EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013AE1696

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāna izveide Eiropas mazumtirdzniecības nozarē”  ” COM(2013) 36 final

OV C 327, 12.11.2013, p. 20–25 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/20


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāna izveide Eiropas mazumtirdzniecības nozarē” ”

COM(2013) 36 final

2013/C 327/05

Ziņotāja: RONDINELLI kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2013. gada 18. martā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāna izveide Eiropas mazumtirdzniecības nozarē”

COM(2013) 36 final

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2013. gada 27. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 491. plenārajā sesijā, kas notika 2013. gada 10. un 11. jūlijā (10. jūlija sēdē), ar 174 balsīm par, 1 balsi pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta rīcības plānā iekļauto holistisko pieeju un jau ir sniegusi atzinumu par daudziem no 11 ierosinātajiem pasākumiem, kuru īstenošanai tomēr vajag atšķirīgu laiku un atbalstu, tostarp arī finansiālo.

1.2

EESK uzskata, ka pastāv risks, ka daži pasākumi tiks atstāti novārtā vai nebūs pilnībā īstenojami, jo nav ņemtas vērā ekonomikas krīzes sekas nozarē, sevišķi valstīs, kuras visvairāk skāruši taupības pasākumi.

1.3

Plāna īstenošanā Komiteja iesaka ņemt vērā un izmantot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu formu daudzveidību.

1.4

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot pastāvīgu grupu mazumtirdzniecības konkurētspējas jautājumos un vēlas, lai Eiropas sociālie partneri, patērētāju un MVU organizāciju pārstāvji varētu piedalīties tās darbā.

1.5

EESK iesaka ne vien nodrošināt patērētājam svarīgas un ticamas informācijas pieejamību, bet arī rūpēties par to, lai patērētājs varētu ar to iepazīties, izmantojot kodolīgu un viegli saprotamu (nevis tehnisku vai juridisku) izklāsta veidu.

1.6

Komiteja iesaka mudināt dalībvalstis, lai tās noteiktu, kādus mazumtirdzniecības veidus var iekļaut tajos vispārējas (sociālas un kultūras) nozīmes pakalpojumos, kas minēti Pakalpojumu direktīvā.

1.7

EESK rosina stimulēt uzņēmumus integrēt tiešsaistes un tradicionālo (offline) tirdzniecību, jo pašlaik daudzos gadījumos joprojām tiek izmantota tikai viena no šīm alternatīvām, tas palīdzētu arī risināt problēmjautājumus saistībā ar veikalu atvēršanas/slēgšanas laiku un dienām.

1.8

Pārmērīga koncentrācija tirdzniecībā rada vairākas problēmas, piemēram, objektīvas grūtības īstenot faktisku konkurenci.

1.9

Vienā no iepriekšējiem INT specializētās nodaļas atzinumiem (1) EESK jau ierosinājusi, ka ES līmenī jāpievēršas problēmai, kas saistīta ar ļaunprātīgu iekšējo cenu noteikšanu, kas ļauj noteikt darījumu cenas vienas uzņēmumu grupas ietvaros, pamatojoties uz novērtējuma rādītājiem atkarībā no ieinteresētās grupas fiskālajām prasībām, nevis normāliem tirgus apstākļiem.

1.10

EESK iesaka turpināt virzīties uz tirdzniecības ilgtspēju un atkritumu samazināšanu, arī veicinot nefasētu produktu pārdošanu, kas mazina piesārņojošos iepakojumus.

1.11

Komisijai aktīvi jāturpina veicināt inovācijas un pārmaiņas, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus, jo konkurence ir pārmaiņu nosacījums, nevis to aktivizētājs.

1.12

EESK uzskata, ka ir būtiski darba ņēmēju kompetences pielāgot nepieciešamajām profesionālajām iemaņām un ir pārliecināta, ka uzņēmumu līdzdalība nevar aprobežoties tikai ar mācību saturu, bet tā ir jāpaplašina, ietverot arī mērķieguldījumus.

