13.7.2018

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 247/22

---

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Paplašināšanās: Rietumbalkānu vietējo un reģionālo pašvaldību iekļaušana ES makroreģionālās, pārrobežu un starpvalstu sadarbības iniciatīvās”

(2018/C 247/05)

Galvenais ziņotājs: Franz Schausberger (AT/PPE), Zalcburgas federālās zemes delegāts Reģionu komitejā Atsauces dokuments: COM(2018) 65 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē to, ka ES prezidentvalsts Bulgārija Rietumbalkānu jautājumu ir noteikusi par vienu no prioritātēm un lūgusi RK šajā saistībā sniegt atzinumu;

2.

atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas 2018. gada 6. februārī iesniegto stratēģiju “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”;

3.

tāpat kā Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka Rietumbalkānu valstis ir Eiropas daļa, ka tām ir kopīgs Eiropas kultūras mantojums, kopīga vēsture un kopīga nākotne un ka pārliecinošas izredzes pievienoties ES ir izšķirošs faktors reģiona pārveidei un tādējādi drošībai, labklājībai, sociālajai labklājībai, izlīgumam un stabilitātei;

4.

atzinīgi vērtē perspektīvu Serbijai un Melnkalnei līdz 2025. gadam pievienoties ES, Albānijai un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai sākt pievienošanās sarunas, Bosnijai un Hercegovinai kļūt par pievienošanās kandidātvalsti un Kosovai (1) ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu pavērt turpmāka progresa iespējas virzībā uz Eiropu;

5.

vienlaikus pilnībā piekrīt Eiropas Komisijas skaidrajam secinājumam, ka šīs perspektīvas var īstenoties tikai tad, ja Rietumbalkānu valstis būs izpildījušas visus attiecīgos kritērijus un nosacījumus, it īpaši demokrātijas stiprināšanas jomā, un veikušas visas vajadzīgās reformas, pirmām kārtām tādās jomās kā tiesiskums, pamattiesību ievērošana, konkurētspēja, reģionālā sadarbība un izlīgums, un ka šajā saistībā nedrīkst būt nekādu politisku izņēmumu un nosacījumu izmaiņu procesa laikā;

6.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu ievērojami palielināt atbalstu pārveides procesam Rietumbalkānu valstīs, piemēram, līdz 2020. gadam pakāpeniski palielinot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) finansējumu atbilstoši konkrētam rīcības plānam ar sešām pamatiniciatīvām;

7.

uzskata, ka ES paplašināšanas stratēģijai attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm jābūt daļai no plašākas Savienības stiprināšanas stratēģijas līdz 2025. gadam, jo, pirms Savienība var paplašināties, tai jākļūst spēcīgākai un stabilākai un 27 dalībvalstis un to iedzīvotāji ir jāpārliecina par šīs ES paplašināšanās pievienoto vērtību;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Rietumbalkānu valstis 2017. gadā Triestē notikušajā samitā atjaunoja svinīgo apņemšanos atbalstīt vienai otru ceļā uz Eiropu un savu demokrātisko iestāžu ietvaros pārvarēt politiskās atšķirības, kā arī stiprināt savstarpējo politisko dialogu, jo labu kaimiņattiecību veidošana ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz dalību Eiropas Savienībā;

9.

norāda uz saviem daudzajiem atzinumiem, kuros atkārtoti uzsvērts, ka Eiropas integrācijas procesā ir aktīvi jāiesaista vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un ka ES standarti un pārbaudīta prakse jāīsteno vietējā un reģionālajā līmenī pēc iespējas agrākā paplašināšanās procesa posmā. Tikai šādi būs iespējams valsts līmenim pakārtotajos līmeņos pienācīgi un laikus nodrošināt nepieciešamās zināšanas par turpmākajiem uzdevumiem un pienākumiem saskaņā ar ES acquis;

10.

atzinīgi vērtē ES pieņemto savienojamības programmu un citas reģionālās iniciatīvas, piemēram, Berlīnes procesu, un mudina tajās iekļaut paplašināšanās procesā iesaistīto valstu vietējās un reģionālās pašvaldības un to īstenošanā izmantot jaunāko dalībvalstu pieredzi galvenokārt tādās jomās kā transports, enerģētika, digitālā attīstība, izglītība, jaunatne;

