(-1)

Ar Līgumu tiek izveidota Eiropas Savienības pilsonība, kas papildina dalībvalstu pilsonību un ir svarīgs elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un sargāšanā.

(-1a)

Aktīvas pilsonības veicināšanai ir ļoti liela nozīme, stiprinot kohēziju un demokrātijas attīstību, kā arī Eiropas vietu pasaulē.

(-1b)

Ar “Eiropas Brīvprātīgo darbību un aktīvas pilsonības veicināšanas gadu” tiks uzsvērts tas, ka brīvprātīgais darbs ir galvenais aktīvas pilsonības un demokrātijas izpausmes veids, īstenojot tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija un tādējādi sniedzot ieguldījumu harmoniskā Eiropas sabiedrību attīstībā.

(1)

Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību.

(1)

Kopienas un dalībvalstu mērķis ir veicināt cilvēkresursu attīstību, lai panāktu plašu nodarbinātību un apkarotu sociālo atstumtību , pieņemot pasākumus zināšanu uzlabošanai, informācijas un paraugprakses apmaiņas attīstīšanai, novatorisku pieeju veicināšanai un gūtās pieredzes izvērtēšanai .

(3)

Brīvprātīgais darbs ir neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un tas veicina cilvēkresursu uzlabošanu un sociālo kohēziju .

(3)

Brīvprātīgās darbības ir izsmeļošs neformāls mācību veids, kas ļauj pilnveidot profesionālās un sociālās iemaņas un prasmes, un vienlaikus — visspilgtākā aktīvās sabiedriskās līdzdalības izpausme. Brīvprātīgais darbs veicina un atbalsta partnerattiecības un aktīvu pilsonību, kas balstās uz tādām Eiropas vērtībām kā solidaritāte un nediskriminācija. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbībām ir nozīme demokrātijas un jo īpaši līdzdalības demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem, un cilvēktiesību veicināšanā Eiropas Savienībā un ārpus tās . Brīvprātīgajām darbībām ir potenciāls sniegt ieguldījumu personu izaugsmē, iedzīvotāju labklājībā un Eiropas sabiedrību harmoniskā attīstībā solidaritātes, sociālās integrācijas un labklājības jomā . Tomēr brīvprātīgajam darbam un brīvprātīgajām darbībām nevajadzētu aizstāt algotu darbu, lai gan būtu atbilstoši jākompensē brīvprātīgo izdevumi.

(3a)

Termins “brīvprātīgās darbības” attiecas uz visiem brīvprātīgā darba veidiem — saistībā ar formālo, neformālo, profesionālo izglītību vai informālo mācīšanos —, ko persona veic pēc brīvas gribas, izvēles un motivācijas un negaidot finansiālu labumu. Tas dod labumu katram brīvprātīgajam atsevišķi, kā arī kopienai un sabiedrībai kopumā. Tas ir arī instruments, ar kuru indivīdi un biedrības risina humānas, sociālas vai ar vidi saistītas vajadzības un problēmas, it īpaši ārkārtas situācijās, kurās var būt iesaistīta visa sabiedrība kopumā. Šādas darbības bieži tiek veiktas, lai atbalstītu bezpeļņas organizāciju vai kopienu ierosmes. Brīvprātīgās darbības neaizstāj profesionāla, algota darba iespējas, bet gan dod papildu labumu sabiedrībai, palīdzot sasniegt sociālus un kultūras mērķus.

(4)

Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt infrastruktūru, kas veicina brīvprātīgās darbības , lai ļautu brīvprātīgajos pasākumos iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu Kopienas mērogā.

(4)

Strauji mainīgajās sabiedrībās ir nepieciešams nodrošināt efektīvu atbalstu un īstenot pasākumus brīvprātīgām darbībām , lai ļautu tajās iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpējo mācīšanos un labas prakses apmaiņu un attīstību Kopienas , valstu, reģionālā un vietējā mērogā , cita starpā, izveidojot brīvprātīgo organizāciju savstarpējās sadarbības un sadarbības tīklu efektīvas sistēmas un jo īpaši izveidojot interneta portālu .