1.13

Ņemot vērā Eiropas Tirdzniecības nozares kvalifikācijas padomes pieredzi, EESK mudina dalībvalstis veidot sociālo partneru divpusējas struktūras profesionālās apmācības attīstībai (prasmju pielāgošana, mācību plāni, finansējums, mācību vajadzību apzināšana, mācību īstenošana un izvērtējums).

1.14

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu sākt dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, lai ES līmenī noteiktu efektīvus pasākumus ēnu ekonomikas, nelegāla un nedeklarēta darba apkarošanai. Komiteja cer, ka dalībvalstīm būs stipra politiska griba, ko Komisija varētu koordinēt, izmantojot pastiprinātu partnerību.

2.   Iekšējā tirgus īstenošana tirdzniecībā

2.1

Lai īstenotu iekšējo tirgu tirdzniecībā, rīcības plānā stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros ir ierosināts ceļvedis ar 5 prioritātēm un 11 pasākumiem, kas jāīsteno līdz 2014. gadam. Komisija nodrošinās tā īstenošanas pārraudzību un 2015. gadā iesniegs ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem.

2.2

ES tirdzniecībai ir būtiska loma, lai sekmētu izaugsmi, darba vietu radīšanu, kā arī inovatīvus un ilgtspējīgākus patēriņa modeļus. Nozare veido 11 % no IKP un gandrīz 15 % no nodarbinātības, kas ir aptuveni 36 miljoni nodarbināto vairāk nekā 6 miljonos uzņēmumu; tas savukārt ir 29 % no visiem uzņēmumiem, no kuriem ļoti daudzi ir MVU un mikrouzņēmumi.

2.3

Plānā ir uzsvērts, ka tirdzniecība ir arvien vairāk saistīta ar citām ekonomikas nozarēm un ka atšķirības starp tām arvien samazinās. Tajā norādīts, ka pastāv šķēršļi, kas kavē efektīva, konkurētspējīga un integrēta iekšējā tirgus izveidošanu tirdzniecībā. Tāpēc nozares konkurētspēja un ražīgums ir jāpilnveido, kā arī jāuzlabo ekonomikas, sociālie un vides rādītāji, ņemot vērā vispārējo daudzveidību un jo īpaši MVU un mikrouzņēmumu situāciju.

2.4

EESK norāda, ka, neraugoties uz nozares modernizācijas procesu pēdējo 20 gadu laikā, daudzi mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi šajā periodā tiek slēgti ne tikai sakarā ar lielāku cenu konkurenci un peļņas normas samazināšanos, bet arī ekonomikas krīzes dēļ, kas ievērojami samazinājusi patēriņu un gatavību veikt pirkumus.

2.5

Finanšu krīze, izejvielu cenu celšanās, iedzīvotāju novecošana, prasības pēc lielākas ilgtspējas un tehnoloģiju jauninājumi (piemēram, elektroniskie maksājumi, “self scanning”) ir iemesls dziļām pārmaiņām, kas pašlaik notiek gan organizētu lielveikalu ķēžu, gan MVU komerciālajos procesos un modeļos.

2.6

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot pastāvīgu grupu mazumtirdzniecības konkurētspējas jautājumos (dalībvalstis, ieinteresētās puses, MVU) ar mērķi Eiropas politisko debašu centrā izvirzīt nozares problēmas, apzināt jaunas attīstības iespējas, uzraudzīt īstenoto progresu un izstrādāt ieteikumus. EESK prasa, lai šajā grupā tiktu iesaistīti šīs nozares Eiropas sociālie partneri (tirdzniecības nozares UNI-Europa un EUROCOMMERCE), kas jau 80. gadu beigās sāka konstruktīvu sociālo dialogu, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, jo sevišķi patērētāju un MVU organizācijas.

2.7

EESK iesaka Komisijai un dalībvalstīm sekmēt un veicināt visus taisnīgos un līdzsvarotos tirdzniecības sadarbības un asociācijas veidus starp autonomo komerciālo darbību, lielajiem tirdzniecības uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, balstoties uz līgumiem, kas paredz skaidras un līdzsvarotas garantijas.