11.

aicina ieviest īpašus noteikumus un neatsaucamas saistības, lai nodrošinātu to, ka jaunās dalībvalstis nevar bloķēt pārējo Rietumbalkānu kandidātvalstu pievienošanos;

Valsts līmenim pakārtoto līmeņu nozīme paplašināšanās procesā

12.

ar bažām konstatē, ka vairumā Balkānu valstu publiskā pārvalde visos valsts pārvaldes līmeņos, it īpaši vietējo pašvaldību līmenī, joprojām ir vāja, tās administratīvās spējas ir ierobežotas, tajā ir augsts politizācijas un korupcijas līmenis, kā arī trūkst pārredzamības un ir maz finanšu resursu;

13.

norāda, ka demokrātisko iestāžu darbība jāstiprina valsts, reģionālā un vietējā līmenī, pievēršoties arī stabiliem vēlēšanu procesiem un reģionālo asambleju un pašvaldību pareizai darbībai, tostarp konstruktīvam un ilgtspējīgam dialogam ar pilsonisko sabiedrību;

14.

uzsver, ka visām Rietumbalkānu valstīm jāizstrādā un jāīsteno gan programmas pārvaldes reformai un tās kvalitātes un pārskatatbildības uzlabošanai, it īpaši attiecībā uz publisko finanšu pārredzamību, gan arī e-pārvaldes stratēģijas, jānodrošina labāki pakalpojumi iedzīvotājiem, kā arī jāpieņem jauni tiesību akti par vispārējām administratīvām procedūrām, līdzsvarotu un taisnīgu atalgojuma regulējumu civildienesta un vietējo un reģionālo pašvaldību ierēdņiem un pārredzamas darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūras;

15.

secina, ka, pieņemot jaunus likumus par vietējās pārvaldes reformu, lielākajā daļā Rietumbalkānu valstu ir panākts ievērojams progress, taču uzskata, ka vēl jāpieliek lielas pūles un jāpiešķir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai palielinātu vietējo pašvaldību administratīvās spējas tā, ka tās patiešām var pildīt savus paplašinātos uzdevumus gan saistībā ar gatavošanos pievienoties ES, gan pēc pievienošanās attiecīgi savu iedzīvotāju interesēs;

16.

kā pozitīvu piemēru uzsver Serbijā pieņemto likumu par civildienestu Vojvodinas autonomās provinces līmenī un vietējā līmenī, taču arī norāda, ka – atbilstoši konstitūcijai – vēl ir jāpieņem likums par Vojvodinas autonomās provinces pašas resursiem;

17.

pozitīvi vērtē to, ka vairākās Rietumbalkānu valstīs, īpaši Albānijā, ir nolemtas un īstenotas pašvaldību teritoriālās reformas, ar kurām pašvaldībām ir nodotas jaunas pilnvaras, lai gan jaunizveidoto pašvaldību finanšu un administratīvā konsolidācija virzās uz priekšu ļoti lēni;

18.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisijas paplašināšanās stratēģijā attiecībā uz Rietumbalkāniem ir skaidri aicināts panākt pienācīgu līdzsvaru starp centrālo, reģionālo un vietējo pārvaldi atbilstīgi daudzlīmeņu pārvaldības koncepcijai, jo paplašināšanās procesā iesaistīto Rietumbalkānu valstu stratēģiskajos un operatīvajos plānos, kas attiecas uz ES paplašināšanos, lielā mērā trūkst reģionālās un vietējās pārvaldes dimensijas;

19.

uzskata: lai savlaicīgi panāktu Rietumbalkānu valstu tālāku integrāciju Eiropas Savienībā, ir noteikti nepieciešama augšupēja pieeja;

20.

ar gandarījumu atzīmē, ka Rietumbalkānu valstīs it īpaši vietējā līmenī ir aktivizējusies starpvalstu sadarbība, izmantojot pieredzes apmaiņu, zinātības nodošanu, paraugprakses piemēru nodošanu un ieviešot jaunas metodes un pieejas. Šajā saistībā īpaši jāizceļ darbība un iniciatīvas, ko īsteno vietējo un reģionālo pašvaldību apvienības un organizācijas, piemēram, Adrijas un Jonijas Eiroreģions un reģionālais tīkls NALAS (Dienvidaustrumeiropas Vietējo pašvaldību apvienību tīkls), kuras būtu vairāk jāiesaista un jāatbalsta Eiropas līmenī;

