28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/17

(1)

Ar Regulu Nr. 19/65/EEK Komisija ir pilnvarota, izmantojot regulu, piemērot Līguma 101. panta 3. punktu noteiktām tikai starp diviem uzņēmumiem noslēgtu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu un attiecīgu saskaņotu darbību kategorijām, uz ko attiecas Līguma 101. panta 1. punkts.

(2)

Atbilstoši Regulai Nr. 19/65/EEK Komisija ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 772/2004 (2). Regulā (EK) Nr. 772/2004 ir definētas tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijas, attiecībā uz kurām Komisija uzskatīja, ka tās parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā, kura zaudē spēku 2014. gada 30. aprīlī, un papildu pieredzi, kas gūta kopš tās pieņemšanas, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupu atbrīvojuma regulu.

(3)

Šai regulai būtu jānodrošina efektīva konkurences aizsardzība un jāsniedz uzņēmumiem pietiekama juridiskā noteiktība. Minēto mērķu sasniegšanā būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc iespējas vienkāršot administratīvo uzraudzību un tiesisko regulējumu.

(4)

Tehnoloģiju nodošanas nolīgumi attiecas uz tehnoloģiju tiesību licencēšanu. Šādi nolīgumi parasti paaugstina ekonomikas efektivitāti un veicina konkurenci, jo tie mazina pētniecības un izstrādes pasākumu pārklāšanos, stiprina stimulus veikt sākotnējo pētniecību un izstrādi, sekmē pakāpenisku inovāciju, veicina tehnoloģiju izplatīšanos un rada konkurenci produktu tirgū.

(5)

Varbūtība, ka šī efektivitāti un konkurenci veicinošā ietekme atsvērs negatīvo ietekmi uz konkurenci, ko rada tehnoloģiju nodošanas nolīgumos ietvertie ierobežojumi, ir atkarīga no attiecīgo uzņēmumu tirgus varas pakāpes un tādējādi no pakāpes, kādā ar šiem uzņēmumiem konkurē citi uzņēmumi, kuru rīcībā ir alternatīvas tehnoloģijas, vai uzņēmumi, kuri ražo aizstājējproduktus.

(6)

Šī regula būtu jāattiecina tikai uz tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem starp licenciāru un licenciātu. Tā būtu jāattiecina uz šādiem nolīgumiem pat tad, ja nolīgumā ir paredzēti nosacījumi vairākiem tirdzniecības līmeņiem, piemēram, pieprasot, lai licenciāts izveidotu īpašu izplatīšanas sistēmu, un nosakot pienākumus, kuri licenciātam jāuzliek vai kurus tas var uzlikt saskaņā ar licenci ražoto produktu tālākpārdevējiem. Tomēr minētajiem nosacījumiem un pienākumiem būtu jāatbilst konkurences noteikumiem, kas piemērojami piegādes un izplatīšanas nolīgumiem, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 330/2010 (3). Ar šo regulu nebūtu jānosaka atbrīvojumi piegādes un izplatīšanas nolīgumiem, kas noslēgti starp licenciātu un tā līguma produktu pircējiem.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai tiem nolīgumiem, ar kuriem licenciārs atļauj licenciātam un/vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmējiem preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas mērķiem izmantot licencētās tehnoloģiju tiesības, iespējams, pēc licenciāta un/vai tā apakšuzņēmēja(-u) veiktas papildu pētniecības un izstrādes. Tā nebūtu piemērojama licencēšanai pētniecības un izstrādes nolīgumu ietvaros, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 1217/2010 (4), vai licencēšanai specializācijas nolīgumu ietvaros, uz kuriem attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 1218/2010 (5). Turklāt tā nebūtu piemērojama nolīgumiem, kuru mērķis ir tikai reproducēt un izplatīt ar programmatūras autortiesībām aizsargātus produktus, jo šādi nolīgumi neattiecas uz tehnoloģiju licencēšanu ražošanas nolūkā, bet ir tuvāki izplatīšanas nolīgumiem. Tā nebūtu piemērojama arī tiem nolīgumiem, ar kuriem izveido tehnoloģiju kopfondus, t. i., nolīgumiem ar mērķi apvienot tehnoloģijas, lai tās licencētu trešām personām, ne arī nolīgumiem, ar kuriem kopfondā ietvertās tehnoloģijas licencē šīm trešām personām.