3.   Patērētāju iespējas (1. un 2. pasākums)

3.1

Tiesības reāli pastāv tikai tad, ja tās tiek īstenotas un ir zināmas. Informācija nebūt nenozīmē zināšanas, kuras ir patērētāju sākotnējās tiesības, lai varētu brīvi izvēlēties patēriņu atbilstoši individuālajai un kolektīvajai labklājībai un izdevīgumam. Šobrīd daudzus lēmumus par pirkumu papildina objektīvi plašs pieejamās informācijas apjoms.

3.2

Pašlaik viena no vislielākajām nozares problēmām ir lielveikalu tirgvedība, kas gandrīz pilnībā centrējas uz pārdošanas cenu, atstājot novārtā kvalitātes un cenas attiecības. Tā rezultātā daudzās dalībvalstīs samazinās pārtikas preču kvalitāte, arī tāpēc, ka dabīgu sastāvdaļu vietā tiek izmantotas aizstājējvielas. Šī parādība sašaurina patērētāju izvēli, jo bieži vien viņi būtu gatavi maksāt vairāk par kvalitatīvu preci, bet neatrod to piedāvātajā klāstā.

3.3

Zināšanas par preču raksturlielumiem ļauj iedzīvotājiem veikt apzinātus pirkumus, veicinot piedāvājuma kvalitāti, daudzveidību un pakalpojumus. Tomēr vairāk pieejamas informācijas nenozīmē labākas zināšanas, bet bieži vien pat gluži otrādi: pārmērīga informācijas apjoma dēļ patērētājs nolemj to nelasīt, jo viņam nav laika, valoda ir pārāk tehniska un grūti saprotama.

3.4

Komisijai vajadzētu ne vien izstrādāt labas prakses vadlīnijas un rīcības kodeksus (1. pasākums) (2), bet arī paredzēt efektīvus un saistošus instrumentus, lai ražotāji un izplatītāji viegli uztveramā veidā iepazīstinātu patērētājus ar tiem savu preču, pakalpojumu un cenu raksturlielumiem, kas ir būtiski sociāliem, vides, teritoriālajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Turklāt visai nepieciešamajai informācijai vajadzētu būt īsai un viegli saprotamai. Tādā veidā patērētāji var brīvi lemt, kuram raksturlielumam dot priekšroku, nevis balstīties tikai uz mārketinga informāciju.

3.5

Piedāvājuma sistēma sniedz daudz informācijas, kas patērētājam ir lietderīga, lai izdarītu izvēli, bet tā koncentrējas galvenokārt uz tiem preces aspektiem, kuri saistīti ar iegādi un izmantošanu pirmajā laikā, uzsverot gandarījumu preces lietošanas sākumā un atstājot novārtā preces turpmāko ekspluatāciju (iepakojuma pārstrādes iespējas, izmantošanas ilgums, apkopes un rezerves daļu pieejamība, lietota produkta vērtība tālākpārdošanas brīdī, pēcpārdošanas pakalpojumi).

3.6

Komisijai vajadzētu ne vien ierosināt metodes, ar kurām izvērtē un paziņo par produktu un organizāciju vispārīgo ietekmi uz vidi (2. pasākums) (3), bet būtu arī lietderīgi, ja tā uzņemtos pienākumu papildināt patērētāju zināšanas, kas tiem patērētājiem, lai pamatotu lēmumu par pirkumu (4). Tāpēc pasākuma īstenošanā būtu jāiegūst skaidras norādes par:

produktu un to iepakojuma otrreizējās pārstrādes iespējām;

obligāto funkciju veikšanai nepieciešamā iepakojuma daudzumu (transportēšanas iespējas, noderīga informācija, aizsardzība un higiēna, glabāšana lietošanas laikā), salīdzinājumā ar iepakojumu, no kura var atteikties;

ražošanas un tirdzniecības nozares atbilstības līmeni ražošanas un vides aizsardzības normām, kā arī darba ņēmēju tiesībām;

garantijas apkalpošanas dienesta vieglu pieejamību.

