12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/108

1.1

EESK atbalsta Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) 2014.–2020. gada budžeta palielināšanu no 154 miljoniem euro uz 160,5 miljoniem, kā noteikts ierosinātajā regulā. Komiteja atkārtoti pauž atbalstu Regulā 100/2013 noteiktajam EMSA pilnvaru paplašinājumam.

1.2

Ierosinātās regulas pieņemšana notiek ļoti svarīgā brīdī, kas saistīts ar naftas un gāzes iegulu atklāšanu Vidusjūras austrumdaļā un ar attiecīgām iniciatīvām par urbšanas darbiem atklātā jūrā, lai iegulas varētu nekavējoties izmantot. Šie pasākumi būs pārbaudījums EMSA spējām reaģēt uz bīstamām situācijām, ko var radīt urbšana atklātā jūrā vai naftas un gāzes transportēšana.

1.3

Kaut gan EESK atbalsta ierosināto finansējuma apmēru, Komiteja tomēr uzskata, ka visiem pasākumiem, kas ieplānoti septiņos gados, ar to var būt par maz, jo ir jāņem vērā vairāki problemātiski aspekti: intensīvāka kļuvusi satiksmes plūsma (jūrā ir vairāk naftas tankkuģu un gāzvedēju tankkuģu), aktīvāk norit urbšanas darbi naftas un gāzes ekspluatācijai ES aptverošajās jūrās un Eiropas Savienībā iestājušās vairāk piekrastes un salu valstu. Ierobežota spēja reaģēt uz ārkārtas situācijām var nozīmēt, ka nopietnu incidentu gadījumā pieaugs ārējās izmaksas.

1.4

EESK uzskata, ka ar pašreizējo 19 kuģu izvietošanu var būt par maz, lai visā ES piekrastes joslā palīdzētu dalībvalstīm attīrīt jūru no piesārņojuma. Finansējuma var pietrūkt arī, lai turpinātu pilnveidot satelītattēlu pakalpojumus, ko izmanto piesārņojuma atklāšanai un par to atbildīgo kuģu identificēšanai visā ES teritorijā.

1.5

EESK mudina EMSA izmantot savas jauniegūtās pilnvaras, lai palīdzētu cīnīties pret jūras pirātismu. EMSA satelītuzraudzības instrumenti ļoti noderēs pirātu kuģu identificēšanai.

1.6

EESK vēlētos zināt, vai ES dalībvalstis un kaimiņvalstis ir pietiekami labi aprīkotas, lai reaģētu uz tādiem lieliem negadījumiem kā ar “Erika” vai “Prestige”, vai tādām katastrofām kā, piemēram, “Deepwater Horizon”.

1.7

EESK aicina ES, tās dalībvalstis un jaunās piejūras kaimiņvalstis stingrāk īstenot konvencijas, kuras uzskaitītas ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstā, proti, Helsinku konvenciju, Barselonas konvenciju, Bonnas nolīgumu, OSPAR konvenciju, Lisabonas nolīgumu (vēl nav stājies spēkā) un Bukarestes konvenciju.

1.8

EESK aicina EMSA rīkoties, lai apzinātu tās ES un kaimiņvalstu ostas, kurām nav piemērotu iekārtu, ar ko uztvert naftas atliekas.

2.1

Eiropas Komisija 2013. gada 3. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) darbībai saistībā ar reaģēšanu kuģu izraisītā piesārņojuma un naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītā jūras piesārņojuma gadījumā (1).

2.2

Ar Regulu 2038/2006 (2) (2006. gada 18. decembris) laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tika noteikts daudzgadu finansējums EMSA reaģēšanai uz kuģu izraisītu piesārņojumu.

2.3

Ar Regulu 100/2013 (2013. gada 15. janvāris) EMSA ieguva jaunus pamata uzdevumus — reaģēt naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisīta piesārņojuma gadījumos, turklāt ar minēto regulu EMSA darbības jomā tika iekļautas arī valstis, uz kurām attiecas paplašināšanās politika un Eiropas kaimiņattiecību politika (3). Šajā atzinumā galvenokārt vērtēts, kā EMSA finansēšana pielāgota jaunajiem aģentūras pienākumiem. Septiņu gadu laikposmam (no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim) ierosinātais finansējums ir 160,5 miljoni euro.

