14.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/78

(1)

Jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu regulē 1978. gada Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konvencija par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (“STCW konvencija”), kura stājās spēkā 1984. gadā un kuru būtiski grozīja 1995. gadā.

(2)

Pirmo reizi STCW konvenciju iekļāva Savienības tiesību aktos ar Padomes Direktīvu 94/58/EK (1994. gada 22. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (3). Vēlāk Savienības noteikumus par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu pielāgoja turpmākiem STCW konvencijas grozījumiem, kā arī izveidoja kopīgu Savienības mehānismu trešo valstu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu atzīšanai. Pēc pārstrādāšanas minētie noteikumi ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/106/EK (4).

(3)

Manilā 2010. gadā notika STCW konvencijas dalībvalstu konference, ar kuru STCW konvencijā ieviesa vairākus būtiskus grozījumus (“Manilas grozījumi”), proti, krāpniecisku darbību novēršanā saistībā ar sertifikātiem, medicīnisko standartu jomā, drošuma apmācību, tostarp pirātisma un bruņotu laupīšanu jautājumos un attiecībā uz apmācībām tehnoloģiju jomā. Manilas grozījumi arī ieviesa prasības attiecībā uz kvalificētiem jūrniekiem un izveidoja jaunus profesionālos profilus, piemēram, elektromehāniķi.

(4)

Visas dalībvalstis ir STCW konvencijas dalībvalstis, un neviena no tām nav iebildusi pret Manilas grozījumiem, izmantojot šim nolūkam paredzēto procedūru. Tāpēc dalībvalstīm savi valstu noteikumi būtu jāsaskaņo ar Manilas grozījumiem. Būtu jāizvairās no konflikta starp dalībvalstu starptautiskajām saistībām un to Savienības saistībām. Turklāt, ņemot vērā kuģniecības globālo raksturu, Savienības noteikumiem par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu būtu jāsaskan ar starptautiskajiem noteikumiem. Tāpēc, lai atspoguļotu Manilas grozījumus, būtu jāgroza vairāki Direktīvas 2008/106/EK noteikumi.

(5)

Uzlabotai jūrnieku sagatavošanai būtu jāaptver pienācīga teorētiskā un praktiskā sagatavošana, lai nodrošinātu, ka jūrniekiem ir kvalifikācija, kas atbilst drošuma un drošības standartiem, un ka tie spēj rīkoties ārkārtas un draudu situācijās.

(6)

Būtu jāizstrādā un jāievieš kvalitātes standarti un kvalitātes standartu sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (5) un ar to saistītos pasākumus, ko pieņēmušas dalībvalstis.

(7)

Eiropas sociālie partneri ir vienojušies par minimālo atpūtas stundu skaitu, kas piemērojamas jūrniekiem, un, nolūkā īstenot minēto vienošanos, ir pieņemta Direktīva 1999/63/EK (6). Minētajā direktīvā paredzēta arī iespēja atļaut izņēmumus attiecībā uz jūrnieku minimālo atpūtas stundu skaitu. Tomēr iespēja atļaut izņēmumus būtu jāierobežo maksimālā ilguma, biežuma un apmēra ziņā. Manilas grozījumu mērķis bija cita starpā noteikt objektīvus ierobežojumus attiecībā uz izņēmumiem, ko piemēro sardzes personāla un jūrnieku, kuri norīkoti ar drošību, drošumu un piesārņojuma novēršanu saistītu uzdevumu veikšanai, minimālajam atpūtas laikam, lai tādējādi novērstu nogurumu. Manilas grozījumi būtu jāiekļauj Direktīvā 2008/106/EK tā, lai nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvu 1999/63/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/13/EK (7).

(8)

Vēl vairāk atzīstot, cik svarīgi ir noteikt minimālās prasības, kas reglamentē visu jūrnieku dzīves un darba apstākļus, Direktīva 2009/13/EK stāsies spēkā, kā tajā noteikts, kad stāsies spēkā 2006. gada Konvencija par darbu jūrniecībā.

