1.1

Ūdens ir būtisks cilvēkiem, dabai un ekonomikai. Tas pastāvīgi atjaunojas, taču tā resursi nav neierobežoti, un to nevar aizstāt ar citiem resursiem.

1.2

Pēdējās desmitgadēs ir gūti ievērojami panākumi Eiropas ūdeņu piesārņošanas samazināšanā, tādējādi sekmējot ūdens kvalitātes uzlabojumus. Tomēr informācija liecina, ka vairāk nekā pusi virszemes ūdenstilpju Eiropā raksturo neapmierinošs ekoloģiskais stāvoklis vai potenciāls, un būs vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķi.

1.3

Konceptuālajā plānā ir atzīts, ka ūdens vide visā ES ievērojami atšķiras, tādēļ netiek ierosināti universāli risinājumi, ņemot vērā subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu.

1.4

Komiteja atzinīgi vērtē ūdens jomas Konceptuālā plāna sagatavošanas stadijā veiktā darba apjomu un kvalitāti. Dokuments ir izstrādāts, rūpīgi izvērtējot ūdens problēmu jomā gūto pieredzi, kas ir apkopota Upju baseinu apsaimniekošanas plānos (RBMP), kā arī ekspertu sniegto informāciju.

1.5

Visi četri vides tiesību pamatprincipi ir piemēroti atbilstošā veidā, lai risinātu daudzās problēmas un atbalstītu humāno principu attiecībā uz piekļuvi nekaitīgam dzeramajam ūdenim un sanitārijas pamatpakalpojumiem pasaules mērogā.

1.6

EESK augstu novērtē koncepciju par upju baseiniem kā pamatelementiem ES ūdens resursu politikas jomā, kas sekmē sadarbību starp dalībvalstīm, lai visefektīvākajā veidā risinātu svarīgākās problēmas.

1.7

Lai gan EESK uzskata, ka konceptuālais plāns un visi attiecīgie pavaddokumenti ir ļoti labi izstrādāti, ir nepieciešams pievērst vēl lielāku uzmanību plānoto darbību īstenošanai.

1.8

Esošo reglamentējošo pasākumu (1. daļa) īstenošanā būtu jāpievērš uzmanība izkliedēto piesārņojuma avotu samazināšanai. Īstenošana būtu pienācīgi jāstimulē atbilstoši konkrētajiem apstākļiem katrā upes baseinā.

1.9

Principa “piesārņotājs maksā” piemērošana prasa atbilstošus mērījumus un uzraudzību, lai izveidotu stabilu pamatu papildu pasākumiem. Tomēr šādām prasībām jābūt proporcionālām, ņemot vērā vietējos apstākļus un risināmo problēmu smaguma pakāpi.

1.10

Konceptuālais plāns pamatoti paredz turpmāk izstrādāt ūdens resursu pārskatus kopīgi ar dalībvalstīm un EEZ. Šādi pārskati ļaus upju baseinu apsaimniekotājiem aprēķināt, cik daudz ūdens resursu var izmantot un cik daudz ir jāatstāj, lai saglabātu ekosistēmas funkcijas (ekoloģiskās plūsmas).

1.11

Nelikumīga ieguve ir nopietna problēma dažos ūdens resursu noslodzes skartajos reģionos. Pētījumi, lai izmēģinātu COPERNICUS/GMES datus, ļautu dalībvalstīm identificēt nelikumīgu ieguvi.

1.12

Komiteja uzsver nepieciešamību saskaņot ūdens resursu programmu ar KLP, izmantojot šo īpašo iespēju, kad Parlaments, Padome un Komisija noteiks programmu turpmākajiem septiņiem gadiem. Šo iespēju nedrīkst neizmantot.

1.13

Pretplūdu pasākumiem (ļoti aktuāli patlaban Centrāleiropā) ir vajadzīgs saskaņots finansējums, tostarp no struktūrfondu / kohēzijas fondu līdzekļiem. Turklāt daži no plānotajiem pasākumiem (reakcija uz iepriekšējiem plūdiem) nav pabeigti dažādu administratīvo šķēršļu dēļ.

