1.1

EESK uzskata direktīvas priekšlikumu par lieku (īpaši tas attiecas uz pienākumu sniegt informāciju par “daudzveidības politiku”), jo tā uzskata, ka Eiropas līmenī nav lietderīgi šajā jomā pieņemt jaunas tiesību normas. Kopumā EESK nesaskata nekādu būtisku pievienoto pamatvērtību, ko šī direktīva sniegtu salīdzinot ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, bet tā pauž bažas par iespējamu administratīvās slodzes palielināšanos.

1.2

EESK uzskata, ka pārredzamība ir viens no mūsdienīgas uzņēmuma pārvaldības pamatelementiem. Eiropas uzņēmumi ir apliecinājuši, ka tie ir pietiekami pārredzami atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Eiropā sociālā atbildība ir uzņēmumu atbildības jomā, tā ir uzņēmumu stratēģijas daļa un tā tiek īstenota pēc brīvprātības principa. Pat krīzes laikā Eiropas uzņēmumi nav samazinājuši savu pārredzamības līmeni vai ierobežojuši savu atbildību.

1.3

EESK ņem vērā to, ka dažas iesaistītās puses, kā arī plaša sabiedrība vēlas, lai tiktu palielināta uzņēmumu politikas pārredzamība, īpaši tad, kad jautājums ir par sociāla rakstura un vides informācijas publicēšanu, un jo īpaši tad, kad tas attiecas uz uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, piemēram, uz ieguves uzņēmumiem Āfrikā (vides apdraudējums, korupcija), tekstilrūpniecības uzņēmumiem Āzijā (sociālās problēmas, cilvēktiesības) u.c.

1.4

Vienīgo šā priekšlikuma pievienoto vērtību ir iespējams saskatīt tajā, ka tas ir vērsts uz risku problemātiku, to definēšanu, pārvaldību un pienākumu par tiem paziņot. Tas varētu uzlabot uzņēmumu spēju pārvaldīt šos riskus un negadījumus un panākt, lai tie apzinīgāk izturētos pret atbildību par savu nefinansiālo darbību. Bet arī šajā gadījumā uzņēmumam pašam būtu jāpieņem lēmums par to, vai tas vēlas veikt šādus pasākumus.

2.1

EESK apzinās, ka, uzlabojot pārredzamību, tiek vispārīgi būtiski uzlabota iekšējā tirgus darbība. Ja tiek uzlabota tās informācijas salīdzināmība, kas saistīta ar uzņēmumu darbību, tas var ietekmēt to lēmumu efektivitāti, ko pieņem investētāji un akcionāri.

2.2

EESK uzskata, ka pašreizējais nefinansiālas informācijas publicēšanas veids un tās tvērums ir kvalitatīvs un ir pietiekams, ņemot vērā iecerēto mērķi. Jaunie dati, kuru publicēšanu paredzēts noteikt par obligātu, radītu pārmērīgu slogu, kas neatbilstu proporcionalitātes principam. EESK labāk vēlētos, lai priekšlikumā tiktu prasīts publicēt tikai patiešām svarīgu informāciju, kas sniegtu skaidru priekšstatu un lai uzņēmumi netiktu nevajadzīgi apkrauti ar pārmērīgu administratīvo slogu. Tādējādi šis priekšlikums turklāt dotu optimālu papildu pievienoto vērtību šīs informācijas izmantotājiem (investētājiem, akcionāriem un darba ņēmējiem).

2.3

EESK dod priekšroku tam, lai uzņēmumi publicē nefinansiālu informāciju tikai tad, ja tie paši pieņem šādu lēmumu. Atbilstoši šai pieejai Komiteja ierosina grozīt direktīvas priekšlikuma 1. un 2. pantu.

2.4

Priekšlikumā ir paredzēts uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neattiecināt pienākumu publicēt nefinansiālu informāciju saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem samazināt uzņēmēju administratīvo slogu.