(9)

Direktīva 2008/106/EK ietver arī trešo valstu jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu atzīšanas mehānismu. Atzīšanu īsteno Komisija saskaņā ar procedūru, saskaņā ar kuru Komisijai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra (Aģentūra), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (8), un Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (9). Pieredze, kas iegūta, piemērojot minēto procedūru, liecina, ka tā būtu jāmaina, proti, attiecībā uz termiņu Komisijas lēmumam. Tā kā atzīšanas procedūrai ir nepieciešams, lai Aģentūra veiktu pārbaudi, kura ir jāieplāno un jāīsteno, un vairākumā gadījumu attiecīgajai trešai valstij jāveic būtiski pielāgojumi STCW konvencijas prasībām, visu procesu trijos mēnešos pabeigt nevar; pamatojoties uz pieredzi, reālāks termiņš būtu 18 mēneši. Tāpēc Komisijas lēmuma termiņš būtu attiecīgi jāmaina, tajā pašā laikā saglabājot iespēju dalībvalstij, kura iesniegusi pieprasījumu, provizoriski atzīt trešās valsts STWC sistēmu, lai saglabātu elastīgumu. Turklāt noteikumi par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (10) nav piemērojami attiecībā uz jūrnieku sertifikātu atzīšanu saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK.

(10)

Pieejamā statistika par jūrniekiem Savienībā nav pilnīga un bieži ir neprecīza, un tas politikas veidošanu šajā nozarē padara vēl grūtāku. Detalizēti dati par jūrnieku sertificēšanu šo problēmu pilnībā neatrisinās, bet atvieglos gan. Saskaņā ar STCW konvenciju tās dalībvalstīm ir pienākums kārtot reģistru par visiem sertifikātiem un indosamentiem, un attiecīgiem atkārtotiem apstiprinājumiem vai citiem pasākumiem, kas tos ietekmē. Dalībvalstīm ir pienākums kārtot izsniegto sertifikātu un indosamentu reģistru. Lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par nodarbinātības situāciju Savienībā un vienīgi lai dalībvalstīm un Komisijai atvieglotu politikas veidošanu, būtu jāprasa, lai dalībvalstis sūta Komisijai atlasītu informāciju, kas jau glabājas dalībvalstu jūrnieku kompetences sertifikātu reģistros. Minētā informācija būtu jāpaziņo vienīgi statistiskās analīzes nolūkos, un to neizmanto administratīviem, juridiskiem vai pārbaudīšanas mērķiem. Minētajai informācijai jāatbilst Savienības datu aizsardzības prasībām un tāpēc Direktīvā 2008/106/EK būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi.

(11)

Šādas informācijas analīzes rezultāti būtu jāizmanto, lai paredzētu tendences darba tirgū nolūkā uzlabot jūrnieku izvēli attiecībā uz karjeras plānošanu un pieejamo profesionālās izglītības un apmācības iespēju izmantošanu. Šādiem rezultātiem būtu arī jāveicina profesionālās izglītības un apmācības uzlabošana.

(12)

Lai datus par jūrnieku profesiju vāktu saskaņā ar tās attīstību un tehnoloģiju attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz Direktīvas 2008/106/EK V pielikuma pielāgošanu. Šādu deleģēto tiesību aktu izmantošana būtu jāattiecina vienīgi uz tiem gadījumiem, kad STCW konvencijas un kodeksa grozījumiem ir nepieciešamas izmaiņas minētajā pielikumā. Turklāt šādiem deleģētajiem tiesību aktiem nebūtu jāmaina noteikumi par datu anonimizāciju, kas minēti minētajā pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13)

Savienības kuģniecības nozarei ir augstas kvalitātes zinātība jūrniecības jomā, kas palīdz uzturēt tās konkurētspēju. Jūrnieku sagatavošanas kvalitāte ir svarīga konkurētspējai šajā nozarē un tam, lai jūrniecības profesijām piesaistītu Savienības pilsoņus, jo īpaši jauniešus.

