12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/58

1.1

EESK visumā atbalsta Komisijas iniciatīvu, jo sevišķi tās centienus cīnīties ar jauniešu bezdarbu, tomēr uzskata, ka paziņojuma saturs ir mazāk vērienīgs nekā tā nosaukums “Izglītības pārvērtēšana”.

1.2

Pašreizējā ekonomikas un sociālā krīze nosaka lēmumus budžeta jomā Eiropas Savienības valstīs, jo īpaši tajās, kurām ir jāveic budžeta pielāgojumi; stāvokli vēl vairāk saasina ES budžeta samazināšana. EESK brīdina, ka pašreiz notiekošā budžeta samazināšana izglītības jomā draud vajadzīgās iniciatīvas un priekšlikumus pārvērst tikai nodomu deklarācijās.

1.3

Apzinoties, ka izglītības sistēmā ir nopietni trūkumi, kas jānovērš, kā arī nepieciešamību uzlabot saikni starp izglītības un darba vidi, EESK vēlas ieteikt

2.1

Izglītības temats bieži ir EESK diskusiju centrā, tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā ietverto apliecinājumu, ka “ieguldījums izglītībā un apmācībā (…) ir būtisks priekšnoteikums izaugsmes veicināšanai un konkurētspējas uzlabošanai” (1). Vienlaikus EESK izprot paziņojamā paustās bažas par Eiropas darba tirgū konstatētajām būtiskajām pārmaiņām, kas vēl jo vairāk palielina nepieciešamību pārskatīt izglītības sistēmas, lai novērstu iespējamās nepilnības un trūkumus.

2.2

EESK ir pieņēmusi ļoti daudz atzinumu, kas veicina izglītības atzīšanu par vienu no cilvēka pamattiesībām. EESK katrā no šiem atzinumiem (2) apliecina, ka izglītības galvenais nolūks joprojām ir mācīt cilvēkiem būt brīviem, kritiskiem un patstāvīgiem, lai viņi spētu veicināt tās sabiedrības attīstību, kurā viņi dzīvo, apzinoties, ka viņi ir piederīgi vienām vērtībām un kultūrai.

2.3

Komiteja ir pārliecināta, ka pasniedzēju apmācībā uzmanība jāpievērš mūsdienīgām komunikācijas prasmēm, kas palīdzētu skolas dzīvu padarīt reālistisku un interesantu (3).

2.4

EESK konstatē arī, ka ir steidzami nepieciešams rast loģiskus transversālus politiskus risinājumus svarīgākajām problēmām, kas ir: priekšlaicīga mācību pārtraukšana, kas Eiropā joprojām ir ļoti izplatīta, strādājošo zemā līdzdalība mūžizglītībā, miljoni vīriešu un sieviešu, kuriem joprojām ir ļoti zems izglītības līmenis, līdz 15 gadiem vecu bērnu nepietiekama lasītprasme un augstais bezdarba līmenis dažās ES valstīs.

2.5

Komiteja tomēr raizējas par to, ka paziņojumā ierosinātās iniciatīvas varētu atdurties pret reālo stāvokli krīzes skartajās Eiropas valstīs. Budžeta samazināšana, sevišķi attiecībā uz izglītībai un apmācībai paredzētajiem resursiem, var apdraudēt pamata nevienlīdzības novēršanu un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu visiem (4).

2.6

Lai gan izglītība ir dalībvalstu kompetencē, Eiropas Savienībai arī ir svarīga loma, ko iespējams īstenot ar Kopienas atvērtās koordinācijas metodi izglītības ministru vidū, ar Eiropas līmeņa datu vākšanas mehānismiem vai ar dažādām Eiropas izglītības iniciatīvām, piemēram, Boloņas procesu, Kopenhāgenas procesu, Briges paziņojumu, Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS), Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), Eiropas kvalifikāciju sistēmu mūžizglītībai (EQF) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm (ESGQA) (5).