3.7

Tāpēc EESK ierosina īstenot šo pasākumu efektīvi un reālistiski, nodrošinot gan patērētāju, gan uzņēmumu, sevišķi MVU, lielāku aizsardzību, tā, lai tie varētu minēto pasākumu īstenot praksē.

4.   Labāka piekļuve ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem mazumtirdzniecības pakalpojumiem (3., 4. un 5. pasākums)

4.1

Pakalpojumu direktīva, aizliedzot dažas prasības, šo aizliegumu neattiecina “uz plānošanas prasībām, kuras nav saistītas ar ekonomiskiem mērķiem, bet kalpo sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm” un pat “neietekmē dalībvalstu brīvību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem noteikt, ko tās uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem”. Direktīvā starp “sevišķi svarīgiem iemesliem saistībā ar sabiedrības interesēm” ir nepārprotami minēta “valsts vēstures un mākslas mantojuma saglabāšana, sociālās politikas mērķi un kultūras politikas mērķi”.

4.2

Pastāv mazumtirdzniecības veidi, kas raksturīgi kāda noteikta apgabala kultūrai un dzīves stilam. Šiem — un tikai šiem — veidiem jābūt konkurētspējīgiem līdzīgu uzņēmumu sistēmā, kas nemitīgi cenšas uzlabot kvalitāti un efektivitāti patērētāju interesēs. Pakļaujot šādus tirdzniecības veidus lielo uzņēmumu pārspēkam, īsā laikā varētu īstenot brīvā tirgus principus, bet tiktu pazaudēts grūti atgūstams kultūras un dzīves stila mantojums, tādējādi ekonomiski vājinot arī kopienu un teritoriju.

4.3

Pateicoties konkurencei, mazumtirdzniecības uzņēmumi ir uzlabojuši pakalpojumu kvalitāti un ražošanas efektivitāti. Komisijai ir svarīgi nošķirt līdzīgu uzņēmumu veselīgu konkurenci, kas liek pastāvīgi uzlabot kvalitāti un efektivitāti patērētāju interesēs, no citiem ekonomisku un komerciālu konfliktu veidiem starp uzņēmumiem.

4.4

Tāpēc ir svarīgi, lai apgabalā būtu veselīga konkurence starp nozares uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, ņemot vērā nevis to pārspēku, bet gan spēju stimulēt vienam otru pozitīvā mijiedarbībā. Tas nozīmē labākus pakalpojumus, lielāku sortimentu, ērtākas struktūras, izdevīgākas cenas, vietējās kopienas identitāti.

4.5

Ja lielveikalu ķēdēm izdodas izspiest tradicionālos veikalus, izmantojot ekonomikas spēku, jāatzīst, ka tas ir zaudējums, jo tiek iznīcināts kultūras un dzīves stila mantojums, kā arī vietējā un teritoriālā ekonomikas un sociālā struktūra, kas raksturīga attiecīgajai teritorijai un kopienai, kuras vērtība ir lielāka nekā sortimenta vai cenas izdevīgums patērētājam.

4.6

Attiecībā uz 3. un 4. pasākumu Komisijai saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu jāmudina dalībvalstis izvērtēt, vai un kādi mazumtirdzniecības veidi var īstenot sociālās un kultūras politikas mērķus. Tāpēc Komisijai ir jāveicina tradicionālās un neatkarīgas vietējā līmeņa mazumtirdzniecības iekļaušana vispārējās interesēs, ja šie mazumtirdzniecības veidi atspoguļo teritorijai raksturīgās iezīmes. Tomēr ir svarīgi izvairīties no situācijas, kad individuālās īpašās intereses, kas saistītas ar teritoriju, tiek uzdotas par sabiedrības vispārējām interesēm, tādām kā vide un pilsētu plānojums. Šajā sakarā Komisijai ļoti skaidri jānorāda, kuras attiecīgā apgabala vispārējās intereses ir pieņemamas, vajadzības gadījumā lūdzot katram reģionam/apgabalam pašam noteikt trīs prioritāru interešu secību, kas jāņem vērā, izvērtējot jaunu tirdzniecības uzņēmumu izvietošanu.