21.

pauž nožēlu par to, ka līdz šim vēl nav izveidota visaptveroša un ilgtspējīga platforma vietējo pašvaldību sadarbībai un trūkst ciešas saiknes ar ES iestādēm, lai atbalstītu ES standartu ieviešanu un ES acquis īstenošanu vietējā līmenī, un ka tādas atzinīgi vērtējamas pašreizējās sadarbības iniciatīvas kā Reģionālās sadarbības padome (RCC), ReSPA (2) un Berlīnes process galvenokārt ir koncentrētas centrālo valdību līmenī, neņemot vērā reģionālo un vietējo līmeni;

Decentralizācija un demokrātija

22.

pauž nožēlu par to, ka pēdējos desmit gados Rietumbalkānu valstu attīstībai ir bijušas raksturīgas reformu blokādes, nepacietība un augoša skepse pret dalību Eiropas Savienībā, kā arī pazīmes, kas liecina par pieaugošu nestabilitāti, korupciju, nacionālismu un valsts iestāžu un publiskās pārvaldes ekstrēmu politizāciju, kas daļēji novedis pie pārejas uz vairāk autokrātiskām pārvaldes formām un centralizācijas;

23.

norāda, cik svarīga, it īpaši saistībā ar Bosniju un Hercegovinu, ir laba koordinācija starp visiem valdības un pārvaldības līmeņiem, lai valsts spētu funkcionēt, reformu programmas efektīva īstenošana, mobilitāte un vienotas ekonomiskās telpas izveide, un atzinīgi vērtē to, ka šobrīd visi līmeņi ir vienojušies par atbildes sniegšanu uz Eiropas Komisijas visaptverošās “anketas” jautājumiem;

24.

konstatē, ka vēlēšanu likumi par vietējo un reģionālo vēlēšanu rīkošanu Rietumbalkānos lielā mērā atbilst Eiropas standartiem un ka vietējā līmeņa vēlēšanas lielākoties norisinās mierīgi un reglamentēti, tomēr joprojām ir vērojamas būtiskas nepilnības saistībā ar vēlēšanu iestāžu objektivitātes trūkumu un to politizāciju, vēlēšanu kampaņu finansēšanas pārredzamību, reģistrācijas procesu un ar vēlēšanām saistītu konfliktu noregulēšanu;

25.

ir pārliecināta, ka decentralizācijai, kas ir viens no demokrātisko reformu procesa pīlāriem, ir izšķiroša nozīme centienos nodrošināt sociālo kohēziju, stabilitāti, mieru un izlīgumu Rietumbalkānos un tādējādi arī Eiropas nākotni;

26.

apzinās, ka, veicot noteikti nepieciešamos pasākumus pareizi izprastas decentralizācijas stiprināšanai, jāpievērš uzmanība tam, lai nesaasinātos etniskas šķelšanās un spriedze;

27.

ir pārliecināta, ka civildienesta depolitizācija ir izšķirošs priekšnoteikums civildienesta un iedzīvotāju savstarpējās uzticēšanās palielināšanai vietējā un reģionālajā līmenī;

Tiesiskums, pamattiesības un cīņa pret korupciju Rietumbalkānu valstu vietējā un reģionālajā līmenī

28.

pauž nožēlu par to, ka pēc ES darba daudzu gadu garumā Rietumbalkānu valstīs centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes un administratīvajā līmenī joprojām pastāv ciešas saiknes ar organizēto noziedzību un korupciju un valsts intereses ir cieši savijušās ar privātām interesēm;

29.

tādēļ uzskata, ka ievērojami jāstiprina specializētas prokuratūras iestādes cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī tiesībaizsardzības iestādes ar mērķi konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, atstādināt civildienesta amatpersonas, izvirzīt amatpersonām stingrākus noteikumus un nodrošināt iedzīvotājiem vieglāk pieejamu informāciju un sūdzību mehānismus;

30.