(14)

Jūrnieku sagatavošanas kvalitātes standartu uzturēšanai ir jāuzlabo pasākumi, lai novērstu krāpnieciskas darbības saistībā ar kompetences un prasmes sertifikātiem.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2008/106/EK īstenošanai, īstenošanas pilnvaras jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas jomā ir nodotas Komisijai. Tā paša iemesla dēļ īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz statistikas datiem par jūrniekiem, kas dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (11).

(16)

Lai pieņemtu tehniskās prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Direktīvas 2008/106/EK V pielikumā minēto statistikas datu pienācīgu pārvaldību, un lai pieņemtu īstenošanas lēmumus par trešo valstu STCW sistēmu atzīšanu un atzīšanas atsaukšanu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(17)

Manilas grozījumi stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, taču līdz 2017. gada 1. janvārim var piemērot pārejas noteikumus. Lai nodrošinātu raitu pāreju uz jaunajiem noteikumiem, šajā direktīvā būtu jāparedz tādi paši pārejas noteikumi, kādi noteikti Manilas grozījumos.

(18)

SJO Kuģošanas drošības komitejas 89. sesijā atzīmēja, ka ir nepieciešams precizējums attiecībā uz Manilas grozījumu īstenošanu, ņemot vērā tajos noteiktos pārejas pasākumus un STCW konferences 4. rezolūciju, kurā atzīts, ka līdz 2017. gada 1. janvārim ir jāpanāk pilnīga atbilstība. Šādu precizējumu sniedza ar SJO apkārtrakstiem STCW.7/Circ.16 un STCW.7/Circ.17. Jo īpaši STCW.7/Circ.16 ir minēts, ka atkārtoti apstiprinātu sertifikātu derīguma termiņam nevajadzētu pārsniegt 2017. gada 1. janvāri – jūrniekiem, kuru sertifikāti izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem, ko piemēroja tieši pirms 2012. gada 1. janvāra, un kuri nav izpildījuši Manilas grozījumu prasības, un jūrniekiem, kuri uzsākuši apstiprinātu jūras dienestu, apstiprinātu izglītības un apmācību programmu vai apstiprinātu sagatavošanas kursu apgūšanu pirms 2013. gada 1. jūlija.

(19)

Būtu jānovērš turpmāka kavēšanās saistībā ar Manilas grozījumu iekļaušanu Savienības tiesību aktos, lai ar aktuālajām prasībām atbilstīgu apmācību saglabātu Savienības jūrnieku konkurētspēju un gādātu par drošību uz kuģiem.

(20)

Lai Manilas grozījumus vienādi īstenotu Savienībā, dalībvalstīm ir ieteicams, transponējot šo direktīvu, ņemt vērā norādījumus, kas izklāstīti SJO apkārtrakstos STCW.7/Circ.16 un STCW.7/Circ.17.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, pašreizējo Savienības noteikumu pielāgošanu starptautiskajiem noteikumiem par jūrnieku sagatavotību un sertificēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka darbības apmēra un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2008/106/EK,

1)

direktīvas 1. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrnieki, kuri strādā uz 2. pantā minētajiem kuģiem, būtu sagatavoti vismaz saskaņā ar STCW konvencijas prasībām, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā, un viņiem būtu sertifikāti, kā noteikts 1. panta 36. un 37. punktā, un/vai dokumentārs pierādījums, kā noteikts 1. panta 38. punktā.”;

3)

direktīvas 4. pantu svītro;

4)

direktīvas 5. pantu groza šādi:

5)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Informācija Komisijai

Katra dalībvalsts tikai statistiskās analīzes nolūkos un vienīgi tādēļ, lai dalībvalstis un Komisija to izmantotu politikas veidošanas mērķiem, katru gadu dara Komisijai pieejamu šīs direktīvas V pielikumā norādīto informāciju par kompetences sertifikātiem, par indosamentiem, kas apliecina kompetences sertifikātu atzīšanu, kā arī – brīvprātīgi – par prasmes sertifikātiem, kas ierindas jūrniekiem izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas II, III un VII nodaļu.”;

6)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

7)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nosaka un īsteno atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem, un nodrošina sankcijas, kuras ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.”;

8)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

9)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

10)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Medicīniskie standarti

1.   Katra dalībvalsts izstrādā medicīniskās atbilstības standartus jūrniekiem un medicīniskā sertifikāta izsniegšanas procedūras saskaņā ar šo pantu un STCW kodeksa A-I/9. iedaļu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā STCW kodeksa B-I/9. iedaļu.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka personas, kuras atbild par jūrnieku medicīniskās atbilstības novērtēšanu, ir ārstniecības personas, ko attiecīgā dalībvalsts atzinusi jūrnieku medicīnisko pārbaužu veikšanas nolūkā un saskaņā ar STCW kodeksa A-I/9. iedaļu.

3.   Katram jūrniekam, kuram ir kompetences sertifikāts vai prasmes sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem, un kurš strādā jūrā, ir jābūt arī derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar šo pantu un STCW kodeksa A-I/9. iedaļu.

4.   Medicīniskās atbilstības sertifikāta kandidāti:

5.   Medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, ja vien jūrnieks nav jaunāks par 18 gadiem; šajā gadījumā maksimālais sertifikāta derīguma termiņš ir viens gads.

6.   Ja medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, tiek piemēroti STCW konvencijas pielikuma I/9 noteikumi.

7.   Steidzamos gadījumos dalībvalsts var atļaut jūrniekam strādāt bez derīga medicīniskā sertifikāta. Šādos gadījumos tiek piemēroti STCW konvencijas pielikuma I/9 noteikumi.”;

11)

direktīvas 12. pantu groza šādi:

12)

direktīvas 13. panta 2. punktu svītro;

13)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

14)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Gatavība sardzei

1.   Noguruma novēršanas nolūkā dalībvalstis:

2.   Lai novērstu narkotiku un pārmērīgu alkohola lietošanu, dalībvalstis nodrošina attiecīgu pasākumu noteikšanu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Dalībvalstis ņem vērā apdraudējumu, ko rada jūrnieku nogurums, jo īpaši to jūrnieku, kuru pienākumos ietilpst kuģa ekspluatācija drošā un neapdraudētā veidā.

4.   Visām personām, kuras norīko dežurēt sardzes virsnieka vai ierindas jūrnieka, kurš ir viens no sardzes, statusā, kā arī tiem, kuri norīkoti pildīt drošuma, piesārņojuma novēršanas un drošības pienākumus, nodrošina atpūtas laiku, kurš ir ne mazāks kā:

5.   Atpūtas laiku drīkst sadalīt ne vairāk kā divās daļās, no kuriem viena ilgst vismaz sešas stundas, un secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atpūtas laiku nav jāievēro ārkārtas situācijās vai citos svarīgākos darbības apstākļos. Došanās uz pulcēšanās vietām, ugunsdzēsības un kuģa pamešanas mācību trauksmes, kā arī mācību trauksmes, ko paredz valsts tiesību akti un starptautiskie instrumenti, rīko tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz atpūtas laiku un neradītu nogurumu.

7.   Dalībvalstis paredz, ka sardzes grafiks ir izlikts viegli pieejamā vietā. Grafikus sagatavo standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā.

8.   Ja jūrnieku izsauc darbā, piemēram, kad mašīntelpa ir bez uzraudzības, un ja izsaukums ir pārtraucis parasto atpūtas laiku, jūrniekam piešķir pietiekamu kompensācijas atpūtas laiku.