4.7

Mazumtirdzniecība tiešsaistē nevar aizvietot tradicionālo, bet abiem modeļiem jāatrod integrācijas veidi, jo sevišķi tādēļ, ka mazumtirdzniecībai ir būtiska sociāla funkcija, kas nav tikai preču un pakalpojumu sniegšana par zemāku cenu.

4.8

EESK prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm un sadarbībā ar MVU organizācijām veicināt MVU apmācību par dažādu pārdošanas papildu veidu iekļaušanu tradicionālajā pārdošanas modelī.

4.9

Tirdzniecības tiešsaistē attīstības potenciāls nav paredzams, jo tas ir atkarīgs no tā, kā tirgi un iestādes to regulēs. Komisijai vajadzētu rosināt un atvieglot visas darbības, kas veicina citus ar pārdošanu nesaistītus pakalpojumus, proti, ar iegādi tieši nesaistītus pakalpojumus, ko piedāvā tradicionālā mazumtirdzniecība.

4.10

Pašlaik veikali sniedz klientam daudzus pakalpojumus (piemēram, skatlogu aplūkošanu), kuru izmaksas tiek segtas no pārdošanas peļņas. Tāpēc ražotāji bieži vien liek šķēršļus iegādei tiešsaistē, piespiežot klientus iepirkties tradicionālajos veikalos. Tomēr tagad arvien vairāk patērētāju izmanto jauktu iepirkšanos gan tiešsaistē (tas ļauj salīdzināt preces un cenas), gan tradicionālajos veikalos (dodot iespēju aptaustīt un pielaikot preci). EESK iesaka pārvarēt šo tiešsaistes/tradicionālo veikalu konkurenci, veicinot tradicionālajā veikalā sniegto pakalpojumu integrāciju un izmantošanu, jo fiziska iepirkšanās ļauj veidot reālas sociālas attiecības, kas nevar pārvērsties digitālajos kontaktos. Vajadzīga integrācija, nevis aizstāšana.

4.11

EESK norāda, ka dalībvalstu līmenī pastāv atšķirīgi tiesību akti attiecībā uz veikala atvēršanas/slēgšanas laiku, kā arī darbalaiku svētdienās un naktīs. Turklāt daudzās valstīs šie tiesību akti ir konfrontācijas iemesls, ņemot vērā konkurenci starp neatkarīgiem uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem un ietekmi uz personālu. EESK aicina Komisiju turpināt strādāt, lai novērstu šo šķērsli ceļā uz vienotu tirgu un Eiropas sociālo modeli, tostarp arī integrējot tiešsaistes/tradicionālo tirdzniecību.

5.   Godīgākas tirdzniecības attiecības visā mazumtirdzniecības apgādes ķēdē (5. pasākums)  (5)

5.1

EESK uzskata, ka tirdzniecības nozare ir viena no visvairāk koncentrētajām nozarēm. Katrā dalībvalstī tirgu kontrolē 3-5 uzņēmumi, kuri bieži vien ir starptautiski mazumtirdzniecības uzņēmumi. Tas rada lielu problēmu no konkurences aspekta, jo nozare ir kļuvusi pārāk ietekmīga salīdzinājumā ar piegādātājiem, kuru ir daudz vairāk.

6.   Ilgtspējīgākas mazumtirdzniecības apgādes ķēdes izveide (6. un 7. pasākums)

6.1

EESK piekrīt 6. pasākumam, kurā paredzēts atbalstīt mazumtirgotājus, lai īstenotu darbības pārtikas atkritumu samazināšanai (6), un atzinīgi vērtē lēmumu 2013. gadā pieņemt paziņojumu par ilgtspējīgu pārtiku.

