1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 192/36

—

norāda uz piena ražošanas lielo nozīmi Eiropas Savienībā. Daudzās dalībvalstīs un reģionos piena ražošana veido reģionālās ekonomikas pamatu, un šajā nozarē tiek radīta ievērojama daļa lauksaimniecības pievienotās vērtības. Turklāt piena ražotāji veic ekoloģiski nozīmīgus uzdevumus, ievērojot ilgtspējības principus, veido kultūras ainavu un nodrošina darbavietas daudziem lauku rajonu iedzīvotājiem;

—

uzsver, ka, īstenojot reformu, ir jāievēro reģionālās un strukturālās atšķirības, kas vērojamas piena lopu audzēšanas un piena pārstrādes nozarē. Daudzos reģionos pienu pārsvarā ražo mazos un vidējos ģimenes uzņēmumos. Savukārt citos reģionos noteicošie piena ražošanā ir lieli lauksaimniecības uzņēmumi. Īstenojot reformas piena nozarē, nedrīkst apdraudēt minētās struktūras, jo īpaši tās, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību;

—

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu ieviest vienotus noteikumus par Eiropas Savienības piena ražotāju organizācijām, lai visu reģionu piena ražotājiem dotu iespēju veidot asociācijas (arī pārrobežu);

—

tāpēc uzskata, ka būtu piemēroti, ja arī turpmāk dalībvalstīm ļautu atzīt piena nozares ražotāju organizācijas un to asociācijas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un noteiktām ES tiesību normām;

—

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut piena un piena produktu nozarē veidot starpnozaru organizācijas, lai tādējādi sniegtu nozīmīgus impulsus pētniecībai un izstrādei, videi nekaitīgai ražošanai un noieta veicināšanas pasākumiem;

—

uzsver: lai Eiropas Savienībā varētu veidot uz nākotni orientētu piena ražošanu, vajadzīgs uzticams drošības tīkls, kas ļauj nekavējoties un efektīvi rīkoties gadījumos, kad notiek ārkārtējas tirgus un cenu izmaiņas.

Ziņotāja

Emilia MÜLLER kdze (DE/PPE)

Bavārijas brīvvalsts federālo un Eiropas lietu ministre

Atsauces dokumenti

Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Tirgus stāvokļa attīstība un attiecīgie nosacījumi piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai”

COM(2010) 727 galīgā redakcija

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē

COM(2010) 728 galīgā redakcija

1.

norāda, ka piena nozarē pašlaik notiek viens no tālejošākajiem liberalizācijas procesiem Eiropas Savienībā. Iekšējā atbalsta samazināšana, tiešo maksājumu un piena ražošanas piemaksas nesaistīšana, pakāpeniska ārējās aizsardzības samazināšana, kā arī piena kvotu sistēmas darbības plānotā izbeigšana 2015. gadā ievērojami sarežģī piena ražotāju un piena pārstrādes uzņēmumu darbību;

2.

uzskata, ka piena tirgus liberalizācija palielinās cenu nestabilitāti un tādējādi būtiski mazinās piena ražotāju drošību darbības plānošanā;

3.

īpaši uzsver, ka jāierobežo spekulācija starptautiskajos lauksaimniecības preču tirgos, un uzsver, ka Eiropas Savienības ārējai tirdzniecības politikai ir liela nozīme šajā sakarā. Komiteja atgādina, ka jaunās KLP pamatā jābūt pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma principam un jautājums par ES tirgus atvēršanu izdevīgākām importa precēm būtu jāsaista ar ES tirgus regulēšanas priekšlikumu apspriešanu;

4.

uzskata, ka tirgus atvēršana un ražošanas apjoma ierobežojumu atcelšana vienlaikus paver arī iespēju efektīvāk ievērot tirgus signālus un izmantot pašreizējā pieprasījuma potenciālu;

5.

norāda uz piena ražošanas lielo nozīmi Eiropas Savienībā. Daudzās dalībvalstīs un reģionos piena ražošana veido reģionālās ekonomikas pamatu, un šajā nozarē tiek radīta ievērojama daļa lauksaimniecības pievienotās vērtības. Turklāt piena ražotāji veic ekoloģiski nozīmīgus uzdevumus, ievērojot ilgtspējības principus, veido kultūras ainavu un nodrošina darbavietas daudziem lauku rajonu iedzīvotājiem;