2.7

Plašas pilsoniskās sabiedrības paustās bažas par to, ka jauniešu tagadējās kompetences neatbilst uzņēmumu vajadzībām un ka pāreja no mācībām skolā uz darba tirgu vai no bezdarbnieka statusa uz profesionālo integrāciju ir grūta, ir pamatotas un uz tām būtu attiecīgi jāreaģē. EESK tāpēc īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas lēmumu stiprināt apmaiņu starp izglītības un nodarbinātības jomu, kā arī atbalstīt kopīgas iniciatīvas un pasākumus, kas atvieglo pāreju no skolas uz darba dzīvi, mazina šķēršļus mobilitātei ES, būtiski uzlabo darba tirgus darbību un nodrošina iespēju vienlīdzību. EESK neatlaidīgi aicina Komisiju un dalībvalstis ieturēt šādu kursu, vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli un stiprinot sociālo kohēziju.

2.8

EESK atzinīgi vērtē sociālo partneru izstrādātos rīcības pamatprincipus jauniešu nodarbinātības jomā, kas ir būtiska daļa sociālo partneru darba plānā 2012.–2014. gadam, ar kuru pirmo reizi iepazīstināja 2013. gada 14. martā Augstākā līmeņa trīspusēja sociālo lietu sanāksmē par izaugsmi un nodarbinātību.

3.1

Komiteja pauž gandarījumu par Komisijas nodomu pievērst īpašu uzmanību cīņai ar jauniešu bezdarbu četrās galvenajās jomās: augstas kvalitātes izglītība un apmācība, ar darbu saistītas praktiskas apmācības iekļaušana, mācekļa darba un duālās mācīšanās modeļi, kā arī partnerību veicināšana, lai īstenotu kopīgu mērķi.

3.2

Paziņojuma nosaukums maldina ar saturam neatbilstošām tālejošām iecerēm; tas laikam tāpēc, ka Komisija vēlējās savu uzmanību koncentrēt tikai uz vienu mērķi. EESK tomēr uzskata, ka analīzi būtu bijis iespējams padziļināt un risināt arī steidzamus jautājumus/problēmas, piemēram, Eiropas pašreizējās demogrāfiskās tendences, enerģētikas un imigrācijas jautājumus, kam arī būtu vajadzīgas daudz kompleksākas atbildes. Tāpat turpmāk vajadzētu ņemt vērā nesen ANO un UNESCO (6) veiktos pētījumus.

3.3

Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, EESK aicina vērst uzmanību uz to, ka ir bīstami izglītību uzskatīt vienīgi par instrumentu, kura uzdevums ir veidot prasmes, kas ir saistītas tikai ar darba dzīvi un nodarbināmības palielināšanu (7). EESK atkārtoti pauž savu pārliecību, ka nodarbināmība ir atkarīga ne tikai no pamatprasmju apgūšanas un praksē gūtās pieredzes, bet arī no tādām īpašībām un attieksmes kā aktīvs pilsoniskums, personiskā izaugsme un labklājība. Tāpēc nodarbināmību, lai gan to var uzskatīt par vienu no mērķiem izglītības pārvērtēšanas procesā, nevajadzētu interpretēt pārāk šauri.

3.4

EESK atgādina: lai ieguldījumi izglītībā pilnībā sasniegtu iecerētos mērķus, tie jāpapildina ar nodarbinātības, sociālās un ekonomikas politikas nostādnēm, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību. EESK jau iepriekš ir ieteikusi ES un tās dalībvalstīm jo īpaši krīzes laikā veikt neregresīvu to politikas jomu pārskatīšanu un/vai atjaunināšanu, kuras ir saistītas ar nodarbinātību un augstas kvalitātes publiskajiem pakalpojumiem, pievērst lielāku uzmanību konkrētām grupām (bērniem, personām ar īpašām vajadzībām, migrantiem utt.), kā arī rūpēties, lai šīs politikas jomas ietvertu dzimumu dimensiju un pēc iespējas plašāk tiktu iesaistīta organizētā pilsoniskā sabiedrība (8).

3.5

Tā kā pastāv zināma neatbilstība starp kompetencēm, kas šobrīd ir vajadzīgas darba tirgū, un kompetencēm, kuras kopumā ir jauniešiem un darba ņēmējiem, steidzami ir jāveido saikne starp izglītību un darba vidi tā, lai pārvarētu šīs atšķirības. Skaidrs arī, ka izglītības laiks un darba laiks tomēr nav un nevar būt viens un tas pats.

3.6

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropadomes neseno lēmumu par “Garantiju jauniešiem”, kuras mērķis ir visiem jauniešiem līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā pēc mācību beigām vai kļūšanas par bezdarbnieku nodrošināt pienācīga darba piedāvājumu, iespēju papildināt izglītību vai iziet profesionālo praksi.