6.2

EESK atbalsta Komisijas ierosināto 7. pasākumu, lai “apgādes ķēdes padarītu videi nekaitīgākas un ilgtspējīgākas”, īstenojot jebkuru pasākumu, lai samazinātu energopatēriņu mazumtirdzniecības vietās un piesārņojošu vielu ražošanu. Attiecībā uz piesārņojošām vielām viena no praksēm, ko EESK ierosina veicināt, ir nefasētu plaša patēriņa preču pārdošana kā alternatīva iepakotiem produktiem. Lai konkrēti īstenotu šo pasākumu, kas vērsts uz apglabājamā iepakojuma samazināšanu, EESK prasa Komisijai konsultēties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

6.3

Šo praksi pašlaik izmanto ierobežotā veidā un attiecībā uz ļoti nedaudziem produktiem, bet to varētu ievērojami paplašināt:

Iepakojuma samazināšana. Ja patērētājs paņemtu produktu no automāta, viņam būtu stimuls nepirkt jaunu trauku, bet atkārtoti izmantot jau iegādāto.

Higiēna. Automāts efektīvāk aizsargātu produktu, jo tas nenonāktu saskarē ar patērētājiem, kas produktu aiztiek, bet nepērk.

Atkritumu apjoma samazināšana. Nefasētu produktu pirkšana ļauj arī precīzi noteikt daudzumu, tādējādi izvairoties iegādāties produktus, kuru apjoms ir pārmērīgi liels salīdzinājumā ar vajadzībām; tas ir galvenais iemesls pārtikas atkritumiem.

Informācijas uzlabošana par preču zīmēm. Parasti nefasētu produktu automāts ir lielāks par iepakojumu; tādēļ uz tā virsmas varētu izvietot sīkāku informāciju nekā uz mazās etiķetes.

6.4

Pašlaik šis modelis tiek izmantots reti, piemēram, svaiga piena pārdošanā, lai gan, piemēram, degvielu automašīnām pārdod nefasētu ļoti plašā mērogā. Produkts pats par sevi nav īpaši ekoloģisks, taču tā tirdzniecība nerada ne grama plastikāta, ne arī apjomīgus atkritumus.

6.5

Šis modelis nozīmēs pārmaiņas tirdzniecības vietu struktūrā, jo tās vajadzēs nodrošināt ar apgādes cauruļvadiem starp noliktavu un automātu vai vismaz ar automātu uzpildes sistēmām. Jebkurā gadījumā veikala plaukti vairs nebūtu statisks un vienveidīgs līdzeklis.

6.6

Lai šāds modelis kļūtu vispārpieņemts, lielajiem izplatītajiem, kas pārdod lielāko daļu patēriņa preču, to vajadzētu popularizēt, jo tiem ir iespējas un resursi, kas vajadzīgi, lai sāktu šo lielo pārmaiņu procesu. Šajā kontekstā arī MVU ir nozīmīga loma.

6.7

Komisija varētu palīdzēt sākt šīs pārmaiņas, uzsverot to sociālās un vides vērtības un izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus (arī ekonomiskos un finanšu), lai veicinātu un atvieglotu konkrētas iniciatīvas un projektus.

7.   Inovatīvāki risinājumi (8., 9. un 10. pasākums)

7.1

Reālās ekonomikas atveseļošana ir atkarīga arī no inovācijas (8. pasākums), kuru nozare spēs ieviest; ir svarīgi, lai vairāk MVU būtu vieglāka piekļuve bankas kredītiem ar mērķi sākt inovatīvus projektus un darbības.

7.2

Atšķirībā no pasākumiem, kas tika īstenoti ASV, ir svarīgi, lai uzņēmumu ieguldījumi inovācijā būtu saistīti ar darba ņēmēju aizsardzību un nodarbinātības kvalitāti.

7.3

Komisija, šķiet, gaida, ka šīs pārmaiņās nesīs lielāka “konkurētspēja mazumtirdzniecības nozarē”, kuras veicināšana ir paziņojumā ierosināto pasākumu vienīgais mērķis. Ja konkurences trūkums ir šķērslis pārmaiņām, tā pati par sevi tomēr negarantē pārmaiņas.

7.4

Komisija, uzskatot tirdzniecības uzņēmumus par “inovāciju vairotājiem”, atzīst, ka mazumtirdzniecības nozares MVU, kuriem ir vistiešākais kontakts ar patērētājiem, vislabāk atpazīst jaunās prasības un, būdami elastīgāki par lielajiem uzņēmumiem, spēj piedāvājumu labāk pielāgot pieprasījumam, kas ir mainīgs un daudzveidīgs.