(8)

Lai ar regulu piemērotu Līguma 101. panta 3. punktu, nav nepieciešams definēt tos tehnoloģiju nodošanas nolīgumus, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Atsevišķi novērtējot nolīgumus saskaņā ar 101. panta 1. punktu, jāņem vērā vairāki faktori, un jo īpaši konkrēto tehnoloģiju un produktu tirgu struktūra un dinamika.

(9)

Šajā regulā noteiktais grupu atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, par kuriem var pietiekami droši pieņemt, ka tie atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu tehnoloģiju nodošanas mērķus un no tās gūtu labumu, šī regula būtu jāattiecina ne tikai uz pašu tehnoloģiju nodošanu, bet arī uz citiem noteikumiem, kas ietverti tehnoloģiju nodošanas nolīgumos, ja – un ciktāl – minētie noteikumi ir tieši saistīti ar līguma produktu ražošanu vai pārdošanu.

(10)

Attiecībā uz tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem starp konkurentiem var pieņemt, ka tie kopumā uzlabo ražošanu vai izplatīšanu un ļauj patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no attiecīgajiem ieguvumiem, ja pušu kopējā tirgus daļa konkrētajos tirgos nepārsniedz 20 % un ja šajos nolīgumos nav ietverti noteikti nopietni konkurences ierobežojumi.

(11)

Attiecībā uz tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem starp nekonkurējošām pusēm var pieņemt, ka tie kopumā uzlabo ražošanu vai izplatīšanu un ļauj patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no attiecīgajiem ieguvumiem, ja katras puses individuālā tirgus daļa konkrētajos tirgos nepārsniedz 30 % un ja šajos nolīgumos nav ietverti noteikti nopietni konkurences ierobežojumi.

(12)

Ja piemērojamais tirgus daļas robežlielums vienā vai vairākos produktu vai tehnoloģiju tirgos ir pārsniegts, grupu atbrīvojums attiecīgajam nolīgumam šajos konkrētajos tirgos nebūtu piemērojams.

(13)

Nevar būt prezumpcija, ka gadījumā, ja minētie tirgus daļu robežlielumi ir pārsniegti, uz tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem attiecas Līguma 101. panta 1. punkts. Piemēram, izņēmuma licences nolīgumi starp nekonkurējošiem uzņēmumiem bieži vien ir ārpus 101. panta 1. punkta piemērošanas jomas. Tāpat nevar arī būt prezumpcija, ka gadījumā, ja minētie tirgus daļu robežlielumi ir pārsniegti, tehnoloģiju nodošanas nolīgumi, uz kuriem attiecas 101. panta 1. punkts, neizpildīs atbrīvojuma nosacījumus. Tomēr nevar arī būt prezumpcija, ka šie nolīgumi parasti radīs objektīvas tāda veida un apjoma priekšrocības, kas kompensēs šo nolīgumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci.

(14)

Ar šo regulu nedrīkstētu noteikt atbrīvojumus tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti ierobežojumi, kas nav obligāti nepieciešami ražošanas vai izplatīšanas uzlabošanai. Neatkarīgi no attiecīgo uzņēmumu tirgus daļas šajā regulā noteikto grupu atbrīvojumu jo īpaši nedrīkstētu attiecināt uz tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti tādi nopietni konkurences ierobežojumi kā cenu noteikšana attiecībā pret trešām personām. Šādu stingro ierobežojumu gadījumā grupu atbrīvojumu vispār nedrīkstētu attiecināt ne uz vienu nolīguma daļu.

