12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/33

1.1

EESK atbalsta Komisijas mērķi noteikt lietpratīgu regulējumu par svarīgu uzdevumu tās darba kārtībā. Regulējums ir nepieciešams, taču tam jābūt labi izstrādātam, lai ES politikas mērķus sasniegtu ar minimālām izmaksām. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iepriekšējā gada centienus sekmēt labāku regulatīvo instrumentu, tostarp ietekmes novērtējumu (IN) un ieinteresēto personu iesaistes, izstrādi un ieviešanu.

1.2

Šajā sakarā EESK

2.1

Komisija 2011. gada novembrī publicēja ziņojumu “Regulatīvā sloga mazināšana MVU. ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (1), kurā izklāstīti īpaši MVU paredzēti pasākumi. Ziņojumā ir aplūkots Mazās uzņēmējdarbības aktā (2) (MUA) minētais princips “vispirms domāt par mazākajiem”, kurš paredz, ka, izstrādājot tiesību aktus, ir jāņem vērā ietekme uz MVU un ka pašreizējā normatīvā vide ir jāvienkāršo. Komisija pauda nodomu mazināt MVU slogu, izmantojot arī jauno ES tiesību aktu Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (3) (REFIT), kura sāka darboties 2012. gada decembrī.

2.2

Komisijas paziņojumā “Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām” (4), kas tika pieņemts 2013. gada 7. martā un kuru iesniedza pavasara Eiropadomes sanāksmei, ir uzskaitīti visi Komisijas kopš 2011. gada veiktie pasākumi saistībā ar MVU sloga mazināšanu. Paziņojumā ir aplūkoti panākumi šādās jomās:

3.1.1

EESK vienmēr ir atbalstījusi un sekmējusi labāka regulējuma ieviešanas iniciatīvas, kā tas skaidri norādīts dažādos tās atzinumos (5). Komiteja atzīst, ka, lai gan lietpratīgs regulējums ir vajadzīgs visiem uzņēmumiem, birokrātija rada nesamērīgi lielu slogu mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Tāpēc principa “Vispirms domāt par mazākajiem” piemērošanai jābūt prioritātei, kad izstrādā jaunus tiesību aktus un visā lēmumu pieņemšanas procesā.

3.1.2

MVU atšķiras pēc lieluma, darbības jomas, mērķiem, finansējuma, pārvaldības, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un juridiskā statusa (6). Tāpēc politikas veidotājiem, izstrādājot regulējumu šiem uzņēmumiem, ir jāņem vērā šīs atšķirības. Jāpatur prātā, ka atsevišķi tiesību akti var arī nešķist pārāk apgrūtinoši, taču noteikumu un tiesību aktu lielais kopējais apjoms ir viens no iemesliem, kas attur mikrouzņēmumus vai mazos uzņēmumus no jaunu ideju attīstīšanas, tirgu paplašināšanas vai lielāka cilvēku skaita nodarbināšanas.

3.1.3

Tāpēc daudzi MVU, jo īpaši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, uztver tiesību aktus kā kaut ko tādu, kas uzņēmējdarbības attīstību kavē, nevis veicina izaugsmi. EESK uzskata, ka lietpratīgāks regulējums ES līmenī nepalīdzēs, ja tiesību aktos nebūs skaidri noteikts, kādiem uzņēmumiem ir gribēts palīdzēt un kādi izņēmumi (ja tādi paredzēti) šiem uzņēmumiem tiek piemēroti vai kādus izņēmumus tiem ir tiesības pieprasīt. Tāpēc EESK uzstājīgi mudina Komisiju visos ietekmes novērtējumos, ko veic kāds no ģenerāldirektorātiem, pilnībā īstenot tā saucamo “MVU testu”. Komiteja uzskata, ka “MVU testam” būtu jāietver priekšlikuma pieņemšanas potenciālās izmaksas un ieguvumi atkarībā no uzņēmuma lieluma, skaidri nodalot mikro, mazos un vidējos uzņēmumus. Ja “MVU tests” netiktu veikts pienācīgi, tad Ietekmes novērtējuma padome sniegtu negatīvu vērtējumu.