3.7

Tomēr EESK brīdina par risku, ka pašreizējie bezdarba līmeņi skar gan jauniešus, gan gados vecākus darba ņēmējus. Tāpēc vajadzētu izmantot minēto darba ņēmēju zināšanas ne tikai, lai palīdzētu jauniešiem integrēties darba vidē, bet arī lai nodotu viņiem prasmes, kuru pamatā ir daudzveidīga pieredze.

3.8

EESK ir sarūgtināta, ka izskatāmajā paziņojumā Komisija nav izmantojusi izdevību atzīt nozīmi, kāda var būt neformālajai izglītībai, kas papildinātu formālo izglītību, un vērš uzmanību uz Strasbūras simpozija dalībnieku aicinājumu izveidot kopīgu ilgtermiņa un vidējā termiņa procesu, lai atzītu neformālo izglītību Eiropā (9).

4.1.1

EESK piekrīt Komisijai, ka “jācenšas izkopt transversālās prasmes”, īpaši uzņēmējdarbības prasmes, bet uzskata, ka pirmais solis ir nodrošināt, lai visi apgūtu pamatprasmes. Komiteja uzskata, ka arī valodu mācīšanās aspektam joprojām būtu jāvelta īpaša uzmanība. Tiesa, ka jaunietis, kas ir apguvis vairākas stabilas un transversālas pamatprasmes (piem., darbs kolektīvā, vairākas svešvalodas, prasme lietot IT rīkus, spēja veidot un izteikt viedokli, piedalīšanās lēmumu pieņemšanā utt.) saskarsies ar mazākām grūtībām, iekļaujoties darba tirgū un gūstot panākumus uzņēmējdarbībā.

4.1.2

Uzņēmējdarbības prasmes nenoliedzami ir svarīgs aspekts, taču ar nosacījumu, ka to vienīgais mērķis nav uzņēmumu izveidošana. Bez uzņēmējdarbības izjūtas dzīvē neko daudz nevar panākt, īpaši tādā grūtā laikā kā šobrīd. Tāpēc pozitīvi vērtējama šo prasmju iekļaušana izglītības politikā un programmās.

4.1.3

Lai veidotu uzņēmējdarbības izjūtu, papildus skolas programmām varētu būt svarīgi paredzēt zināšanu apguvi uzņēmumā un veicināt uzņēmumu un organizāciju iesaistīšanos skolu īstenotajās iniciatīvās. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu skaidrāk noteikt, ko nozīmē “taisnīgas iespējas piedalīties pienācīgā apmācībā un programmās”, kā arī izveidot loģisku rādītāju kopumu, kas dod iespēju salīdzināt dažādus līmeņus un novērtēt rezultātus, iesaistoties sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai.

4.1.4

EESK tomēr uzskata, ka uzņēmējdarbības gara pilnu potenciālu iespējams sasniegt tikai tad, ja tas apvienots ar sadarbības un komandas izjūtu, kas ar izglītošanas starpniecību būtu jāveicina arī bērnos un jauniešos.

4.1.5

Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM  (10) priekšmetu) apguvei joprojām jābūt izglītības sistēmu īpašas uzmanības centrā, jo tā ir būtiska sabiedrībā, kurā dominē tehnoloģijas un tehnoloģiju attīstība. Turklāt pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem ar augsta līmeņa zinātniskajām zināšanām aizvien vairāk pieaugs (11). Tomēr ir svarīgi, lai šie jautājumi tiktu risināti plašākai sabiedrībai saprotamā veidā, radošāk un līdz ar to arī saistošāk, kas arī sekmē dzimumu līdzsvara uzlabošanu (12).

4.1.6

Dokumentā nav norādes uz krīzes un budžeta korekciju politikas ietekmi uz zinātni, pētniecību un šo jomu dalībniekiem (pētniekiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, universitātēm) un uz intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas notiek dažādās ES valstīs. Vairākos atzinumos (13) EESK ir paudusi viedokli par to, ka ir svarīgi pilnībā pabeigt Eiropas pētniecības telpas izveidi, un ir norādījusi, ka pētnieku pārvietošanās brīvībai un zinātnes un tehnoloģisko atziņu brīvai apritei ir jākļūst par “piekto brīvību” iekšējā tirgū.