(5)

Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā.

(5)

Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma nobeiguma aktam, un atzina brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā un vairāku paaudžu brīvprātīgā darba veicināšanā .

(12)

Uz brīvprātīgo darbu attiecas vairākas tādas Kopienas programmas, kas vērstas uz brīvprātīgo mobilitāti, piemēram, programmas “Jaunatne rīcībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma “Eiropa pilsoņiem”.

(12)

Uz brīvprātīgajām darbībām attiecas vairākas tādas Kopienas programmas un tīkli , kas vērsti uz brīvprātīgo darbību mobilitāti visu vecumu cilvēkiem , piemēram, programmas “Jaunatne darbībā” Eiropas Brīvprātīgo dienests, Mūžizglītības programma un programma “Eiropa pilsoņiem”. Tā kā brīvprātīgais darbs ietver horizontālu aspektu, tas radīs sinerģijas starp šīm programmām.

(12a)

Brīvprātīgais darbs ir ļoti svarīgs elements aktīvas pilsonības veicināšanā, pilsoniskas sabiedrības sekmēšanā un solidaritātes stiprināšanā.

(13)

Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgo darbību klāsts , kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido.

(13)

Eiropā pastāv brīvprātīgo darbību plašs klāsts un tām ir senas tradīcijas, un šī daudzveidība un tradīcijas ir jāsaglabā un tālāk jāpilnveido , cita starpā izveidojot starpvalstu tīklu starp brīvprātīgajām apvienībām dažādās dalībvalstīs, tā radot stabilu platformu pieredzes un labākās prakses apmaiņai .

(13a)

Eiropas Brīvprātīgā darba gadam būtu jāpalīdz mudināt dalībvalstis nodrošināt brīvprātīgajiem juridisko noteiktību attiecībā uz viņu juridisko statusu.

(13b)

ES ir būtiska nozīme, veicinot, attīstot un atbalstot brīvprātīgo darbu visā ES. Tomēr ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs apzināties un ņemt vērā brīvprātīgā darba dažādo raksturu.

(14)

Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā. Brīvprātīgās darbības nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina jauniešu profesionālās spējas un kompetenci, uzlabo viņu nodarbinātības iespējas un solidaritātes apziņu, pilnveido sociālās spējas un sekmē integrāciju sabiedrībā, kā arī veicina sabiedrisko līdzdalību.

(14)

Brīvprātīgais darbs ir potenciāls ieguldījums Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā , veicinot sociālo integrāciju un sociālo labklājību, apkarojot rasismu un aizspriedumus un dodot ieguldījumu dažādu kultūru un reliģiju savstarpējā dialogā .

(14a)

Ikvienam indivīdam būtu jādod iespēja kļūt par brīvprātīgo. Lai veicinātu personisko attīstību un līdzdalību, būtu jādod aizvien lielākas iespējas piedalīties brīvprātīgajās darbībās patvēruma meklētājiem, bēgļiem un legāli dzīvojošiem imigrantiem, jo īpaši gadījumos, kad tie nespēj atrast darbu.

(14b)

Brīvprātīgais darbs nozīmē bagātīgu neformālās izglītības pieredzi, kas stiprina profesionālās iemaņas un kompetenci, uzlabo nodarbinātības iespējas, veicinot atgriešanos darba tirgū, attīsta sociālās prasmes un sniedz ieguldījumu personu izaugsmē un iedzīvotāju labklājībā.

(14c)

Īstenojot pasākumus Eiropas Savienībā un trešās valstīs, brīvprātīgais darbs var palīdzēt cīnīties ar nabadzību un panākt sociālo un ekonomisko attīstību.

(14d)

Uzņēmēji, īstenojot uzņēmumu sociālās atbildības stratēģiju, varētu atbalstīt un veicināt brīvprātīgās darbības.