1.14

Komiteja jau ir atzinīgi novērtējusi inovācijas partnerības tādās jomās kā ūdens apsaimniekošana, lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja. Jāuzsver, ka šīs iniciatīvas ir izstrādātas augšupējā virzienā.

1.15

Arī politikas darbības ārpus saldūdens jomas var būt nozīmīgas, lai mazinātu ūdens piesārņošanu. Piemēram, tiesību akti par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, rūpnieciskajām emisijām, farmācijas produktiem, kā arī REACH regula, ir jāsaskaņo ar Ūdens pamatdirektīvu.

1.16

Trūkumu novēršana esošajā sistēmā ir pamatoti vērsta uz lielāku ūdens izmantošanas efektivitāti, turklāt izšķirīga nozīme ir ūdens atkārtotas izmantošanas potenciāla palielināšanai. Lai sasniegtu vajadzīgos un gaidāmos rezultātus, pirmām kārtām ir jānosaka kritēriji drošai ūdens atkārtotai izmantošanai.

1.17

Visbeidzot, Komiteja atzīmē svarīgos augsnes un mežu apsaimniekošanas aspektus, kas ir cieši saistīti ar ūdens tematiku.

1.18

EESK brīdina, ka konceptuālajā plānā izvirzīto mērķu īstenošanā ir iespējami šķēršļi. Visām konceptuālā plāna īstenošanā iesaistītajām pusēm būtu jāapzinās šie riski un savas kompetences ietvaros vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tos pēc iespējas novērstu. Pilsoniskā sabiedrība būtu cieši jāiesaista šajā sarežģītajā procesā, nodrošinot atbilstošu informāciju, īstenojot savas pilnvaras saistībā ar politikas lēmumiem un pielāgojot savas darbības ūdens problēmām.

2.1

Ūdens ir būtisks cilvēkiem, dabai un ekonomikai. Tas pastāvīgi atjaunojas, taču tā resursi nav neierobežoti, un to nevar aizstāt ar citiem resursiem. Saldūdens veido tikai aptuveni 2 % no visa uz planētas pieejamā ūdens daudzuma, un konkurējošā pieprasījuma dēļ pasaulē līdz 2030. gadam varētu būt 40 % liels ūdensapgādes trūkums.

2.2

Dokumentos, kas iesniegti šajā paketē, ietilpst divi svarīgi ziņojumi un galveno nepieciešamo pasākumu plāns:

2.3

Turklāt ir pieejami daudzi pētījumi, kuri norāda uz ūdens problēmu daudzšķautņainību. Ciktāl ir redzams no iesniegtajiem dokumentiem, galvenie jautājumi ir risināti Ūdens resursu konceptuālajā plānā.

2.4

Lai nodrošinātu skaidrību un īstenošanas atbalstu, ir izstrādātas 26 vadlīnijas par dažādiem Ūdens pamatdirektīvas ieviešanas aspektiem saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas vienoto stratēģiju (CIS) atklātā, uz līdzdalību balstītā procesā, iesaistot plašu ieinteresēto personu loku.

2.5

Sabiedriskajā apspriešanā konstatēja, ka Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas vienotajā stratēģijā pilnībā vai daļēji ir risināti pareizie jautājumi un ka sniegtie ieteikumi ir bijuši noderīgi ES ūdens resursu politikas praktiskajā īstenošanā. Tomēr dažos jautājumos (piemēram, izmaksu un ieguvumu analīze, mērķu noteikšana) ir vajadzīga lielāka skaidrība, un vadlīniju lietderība būtu bijusi lielāka, ja tās būtu iestrādātas jau agrāk īstenošanas grafikā.

2.6

Progress, kas panākts, ūdens resursu jomas mērķiem piemērojot visaptverošu, ekosistēmisku pieeju, joprojām šķiet nepietiekams. Nākotnē var būt nepieciešams pārskatīt laba stāvokļa definīciju, lai nodrošinātu, ka tā ir pietiekami plaša, lai novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt tagad ir daudz vairāk ņemta vērā ekosistēmu pakalpojumu aizsardzības nozīme.

2.7

“Veselīguma pārbaudes” pētījumā ir konstatētas šādas svarīgākās problēmas, kas jārisina.