2.5

EESK uzskata, ka izskatāmā priekšlikuma noteikumi, kuros paredzēta nefinansiālas informācijas paziņošana gada ziņojumā, kā arī tās pārbaude, ko veic apstiprinātais revidents, ir sarežģīti un grūti izprotami uzdevumi. Šajā nolūkā būs jāizstrādā rokasgrāmata. Eiropas tiesību aktos ir noteikts, ka apstiprinātajam revidentam ir jāsniedz atzinums par gada ziņojuma atbilstību pārskatam par finanšu gadu, taču ir jāņem vērā, ka spēkā esošajos noteikumos ir paredzēta prasība ziņojumā ietvert gada pārskatu un apstiprinātā revidenta ziņojumu, un nepieciešamības gadījumā arī citus dokumentus. Nefinanšu informācijas pārbaude varētu izrādīties ļoti sarežģīta un dārga. Ir skaidri jānosaka, kā strukturēt gada ziņojumā iekļaujamo informāciju, ņemot vērā nepieciešamību neapgrūtināt šā ziņojuma izmantotājus ar informāciju, kas nav būtiska. EESK atbalstīs nefinanšu informācijas publicēšanu dokumentos, kas nav jāpakļauj revidentu pārbaudei.

3.1

EESK uzskata, ka pienākums sniegt informāciju par daudzveidības politiku ir nevajadzīgs administratīvs slogs, kas neattaisnojas un kura pozitīvā ietekme nav pierādāma. EESK uzskata, ka uzlikt par pienākumu privātiem uzņēmumiem īstenot daudzveidības politiku un, jo īpaši, obligāti sniegt informāciju par uzņēmuma daudzveidības politiku vai paskaidrot iemeslus, kāpēc uzņēmums šo politiku neīsteno, ir nepamatota iejaukšanās uzņēmējdarbības brīvībā un uzņēmumu īpašnieku lēmumu pieņemšanas brīvībā. Komiteja stingri noraida šo iejaukšanos. Informācijas atklāšanai par uzņēmumu joprojām vajadzētu būt attiecīgā uzņēmuma brīvprātīgam lēmumam atkarībā no tā, vai informācijas atklāšana uzņēmumam ir konkurences priekšrocība vai nav. EESK arī iebilst pret visiem pasākumiem saistībā ar detalizētas informācijas nodrošināšanu par daudzveidības politiku. Tam ir vairāki iemesli.

3.2

Vispirms jāuzsver, ka pretēji tam, kas ir apgalvots pamatojumā, informācijas atklāšana par daudzveidības politiku uzņēmuma struktūrvienību sastāvā neietekmē ne šā uzņēmuma pārvaldību, ne darbības rādītājus. EESK uzskata, ka uzņēmuma īpašnieks vai īpašnieki, vai akcionāri ir tie, kam vajadzētu lemt par personām, kuras vadīs viņu uzņēmumu, kādi būs tā pārvaldības kontroles mehānismi un kāda loma šajos procesos būs uzraudzības un administrācijas struktūrām. Atbildība par uzņēmuma darbību pirmām kārtām gulstas uz īpašnieku vai akcionāru, un tajā ietilpst arī risks ciest zaudējumus, pieņemot nepareizus uzņēmuma lēmumus, kuram īpašnieks vai akcionārs ir pakļauts. Mākslīgi izmainot uzraudzības un administrācijas struktūru sastāvu, tiktu izjaukta pašreizējā lietu kārtība, kas sekmīgi darbojas.

3.3

Eiropas Komisijai nekādā gadījumā nevajadzētu iejaukties lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, attiecībā uz padomes locekļu skaitu, viņu kvalifikāciju, vecumu, dzimumu. No izskatāmās analīzes, ko veikusi Eiropas Komisija, neizriet, ka pastāv tieša saikne starp vecumu, dzimumu un citiem apsvērumiem un uzņēmuma darbības rādītājiem; un pat ja šāda saikne būtu, tā neattaisnotu autoritāru iejaukšanos uzņēmuma vadības vai uzraudzības struktūru sastāvā.

1)

saskaņā ar subsidiaritātes principu uzskatīs par prioritāru tādu jaunās pieprasītās nefinansiālas informācijas atklāšanu, kas ievēro uzņēmumu brīvprātīgu lēmumu vai valstu noteikumus, kuri nosaka prasības informācijas sniegšanas jomā;

2)

ieteiks atsaukt no direktīvas priekšlikuma 1. panta 2. punkta noteikumus attiecībā uz daudzveidības politiku; ja šo prasību nebūs iespējams īstenot, ieteiks informācijas atklāšanu par daudzveidības politiku, tostarp arī paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc uzņēmums neīsteno šo politiku, atstāt uzņēmuma brīvprātīgam lēmumam vai, iespējums, valstu noteikumu kompetencē.

Par

:

37

Pret

:

96

Atturas

:

2