3.1

EESK atbalsta EMSA 2014.–2020. gada budžeta palielināšanu no 154 miljoniem euro uz 160,5 miljoniem, kā noteikts ierosinātajā regulā. Komiteja atkārtoti pauž atbalstu Regulā 100/2013 noteiktajam EMSA pilnvaru paplašinājumam. Šāds atbalsts saskan ar virkni EESK atzinumu (4) par EMSA lomu.

3.2

Regula 100/2003 nodrošina EMSA pilnvaras iejaukties ne tikai kuģu izraisīta piesārņojuma gadījumā, bet arī tad, kad notikusi naftas noplūde, ko radījušas atklātā jūrā esošas naftas vai gāzes platformas. Šādas pilnvaras aģentūrai piešķirtas pēc naftas noplūdes un sprādziena, kas 2010. gada aprīlī Meksikas līcī notika uz naftas ieguves platformas “Deepwater Horizon”. EESK apzinās, ka Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir sniegt efektīvu ES palīdzību reaģēšanai uz kuģu vai naftas un gāzes ieguves iekārtu izraisītu piesārņojumu, šim nolūkam izmantojot ilgtspējīgus, EMSA sniegtus pakalpojumus valstīm, kuras cietušas no piesārņojuma. Tādējādi dalībvalstis var rēķināties ar minēto atbalstu, kad tās izstrādā vai pārskata savus valsts plānus par reaģēšanu jūras piesārņojuma gadījumā.

3.3

EESK apzinās, ka ierosinātais budžets ir paredzēts, lai EMSA varētu uzturēt savu dežurējošo kuģu tīklu, kura uzdevums ir reaģēt naftas noplūdes gadījumā un kurš izvietots dažādos ES jūras apgabalos, un ka tiks izvietots ierobežots skaits jaunu kuģu, kas apkaro piesārņojumu, kuru radījuši kuģi vai piekrastes iekārtas. Sagaidāms arī, ka nebūs finansējuma, lai stiprinātu naftas savākšanas iekārtas, kas laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam var kļūt par problēmu.

3.4

EESK saprot, ka sistēma “CleanSeaNet”, ar ko uzrauga, vai no jūrā esošām naftas iekārtām netiek nelikumīgi nopludināti naftas produkti, galvenokārt tiks izmantota, koplietojot satelītattēlus, kas paredzēti kuģu izraisītā piesārņojuma monitoringam. EESK atgādina par iepriekš pieņemtu atzinumu (5), kurā norādīts: “Ņemot vērā satelītattēlu pakalpojumu lielās izmaksas, EESK uzskata, ka ir nepieciešams optimizēt līdzekļu izmantošanu un jo īpaši saskaņot satelītattēlu izmantošanu dalībvalstu starpā; tas varētu dot ievērojamu izmaksu ietaupījumu. Vienlaicīgi būtu ieteicams izdarīt investīcijas, lai nodrošinātu attēlu iegūšanu visās Eiropas jūras teritorijās, jo pašreizējais nodrošinājums nav visaptverošs, īpaši Vidusjūras reģionā.”

3.5

EESK apzinās, ka finansējums nebūs paredzēts tam, lai sniegtu tehnisku palīdzību un/vai uzlabotu veiktspēju partnervalstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.