3.2.1

EESK tādēļ atzīst, ka būtiski svarīga nozīme MVU politikas veidošanā ES līmenī ir ietekmes novērtējumiem (7). Komiteja uzstāj, ka Komisijai ir jāsagatavo pamatīgi IN, kas ir loģiski un savai funkcijai atbilstoši. EESK atgādina Komisijai, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir jāievēro. Ietekmes novērtējumā jākoncentrējas arī uz izmaksu analīzi. Palielinātās izmaksas, kuras uzņēmumiem rada regulējums, padara neizdevīgas dažas darbības jomas, kas būtu rentablas, ja šāda regulējuma nebūtu. Līdz ar to daži vāji uzņēmumi būs spiesti pamest tirgu, tādējādi samazinot privātā sektora saimnieciskās darbības potenciālu. EESK aicina Komisiju nākt klajā ar neatkarīgu speciālistu pārbaudītu ikgadēju paziņojumu par kopējām neto izmaksām, kuras uzņēmumiem rada tiesību aktu priekšlikumi. Paziņojumā būtu jāiekļauj arī informācija par svarīgākajām izmaiņām politikas priekšlikumos, kuras izdarītas pēc veiktajiem IN.

3.2.2

EESK atzīst, ka IN ir tehniski dokumenti, taču to apjoms un tajos izmantotā valoda var padarīt tos neizprotamus, jo īpaši gadījumos, kad savu ieguldījumu vēlas sniegt mazie uzņēmumi. Komiteja iesaka tos padarīt ērtāk lietojamus (8) — izmantot standarta paraugu, izstrādāt kopsavilkumu, kurā skaidri uzsvērti galvenie izskatītie jautājumi, un koncentrēties uz katru MVU apakšgrupu atsevišķi.

3.2.3

Lai nodrošinātu augstu kvalitāti un pamatnostādņu ievērošanu, EESK aicina ieviest, ka ietekmes novērtējumu projektu neatkarīgu un pārredzamu pārbaudi veiktu arī ieinteresētās personas, tostarp uzņēmējdarbības organizācijas, kas pārstāv mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (9).

3.2.4

Ietekmes novērtējumos sīki jāizvērtē, kā un cik lielā mērā būtu jāizmanto īpaši pasākumi un modeļi (piemēram, izņēmumi, noteikumu vienkāršošana utt.), lai samazinātu mazo un vidējo uzņēmumu regulatīvo slogu. EESK atzinīgi vērtē aizvien plašāko “MVU testa” pielietošanu, taču atgādina par nepieciešamību rūpīgi un individuāli izvērtēt tiesību aktu ietekmi uz trim dažādajām MVU apakšgrupām un pēc tam pārbaudīt, cik lielā mērā mikrouzņēmumi būtu jāatbrīvo no jauno noteikumu ievērošanas vai cik ļoti būtu nepieciešama atvieglotu režīmu pieņemšana.

3.2.5

EESK atzīmē, ka Komisija šķietami attālinās no saviem plāniem ieviest vispārēju mikrouzņēmumu atbrīvojumu no ES noteikumu ievērošanas pēc ietekmes novērtējumu veikšanas. EESK šo soli atzinīgi vērtē un uzsver, ka lietpratīgam regulējumam jābūt modulētam, atbilstošam uzņēmuma veidam un lielumam un ne pārāk sarežģītam. Ja šie nosacījumi tiek ievēroti, uzņēmumu īpašniekiem ir viegli atbilstīgi rīkoties, izstrādājot piemērotas iekšējās procedūras, kas atbilst lietpratīga regulējuma mērķiem.

3.2.6

Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi atzīst, ka tie atrodas tuvāk saviem klientiem nekā lielas starptautiskas kompānijas. Tie arī atzīst, ka klienti aizvien vairāk vēlas izmantot tādu vietējo uzņēmumu preces un pakalpojumus, kuri strādā ētiski un rūpējas par vietējo vidi. EESK atgādina Komisijai, ka tādēļ uzņēmumiem ir svarīgi ievērot standartus un noteikumus, kas reglamentē uzņēmumu un preču un pakalpojumu kvalitāti, ja tie vēlas veiksmīgi strādāt un saglabāt konkurētspēju dažādos tirgos. Mikrouzņēmumu atbrīvošana, piemēram, no patērētāju un vides aizsardzības noteikumu ievērošanas, galu galā var šiem uzņēmumiem kaitēt (10).