6.

uzsver, ka piena tirgus liberalizācija nedrīkst negatīvi ietekmēt nodrošinātību ar pārtiku iekšējā tirgū vai izraisīt nepamatotas izmaiņas patērētāju ierastajā izvēlē. Arī ražošanas un patēriņa jomā tā nedrīkst radīt jaunus tirgus kropļojumus dalībvalstīs, starp tām, starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem vai arī attiecībās ar trešām valstīm;

7.

uzsver, ka, īstenojot reformu, ir jāievēro reģionālās un strukturālās atšķirības, kas vērojamas piena lopu audzēšanas un piena pārstrādes nozarē. Daudzos reģionos pienu pārsvarā ražo mazos un vidējos ģimenes uzņēmumos. Savukārt citos reģionos noteicošie piena ražošanā ir lieli lauksaimniecības uzņēmumi. Īstenojot reformas piena nozarē, nedrīkst apdraudēt minētās struktūras, jo īpaši tās, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību;

8.

uzskata, ka jāņem vērā arī piena pārstrādes nozarē radīto struktūru daudzveidība, jo tā nodrošina, ka Eiropai raksturīgs daudzveidīgs tradicionālu reģionālo produktu klāsts un dažādi novatoriski un uz tirgu orientēti produkti, un tāpēc tai ir būtiska nozīme Eiropas Savienības iedzīvotāju apgādē ar augstas kvalitātes, drošiem un veselīgiem piena produktiem;

9.

uzskata, ka, beidzoties piena kvotu sistēmas darbībai, arvien vairāk ražotāju pārvietos ražošanu uz izdevīgākām vietām, kas radīs ievērojamas problēmas attiecīgajos reģionos;

10.

norāda, ka piena ražošanai un pārstrādei jo īpaši ir vajadzīgi lieli ieguldījumi un tām raksturīgi intensīvi ražošanas un pārstrādes procesi, tāpēc ražošanas cikli ir ilgi un vajadzīga drošība plānošanā;

11.

atzīmē, ka piena ražotāji pašlaik vairāk ņem vērā tirgus signālus un pielāgo tiem uzņēmumu darbību, taču vēl ir jāvelta daudz pūļu, lai tie spētu pastāvēt liberalizētā piena tirgū;

12.

norāda uz uzturvērtības priekšrocībām un aicina ES un attiecīgās dalībvalstu iestādes aktīvi atbalstīt Eiropas shēmu skolu apgādei ar pienu, lai bērnus piesaistītu veselīgas ēšanas paradumiem;

13.

pauž cerību, ka tiks veiktas reformas, lai racionalizētu piena un piena produktu tirgu un radītu pārredzamu vidi, kurā noteikumus kopīgi pieņēmuši līdztiesīgi tirgus dalībnieki;

14.

uzskata, ka cenu nestabilitātes palielināšanās būs viena no lielākajām reģionālo piena ražotāju problēmām. Piena ražošana ir nepārtraukts process, un ražošanas cikls ir ilgs, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai piena ražotāji spētu nodrošināt likviditāti un pārvarēt tirgus krīzes;

15.

tāpēc uzskata, ka, īstenojot reformas piena nozarē, ir būtiski veikt arī pasākumus un radīt iespējas, lai ierobežotu risku, kas apdraud ieņēmumus. Riska pārvaldības mehānismi nozares, reģionu un Kopienas līmenī ļautu nodrošināt piena ražotājiem pietiekamu drošību plānošanas procesā. Risku varētu ierobežot gan ar mehānismiem, kas pasargā pārstrādes nozari pret cenu izmaiņām, gan arī, paverot iespējas nozarei vai ražotāju apvienībām saņemt riska kompensāciju;

16.

norāda, ka inovācija un pētniecība būs galvenie faktori, lai veicinātu sekmīgu un ilgtspējīgu nozares attīstību, bet šajā sakarā uzsver, ka patērētājiem ir jāsniedz ticama informācija;