tādēļ uzsver, ka ne tikai valsts līmenī ir būtiski jāuzlabo un jānodrošina tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte un efektivitāte, bet arī reģionālajās un vietējās pašvaldībās ir vajadzīga skaidra pārredzamība, it īpaši publiskā iepirkuma jomā, un atzinīgi vērtē pozitīvus piemērus, piemēram, Korupcijas apkarošanas biroja izveidi un attiecīgu rīcības plānu izstrādi gandrīz visās pašvaldībās Melnkalnē, kā arī pašreizējos centienus Albānijā;

31.

pauž cerību, ka attiecīgās valstis pieliks lielākas pūles, stiprinot tiesiskumu un tieslietas, nodrošinot pamattiesības, brīvību un drošību, kā arī nostiprinot minoritāšu, jo īpaši romu kopienas – kuras sociālā iekļautība būtu jāveicina uzstājīgāk – un LGBTI kopienas aizsardzību un dzimumu līdztiesību, tostarp vēršoties pret vardarbību ģimenē; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pirmā paplašināšanās procesā iesaistītā valsts, kas ieviesusi ES dzimumu līdztiesības indeksu;

32.

ļoti cer, ka ES prezidentvalstij Bulgārijai izdosies ātri mobilizēt visus Bosnijas un Hercegovinas politiskos spēkus, lai pirms 2018. gada oktobra vēlēšanām rastu kopīgu risinājumu attiecībā uz konstitūcijai atbilstošu vēlēšanu tiesību reformu. Šajā saistībā jāievēro nosacījumi, kas izriet no fakta, ka Bosnijā un Hercegovinā dzīvojošās trīs etniskās grupas ir pamatiedzīvotāji ar vienlīdzīgām tiesībām. Tas nozīmē arī to, ka jāīsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi Sejdić-Finci, Zornić un Pilav lietā, lai arī ebreji, romi un citu mazākumtautību pārstāvji varētu kandidēt uz prezidenta amatu un Federācijas parlamenta Tautu palātu un arī Mostarā pēc vairāk nekā septiņiem gadiem atkal būtu iespējams rīkot vietējo pašvaldību vēlēšanas;

33.

uzsver, cik svarīga demokrātiskas politikas kultūrā ir vārda brīvība un preses brīvība, lai nodrošinātu demokrātiskas sabiedrības plurālismu. Šajā saistībā runa ir arī par problemātisko ietekmi uz žurnālistiem un viņu sniegtajām ziņām un par to, ka šāda ietekme ir iespējama, jo plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām raksturīga nepārredzamība;

34.

norāda, ka Eiropas demokrātijas kultūras priekšnoteikums ir politisko lēmumu pieņēmēju priekšzīmīga uzvedība visos politikas līmeņos, piemēram, atturēšanās no konfrontācijas un provokācijām, izvairīšanās no radikālas un nacionālistiskas retorikas un rīcības, atsaucīgums pret neaizsargātu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu vajadzībām, etnisko, lingvistisko un reliģisko minoritāšu stāvokļa ņemšana vērā, kā arī cieņpilna attieksme pret visām personām neatkarīgi no viņu ādas krāsas, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes;

35.

aicina politiski atbildīgās personas nedarīt neko un nosodīt visu, kas var radīt spriedzi starp etniskajām grupām, un aktīvi vērsties pret nacionālistiskiem vēstījumiem un kara noziegumu glorifikāciju, apkarot rasismu, ksenofobiju, ekstrēmismu, radikalizāciju, kā arī veikt preventīvu darbu ar jauniešiem;

Pārrobežu reģionālā un vietējā sadarbība

36.

uzskata, ka reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības starp Rietumbalkānu valstīm ir obligāti priekšnoteikumi Eiropas progresam un jaunām iespējām ekonomikas jomā;

37.

atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt Rietumbalkānu valstu savstarpējās attiecības un pārrobežu sadarbību reģionālā un vietējā līmenī, kā arī partnerības un TAIEX programmas, un piedāvā savu atbalstu paplašināšanās procesā iesaistīto Rietumbalkānu valstu iespējamai iesaistei Eiropas teritoriālās sadarbības grupās (ETSG);

38.