(15)

Lai aizsargātu inovācijas stimulus un nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu piemērošanu, uz atsevišķiem ierobežojumiem grupu atbrīvojumu nedrīkstētu attiecināt. To jo īpaši nedrīkstētu attiecināt uz atsevišķām atpakaļnodošanas saistībām un neapstrīdēšanas klauzulām. Ja licences nolīgumā ir ietverts šāds ierobežojums, grupu atbrīvojumu nedrīkstētu attiecināt vienīgi uz konkrēto ierobežojumu.

(16)

Tirgus daļas robežlielumi un atbrīvojuma liegšana tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem, kuros ietverti nopietni konkurences ierobežojumi un izslēgtie ierobežojumi, kas paredzēti šajā regulā, parasti nodrošinātu, ka nolīgumi, uz kuriem attiecas grupu atbrīvojums, nedod attiecīgajiem uzņēmumiem iespēju novērst konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.

(17)

Ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (6) 29. panta 1. punktu, Komisija var atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja tā konkrētā gadījumā konstatē, ka nolīgums, kuram piemērojams šajā regulā paredzētais atbrīvojums, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu. Tas jo īpaši var notikt tad, ja tiek mazināti inovācijas stimuli vai tiek kavēta piekļuve tirgiem.

(18)

Dalībvalsts konkurences iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 29. panta 2. punktu var attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju vai tās daļu atsaukt šīs regulas piemērošanu, ja konkrētā gadījumā nolīgums, uz kuru attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums, attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, kurai ir visas atsevišķa ģeogrāfiskā tirgus pazīmes, tomēr rada tādu ietekmi, kas nav saderīga ar Līguma 101. panta 3. punktu.

(19)

Lai stiprinātu tādu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu paralēlo tīklu pārraudzību, kuriem ir līdzīga ierobežojoša ietekme un kuri attiecas uz vairāk nekā 50 % no attiecīgā tirgus, Komisija, izmantojot regulu, var noteikt, ka šo regulu nepiemēro tehnoloģiju nodošanas nolīgumiem, kas ietver īpašus ierobežojumus, kuri attiecas uz konkrēto tirgu, tādējādi pilnībā atjaunojot Līguma 101. panta piemērošanu šādiem nolīgumiem,

a)

“nolīgums” ir vienošanās, uzņēmumu apvienības lēmums vai saskaņota darbība;

b)

“tehnoloģiju tiesības” ir zinātība un turpmāk minētās tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi:

c)

“tehnoloģiju nodošanas nolīgums” ir:

d)

“savstarpējs nolīgums” ir tehnoloģiju nodošanas nolīgums, kurā divi uzņēmumi ar vienu kopīgu vai atsevišķiem līgumiem piešķir viens otram tehnoloģiju tiesību licenci, un šīs licences attiecas uz konkurējošām tehnoloģijām vai var tikt izmantotas konkurējošu produktu ražošanai;

e)

“nesavstarpējs nolīgums” ir tehnoloģiju nodošanas nolīgums, kurā viens uzņēmums piešķir otram uzņēmumam tehnoloģiju tiesību licenci vai divi uzņēmumi piešķir viens otram šādu licenci, bet šīs licences neattiecas uz konkurējošām tehnoloģijām un nevar tikt izmantotas konkurējošu produktu ražošanai;

f)

“produkts” ir preces vai pakalpojums, ieskaitot gan starppatēriņā preces un pakalpojumus, gan galapatēriņa preces un pakalpojumus;

g)

“līguma produkts” ir produkts, kas ražots, tieši vai netieši izmantojot licencētās tehnoloģiju tiesības;

h)

“intelektuālā īpašuma tiesības” ietver rūpnieciskā īpašuma tiesības, jo īpaši patentus un preču zīmes, autortiesības un blakustiesības;

i)