2.8

Pēdējās desmitgadēs ir gūti ievērojami panākumi Eiropas ūdeņu piesārņošanas samazināšanā, tādējādi sekmējot ūdens kvalitātes uzlabojumus. Tomēr pirmajā UBAP sniegtā informācija liecina, ka vairāk nekā pusi virszemes ūdenstilpju Eiropā raksturo neapmierinošs ekoloģiskais stāvoklis vai potenciāls, un būs vajadzīgi papildu pasākumi, lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas mērķi. Ietekme, kura skar lielāko daļu virszemes ūdenstilpju, ir piesārņojums no izkliedētiem avotiem, kas izraisa barības vielu bagātināšanos un hidromorfoloģisko ietekmi, kas izmaina dzīvotnes.

2.9

Konceptuālajā plānā ir atzīts, ka ūdens vide visā ES ievērojami atšķiras, tādēļ, ievērojot subsidiaritātes principu, netiek ierosināti universāli risinājumi. Plānā ir uzsvērti galvenie temati, kas ietver zemes izmantojuma uzlabošanu, ūdens piesārņojuma novēršanu, ūdens izmantošanas efektivitātes un ilgtspējas palielināšanu, kā arī pārvaldības uzlabošanu ūdens resursu apsaimniekošanas jomā.

2.10

Konceptuālajā plānā ir norādīti daudzi īpaši pasākumi/programmas/darbības, lai risinātu problēmas dažādos līmeņos, un tie ir atspoguļoti trīs darbības virzienos:

Pasākumi jau tiek īstenoti, un tos ir plānots pabeigt līdz 2016. gadam, izņemot ilgtermiņa pasākumus/programmas, kas jāpabeidz līdz 2021. gadam.

3.1

Komiteja atzinīgi vērtē Konceptuālā plāna sagatavošanas stadijā veiktā darba apjomu un kvalitāti. Dokuments ir izstrādāts, rūpīgi izvērtējot gan ūdens problēmu jomā gūto pieredzi, kas ir apkopota Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, gan arī ekspertu sniegto informāciju. Turklāt jāatzīmē, ka ūdens resursu tiesības Eiropas valstīs vienmēr ir bijušas daļa no juridiskās struktūras, tādējādi šajā jomā gūta arī ilgstoša pieredze.

3.2

Visi četri vides tiesību pamatprincipi ir piemēroti atbilstošā veidā, lai risinātu daudzās problēmas un atbalstītu principu par piekļuvi nekaitīgam dzeramajam ūdenim un sanitārijas pamatpakalpojumiem pasaules mērogā.

3.3

Konceptuālajā plānā ir ne tikai formāli atzīta lielā daudzveidība, kas Eiropas Savienībā piemīt dabas apstākļiem ūdens jomā, bet arī ierosināti praktiski pasākumi, kas vērsti uz galvenajām konkrētajām problēmām atsevišķos reģionos / upju baseinos. EESK augstu novērtē koncepciju par upju baseiniem kā ES ūdens resursu politikas pamatelementiem, kas sekmē sadarbību starp dalībvalstīm, lai visefektīvākajā veidā risinātu svarīgākās problēmas.

3.4

Komiteja arī atzinīgi novērtē “Veselīguma pārbaudes” dokumentu (1), kas ir viens no pirmajiem šāda veida dokumentiem un kas satur vērtīgu novērtējumu gan par pašu ūdens resursu politiku, gan par tās nozīmi visa tiesību aktu kopuma kontekstā attiecīgajās politikas jomās.

3.5

Lai gan EESK uzskata, ka konceptuālais plāns un visi attiecīgie pavaddokumenti ir ļoti labi izstrādāti, ir nepieciešams pievērst vēl lielāku uzmanību plānoto darbību īstenošanai. Kā vienmēr, šajā gadījumā īstenošana varētu būt sarežģīta, un tai tagad būtu jākļūst par galveno prioritāti. Lai sekmīgi īstenotu šo plānu, būtu jāizmanto visi iespējamie politiskie centieni, stimuli un sistēmas/projektu vadības metodes.