7.5

Tomēr saistībā ar dažām pārmaiņām sistēmā vai modelī ir jāspēj īstenot projektus un jo īpaši aizstāvēt savas intereses; tas lielajiem uzņēmumiem ļauj kļūt par nozīmīgiem dalībniekiem. Komisijai jādara viss iespējamais, lai inovācijas un pārmaiņu procesos iekļautu visus uzņēmumus — gan mazos, gan vidējos, gan arī lielos.

7.6

EESK atzinīgi vērtē datu bankas izveidi, kurā būtu apkopoti ES un valstu noteikumi pārtikas marķēšanas (9. pasākums) (7) jomā.

7.7

EESK atbalsta Komisijas pūliņus, lai nodrošinātu karšu, interneta un mobilo maksājumu labāku integrāciju tirgū (10. pasākums) (8), un cer, ka šie maksājumu veidi ātri izplatīsies.

8.   Labāka darba vide (11. pasākums)

8.1

Kompetenču pielāgošana ir būtiska nodarbinātības kvalitatīvai izaugsmei šajā nozarē (9), kas bieži vien ir pirmā iespēja sākt vai atsākt darba gaitas, bet kas reti un ne visur tiek uztverta kā pievilcīga un interesanta joma, kurai gribētos veltīt savu profesionālo dzīvi.

8.2

Lai palielinātu mazumtirdzniecības konkurētspēju un produktivitāti, svarīgi ir panākt ciešāku korelāciju starp pieprasītajām profesionālajām iemaņām un darba ņēmēju kompetencēm (11. pasākums), kuriem ir jānodrošina apstākļi, lai viņi varētu pilnveidot profesionālās spējas, piemēram, saistībā ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanos.

8.3

Komisija vēlas pastiprināt sociālo partneru sadarbību, lai uzlabotu apmācības un pārkvalificēšanas politiku, piemēram, ES nozares prasmju padomes ietvaros.

8.4

Neraugoties uz pasākumiem tehnoloģisko jauninājumu jomā, nozares produktivitāte joprojām ir diezgan zema un MVU ir grūtības ieguldīt jaunajās tehnoloģijās, jauninājumos un savu darbinieku profesionālajā apmācībā.

8.5

Tomēr rīcības plānā nevar neņemt vērā faktu, ka iekšējā tirgū nozare saskaras ar sociālo dempingu un negodīgu konkurenci starp tirdzniecības uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma, jo darba attiecību sistēmas un kolektīvu līgumu slēgšanas sistēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas, un tas vairo dažādus attīstības modeļus un daudzveidīgas ieguldījumu politikas.

8.6

Analīze nav izsmeļoša, jo tā attiecas tikai uz pieprasīto profesionālo iemaņu un pieejamo kompetenču savstarpēju pielāgošanu, bet tajā nav ņemti vērā visi tie problēmjautājumi (piemēram, darba apstākļi, darba organizācija, zemas algas, elastība, nedrošas darba attiecības un liels skaits viltus pašnodarbināto), kas pašlaik kavē Eiropas vienotā tirgus efektīvu izveidi šajā nozarē.

8.7

Paziņojumā ir ierosināts veikt ieguldījumus apmācībā, par ko būtu atbildīgas valdības, indivīdi un izglītības sistēma, aicinot uzņēmumus aktīvi piedalīties jaunu mācību, apmācību un prakses programmu izstrādes posmā. EESK uzskata, ka uzņēmumu līdzdalībai nav jāaprobežojas tikai ar mācību vajadzību noteikšanu, bet ka tiem jābūt aktīviem, veicot ieguldījumus ar mērķi nodrošināt vajadzīgo prasmju apguvi (10).