skaidri norāda, ka divpusēji pārrobežu strīdi ir steidzami jāatrisina attiecīgo valstu atbildīgajām personām vai arī jāiesniedz saistošai un galīgai beznosacījumu izšķiršanai starptautiskā tiesā vai arbitrāžā; šajā saistībā pauž nožēlu par Slovēnijas un Horvātijas ieilgušo strīdu par robežu noteikšanu un piekļuvi starptautiskajiem ūdeņiem Piranas līcī, kas tagad līdz ar abu valstu pievienošanos ES ir kļuvusi par ES iekšēju problēmu, un atzinīgi vērtē to, ka Melnkalne parakstījusi robežlīgumu ar Bosniju un Hercegovinu un ar Kosovu;

39.

atzinīgi vērtē to, ka Serbijas Republika nesen ir pievienojusies Madrides Pamatkonvencijai, un cer, ka arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Kosova pievienosies minētajai pamatkonvencijai, kas piedāvā konkrētus risinājumus, kā pārvarēt lielākos šķēršļus pārrobežu teritoriālās sadarbības jomā;

40.

ir pārliecināta, ka bez efektīvas un visaptverošas attiecību normalizācijas starp Belgradu un Prištinu, izmantojot ES atbalstītu dialogu, reģionā nevar panākt ilgtermiņa stabilitāti, un ka tādēļ ir steidzami vajadzīgs visaptverošs, tiesiski saistošs normalizācijas nolīgums; atzinīgi vērtē Serbijas un Horvātijas attiecību normalizāciju, kā arī Belgradas un Prištinas dialoga turpināšanu;

41.

ar gandarījumu konstatē, ka situācija Kosovas ziemeļos kopumā ir bijusi mierīga un saziņa starp pašvaldībām ziemeļos un centrālajām iestādēm ir uzlabojusies, un atsevišķas provokācijas, kā arī nosodāmi vardarbības akti nav atstājuši ilgstošu negatīvu ietekmi uz uzsākto Belgradas un Prištinas dialogu;

42.

uzskata, ka Rietumbalkānu samitā Triestē 2017. gada jūlijā panāktā vienošanās par reģionālo ekonomisko zonu ir ievērojams solis virzībā uz ES un Rietumbalkānu valstu ekonomiskās integrācijas veicināšanu un reģionālā tirgus pievilcīguma vairošanu, un pauž cerību, ka nolemtais rīcības plāns tiks nekavējoties īstenots;

43.

uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt pārrobežu stratēģisko un operatīvo sadarbību ar un starp Rietumbalkānu valstīm migrācijas un robežu pārvaldības jomā, nodrošinot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, apmainoties ar attiecīgo informāciju, uzlabojot robežkontroli utt., un mudina vietējās pašvaldības atbalstīt cīņu pret migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību;

44.

ļoti atzinīgi vērtē to, ka Grieķijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas sarunās attiecībā uz ilgstošajām domstarpībām par otrās minētās valsts nosaukumu pēdējā laikā ir redzamas progresa iezīmes, un pauž cerību, ka līdztekus ar ANO atbalstu notiekošajām sarunām ES prezidentvalstij Bulgārijai izdosies šo konfliktu būtiski mazināt un tuvināt to atrisinājumam;

Ekonomikas stāvoklis un makroreģionālās stratēģijas Rietumbalkānos

45.

ar nožēlu konstatē, ka pašlaik nevienu no Rietumbalkānu valstīm nevar uzskatīt par funkcionējošu tirgus ekonomiku un neviena no tām nav arī spējīga izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēku ietekmi Savienībā, it īpaši valdošās politiskās ietekmes un privātā sektora nepietiekamās attīstības dēļ, un tas ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē darba tirgu un it īpaši jauniešu nodarbinātības iespējas;

46.

norāda, ka lielākajā daļā pievienošanās procesā iesaistīto valstu pašvaldību valda uzskats, ka ES projekti un programmas vietējo pārvalžu apstākļiem ir pārāk sarežģīti, un tādējādi Komisijas centienus vienkāršot piekļuvi projektiem un programmām vājina aizvien izsmalcinātāks un sarežģītāks kontroles mehānisms;

47.

atbalsta pašreizējā TEN-T tīkla paplašināšanu, tostarp koridora pabeigšanu un paplašināšanu Dienvidaustrumeiropas virzienā, jo tādējādi varētu atrisināt trūkstošo transporta savienojumu problēmu Rietumbalkānu valstīs, un, izmantojot autoceļu, jūras, gaisa un dzelzceļa satiksmes tīklu, varētu uzlabot austrumu un rietumu savienojumu, jo tas ir visa reģiona attīstības priekšnosacījums;