4.1

Spēkā esošo reglamentējošo pasākumu (1. daļa) īstenošanā būtu jāpievērš uzmanība izkliedēto piesārņojuma avotu samazināšanai, pastiprinot/nostiprinot rīcības programmas nitrātu jomā. Būtu rūpīgi jāanalizē atpalikšanas iemesli un pienācīgi jāstimulē nepieciešamie uzlabojumi atbilstoši specifiskajiem apstākļiem konkrētu upju baseinos.

4.2

Šajā gadījumā piemēro arī “piesārņotājs maksā” principu, tomēr šādam pienākumam jābūt skaidri definētam un pamatotam ar reāliem pieņēmumiem/novērtējumiem par ūdens ciklu. Piesārņotājam būtu jāmaksā par pierādītu reālu piesārņojumu, par ko tas ir atbildīgs.

4.3

Centieni vēl vairāk ierobežot piesārņojumu no rūpnieciskiem stacionāriem avotiem balstās uz Rūpniecisko emisiju direktīvu. Proporcionalitātes princips jāpiemēro kopā ar “piesārņotājs maksā” principu, un tas ir skaidri noteikts attiecībā uz stacionāriem piesārņojuma avotiem.

4.4

Principa “piesārņotājs maksā” piemērošana prasa atbilstošus mērījumus (tilpumu) un, iespējams, uzraudzību (attiecībā uz piesārņojošām vielām), lai izveidotu stabilu pamatu papildu pasākumiem. Šādām prasībām jābūt proporcionālām, un jāņem vērā vietējie apstākļi un risināmo problēmu smaguma pakāpe.

4.5

Diemžēl daudzviet Eiropā vēl joprojām nav pieejama pilnīga ūdens plūsmu aina. Konceptuālais plāns pamatoti paredz turpmāk izstrādāt ūdens resursu pārskatus kopīgi ar dalībvalstīm un EEZ. Šādi pārskati ļaus upju baseinu apsaimniekotājiem aprēķināt, cik daudz ūdens resursu var izmantot un cik daudz ir jāatstāj, lai saglabātu ekosistēmas funkciju (ekoloģiskās plūsmas). Komiteja stingri iesaka pēc iespējas īsā laikā pabeigt minēto pasākumu.

4.6

Daudzviet Eiropā nesaprātīga apūdeņošanas izmantošana neļauj panākt labu ūdens stāvokli. Nelikumīga ieguve ir nopietna problēma dažos ūdens resursu noslodzes skartajos reģionos. COPERNICUS/GMES datu izpēte ļautu dalībvalstīm apzināt nelikumīgu ieguvi, un šādiem uzdevumiem būtu turpmāk jābūt ES nozīmes GMES projekta pamatā.

4.7

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt kopēju metodoloģiju izmaksu segšanai, kas dotu iespēju iegūt salīdzināmus rezultātus visā ES. Tas nodrošinātu to, ka visiem ūdens izmantotājiem ir atbilstīgi stimuli efektīvai ūdens izmantošanai.

4.8

EESK norāda uz vairākiem iniciatīvu un pieeju piemēriem ūdens resursu noslodzes skartajos reģionos, ko darīja zināmus Komitejā rīkotajā atklātajā uzklausīšanā. Ir publicēti arī vairāki pētījumi par efektīvu ūdens izmantošanu (“more crop per drop”). Tajos gūtās atziņas varētu izmantot, lai ūdens resursu noslodzes skartajos reģionos tuvinātu lauksaimniecības vajadzības un pieejamos ūdens resursus. Šādu sensitīvu jautājumu risināšanā būtu jāpiemēro proporcionalitātes princips.

4.9

Ūdens apsaimniekošanas politikas mērķu integrēšanai pārējās ES politikas jomās (2. daļa) arī ir vajadzīgi daudzi pasākumi, kas uzskaitīti konceptuālā plāna rīcības plānā.

4.10

Komiteja uzsver nepieciešamību saskaņot ūdens resursu programmu ar KLP, izmantojot šo īpašo iespēju, kad Parlaments, Padome un Komisija noteiks programmu turpmākajiem septiņiem gadiem. Šo izdevību nevajadzētu palaist garām šādās jomās:

4.11

Pretplūdu pasākumiem (ļoti aktuāli patlaban Centrāleiropā) ir vajadzīgs arī saskaņots finansējums, iespējams, no struktūrfondu līdzekļiem. Turklāt daži no plānotajiem pasākumiem (reakcija uz iepriekšējiem plūdiem) nav pabeigti dažādu administratīvo šķēršļu dēļ. Šādiem ārkārtas pasākumiem būtu vajadzīgs arī ārkārtas administratīvais režīms.