9.   Lai varētu uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību šim pantam, dalībvalstis prasa, lai jūrnieku dienas atpūtas laika uzskaites dokumenti būtu sagatavoti standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā. Jūrnieki saņem uz viņiem attiecošos uzskaites dokumentu eksemplāru, ko apstiprina kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona, un jūrnieki.

10.   Neatkarīgi no 3. līdz 9. punktā paredzētajiem noteikumiem kuģa kapteinis ir tiesīgs prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, ja tas nepieciešams kuģa, uz tā esošo personu vai kravas tūlītējai drošībai vai lai sniegtu palīdzību citiem kuģiem vai personām, kuras jūrā nokļuvušas avārijā. Attiecīgi kapteinis var atcelt atpūtas laika grafiku un prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, līdz tiek atjaunots normālais stāvoklis. Pēc normālā stāvokļa atjaunošanas, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram jūrniekam, kurš strādājis plānotajā atpūtas laikā, tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

11.   Pienācīgi ievērojot vispārējos darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principus un saskaņā ar Direktīvu 1999/63/EK, dalībvalstis var – ar valsts tiesību aktiem vai procedūru attiecībā uz kompetentu iestādi –, atļaut vai reģistrēt koplīgumus, kas pieļauj izņēmumus no šā panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā noteiktā vajadzīgā atpūtas laika, ar noteikumu, ka atpūtas laiks ir ne mazāks kā 70 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā un atbilst šā panta 12. un 13. punktā izklāstītiem ierobežojumiem. Šādos izņēmumos, ciktāl tas iespējams, ievēro noteiktās normas, bet tajos var paredzēt biežākus vai garākus atvaļinājumus vai kompensācijas atvaļinājuma piešķiršanu sardzes jūrniekiem vai jūrniekiem, kas strādā uz kuģa īsos pārbraucienos. Izņēmumos iespēju robežās ievēro norādījumus par noguruma novēršanu, kas paredzēti STCW kodeksa B-VIII/1. iedaļā. Izņēmumi no minimālā atpūtas stundu skaita, kas paredzēts šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, nav atļauti.

12.   Šā panta 11. punktā minētie izņēmumi no 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā nedēļas atpūtas laika nav pieļaujami ilgāk par divām secīgām nedēļām. Divu šādu izņēmumu starplaiks uz kuģa ir ne mazāks par divkāršu izņēmuma ilgumu.

13.   Atbilstīgi 11. punktā minētajai iespējai pieļaut izņēmumus no 5. punkta prasībām minimālo atpūtas laiku jebkurā 24 stundu laikposmā, kas paredzēts 4. punkta a) apakšpunktā, drīkst sadalīt ne vairāk kā trijos atpūtas posmos, no kuriem viens ilgst vismaz sešas stundas un neviens no abiem pārējiem nav mazāks par vienu stundu. Secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām. Izņēmumu ilgums nepārsniedz divus 24 stundu laikposmus jebkurā septiņu dienu laikposmā.

14.   Alkohola pārmērīgas lietošanas novēršanas nolūkā dalībvalstis nosaka, ka kapteiņiem, virsniekiem un pārējiem jūrniekiem, pildot drošuma, drošības un jūras vides aizsardzības pienākumus, alkohola koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,05 % (asinīs) vai 0,25 mg/l (izelpā) un nav atļauts lietot alkoholu tādā daudzumā, kas noved pie šādas koncentrācijas.”;

15)

direktīvas 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

16)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

17)

direktīvas 20. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lēmumu par atzīšanas atsaukšanu pieņem Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecīgās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu lēmumu.”;