3.6

Ierosinātās regulas pieņemšana notiek ļoti svarīgā brīdī, kas saistīts ar jaunu energoavotu atklāšanu Eiropas Savienībai. Jaunu zemūdens naftas un gāzes iegulu atklāšana Vidusjūras austrumdaļā un attiecīgie urbšanas darbi, lai šīs iegulas varētu nekavējoties izmantot, būs pārbaudījums EMSA spējām reaģēt uz draudiem, kas šai gadījumā varētu rasties. Aģentūrai būtu vajadzīgs vairāk resursu, lai šai ziņā tā spētu izpildīt visus savus uzdevumus. Ņemot vērā kuģu un it sevišķi tankkuģu/SDG satiksmes intensitātes pieaugumu, jaunu naftas un gāzes iegulu atklāšanu un ar tām saistītos urbšanas darbus, Vidusjūrā un Melnajā jūrā vajadzēs daudz vairāk kuģu. Tas, ka uz visu ES piekrasti 2014.–2020. gadā paredzēti 19 kuģi, ir ļoti optimistiska aplēse, kas konkrētajos apstākļos var izrādīties pārlieku pieticīga.

3.7

Tā kā minētajā jomā ir paplašinātas EMSA pilnvaras, būs jāturpina attīstīt satelītattēlu pakalpojumus uzraudzības vajadzībām, piesārņojuma agrīnai atklāšanai un atbildīgo kuģu vai naftas un gāzes ieguves iekārtu identifikācijai. Ir jāuzlabo datu pieejamība un jāspēj efektīvāk reaģēt uz piesārņojumu.

3.8

EESK vēlētos zināt, vai ES dalībvalstis un kaimiņvalstis ir pietiekami labi aprīkotas, lai reaģētu uz tādiem lieliem negadījumiem kā ar “Erika” vai “Prestige”, vai tādām katastrofām kā, piemēram, “Deepwater Horizon”.

3.9

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EESK uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki resursi, lai veiktu šādus uzdevumus: nomainītu naftas piesārņojuma likvidēšanas iekārtas, ar kurām aprīkoti kontraktētie kuģi; nodrošinātu vairāk dežurējošo naftas savācējkuģu arī tajās ģeogrāfiskajās piekrastes iekārtu teritorijās, kuras patlaban nav aptvertas (piem., Arktikā); iegādātos vairāk dispersijas ierīču un aprīkojuma, kas paredzēts noplūdēm jūrā; nodrošinātu “CleanSeaNet” pakalpojumus arī piekrastes iekārtu teritorijās un atbalstu sniegtu arī valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.

3.10

EESK mudina EMSA izmantot savas jauniegūtās pilnvaras, lai palīdzētu cīnīties pret jūras pirātismu. EMSA instrumenti un dati, īpaši satelītuzraudzība, ļoti noderēs pirātu kuģu identificēšanai. Kuģu atrašanās vietas datu sniegšanai būtu jākļūst par vienu no galvenajiem EMSA uzdevumiem, taču šādi dati sniedzami vienīgi pēc valstu iestāžu pieprasījuma. EESK atgādina, ka par EMSA pienākumu palīdzēt cīnīties pret pirātismu jau norādīts atzinumā “Jūras pirātisms: ES reaģēšanas pasākumu pastiprināšana” (2013. gada 16. janvāris) un attiecīgajā sabiedriskajā apspriešanā (2013. gada 24. janvāris).

4.3.1

EESK apzinās, ka EMSA atbalsts valstīm, uz kurām attiecas paplašināšanās politika un ES kaimiņattiecību politika, būtu jāpiešķir no finansējuma, kas paredzēts šīm valstīm sagatavotajās pašreizējās ES programmās, un nebūtu jāpiešķir no aplūkojamās daudzgadu finanšu shēmas.

4.3.2

Kaut gan EESK atbalsta ierosināto finansējuma apmēru, Komiteja tomēr šaubās, vai ar to pietiks, lai veiktu septiņos gados ieplānotos pasākumus, jo ir jāņem vērā problemātiski aspekti: intensīvāka satiksmes plūsma (vairāk tankkuģu un gāzvedēju tankkuģu) un aktīvāki urbšanas darbi naftas un gāzes ekspluatācijai ES ietverošajās jūrās. Samazināto ārkārtas reaģēšanas spēju dēļ nopietnu incidentu gadījumā var pieaugt ārējās izmaksas.