17.

ir pārliecināta, ka tirgus atvēršana un ražošanas apjoma ierobežojumu atcelšana var pavērt eksporta iespējas gan produktiem, kas pielāgoti trešo valstu tirgum, gan tradicionāliem reģionu produktiem un augstas kvalitātes produktiem;

18.

prognozē, ka minētās iespējas varēs izmantot, vienīgi ieguldot daudz pūļu, tāpēc gan saistībā ar šīm iespējām, gan arī reģionālo vērtību ķēžu izveidē daudz vairāk būs jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, kas veido ES reģionālās piena ražošanas pamatu, un piensaimniecības nozare;

19.

uzsver, ka piena tirgus liberalizācija un eksporta veicināšana var izraisīt nekontrolējamas norises un izmaiņas līdzšinējā tirgus līdzsvarā; tāpēc aicina Eiropas Komisiju izvērtēt to, kā tirgu atvēršana un piena tirgus liberalizācija ietekmēs ražošanas un piegādes ķēdes un kā varētu mainīties iekšējais patēriņš;

20.

ir iepazinusies ar Komisijas ziņojumu par piena tirgu, kurā raksturota pasaules tirgus attīstības tendenču spēcīgā ietekme uz Eiropas piena nozari un norādīts, ka īstenotajiem tirgus pasākumiem (intervences pasākumi, privātie krājumi un eksporta kompensācijas) bija liela nozīme, lai stabilizētu piena cenas 2009. gadā, kad tās bija zemas;

21.

atzīmē, ka neierasti augstās piena cenas 2007. gadā jo īpaši izraisīja tas, ka visā pasaulē bija zems piedāvājums un augsts pieprasījums;

22.

norāda, ka 2009. gada krīzi piena tirgū, kad cenas Eiropā kritās līdz nepieredzēti zemam līmenim, ietekmēja zemais pieprasījums eksporta tirgū, ko izraisīja arī pasaules ekonomikas krīze, un pārmērīgi augstais piena piedāvājums; Komiteja atzinīgi vērtētu arī to, ja Eiropas Komisija veiktu pētījumu par faktoriem, kas ietekmē piena mazumtirdzniecības cenu;

23.

uzsver: lai arī piena tirgus krīze reģionus skāra atšķirīgi, tomēr tā gandrīz visā Eiropā apdraudēja jo īpaši to piena ražotāju darbību, kas bija veikuši ieguldījumus;

24.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka piena piegāžu apjoms Eiropas Savienībā turpinās pieaugt, īpaši palielinoties siera un svaigpiena produktu ražošanas apjomam, un tos varēs pārdot gan Eiropas Savienībā, gan eksporta tirgū;

25.

norāda, ka jau pašlaik dažās dalībvalstīs, ja ienākumi piena nozarē ir pietiekami, piena kvotas atceļ un attiecīgajos reģionos daudz efektīvāk ievēro pozitīvus tirgus signālus;

26.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka vispasaules produktu tirgus ievērojami ietekmē cenas un attīstības tendences Eiropas Savienības tirgū un uz eksportu orientēto produktu tirgus stabilitātei ir ļoti svarīgi, lai ES spētu veidot intervences krājumus; Komiteja pauž arī cerību, ka Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem par jauniem pasākumiem, kas sniegs labumu visiem ES reģioniem;

27.

atgādina, ka tajā laikā vien, kad piena tirgū bija vērojama krīze, intervences pasākumi skāra 4,5 % no saražotā sviesta un 27,4 % no vājpiena, savukārt ar eksporta atbalsta palīdzību pārdeva arī aptuveni 262 miljonus kilogramu siera, aptuveni 559 miljonus kilogramu pilnpiena pulvera un nepilnus 133 miljonus kilogramu sviesta;

28.

atzinīgi vērtē Augsta līmeņa ekspertu grupas piensaimniecības jautājumos secinājumus par vidēja un ilga termiņa problēmām piena nozarē un visaptverošo kopsavilkumu par vērtības radīšanas ķēdes organizāciju un struktūru ES dalībvalstīs;