“zinātība” ir praktiskas informācijas kopums, kas rodas pieredzes un testēšanas rezultātā un ir:

j)

“konkrētais produktu tirgus” ir tirgus, kas ietver līguma produktus un to aizstājējus, t. i., visus tos produktus, kurus pircējs uzskata par savstarpēji aizstājamiem, ņemot vērā to īpašības, cenas un paredzēto izmantojumu;

k)

“konkrētais tehnoloģiju tirgus” ir tirgus, kas ietver licencētās tehnoloģiju tiesības un to aizstājējus, t. i., visas tās tehnoloģiju tiesības, kuras licenciāts uzskata par savstarpēji aizstājamām, ņemot vērā tehnoloģiju tiesību īpašības, licences atlīdzību par šīm tiesībām un to paredzēto izmantojumu;

l)

“konkrētais ģeogrāfiskais tirgus” ir teritorija, kurā attiecīgie uzņēmumi piedāvā vai pieprasa produktus vai tehnoloģiju tiesību licences, kurā ir pietiekami viendabīgi konkurences apstākļi un kuru var nošķirt no blakus esošajām teritorijām ievērojami atšķirīgu konkurences apstākļu dēļ;

m)

“konkrētais tirgus” ir konkrētā produktu vai tehnoloģiju tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apvienojums;

n)

“konkurējoši uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas konkurē konkrētajā tirgū, t. i.,:

o)

“selektīva izplatīšanas sistēma” ir izplatīšanas sistēma, kurā licenciārs apņemas tieši vai netieši piešķirt licenci līguma produktu ražošanai tikai tiem licenciātiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, un šie licenciāti apņemas nepārdot līguma produktus nepilnvarotiem izplatītājiem teritorijā, kuru licenciārs rezervējis šai sistēmai;

p)

“izņēmuma licence” ir licence, saskaņā ar kuru pašam licenciāram vai nu vispārīgi, vai noteiktam lietojumam vai noteiktā teritorijā nav atļauts ražot, izmantojot licencēto tehnoloģiju, un nav atļauts trešām personām piešķirt licencēto tehnoloģiju tiesību licenci;

q)

“ekskluzīva teritorija” ir noteikta teritorija, kurā līguma produktus atļauts ražot tikai vienam uzņēmumam, bet kurā tomēr ir iespējams atļaut vēl kādam licenciātam ražot līguma produktus vienīgi konkrētam klientam, ja šī otrā licence piešķirta, lai minētajam klientam nodrošinātu alternatīvu sagādes avotu;

r)

“ekskluzīva klientu grupa” ir klientu grupa, kurai līguma produktus, kas ražoti, izmantojot licencēto tehnoloģiju, aktīvi tirgot drīkst tikai viena no tehnoloģiju nodošanas nolīguma pusēm.

a)

uzņēmumi, kuros kādai no tehnoloģiju nodošanas nolīguma pusēm tieši vai netieši:

b)

uzņēmumi, kuriem attiecībā uz kādu no tehnoloģiju nodošanas nolīguma pusēm tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētajam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros kādai no tehnoloģiju nodošanas nolīguma pusēm kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā norādītās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir:

a)

ierobežot kādas puses spēju noteikt cenas, pārdodot produktus trešām personām;

b)

ierobežot ražošanas apjomu, izņemot līguma produktu ražošanas apjoma ierobežojumus, kas licenciātam noteikti nesavstarpējā nolīgumā vai kas savstarpējā nolīgumā noteikti tikai vienam licenciātam;

c)

sadalīt tirgus vai klientus, izņemot, ja:

d)

ierobežot licenciāta iespējas izmantot savu tehnoloģiju vai ierobežot jebkuras nolīguma puses iespējas nodarboties ar pētniecību un izstrādi, izņemot, ja šis pēdējais ierobežojums nepieciešams, lai novērstu licencētās zinātības izpaušanu trešām personām.