4.2.1

EESK piekrīt Komisija paustajām bažām par neatbilstību, kas pastāv starp izglītību un darba tirgu. Skaidrs, ka no darba tirgus atrauta izglītības sistēma var sniegt tikai nepilnīgas zināšanas un sliktākā gadījumā kļūt pat par bezdarba cēloni (14). EESK piekrīt, ka lielāka uzmanība būtu veltāma arodizglītības un apmācības pārskatīšanai un jāuzlabo izpratne par saikni starp izglītību un profesionālo apmācību, no vienas puses, un darba vidi, no otras puses, lai panāktu šīs izglītības un apmācības reālu atbilstību darba tirgus vajadzībām. Komiteja arī uzsver sociālo partneru un organizētas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības nozīmi profesionālajā apmācībā, kas būtu atbilstoša darba tirgus vajadzībām (15).

4.2.2

Apmācība un prasmju sertificēšana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā ir ļoti svarīga darba tirgum. Tādēļ ir jāiegulda atbilstīgās programmās, lai nodrošinātu minēto prasmju apgūšanu kā profesionālajā, tā austākajā izglītībā; jo īpaši tas attiecināms uz jaunām sievietēm. EESK atbalsta priekšlikumu par Eiropas kvalitātes zīmi rūpniecībai, izglītībai un sertifikācijai IKT jomā.

4.2.3

EESK atkārtoti apliecina, ka ikvienam ir tiesības iegūt tādas zināšanas un kvalifikāciju, kas dod iespēju pilnībā iekļauties darba un sabiedriskajā dzīvē. Tiesības uz profesionālo apmācību būtu jāpiešķir ne tikai jauniešiem, kas gatavojas iekļauties darba tirgū, bet arī visiem darba ņēmējiem, lai viņi varētu paaugstināt savu kvalifikāciju un risināt problēmas, kuras izriet no pašreiz notiekošajām pārmaiņām. Nodarbināmība attiecas ne tikai uz jauniešiem.

4.2.4

Darba un mācību apvienošana, īpaši duālās izglītības un apmācības sistēmas, kas dod iespēju līdztekus profesionālai pieredzei iegūt arī izglītību skolā, var būt svarīgas, notiekot pārmaiņām, kas nepieciešamas darba vietu veidošanai (16), taču tās ir jāiekļauj izglītības sistēmā, un tāpēc ir jāpadara skaidrāka dažādu iesaistīto pušu loma. Ļoti svarīgi uzlabot skolu un uzņēmumu informētību par šo mācību veidu (17).

4.3.1

Tā kā paradigmas mainās līdz šim nepieredzētā ātrumā (pāreja no rūpniecības sabiedrības uz zināšanu sabiedrību un no zināšanu sabiedrības uz tīklu sabiedrību), ir vajadzīga daudz radošāka un inovatīvāka pieeja, kas veido saikni starp dažādām dzīves un darbības jomām, atzīstot un izmantojot sekmīgos rezultātus, veidojot tiltus starp kultūru, vispārējo izglītību un profesionālo izglītību, no vienas puses, un darba tirgu, no otras puses, un atbalstot formālās un neformālās izglītības komplementaritāti, vienlaikus veicinot iespēju vienlīdzību.

4.3.2

Ir pareizi veicināt mācīšanos, bet ir jānodrošina cilvēkiem tādi apstākļi, kas dod iespēju sasniegt apmierinošus rezultātus, un ir jārūpējas par to, lai šis process nebūtu atkarīgs tikai no individuālajiem pūliņiem, ko katrs var un kurus katram vajag ieguldīt. Ja tas netiks darīts, jomas, kurās stāvoklis jau ir nelabvēlīgs vai kuras ir atstātas novārtā, arī turpmāk tiks pakļautas kolektīvai segregācijai. Tāpēc EESK arvien vairāk uztrauc fakts, ka pieaugušo izglītības programmās ir arvien mazāk dalībnieku — saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem datiem ES vidēji 8,9 % pieaugušo piedalās mūžizglītības programmās, bet septiņās dalībvalstīs šis līmenis nesasniedz pat 5 %.