29.

piekrīt Augsta līmeņa ekspertu grupa piensaimniecības jautājumos secinājumiem par piena ražošanas un piena pārstrādes struktūras neviendabīgumu un reģionālajām īpatnībām;

30.

norāda, ka vairāk nekā pusi no Eiropā saražotā piena tirgū pārdod ražotāji, kas apvienojušies pārstrādes kooperatīvos;

31.

secina, ka daudzviet Eiropas Savienībā privātie uzņēmumi un piena pārstrādes kooperatīvi ir tie, kas balsta piena ražošanu reģionos, iekaro perspektīvus tirgus sektorus un izstrādā veiksmīgus, uz tirgu orientētus un novatoriskus produktus;

32.

piekrīt Augsta līmeņa ekspertu grupas piensaimniecības jautājumos viedoklim, ka, attīstoties liberalizācijas procesiem tirgū, ir jāseko līdzi piena ražotāju konkurētspējai, kas ir jāstiprina;

33.

norāda arī, ka piena ražošana reģionos ir organizēta ļoti atšķirīgi. Dažos reģionos tirgū noteicošie ir lielie uzņēmumi, savukārt citos reģionos cits citu papildina vidēja lieluma privātie uzņēmumi un piena pārstrādes kooperatīvi. Dažos reģionos vēl ir jācenšas uzlabot piedāvājuma struktūru;

34.

uzskata, ka Eiropas Komisijas priekšlikums veicināt līgumu slēgšanu par piena piegādi paver reālu iespēju nodrošināt piena ražotājiem lielāku drošību plānošanas procesā un lielāku skaidrību par piena piegādi;

35.

norāda, ka, izvirzot prasību slēgt līgumus par piena piegādi, nedrīkst traucēt iekšējā tirgus darbību vai radīt kropļojumus piena pārrobežu tirgū;

36.

tāpēc lūdz Komisiju īpašu uzmanību veltīt tam, lai līgumslēgšanas sarunas noritētu saskaņā ar ES konkurences noteikumiem un pilnīgi brīvi;

37.

uzsver, ka atzītas piena ražotāju organizācijas sniedz piena ražotājiem un pārstrādātājiem priekšrocības, kas saistītas ar piena ražotāju kooperāciju un sarunām par piena piegādes līgumu noteikumiem;

38.

atzīmē, ka vērtības radīšanas ķēdē nav līdzsvara, īpaši tad, ja piena ražotājiem nav iespējas kooperēties, lai pārdotu pienu;

39.

uzsver, ka vērtības radīšanas ķēdē ir jāuzlabo piedāvātāju stāvoklis, īpaši tādā piena tirgū, kur valsts ar regulatīviem pasākumiem neietekmē cenu noteikšanu;

40.

atbalsta Eiropas Komisijas iniciatīvu ieviest vienotus noteikumus par Eiropas Savienības piena ražotāju organizācijām, lai visu reģionu piena ražotājiem dotu iespēju veidot asociācijas (arī pārrobežu);

41.

norāda, ka dažu dalībvalstu un reģionu piena ražotāji jau gadiem ilgi kooperējas, lai kopīgi pārdotu pienu;

42.

atzinīgi vērtē piena ražotāju organizāciju Eiropas līmenī, taču norāda, ka tai jāņem vērā reģionālās īpatnības;

43.

tāpēc uzskata, ka būtu piemēroti, ja arī turpmāk dalībvalstīm ļautu atzīt piena nozares ražotāju organizācijas un to asociācijas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un noteiktām ES tiesību normām;

44.

uzskata, ka jāpieņem vienoti ES noteikumi par starptautiskām ražotāju organizācijām un to asociācijām;

45.

uzskata arī, ka jāizstrādā jauni noteikumi par līgumslēgšanas sarunām, ko veic ražotāju organizācijas un to asociācijas, un tie jāsaskaņo ar vienoto kārtību;

46.

uzskata, ka noteikumi par ražotāju organizāciju asociācijām skar būtiskus tirgus kopīgās pārvaldības aspektus, tāpēc minētos noteikumus nedrīkst iekļaut deleģētajos aktos;