4.12

Komiteja atzinīgi vērtē inovācijas partnerības tādās jomās kā ūdens apsaimniekošana, lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja. Jāuzsver, ka minētās iniciatīvas dalībvalstīs attīstās augšupēji, un Komisija pilda koordinatora funkcijas. Šāda attiecīgo dalībnieku iesaistīšana to atbilstīgajās darbības jomās palielina sekmīgas īstenošanas izredzes.

4.13

Ūdens piesārņojuma novēršanā nozīmīgi var būt arī tādi politikas pasākumi, kas neskar saldūdens jomu. Piemēram, tiesību aktiem par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un rūpnieciskajām emisijām, farmācijas produktiem, kā arī REACH regulai, ir jāatbilst konceptuālajā plānā paredzētajiem pasākumiem.

4.14

Trūkumu novēršana esošajā sistēmā (3. daļa) ir pamatoti vērsta uz lielāku ūdens izmantošanas efektivitāti, tostarp uz būtisko aspektu — ūdens atkārtotas izmantošanas potenciāla palielināšanu. Lai sasniegtu vajadzīgos un sagaidāmos rezultātus, pirmām kārtām ir jānosaka kritēriji drošai ūdens atkārtotai izmantošanai. Atkārtota izmantošana būtu dabiska tajās pašās vai līdzīgās iekārtās, bet otrreizēji izmantojama ūdens kaskādveida novadei no viena lietotāja/iekārtas uz citu lietotāju/iekārtu ir nepieciešama vajadzīgo tilpumu un kvalitātes pienācīga līdzsvarošana.

4.15

Piemēram, pilnīga ūdens kontūru slēgšana pat vienas operācijas ietvaros ir gandrīz neiespējama, jo šajās kontūrās aizvien pieaug neorganisko sāļu saturs. Tāpēc jānosaka drošs līdzsvars, lai attiecīgie procesi noritētu netraucēti.

4.16

Visbeidzot, Komiteja atzīmē svarīgus augsnes un mežu apsaimniekošanas aspektus, kas ir cieši saistīti ar ūdens apsaimniekošanas jautājumiem. Tā kā dažādās politikas jomās dažreiz ir pretrunīgas prasības, kļūst sarežģīti nodrošināt neproduktīvos pakalpojumus, ko sniedz mežu resursi, piemēram, īstenot to lomu kā galvenajam svaiga ūdens dabiskas saglabāšanas rezervuāram un oglekļa dioksīda piesaistītājam, kā arī saistībā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu utt. Dzīves cikla analīzē būtu jāatklāj visi aspekti un arī jānorāda līdzsvaroti pasākumi, kas īpaši paredzēti, lai nodrošinātu mežu funkciju izpildi Eiropas Savienībā.

4.17

Ūdens apsaimniekošanas jautājumus nevar atdalīt no jautājumiem par augsni. Komiteja aicina pievērst atbilstīgu uzmanību augsnei, lai gan tā atzīst, ka uz šiem jautājumiem attiecas subsidiaritāte. Turpmākajā darbā ar konceptuālo plānu sīkāk būtu jāpievēršas kopīgajām iezīmēm.

4.18

EESK brīdina, ka konceptuālajā plānā izvirzīto mērķu īstenošanā ir iespējami šķēršļi šādās jomās:

Visām konceptuālā plāna īstenošanā iesaistītajām pusēm būtu jāapzinās iespējamie riski un savas kompetences ietvaros vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tos novērstu. Pilsoniskā sabiedrība būtu cieši jāiesaista šajā sarežģītajā procesā, nodrošinot atbilstošu informāciju, tai īstenojot savas pilnvaras saistībā ar politikas lēmumiem un pielāgojot savu rīcību ūdens problēmām.

Par

112

Pret

129

Atturas

12