18)

direktīvas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Visus kuģus neatkarīgi no karoga, ar kuru tie kuģo, izņemot 2. pantā minētos kuģu tipus, tiem atrodoties dalībvalsts ostās, pakļauj ostas valsts kontrolei, ko veic virsnieki, kurus konkrētā dalībvalsts ir attiecīgi pilnvarojusi, lai pārbaudītu, vai visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģa un kam saskaņā ar STCW konvenciju jābūt kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam un/vai dokumentāram pierādījumam, ir šāds kompetences sertifikāts vai derīga īpaša atļauja un/vai prasmes sertifikāts un/vai dokumentārs pierādījums.”;

19)

direktīvas 23. panta 1. punkta a) punktu aizstāj ar šādu:

20)

direktīvas 23. panta 2. punktu groza šādi:

21)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Informācija statistikas nolūkiem

1.   Dalībvalstis dara zināmu Komisijai V pielikumā minēto informāciju vienīgi statistiskās analīzes nolūkos. Šādu informāciju nevar izmantot administratīviem, juridiskiem vai pārbaudīšanas mērķiem, un dalībvalstis un Komisija to izmanto vienīgi politikas veidošanas mērķiem.

2.   Dalībvalstis katru gadu elektroniskā formātā Komisijai dara pieejamu šo informāciju, kas reģistrēta līdz iepriekšējā gada 31. decembrim. Dalībvalstis saglabā visas īpašuma tiesības uz informāciju tās neapstrādātajā datu formātā. Apstrādātu statistiku, kas sagatavota uz šādas informācijas pamata, dara publiski pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 4. pantā izklāstītajiem noteikumiem par informācijas pārskatāmību un aizsardzību.

3.   Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, pirms personas informācijas nosūtīšanas Komisijai, dalībvalstīm, izmantojot Komisijas paredzēto vai pieņemto programmatūru, jānodrošina personas informācijas anonimitāte, kā norādīts V pielikumā. Komisija izmanto tikai šo anonimizēto informāciju.

4.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka pasākumi šādas informācijas vākšanai, iesniegšanai, glabāšanai, analizēšanai un izplatīšanai tiek izstrādāti tā, lai būtu iespējama statistiska analīze.

Pirmās daļas vajadzībām Komisija pieņem sīki izstrādātus pasākumus attiecībā uz tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu statistikas datu pienācīgu pārvaldību. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 28. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

22)

direktīvas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Grozījumi

Komisija saskaņā ar 27.a pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šīs direktīvas V pielikumu groza attiecībā uz konkrēta un atbilstīga satura, kā arī detalizētu informāciju, kuru dalībvalstīm jāpaziņo, ar noteikumu, ka šādi akti nosaka tikai STCW konvencijā un kodeksā veiktos grozījumus un ievēro datu aizsardzības prasības. Šādi deleģētie akti nemaina noteikumus attiecībā uz 25.a panta 3. punktā prasīto anonimitātes nodrošināšanu datiem.”;

23)

iekļauj šādu pantu:

“27.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 3. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais 2017. gada 4. aprīlī. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

24)

direktīvas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (12). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

25)

direktīvas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmas par tādu attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti, ievērojot 3., 5., 7., 9. līdz 15., 17., 18., 19., 22., 23., 24. pantu un I pielikumu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sistēmu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.”;

26)

direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Pārejas noteikumi

Attiecībā uz tiem jūrniekiem, kuri uzsākuši apstiprinātu jūras dienestu, apstiprinātu izglītības un apmācību programmu vai apstiprinātu sagatavošanas kursu apgūšanu pirms 2013. gada 1. jūlija, dalībvalstis līdz 2017. gada 1. janvārim var turpināt izsniegt, atzīt un indosēt kompetences sertifikātus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kādas tās bija pirms 2013. gada 3. janvāra.

Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalstis var turpināt atjaunot un atkārtoti apstiprināt kompetences sertifikātus un indosamentus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kādas tās bija pirms 2013. gada 3. janvāra.”;

27)

direktīvas 33. pantu svītro;

28)

Šis punkts neattiecas uz latviešu versiju;

29)

pielikumus groza šādi: