī paātrina procedūras un padara tās pilnībā juridiskas.

(4)	Tiesu sadarbībā notikušo pārmaiņu radīto iespaidu vēl vairāk pastiprināja Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007. gadā. Tādas attīstības dēļ Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ir vēl vajadzīgāks nekā toreiz, kad tas tika izveidots, un tālab tas būtu jāstiprina.

(5)

Ar Lēmumu 2002/187/TI (4) Padome izveidoja Eurojust, lai uzlabotu kompetentu dalībvalstu iestāžu darba koordināciju un sadarbību. Lēmumā 2002/187/TI ir paredzēts, ka Eurojust ir jāuztur privileģētas attiecības ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu, kā pamatā ir apspriedes un savstarpēja papildināmība.

(6)	Piecus gadus ilgā Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla līdzāspastāvēšana liecina gan par to, ka abas struktūras ir jāsaglabā, gan arī to, ka skaidrāk jāformulē to savstarpējās attiecības.

(7)	Nekas šajā lēmumā nebūtu jāinterpretē tā, ka tas varētu ietekmēt valsts tiesību aktos kontaktpersonām noteikto neatkarību.

(8)	Ir jāstiprina dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbība, un tālab ir jāļauj Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonām un Eurojust tieši un daudz efektīvāk sazināties jebkurā laikā, izmantojot drošu tālsakaru savienojumu.

(9)	Tādēļ Vienotā rīcība 98/428/TI būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Izveide

Saskaņā ar Vienoto rīcību 98/428/TI starp dalībvalstīm izveidotais tiesu iestāžu kontaktpersonu tīkls, turpmāk – “Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls”, turpina darboties saskaņā ar šo lēmumu.

2. pants

Struktūra

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu izveido, ņemot vērā katras dalībvalsts, kā arī par tiesu iestāžu starptautisku sadarbību atbildīgo centralizēto un tiesu iestāžu vai citu konkrēti starptautiskās sadarbības jomā kompetentu iestāžu konstitucionālos noteikumus, juridiskās tradīcijas un iekšējo uzbūvi.

2.   Katrā dalībvalstī saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem un iekšējo pienākumu sadalījumu ieceļ vienu vai vairākas kontaktpersonas tā, lai efektīvi būtu aptverta visa tās teritorija.

3.   Katrā dalībvalstī no kontaktpersonu vidus ieceļ attiecīgās valsts korespondentu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.

4.   Katra dalībvalsts ieceļ Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tehnisko jautājumu korespondentu.

5.   Katra dalībvalsts nodrošina, lai tās kontaktpersonas darbotos saistībā ar tiesu sadarbību krimināllietās un tām būtu pietiekamas tādas Eiropas Savienības valodas zināšanas, kura nav attiecīgās valsts valoda, jo ir jāspēj sazināties ar citu dalībvalstu kontaktpersonām.

6.   Ja kādā dalībvalstī ir iecelti Padomes Vienotajā rīcībā 96/277/TI (1996. gada 22. aprīlis) par tiesnešu koordinatoru apmaiņas kārtību, kas paredzēta, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (5), minētie tiesneši koordinatori un viņu pienākumi ir tādi paši kā pienākumi, kas ar šā lēmuma 4. pantu ir uzticēti kontaktpersonām, viņus Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam, izmantojot drošu tālsakaru savienojumu un saskaņā ar šā lēmuma 9. pantu, pievieno dalībvalsts, kas katrā attiecīgā gadījumā ieceļ tiesnešus koordinatorus saskaņā ar procedūrām, kas jānosaka minētajai dalībvalstij.

7.   Komisija izraugās kontaktpersonu jautājumiem, kas ir tās kompetencē.

8.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam ir sekretariāts, kura pienākums ir veikt tīkla administrēšanu.

3. pants

Tīkla darbības veids

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls konkrēti darbojas šādos trijos veidos:

a)	ar to atvieglina attiecīgu kontaktu izveidi starp dažādu dalībvalstu kontaktpersonām, lai tās veiktu 4. pantā izklāstītās funkcijas;

b)	ar to organizē regulāras dalībvalstu pārstāvju sanāksmes saskaņā ar 5. un 6. pantā izklāstītajām procedūrām;

c)	ar to nepārtraukti nodrošina konkrētas atjauninātas pamatinformācijas plūsmu, jo īpaši izmantojot piemērotu tālsakaru tīklu saskaņā ar 7., 8. un 9. pantā izklāstītajām procedūrām.

4. pants

Kontaktpersonu funkcijas

1.   Kontaktpersonas ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir atvieglot dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību, jo īpaši cīņā pret smagiem noziegumiem. Tās izmanto, lai vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes savā dalībvalstī, citu dalībvalstu kontaktpersonas un citu dalībvalstu vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes varētu izveidot piemērotākos tiešos kontaktus.

Vajadzības gadījumā kontaktpersonas var ceļot, lai saskaņā ar attiecīgo administrāciju vienošanos tiktos ar citu dalībvalstu kontaktpersonu pārstāvjiem.

2.   Kontaktpersonas sniedz juridisku un praktisku informāciju, kas vajadzīga viņu dalībvalsts tiesu iestādēm, citu dalībvalstu kontaktpersonām un citu dalībvalstu vietējām tiesu iestādēm, lai ļautu tām sagatavot efektīvu tiesu iestāžu sadarbības lūgumu vai kopumā uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību.

3.   Sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu kontaktpersonas attiecīgā līmenī iesaistās apmācību pasākumu organizēšanā savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm par tiesu iestāžu sadarbību un popularizē tos.

4.   Valsts korespondents papildus šā panta 1. līdz 3. punktā minētajiem kontaktpersonas pienākumiem jo īpaši:

a)	savā dalībvalstī ir atbildīgs par tīkla iekšējās darbības jautājumiem, tostarp koordinē informācijas pieprasījumus un atbildes, ko sniedz kompetentās valsts iestādes;

b)	ir galvenā atbildīgā persona par kontaktiem ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariātu, tostarp saistībā ar piedalīšanos 6. pantā minētajās sanāksmēs;

c)	pēc lūguma sniedz atzinumu par jaunu kontaktpersonu iecelšanu.

5.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tehnisko jautājumu korespondents, kas vienlaikus var būt šā panta 1. līdz 4. punktā minētā kontaktpersona, nodrošina, lai tiktu sniegta un saskaņā ar 8. pantu atjaunināta informācija, kas attiecas uz viņa dalībvalsti un ir minēta 7. pantā.

5. pants

Kontaktpersonu plenārsēžu mērķi un norises vietas

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieku plenārsēdes, uz ko aicina vismaz trīs kontaktpersonas no katras dalībvalsts, notiek ar šādiem mērķiem:

a)	ļaut kontaktpersonām savstarpēji iepazīties un dalīties informācijā, jo īpaši par tīkla darbību;

b)	būt par diskusiju forumu tādu praktisku un juridisku problēmu apspriešanai, ar kurām dalībvalstis saskaras tiesu iestāžu sadarbībā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības pieņemto pasākumu īstenošanu.

2.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā gūto atbilstīgo pieredzi nodod Padomei un Komisijai, lai pārrunātu iespējamās izmaiņas tiesību aktos un praktiskos uzlabojumus starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības jomā.

3.   Panta 1. punktā minētās sanāksmes organizē regulāri un vismaz trīs reizes gadā. Vienreiz gadā sanāksmes var notikt Briselē, Padomes telpās vai Eurojust telpās Hāgā. Uz Padomes un Eurojust telpās organizētajām sanāksmēm no katras dalībvalsts ielūdz divas kontaktpersonas.

Var rīkot citas sanāksmes dalībvalstīs, lai visu dalībvalstu kontaktpersonu pārstāvji varētu tikties ar uzņēmējas dalībvalsts iestāžu pārstāvjiem, kas nav attiecīgās valsts kontaktpersonas, un minētajā dalībvalstī apmeklēt tās īpašās struktūras, kuru pienākumos ietilpst starptautiska tiesu iestāžu sadarbība vai konkrētu smagu noziegumu apkarošana. Kontaktpersonas šajās sanāksmēs piedalās par saviem līdzekļiem.

6. pants

Korespondentu sanāksmes

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla valstu korespondenti saskaņā ar ad hoc principu sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, pēc tās dalībvalsts korespondenta uzaicinājuma, kura ir Padomes prezidentvalsts, – ņemot vērā arī dalībvalstu vēlmi, ka korespondentiem būtu jāsanāk. Šajās sanāksmēs jo īpaši apspriež ar tīkla darbību saistītus administratīvus jautājumus.

2.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieki saskaņā ar ad hoc principu sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad tā dalībnieki to uzskata par vajadzīgu, pēc tās dalībvalsts korespondenta uzaicinājuma, kura ir Padomes prezidentvalsts. Sanāksmēs risina 4. panta 5. punktā minētos jautājumus.

7. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatītās informācijas saturs

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāts dara kontaktpersonām un kompetentām tiesu iestādēm pieejamu šādu informāciju:

a)	sīkas ziņas par kontaktpersonām katrā dalībvalstī – vajadzības gadījumā līdz ar skaidrojumu par to pienākumiem valsts līmenī;

b)

par informācijas tehnoloģiju līdzekļiem, ar ko dalībvalsts sadarbības lūguma vai sprieduma iestāde var apzināt kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, lai saņemtu un izpildītu tiesu iestāžu sadarbības lūgumus un lēmumus, tostarp attiecībā uz instrumentiem, kas ir par pamatu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanai;

c)	konspektīva juridiska un praktiska informācija par dalībvalstu tiesu un procesuālajām sistēmām;

d)	par atbilstīgo juridisko instrumentu tekstiem un – saistībā ar spēkā esošām konvencijām – deklarācijas un atrunas.

8. pants

Informācijas atjaunināšana

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatīto informāciju nepārtraukti atjaunina.

2.   Katra dalībvalsts konkrēti atbild par sistēmā ietverto datu pareizību un informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariātu, tiklīdz jāgroza dati par kādu no četriem 7. pantā minētajiem punktiem.

9. pants

Tālsakaru līdzekļi

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāts nodrošina, ka saskaņā ar 7. pantu sniegto informāciju dara pieejamu interneta vietnē, ko visu laiku atjaunina.

2.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonu operatīvā darba vajadzībām izveido drošus tālsakaru savienojumus. Drošu tālsakaru savienojumu izveides izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

Drošu tālsakaru savienojumu izveide nodrošina datu un tiesu iestāžu sadarbības lūgumu plūsmu starp dalībvalstīm.

3.   Drošos tālsakaru savienojumus, kas minēti 2. punktā, operatīvā darbā var izmantot arī attiecīgo valstu korespondenti, attiecīgo valstu korespondenti terorisma jautājumos, Eurojust attiecīgo valstu dalībnieki un Eurojust ieceltie tiesneši koordinatori. To var pievienot Eurojust lietu apstrādes sistēmai, kas minēta 16. pantā Lēmumā 2002/187/TI.

4.   Nekas šajā pantā nav jāsaprot tā, ka tas ietekmē tiešus sakarus starp kompetentām tiesu iestādēm, kā paredzēts tiesu iestāžu sadarbības instrumentos, piemēram, 6. pantā Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās.

10. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla attiecības ar Eurojust

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eurojust, pamatojoties uz konsultācijām un papildināmību, savstarpēji uztur privileģētas attiecības, jo īpaši starp dalībvalsts kontaktpersonām, Eurojust dalībnieku no tās pašas dalībvalsts un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un Eurojust valsts korespondentiem. Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, veic šādus pasākumus:

a)	Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls nodrošina Eurojust pieeju centralizētajai informācijai, kas minēta 8. pantā, kā arī drošu telekomunikāciju savienojumu, kas noteikts 10. pantā;

b)	Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas katrā atsevišķā gadījumā informē savas valsts pārstāvi par visām lietām, kuras, kā tām šķiet, Eurojust spēj risināt labāk;

c)	Eurojust valstu pārstāvji var apmeklēt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmes pēc Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma.

11. pants

Budžets

Lai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls varētu pildīt uzticētos uzdevumus, Eurojust budžetā ir ietverta daļa par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla Sekretariāta veicamajām darbībām.

12. pants

Teritoriālā darbības joma

Apvienotā Karaliste rakstiski paziņo Padomes priekšsēdētājam par to, ka tā vēlas šo lēmumu piemērot Normandijas salām un Menas salai. Padome pieņem lēmumu attiecībā uz minēto lūgumu.

13. pants

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējums

1.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ik pēc diviem gadiem pēc 2008. gada 24. decembra atskaitās Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par savām darbībām un pārvaldību.

2.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls atskaitē saskaņā ar 1. punktu norāda arī problēmas saistībā ar Eiropas Savienības noziedzības apkarošanas politiku, kas kļuvušas zināmas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības rezultātā, un tas var arī izdarīt priekšlikumus tiesiskās sadarbības uzlabošanai krimināllietās.

3.   Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var arī iesniegt Padomes pieprasītus ziņojumus vai jebkādu citu informāciju par tā darbību.

4.   Reizi četros gados pēc 2008. gada 24. decembra Padome izvērtē, kā darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, par pamatu ņemot ziņojumu, ko Komisija izstrādājusi sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

14. pants

Vienotās rīcības 98/428/TI atcelšana

Ar šo ir atcelta Vienotā rīcība 98/428/TI.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums sniegts 2008. gada 2. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.

(3)  OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(4)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(5)  OV L 105, 27.4.1996., 1. lpp.

---