4.3.3

Jāpilnveido kārtība ārpusskolas iegūtu zināšanu (neformālā izglītība) atzīšanai, kas pašlaik ir pārāk formāla. Būtu arī jāuzsver, ka lēmumi ir jāpieņem pēc apspriešanās ar ieinteresētajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ka valstij ir jānodrošina šādas atzīšanas kvalitāte. Atzīšanas procedūras var efektīvāk sekmēt neformālās izglītības priekšrocību atpazīstamības palielināšanos, sevišķi sociālo partneru vidū. Svarīgi ir arī sniegt iespējami plašu un viegli saprotamu informāciju par atzīšanas un apstiprināšanas veidiem, lai nodrošinātu, ka tos var izmantot ikviens iedzīvotājs.

4.3.4

Laikā, kad bezdarba līmenis ir augsts, īpaši jauniešu vidū, viens no Eiropas vidēja termiņa un ilgtermiņa pamata uzdevumiem ir ar plašāku skatījumu un elastīgāk pārdomāt prasmju iegūšanu. Lai šo uzdevumu veiktu, dalībvalstīm cita starpā ir:

4.3.5

Komiteja atbalsta Komisijas ieceri izveidot Eiropas prasmju un kvalifikācijas telpu, lai nodrošinātu lielāku konverģenci un pārredzamību prasmju un kvalifikāciju atzīšanā ES.

4.4.1

EESK tāpat kā Komisija atzīst skolotāju un audzinātāju svarīgo lomu, uzlabojot mācīšanos un mudinot bērnus un jauniešus iegūt prasmes, kas ir nepieciešamas globalizācijas radīto problēmu risināšanai. Tāpēc ieguldījumi izglītībā un augsti kvalificētu skolotāju un audzinātāju piesaistīšanā ir nepieciešama un pareiza stratēģija.

4.4.2

Lai gan kvalificētiem skolotājiem un audzinātājiem ir liela nozīme, nevar teikt, ka izglītošana pati par sevi nosaka skolēnu zināšanu apguvi, un nedrīkst pārāk mazu nozīmi piešķirt arī tam sociāli ekonomiskajam kontekstam, kurā izglītošanās notiek.

4.4.3

Notiekot plašām un dziļām ekonomikas, sociālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām, skolotāja profesija būtu uzskatāma par pamatelementu tādas augstas kvalitātes izglītības veicināšanā, kas spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, kas nozīmē, ka ļoti svarīgi ir uzlabot skolotāju akadēmisko un profesionālo sagatavošanu, nodrošināt viņiem atbilstošas algas un profesionālās izaugsmes iespējas, kā arī celt šīs profesijas pievilcību jauniešu acīs. Tikpat svarīgi ir arī panākt dzimumu līdzsvaru, pieņemot skolotājus darbā.

4.4.4

Komiteja vēlētos uzsvērt, ka, pieņemot darbā skolotājus, būtu jāņem vērā daudzveidības aspekti, jo īpaši etniskās izcelsmes, kultūras, reliģijas, vecuma utt. ziņā. Turklāt personu brīvas pārvietošanās un migrācijas apstākļos ir īpaši svarīgi veicināt valodu un starpkultūru komunikācijas prasmes gan bērniem/jauniešiem, gan skolotājiem, lai uzlabotu sadarbību, pat ja viņu dzimtās valodas ir atšķirīgas. Skolotājiem būtu jāsaņem pareizā apmācība, kas dotu viņiem iespēju nodarboties ar trūcīgiem skolēniem un tiem, kas grasās pamest izglītību, kas saskaras ar augstu sociālo risku un atstumtības draudiem. Tāpēc mums ir vajadzīgi skolotāji, kas spēj pielāgoties daudzkultūru un daudzaspektu mācību videi (18).

4.5.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vairāk uzmanības veltīt izglītības finansēšanai, uzsākot debates ar galvenajiem dalībniekiem par to, kādu ieguvumu sniedz ieguldījumi izglītības jomā (19). Komiteja arī atbalsta vēlmi kopā ar sociālajiem partneriem analizēt kvalitatīvas apmācības piedāvājuma palielināšanu darba vietā.