(15)

Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju sabiedrības piederības un saistību apzināšanās izjūtu visos līmeņos — vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā.

(15)

Neraugoties uz iepriekšminēto, brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Turklāt Eiropas līmenī darbs, ko savā brīvajā laikā veic brīvprātīgie, līdz šim nav bijis oficiāli atzīts. Tādējādi Eiropas Brīvprātīgā darba gads sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību. Tas var palīdzēt stiprināt iedzīvotāju piederības un saiknes sajūtu ar sabiedrību visos līmeņos — vietējā, reģionu, valstu un Eiropas mērogā , kā arī mudināt dalībvalstis apkarot diskrimināciju, tādējādi nodrošinot, ka ikvienā dalībvalstī pastāvīgie iedzīvotāji ārvalstnieki, tostarp patvēruma meklētāji, var strādāt bezpeļņas organizācijās kā brīvprātīgie vai veikt neapmaksātu darbu .

(15a)

Būtu jāmudina dalībvalstis samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas traucē brīvprātīgajiem veikt brīvprātīgās darbības.

(15b)

Ar Eiropas Brīvprātīgā darba gadu būtu jāuzsver brīvprātīgā darba galvenā nozīme, tajā pašā laikā būtu jāatgādina dalībvalstīm, ka to nevajadzētu izmantot pamatvajadzību apmierināšanai, par ko parasti rūpējas sociālie dienesti, un tam nevajadzētu aizstāt valsts iestāžu funkcijas.

(16)

2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena.

(16)

5. decembris ir Starptautiskā brīvprātīgā darba diena, un 2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada 10. gadadiena.

(16a)

Brīvprātīgajam darbam papildus tā sociālajam nozīmīgumam ir arī ekonomiska vērtība, un tas dod ievērojamu ieguldījumu ekonomikā.

(16b)

Brīvprātīgajam darbam ir būtiska nozīme vides un civilajā aizsardzībā, tādēļ ir jāatzīst un jāatbalsta tā ieguldījums šajās jomās, jo īpaši ES jaunajās demokrātiskajās dalībvalstīs.

(16c)

Brīvprātīgā darba atzīšana par atbilstīgu līdzekli prasmju un iemaņu apgūšanai, piemēram, izmantojot YOUTHPASS saistībā ar EUROPASS, nodrošinās to, ka brīvprātīgo darbu neuzskata par alternatīvu formālajai izglītībai, bet gan par papildinājumu tai, turklāt tiks veicināta brīvprātīgo mobilitāte.

(16d)

Brīvprātīgo ieguldītā laika atzīšana par līdzfinansējumu (ieguldījumu natūrā) Eiropas un dalībvalstu projektos liecinātu, ka brīvprātīgo centieni tiek pietiekami novērtēti, un tas mudinātu brīvprātīgo organizācijas turpināt savu darbību.

1.

Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu ES kontekstā;

1.

Brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošanas darbs ES. Padarīt brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības, partnerības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu Kopienas kontekstā;

2.

Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Vienkāršot brīvprātīgo darbu un veicināt sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām nozarēm ES mērogā;

2.

Brīvprātīgā darba organizāciju pilnvaru palielināšana, ievērojot to mērķus, prioritātes un autonomiju, un brīvprātīgā darba kvalitātes uzlabošana. Sekmēt brīvprātīgā darba veicēju un brīvprātīgo organizāciju piekļuvi atbilstošam, ilgtspējīgam finansējumam: veicinot sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju starp brīvprātīgajām organizācijām un citām bezpeļņas nozarēm ES mērogā , atbalstot iniciatīvas ārkārtas situācijās saistībā ar humānām un vides problēmām, gan tās novēršot, gan tās pārvarot, kā arī pienācīgi apmācot brīvprātīgos risināt ārkārtas situācijas un rīkoties šādās situācijās, kā arī rodot brīvprātīgajam darbam stabilu pamatu. Brīvprātīgo organizāciju pienākums rūpēties par šā darba veicējiem būtu jānosaka tiesību aktos, un tas būtu jāattiecina arī uz piemērotu aizsardzību, izmantojot apdrošināšanu, veselības un drošības aizsardzību, kā arī apmācību ;

3.

Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā.

3.

Brīvprātīgā darba apbalvošana un atzīšana. Veicināt atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām , tostarp brīvprātīgo atbilstošu veselības un drošības apdrošināšanu, izmantojot apdrošināšanu negadījumiem un personīgās atbildības apdrošināšanu, veicot brīvprātīgo darbu, efektīvu iegūtās kompetences atzīšanu, novērtējot iegūto pieredzi un līdzvērtīgu kompetenci, kas mācību un darba meklēšanas nolūkā iegūta brīvprātīgo apmācības programmās un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un uzņēmējiem sagaidīt pamatotu atzinību ES mērogā un dalībvalstīs par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā;

3.a

Ar brīvprātīgo darbu veicināt starptautisko un Eiropas solidaritāti, sekmējot mieru, ziemeļu–dienvidu sadarbību, vides aizsardzību, kā arī solidāras sociālas ekonomikas atzīšanu.

4.

Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas kohēzija.

4.

Izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi. Uzlabot vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību — sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas ir palīdzība tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un ekonomikas, kā arī sociālā kohēzija, un veicināt brīvprātīgās darbības, lai tās padarītu pilsoņiem pievilcīgākas, tādā veidā sekmējot viņu iesaistīšanos sabiedriskās darbībās .

4.a

Baltās grāmatas sagatavošana par brīvprātīgo darbu. Veicināt labvēlīgu vidi brīvprātīgajam darbam ES.

4.b

Veicināt brīvprātīgā darba panākumu atzīšanu gan dalībvalstīs, gan starp tām, lai nodrošinātu, ka visā Eiropas Savienībā var viegli izplatīt labu praksi un veiksmīgas brīvprātīgā darba stratēģijas.

—

pieredzes un labas prakses apmaiņa;

—

pieredzes un labas prakses apmaiņa , jo īpaši izmantojot efektīvas sadarbības sistēmas un brīvprātīgā darba veicēju organizāciju tīklus ;

—

saistītu zinātnisko pētījumu un izpētes rezultātu izplatīšana;

—

konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina diskusijas un izpratni par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību un novērtē brīvprātīgo pūles ;

—

konferences, pasākumi un iniciatīvas, ar kurām veicina dialogu, novatorisku pieeju un pieredzes novērtēšanu. Izpratnes sekmēšana par brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību , kā arī starptautisku tīklu stiprināšana nolūkā veicināt aktīvas diskusijas ;

—

informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas.

—

informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas , tostarp, izmantojot jaunos plašsaziņas līdzekļus un internetu, kā arī izveidojot Eiropas portālu, lai šo mērķi sasniegtu;

—

konkrētā brīvprātīgo darba jomā iesaistīto dalībnieku, organizāciju, ieinteresēto personu Eiropas datubāzes izveide tiešsaistē, kurā iekļauti gan pabeigti, gan pašreizējie projekti, gan to nākamās iniciatīvas, lai veidotu labākus sadarbības tīklus un uzlabotu komunikāciju starp viņiem;

—

pasākumi nolūkā veicināt brīvprātīgo ieguldītā laika izmantošanu kā līdzfinansējumu Eiropas projektos.

1.

Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

1.