48.

tādēļ ierosina vietējo un reģionālo pašvaldību vai pašvaldību apvienību pārstāvjus iesaistīt IPA sarunu procesā, plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

49.

atzinīgi vērtē to, ka nolūkā īstenot ierosināto stratēģiju ES ir iecerējusi līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt IPA finansējumu un vēl vairāk koncentrēties uz valstu vajadzībām;

50.

atgādina, ka pozitīvs piemērs ir no IPA līdzekļiem finansētais Inovācijas fonds, kura galvenie mērķi ir nodrošināt inovācijas projektu sākumposma finansējumu un stiprināt pētniecību un izstrādi privātos uzņēmumos un kurš, piemēram, ar Innovation Serbia Project palīdzību atbalsta novatorisku jaunuzņēmumu un saistītu uzņēmumu dibināšanu, kā arī uz tirgu orientētas novatoriskas tehnoloģijas un pakalpojumus un tādējādi lielā mērā palīdz paaugstināt Serbijas privātā sektora konkurētspēju;

51.

norāda, ka pozitīvs piemērs sekmīgai reģionālajai pārrobežu sadarbībai ir Interreg-IPA Cross-border Cooperation Programme ietvaros īstenotā Rumānijas un Serbijas kopīgā pretvēža iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot ļaundabīgu audzēju diagnostiku un ārstēšanu;

52.

norāda arī uz Rietumbalkānu valstu reģionu lielajām ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām un atzinīgi vērtē gan ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu, kuras mērķis ir attīstīt stabilu privāto sektoru, gan arī ieceri izstrādāt programmu tehnoloģiju pārneses un jaunuzņēmumu atbalstam;

53.

uzsver, ka makroreģionālās stratēģijas un citi ES pārrobežu sadarbības instrumenti, piemēram, ETSG un Interreg programmas, ir būtiski turpmākās ES uzbūves elementi;

54.

atzinīgi vērtē to, ka ES Padomes prezidentvalsts Bulgārija par otru prioritāti izvirzījusi digitālo ekonomiku, un atbalsta visus centienus savienot infrastruktūru starp Rietumbalkānu valstīm un Eiropas Savienību transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomā;

55.

pauž cerību, ka visas Rietumbalkānu valstis konstruktīvi iesaistīsies reģionālās sadarbības iniciatīvās, piemēram, Berlīnes procesā, stratēģijā Donavas reģionam, Adrijas un Jonijas jūras iniciatīvā, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā, Reģionālās sadarbības padomē un Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā, un uzsver, ka izlīguma panākšanai reģionā svarīgs ir Rietumbalkānu Jauniešu reģionālās sadarbības birojs;

56.

uzskata, ka lieliska iespēja visam reģionam var būt ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR), bet norāda arī uz tādām ieilgušām problēmām kā, piemēram, nepietiekami resursi, pārvaldība, kā arī migrācijas krīzes radītajām problēmām;

57.

atbalsta makroreģionālās stratēģijas, jo tās ir instrumenti, kas ļauj īstenot Eiropas integrāciju, pamatojoties uz stabilitāti, izlīgumu un labām kaimiņattiecībām starp ES dalībvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; uzskata, ka ES makroreģionālajām stratēģijām būtu jāaptver viss Rietumbalkānu reģions kopumā. Kosova un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika nepiedalās nedz makroreģionālajā stratēģijā Donavas reģionam, nedz makroreģionālajā stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam; tāpēc iesaka minētajās makroreģionālajās stratēģijās iesaistīties arī tām Rietumbalkānu valstīm, kas to līdz šim nav darījušas, taču ģeogrāfiskajā un ekonomiskajā ziņā ir ar tām saistītas; tādējādi makroreģionālās stratēģijas aptvertu visu Rietumbalkānu reģionu, un tas varētu izmantot minēto stratēģiju ietvaros īstenotajiem projektiem piedāvātās finansēšanas iespējas;

---

(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/99 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(2)  ReSPA ir starptautiska organizācija, kurai uzticēts uzdevums veicināt Rietumbalkānu reģionālo sadarbību publiskās pārvaldes jomā (https://www.respaweb.eu).

---