3.2.7

Komiteja uzskata, ka papildus iepriekš teiktajam ietekmes novērtējumi jāizstrādā arī ar mērķi precīzi noteikt domino efektu, ko varētu izraisīt administratīvā sloga samazināšana, grozot noteikumus attiecībā uz MVU. Iespējamās blakusparādības, kas radīsies, var izmainīt sociālo līdzsvaru un attiecības ar valsts administrāciju (nelegālais darbs, nodokļu datu pārzināšana, sociālās iemaksas, darba līgumu veids un iezīmes utt.).

Lietpratīgam regulējumam, kas paredzēts MVU, jau pēc savas būtības jābūt tādam, kas neietekmē citas jomas vai vismaz nerada negatīvas sekas. Šajā sakarā EESK atgādina Komisijai, ka lietpratīgs regulējums nedrīkst apdraudēt darba ņēmēju tiesības (11), nedz arī pazemināt viņu aizsardzības pamatlīmeni, jo īpaši saistībā ar veselību un drošību darbavietā.

3.3.1

EESK atzinīgi vērtē ikgadēja MVU rezultātu pārskata izveidi, kas ļaus izsekot atsevišķiem pasākumiem visā lēmumu pieņemšanas procesa laikā. Komiteja ar nepacietību gaida tā ieviešanu un rezultātus.

3.3.2

EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai ar centralizēta koordinācijas dienesta palīdzību un ciešā sadarbībā ar citām ES iestādēm un struktūrām ir pastāvīgi jāuzrauga MVU rezultātu pārskata informācija. Arī dalībvalstis un MVU organizācijas tiek aicinātas iesaistīties šajā darbā.

3.4.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka plānotā sagatavošanas un apspriešanas darba laikā ir pieejami tā saucamie “ceļveži”, kuros ieinteresētās personas tiek informētas par iespējamām Komisijas iniciatīvām. Par apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm plaši jāinformē, lai tās varētu savlaicīgi reaģēt. Tomēr apspriešanās pamatā jābūt kvalitātei, nevis kvantitātei, kā arī empīriskiem faktiem, kas iegūti, intervējot praktizējošus uzņēmējus, darba ņēmējus un uzņēmēju organizācijas un apmeklējot vai novērojot mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus. EESK atgādina Komisijai, ka minētajos ceļvežos vienmēr jāietver sākotnējās aptuvenās aplēses par paredzamajām izmaksām, lai tādējādi ļautu ieinteresētajām personām veikt iespējamās ietekmes kvalitātes pārbaudi. Komiteja atgādina Komisijai, ka visaptveroša apspriešanās ar ieinteresētajām personām ir būtiska gan augstas kvalitātes datu apkopošanai, gan arī lietpratīga regulējuma priekšlikumu izstrādei.

3.4.2

Pēc apspriešanās daudzkārt uzņēmēju asociācijas un to dalībnieki tā arī neuzzina, vai viņu centieni palīdzēt noteikt potenciālās problēmas un iespējamos risinājumus ir bijuši noderīgi. EESK uzskata, ka dažus no viņiem vajadzētu ar oficiālu procedūru iesaistīt NNP darbā kā ārējos ekspertus, kas veiktu Komisijas priekšlikumu papildu uzraudzību nolūkā nodrošināt, ka problemātikā ietvertās koncepcijas tiek pienācīgi izprastas.

3.4.3

EESK ir ievērojusi likumdevēju pieņemto deleģēto aktu skaita relatīvu palielināšanos pēdējo gadu laikā. Daudzi lēmumi, kas tiek pieņemti kā deleģēti akti, būtiski ietekmē MVU. Tāpēc Komiteja uzskata, ka apspriešanās procesa tvērums būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā arī dažus deleģētos aktus, kuriem var būt ievērojama ekonomiskā, vides un/vai sociālā ietekme uz kādu konkrētu nozari vai svarīgām ieinteresētajām personām.

3.4.4

EESK aicina tiesību aktu izstrādes procesā nodrošināt patiesu un strukturētu “MVU dialogu” ar dažādām pusēm. Lai sekmētu efektivitātes mērķu sasniegšanu, šādai partnerībai būtu jānodrošina visu MVU un to organizāciju līdzdalība, jo īpaši to mazo uzņēmēju asociāciju iesaistīšanās, kas aizstāv Mazās uzņēmējdarbības aktā minēto principu “vispirms domāt par mazākajiem” un “tikai vienreiz” (12) ievērošanu.