Informatīvas un popularizējošas kampaņas, tostarp:

—

pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai;

—

pamanāmi pasākumi un forumi pieredzes un labas prakses apmaiņai , prioritāti piešķirot mērķsadarbības un mobilitātes programmām, piedaloties Eiropas organizācijām vai struktūrām, kuras aktīvi darbojas brīvprātīgā darba jomā, darba devēju apvienību un biedrību, Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Reģionu komitejas pārstāvjiem ;

—

konkursi ar vai bez balvām;

—

sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem, kas būs partneri, izplatot informāciju par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu;

—

sadarbība ar privāto sektoru, raidorganizācijām un citiem plašsaziņas līdzekļiem, kas būs partneri, izplatot informāciju par brīvprātīgajām darbībām un Eiropas gadu;

—

tādu materiālu un instrumentu sagatavošana plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir paredzēti sabiedrības intereses veicināšanai un kuri būs pieejami visā Kopienas teritorijā,

—

tādu materiālu un instrumentu sagatavošana plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir paredzēti sabiedrības intereses veicināšanai un kuri būs pieejami visā Kopienas teritorijā;

—

pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, shēmām un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas Brīvprātīgā darba gada mērķu īstenošanu,

—

pasākumi, lai iepazīstinātu ar rezultātiem un palielinātu informētību par Kopienas programmām, shēmām un iniciatīvām, kuras veicina Eiropas gada mērķu īstenošanu;

—

informācijas tīmekļa vietnes izveide par Eiropu, tostarp portāls brīvprātīgā darba projektu reklamētājiem, kas informē par dažādām Kopienas programmām un iniciatīvām.

—

informācijas interneta vietnes izveide par Eiropu, tostarp portāls brīvprātīgā darba projektu reklamētājiem, kas informē par dažādām Kopienas programmām un iniciatīvām , kura būs pastāvīga platforma dažādo ieinteresēto personu interaktīvai sadarbībai;

—

brīvprātīgā darba ieguldījuma valsts ieņēmumos un tā ietekmes uz sabiedrību pamanāmības palielināšana, iekļaujot brīvprātīgo darbu kā īpašu kategoriju Eurostat statistikas pārskatos, veidojot satelītkontus par bezpeļņas organizācijām un brīvprātīgo darbu iekļaujot minētajos kontos, kā arī, nosakot katra gada 5. decembri par Starptautisko brīvprātīgā darba dienu, ko ANO atzinusi kopš 1985. gada.

—

Kopienas mēroga apsekojumi un pētījumi, lai novērtētu Eiropas Brīvprātīgā darba gada priekšdarbus, efektivitāti, ietekmi un ilgtermiņa pārraudzību un lai sniegtu attiecīgus pārskatus.

—

Kopienas mēroga apsekojumi un pētījumi, lai novērtētu Eiropas gada priekšdarbus, efektivitāti un ietekmi un izveidotu pamatu ilgtermiņa pārraudzībai, kā arī lai nodrošinātu paveiktā darba uzraudzību un lai sniegtu attiecīgus pārskatus.

a)

sanāksmes un pasākumus saistībā ar Eiropas gada mērķiem, tostarp valsts līmeņa pasākumus, lai sāktu un veicinātu Eiropas gadu, radītu katalizatora efektu un paredzētu atklātu telpu pārrunām par konkrētām iniciatīvām.

a)

sanāksmes un pasākumus saistībā ar Eiropas gada mērķiem, tostarp valsts līmeņa pasākumus, lai sāktu un veicinātu Eiropas gadu, radītu katalizatora efektu un paredzētu atklātu telpu pārrunām par konkrētām iniciatīvām.

b)

savstarpējus mācību seminārus valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

b)

konferences un tematiskus seminārus valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kas ļautu dalīties zināšanās un informācijā par labāko praksi ;

c)

informatīvas , izglītojošas un reklāmas kampaņas valstu, reģionālā un vietējā līmenī , tostarp balvu piešķiršanu un konkursu rīkošanu;

c)

informāciju , pētījumus un saistītas izpētes , izglītojošas un reklāmas kampaņas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

d)

sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem

d)

sadarbību ar privāto un nevalstisko sektoru un plašsaziņas līdzekļiem , izplatot informāciju par Eiropas gadu un rīkojot pasākumus nolūkā veidot ilgtermiņa dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar brīvprātīgo darbu un brīvprātīgajiem paredzētajām profesionālās izglītības darbībām, lai nodrošinātu šo darbību ilgtspējību arī pēc 2011. Eiropas gada beigām .