8.8

Šie savstarpēji saistīti publiskie un privātie ieguldījumi palīdzētu ne tikai jauniešiem, bet arī tām darba ņēmēju grupām, kurām ir vislielākās grūtības no jauna tajā iekļauties (ilgstošiem bezdarbniekiem, gados vecākiem darba ņēmējiem, imigrantiem un cilvēkiem ar invaliditāti). Īpaša uzmanība būs jāvelta sieviešu nodarbinātībai, kuras ir vairāk pakļautas atlaišanai no darba reorganizācijas dēļ un kuras saskaras ar lielākām grūtībām apvienot ģimenes un darba dzīvi.

8.9

Kompetenču pielāgošana un skolas-uzņēmuma partnerības, kā arī mācekļa apmācības pastiprināšana neļaus sasniegt gaidītos rezultātus darba ņēmēju mobilitātes un nozares produktivitātes palielināšanas jomā, ja vienlaikus ES mērogā netiks atzīti diplomi, prakses, mācekļa apmācības un apgūtās prasmes.

8.10

Neraugoties uz pūliņiem valsts līmenī, nelegāls un nedeklarēts darbs joprojām ir liela problēma, jo rada negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem attiecībā uz darbaspēka izmaksām. Darba ņēmēji, kas ir iesaistījušies nelegālajā ekonomikā, ne tikai ir izslēgti no veselības un sociālās apdrošināšanas, bet viņiem nav arī piekļuves apmācībai un praksei, kas acīmredzami negatīvi ietekmē viņu iespējas apgūt prasmes un profesionālās iemaņas.

8.11

Tādēļ pozitīvi vērtējama ir Komisijas iniciatīva sākt dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, lai izvērtētu nelegālās ekonomikas ietekmi uz darba apstākļiem un ES līmenī noteiktu efektīvus pasākumus tās apkarošanai. EESK uzskata, ka šī iniciatīva būs jo efektīvāka, ja šajā jautājumā dalībvalstis izrādīs lielu politisku gribu, kuru Komisija varētu koordinēt, izmantojot spēcīgāku partnerību.

8.12

EESK uzskata, ka ir būtiski, lai nozares sociālie partneri Eiropas sociālā dialoga ietvaros regulāri apspriestu pasākumus nelegāla un nedeklarēta darba apkarošanas jomā (11).

Briselē, 2013. gada 10. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Henri MALOSSE


(1)  EESK atzinums "Finanšu un nodokļu oāzes", 3.25. un 3.26. punkts, OV C 229, 31.7.2012., 7. lpp.

(2)  Ziņojums “Comparison Tools” tika iesniegts Eiropas Patērētāju samitā, kas notika 2013. gada 18. martā.

(3)  “Paziņojums par nekaitīgu produktu vienoto tirgu”, ko Komisija pieņēma 2013. gada 9. aprīlī.

(4)  Piemēri informācijai, kas kļuvusi par zināšanām: gaļas produktu izcelsme un gaļas piegādes ķēde; mobilo telefonu signālu teritoriālais pārklājums; “0 kilometri” piegādes ķēdes lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē.

(5)  EESK atzinums “Negodīga tirdzniecības prakse/apgādes ķēde” (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 26. lpp.).

(6)  EESK atzinums “Pārtikas izšķērdēšanas novēršana un samazināšana”, OV C 161, 6.6.2013., 46. lpp.

(7)  OV C 198, 10.7.2013., 77. lpp. un OV C 204, 9.8.2008., 47. lpp.

(8)  OV C 351, 15.11.2012., 52. lpp.

(9)  Tirdzniecībā 32 % darba ņēmēju nav kvalifikācijas, vai tā ir zema, salīdzinājumā ar 27 %, kas ir vidējais rādītājs; 15 % nozarē nodarbināto ir jaunāki par 24 gadiem salīdzinājumā ar 9 %, kas ir vidējais rādītājs; 60 % darba ņēmēju ir sievietes.

(10)  Dažās valstīs, piemēram, Itālijā un Francijā, ir iegūta nozīmīga pieredze, pateicoties starpprofesiju apmācības fondiem divpusēju struktūru vai apvienoto komiteju ietvaros.

(11)  Tirdzniecības nozares UNI-Europa un EUROCOMMERCE kopīgs paziņojums, 2012. gada 24. aprīlis.


Top