3.4.5

EESK kopumā atbalsta Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN). Tā pauž sarūgtinājumu, ka tīkla potenciāls joprojām nav pilnībā likts lietā, jo šķiet, ka daudzi Eiropas MVU par to nemaz nezina. EEN piedāvātajiem pakalpojumiem jāatbilst patiesajām MVU vajadzībām un prasībām, kas noteiktas ciešā sadarbībā ar MVU organizācijām.

Komiteja uzskata, ka būtu jāatbalsta organizācijas, kas darbojas EEN, lai saskarē ar valsts pārvaldi tās varētu vairāk resursu veltīt MVU svarīgiem jautājumiem. EESK uzskata, ka minētajam atbalstam jābūt vērstam jo īpaši uz vismazākajiem uzņēmumiem un ka regulējuma jautājumu gadījumā vietējam EEN centram būtu ar tiem jāsazinās tieši. Secinājumi, kas tiek izdarīti no tikšanās reizēm un MVU organizāciju ieguldījuma, būtu jāņem vērā visiem Komisijas dienestiem — tādējādi princips “vispirms domāt par mazākajiem” tiks pielietots praksē.

3.4.6

EESK atzinīgi vērtē Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītos jautājumos (Stoiber grupas) pilnvaru termiņa pagarināšanu (13). EESK īpaši vēlētos, lai grupai tiktu dots jauns svarīgs uzdevums — ciešā sadarbībā ar MVU organizācijām un arodbiedrībām palīdzēt Komisijai sagatavot, uzraudzīt un īstenot politiku, kas skar mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus.

3.4.7

EESK vērš uzmanību uz apspriešanās rezultātiem saistībā ar desmit tiesību aktiem, kas rada vislielāko slogu MVU (14). Komiteja aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk reaģēt uz gūtajiem secinājumiem, publicējot īpašus vienkāršošanas priekšlikumus.

3.5.1

EESK atbalsta normatīvās atbilstības pārbaudes MVU politikas veidošanas nolūkā (15) (tā saukto REFIT programmu). EESK gaida izmēģinājuma novērtējumu rezultātus (16) un mudina Komisiju savā 2014. gada darba programmā iekļaut vēl citas šādas atbilstības pārbaudes svarīgākajās jomās, kas, pēc Komitejas domām, ir būtiskas izaugsmes nodrošināšanai un darbavietu izveidei. Komisija tiek aicināta savā tīmekļa vietnē publicēt informāciju par visām atbilstības pārbaudēm, kas jau veiktas vai vēl tiek plānotas.

3.5.2

EESK arī ierosina veikt visaptverošu to ES tiesību aktu atbilstības pārbaudi, ar kuriem uzņēmumi saskaras, veicot darījumus aiz ES ārējām robežām. EESK uzskata, ka šādu tiesību aktu radītais regulatīvais slogs ir liels un ka šāda pārbaude sniegtu ievērojamu ieguldījumu ES darba kārtībā attiecībā uz lietpratīgu regulējumu, izaugsmi un tirdzniecību.

3.5.3

EESK aicina Komisiju izmantot REFIT programmu, lai pēc iespējas drīzāk konstatētu spēkā esošos noteikumus un vēl nepieņemtos priekšlikumus, kas vairs nav lietderīgi, un ierosinātu tos atcelt, un vienkāršošanas centienu ietvaros turpinātu spēkā esošo tiesību aktu konsolidāciju. Ieteicams nodrošināt, lai visi sloga samazināšanas mērķi būtu izmērāmi un vērsti uz taustāmu un pozitīvu izmaiņu nodrošināšanu uzņēmumiem.

3.5.4

EESK uzskata, ka ir jāizmanto labāk atlasīti juridiskie instrumenti, tostarp pašregulējuma un kopregulējuma mehānismi (17).

3.6.1

EESK norāda, ka lietpratīgs regulējums ir visu ES politikas veidošanā iesaistīto pušu kopīga atbildība neatkarīgi no tā, vai tās strādā Eiropas līmenī vai dalībvalstu līmenī.

3.6.2

Eiropas līmenī

3.6.3

Dalībvalstu līmenī