4.5.2

Komiteja ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstis veicina valsts mēroga debates par ilgtspējīgiem finansēšanas mehānismiem izglītības un apmācības jomā. Neraugoties uz šādu uzmanību, finansējums izglītībai un apmācībai daudzās dalībvalstīs tomēr samazinās (20). EESK uzsver, ka svarīga ir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju plaša un pastāvīga iesaistīšana visos procesa posmos. Komiteja atzinīgi vērtē centienus iesaistīt privāto sektoru izglītības nozares, īpaši profesionālās izglītības un apmācības, līdzfinansēšanā, tomēr vienlaikus iesaka noteikt skaidrus kritērijus atbildības sadalei starp dažādiem sektoriem (privāto, publisko un citiem) šādos gadījumos. Tas nenozīmē valsts atbildības samazināšanos attiecībā uz VALSTS un starptautiskām saistībām, ko tā uzņēmusies, lai garantētu atbilstīgu finansējumu un augstas kvalitātes izglītību visiem (21).

4.5.3

EESK ar pārliecību atkārtoti apliecina, ka jauniešu mobilitātei svarīgas ir tādas programmas kā Erasmus, Erasmus Mundus un “Jaunatne kustībā”, kuru ieguldījums jauniešu personības pilnveidošanās un spēju un prasmju attīstībā ir vienprātīgi atzīta. Jaunajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāpalielina finansējums minētajām programmām. Vienlaikus būtu jāpilnveido dalībnieku atlases kārtība, lai visiem būtu vienlīdzīgas, godīgas un efektīvas iespējas, un ar minēto programmu starpniecību jāmudina konkrētas riska grupas piedalīties attiecīgajās iniciatīvās un izvirzīt risinājumus, lai pārvarētu finanšu un ar prasmēm saistītus šķēršļus, ar ko saskaras daudzi studenti un jaunieši.

4.6.1

EESK piekrīt Komisijai par izglītības un apmācības jomas dažādu dalībnieku un sociālo grupu pastiprinātas sadarbības nozīmi. Partnerības var bagātināt pieredzes apmaiņu un sniegt iespēju izglītības procesā iekļaut ikvienu, kas varētu sniegt un/vai atjaunināt specifiskas prasmes, jo īpaši tādas, kas pieprasītas darba tirgū.

4.6.2

EESK uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt visas ieinteresētās puses (tai skaitā jauniešu un kopienu organizācijas, skolas un skolotājus, vecākus un aizbildņus, uzņēmumus un apvienības, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas attiecīgās valsts iestādes) skolas dzīvē un noteikt skaidrus mērķus, veikt regulāru novērtēšanu un paredzēt pietiekamus resursus, lai nodrošinātu šo partnerattiecību dzīvotspēju. EESK izsaka cerību, ka ar programmu “Erasmus visiem” varēs efektīvi atbalstīt, veicināt un popularizēt partnerības, kas uzlabo izglītības kvalitāti un iespēju vienlīdzību. Tā kā izglītība ir visaptveroša, tai ir vajadzīgs augsts profesionālās orientācijas līmenis, ko papildina konsultantu pakalpojumi nodarbinātības jomā. Bez tam ir arī daudzas skolas, ko izmanto pēc stundām dažādiem kultūras pasākumiem, sanāksmēm un tālākizglītībai un kam ir piedāvājumi dažādām paaudzēm no atšķirīgām sociālajām grupām.

4.6.3

EESK atzīst vērtību, ko jauniešu līdzdalības dinamikā iegulda jauniešu apvienības, kā arī to ieguldījumu, risinot milzīgās problēmas, kuras pašlaik skar jauniešus. Šeit katrā ziņā jāatzīmē jauniešu bezdarbs, kura ārkārtīgi augstais līmenis ir pilnīgi nepieņemams. Partnerību veidošana ar minētajām organizācijām, lai attīstītu tādas sociālās prasmes kā organizēšana, komunikācija, vadība, iniciatīvas uzņemšanās, svešvalodu zināšanas utt., var būt lietderīga stratēģija ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti arī resursi, kas vajadzīgi šā procesa īstenošanai (22).

4.6.4

EESK atbalsta ieceri dalībvalstīs izveidot garantijas sistēmas jauniešiem, kas tiktu finansētas, izmantojot īpašas dotācijas daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, un vienlaikus uzskata, ka paredzētā summa 6 miljardu euro apmērā ir acīmredzami nepietiekama, ņemot vērā, ka daļa no šiem līdzekļiem jau ir piešķirta no Eiropas Sociālā fonda.