a)

ierobežot kādas puses spēju noteikt cenas, pārdodot produktus trešām personām, neskarot iespēju noteikt maksimālo pārdošanas cenu vai ieteikt pārdošanas cenu, ja vien tā jebkuras puses spiediena vai piedāvāto stimulu dēļ nekļūst par fiksēto vai minimālo pārdošanas cenu;

b)

ierobežot teritoriju, kurā, vai klientu loku, kuram licenciāts var pasīvi pārdot līguma produktus, izņemot:

c)

ierobežot tāda licenciāta aktīvo vai pasīvo tirgošanu galalietotājam, kurš ir selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībnieks un darbojas mazumtirdzniecības līmenī, neskarot iespēju aizliegt minētās sistēmas dalībniekam darboties neapstiprinātā vietā.

a)

jebkādam tiešam vai netiešam licenciāta pienākumam piešķirt licenciāram vai tā izraudzītai trešai personai izņēmuma licenci vai pilnībā vai daļēji nodot licenciāram vai tā izraudzītai trešai personai tiesības uz saviem licencētās tehnoloģijas uzlabojumiem vai jauniem pielietojumiem;

b)

jebkādam tiešam vai netiešam puses pienākumam neapstrīdēt otrai pusei Savienībā piederošo intelektuālā īpašuma tiesību spēkā esamību, neskarot iespēju izņēmuma licences gadījumā paredzēt tehnoloģiju nodošanas nolīguma izbeigšanu, ja licenciāts apstrīd licencēto tehnoloģiju tiesību spēkā esamību.

a)

ir ierobežota trešo personu tehnoloģiju piekļuve tirgum, piemēram, līdzīgu ierobežojošu nolīgumu, ar ko licenciātiem aizliegts izmantot trešo personu tehnoloģijas, paralēlu tīklu kumulatīvās iedarbības dēļ;

b)

ir ierobežota potenciālo licenciātu piekļuve tirgum, piemēram, līdzīgu ierobežojošu nolīgumu, ar ko licenciāriem aizliegts izdot licenci citiem licenciātiem, paralēlu tīklu kumulatīvās iedarbības dēļ, vai tāpēc, ka vienīgais tehnoloģiju īpašnieks, kurš licencē attiecīgo tehnoloģiju tiesības, noslēdz izņēmuma licenci ar licenciātu, kurš jau darbojas attiecīgajā produktu tirgū, pamatojoties uz aizstājamām tehnoloģiju tiesībām.

a)

tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz datiem par tirgū pārdoto produktu vērtību; ja dati par tirgū pārdoto produktu vērtību nav pieejami, attiecīgā uzņēmuma tirgus daļas noteikšanai var izmantot aprēķinus, kas pamatojas uz citu uzticamu tirgus informāciju, tostarp tirgū pārdoto produktu apjomu;

b)

tirgus daļu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem;

c)

tirgus daļu, kas ir 1. panta 2. punkta otrās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi katram uzņēmumam, kuram ir 1. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras;

d)

licenciāra tirgus daļu konkrētajā tehnoloģiju tiesību tirgū aprēķina, pamatojoties uz licencēto tehnoloģiju tiesību klātbūtni konkrētajā(-os) tirgū(-os) (t. i., produktu tirgus(-i) un ģeogrāfiskais tirgus(-i)), kurā(-os) pārdod līguma produktus, tas ir, pamatojoties uz kopējiem pārdošanas datiem par licenciāra un tā licenciātu saražotajiem līguma produktiem;

e)

ja 3. panta 1. vai 2. punktā minētā tirgus daļa sākotnēji nepārsniedz attiecīgi 20 % vai 30 %, bet vēlāk pārsniedz šos robežlielumus, 2. pantā paredzēto atbrīvojumu turpina piemērot divus turpmākos kalendāros gadus pēc gada, kad pirmoreiz pārsniegts 20 % vai 30 % robežlielums.