47.

aicina Komisiju neradīt draudus jau izveidoto piena ražotāju organizāciju pastāvēšanai un rūpīgi apsvērt, kādi noteikumi un nosacījumi būtu patiešām vajadzīgi piena ražotāju organizāciju atzīšanai, lai tās, ņemot vērā nozares īpatnības un reģionu strukturālās atšķirības, varētu veiksmīgi pārdot pienu;

48.

uzskata, ka piemērotos gadījumos ir jāpieņem pārejas noteikumi, kas attiecas uz jau atzītām piena ražotāju organizācijām;

49.

norāda, ka attiecībā uz vertikāli integrētām piena ražotāju organizācijām, kas veic piena pārstrādi, nevajadzētu piemērot ierobežojumus, kas attiecas uz kooperāciju;

50.

aicina paredzēt iespēju pārskatīt kooperācijas ierobežojumus, lai nepieļautu piena tirgū valdošās konkurences ierobežošanu vai apslāpēšanu;

51.

tāpēc īpaši atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis var samazināt maksimālā apjoma ierobežojumus, lai reģionu un valsts līmenī nodrošinātu konkurenci piena nozarē. Lai nodrošinātu mazo un vidējo piena pārstrādes uzņēmumu pastāvēšanu un tādējādi arī reģionu piensaimniecības sekmīgu darbību, ir svarīgi aizsargāt mazos un vidējos piena pārstrādātājus no konkurences traucējumiem;

52.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut piena un piena produktu nozarē veidot starpnozaru organizācijas, lai tādējādi sniegtu nozīmīgus impulsus pētniecībai un izstrādei, videi nekaitīgai ražošanai un noieta veicināšanas pasākumiem;

53.

vēlas, lai tirgū valdītu veselīga konkurence, nodrošinot pievienotās vērtības līdzvērtīgu sadali visiem tirgus dalībniekiem;

54.

aicina Eiropas Komisiju paredzēt, ka tā regulāri pārskatīs noteikumus par ražotāju un starpnozaru organizācijām, lai piena nozares vērtības radīšanas ķēdes dalībniekiem radītu stabilu pamatu kooperācijai un ilgtermiņa orientācijai uz tirgu;

55.

piekrīt, ka Eiropas Komisijai ir savlaicīgi jāsaņem kvalitatīvi statistikas dati par tirgu, tomēr pauž bažas par minēto datu izmantošanu un lietderību, jo šāda informācija varētu negatīvi ietekmēt nestabilu un pret spekulācijām neaizsargātu tirgu;

56.

uzsver: lai Eiropas Savienībā varētu veidot uz nākotni orientētu piena ražošanu, vajadzīgs uzticams drošības tīkls, kas ļauj nekavējoties un efektīvi rīkoties gadījumos, kad notiek ārkārtējas tirgus un cenu izmaiņas;

57.

tādēļ aicina vairs neierobežot intervences periodus, lai krīzes situācijās nekavējoties varētu efektīvi rīkoties;

58.

rosina Eiropas Savienībā krīzes gadījumos atkal atļaut siera privāto uzglabāšanu, lai veidotu arī drošības tīklu saistībā ar siera ražošanas apjoma palielināšanos;

59.

uzsver, ka piena tirgus stabilizēšanas pasākumi ir ļoti nozīmīgi, un aicina Komisiju, nosakot stingrus nosacījumus, saglabāt eksporta atbalstu kā vienu no iespējamiem pasākumiem krīzes gadījumos;

60.

šaubās, vai būtu efektīvi par vienu līdz diviem procentiem ierobežot piena ražošanu Eiropas Savienībā, kā atlīdzību izmaksājot kompensācijas;

61.

skeptiski raugās uz iespēju brīvprātīgi ierobežot ražošanu, par to saņemot kompensāciju, un šaubās arī par to, vai to izdotos īstenot, jo šāds instruments veicina spekulāciju un to viegli var ļaunprātīgi izmantot. Minētais instruments neveicinātu arī ražotāju vēlmi pielāgoties tirgus tendencēm.