12.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/11

1.1

Viens no vissvarīgākajiem aspektiem stratēģijā, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtspējīgas attīstības ceļa, ir ilgtermiņa finansējuma atbilstošs nodrošinājums par saprātīgām izmaksām. Komisijas konsultatīvais dokuments par šo jautājumu ir laikus izstrādāts un vērtējams atzinīgi.

1.2

EESK atzinīgi vērtē to, ka minētajā zaļajā grāmatā galvenā uzmanība pievērsta produktīviem ieguldījumiem un ilgtermiņa materiālā un nemateriālā kapitāla veidošanai, tomēr mudina Komisiju pievērst lielāku uzmanību tam, ka jāfinansē “sociāli lietderīgāki” kapitālieguldījumi.

1.3

Ja nākotnē bankām kā ilgtermiņa finansējuma nodrošinātājām būs paredzēta mazāka loma, iespējas var rasties citiem starpniekiem, piemēram, valstu un daudzpusējās attīstības bankām, institucionālajiem investoriem, valstu ieguldījumu fondiem un, galvenokārt, obligāciju tirgiem. Tomēr ir svarīgi neradīt šķēršļus, kas traucē bankām pildīt savas funkcijas kā galvenajām ilgtermiņa finansējuma nodrošinātājām, un ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas novērš finanšu un kapitāla plūsmu virzību ārpus regulētā sektora.

1.4

EESK atzinīgi vērtē EIB neseno rekapitalizāciju, jo tas stiprinās bankas spēju palielināt papildu privāto ieguldījumu finansējumu un pastiprināt tās pretciklisko lomu ieguldījumu finansēšanā un MVU kreditēšanā. Lai gan kapitāla iepludināšana EUR 10 miljardu apmērā ir nozīmīgs faktors, EESK uzskata, ka tas ir par maz pašreizējos apstākļos.

1.5

Tāpat pozitīvi vērtējama ir arī stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto projektu obligāciju ieviešana, kas gan vēl ir izmēģinājuma posmā. Minētās projektu obligācijas izstrādāja Komisija kopā ar EIB. Jāapsver būtu arī tām līdzīgi kopīgi projekti ar valstu ieguldījumu fondiem.

1.6

Ja tādas iniciatīvas kā projektu obligācijas spēs paplašināt tirgu obligāciju finansēšanai, tās būtu jāizvērš pēc tam, kad izmēģinājuma posms ir pabeigts un novērtēts.

1.7

Zaļajā grāmatā ir analizēta uzkrājumu loma ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanā. Lai gan dažas dalībvalstis ir ieviesušas īpašas uzkrājumu shēmas, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumus, ko piesaista plašākiem sociālajiem ieguldījumiem, būtu vērts apsvērt ES vai eurozonas mēroga uzkrājumu instrumenta izveidošanu, iespējams, piedāvājot procentu uzrēķinu.

1.8

Dažas dalībvalstis salīdzinoši sekmīgi ir stimulējušas ar pensijām saistītus un citus uzkrājumus, prasmīgi izmantojot nodokļu sistēmu. Iedzīvotājiem ir atturīga attieksme pret to, ka jāmaksā nodokļi par gūtajiem ienākumiem un pēc tam par ilgtermiņa uzkrājumiem, kas veidojas no ieņēmumiem pēc nodokļu samaksāšanas. Saistībā ar sociāli atbildīgiem ieguldījumiem vajadzētu būt iespējai izstrādāt un laist tirgū piemērotus personisko uzkrājumu produktus, kam piemēro zemu nodokļa likmi vai nulles likmi, nosakot atbilstošus gada limitus, lai veicinātu ilgtermiņa finanšu plānošanu.

1.9

Īstermiņa pieeja finanšu sistēmā ir viens no galvenajiem kavēkļiem, lai nodrošinātu pietiekamus ilgtermiņa ieguldījumus, un ir cieši saistīta ar korporatīvo vadību. Stimulu izmaiņa, lai veicinātu darbību ilgtermiņā, nebūt nav viegla problēma. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus par lielāku balsstiesību un dividenžu piešķiršanu ilgtermiņa ieguldītājiem, kā arī izmaiņas direktīvā par akcionāru tiesībām. Bez tam varētu apsvērt iespēju saskaņotāk izmantot no nodokļu atlaidēm gūtā kapitāla pieaugumu, lai stimulētu fondu pārvaldītāju ilgtermiņa dalību akciju turēšanā.

1.10

Zaļajā grāmatā ir ietverti daži interesanti ierosinājumi attiecībā uz riska kapitālu. EESK jau ir ierosinājusi, ka būtu jāpalielina EIF loma, attiecinot to ne tikai uz aizdevumiem, bet arī riska kapitāla nodrošināšanu. Tieši to bija paredzējuši minētā fonda izveidotāji 1994. gadā. Ja EIF, tāpat kā EIB, būtu atbilstoši rekapitalizēts, tas varētu kļūt par vienu galvenajiem riska kapitāla nodrošinātājiem MVU.

1.11

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka valstu un reģionālās valdības ar savu reģionālās attīstības struktūru starpniecību jau ir iesaistījušās MVU izdzīvošanas un ilgtermiņa izaugsmes veicināšanā, minētajām struktūrām ir iespēja iesaistīties šādu MVU tirdzniecības platformu darbībā. Tās varētu darboties, sākot no attiecīgā MVU kredītspējas novērtēšanas līdz ierobežotu garantiju nodrošināšanai institucionālajiem ieguldītājiem.

1.12

EESK vēlētos vairāk uzsvērt sociāli atbildīgu ieguldījumu nozīmīgumu un ierosina izveidot novērošanas centru, lai uzraudzītu ilgtermiņa ieguldījumu nosacījumus.

2.1

Eiropas Komisijas galvenais mērķis, izstrādājot minēto zaļo grāmatu, ir atjaunot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, Eiropai ir nepieciešami apjomīgi ilgtermiņa ieguldījumi. To panākt ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā mājsaimniecību un uzņēmumu pašreizējo cenšanos izvairīties no riska un daudzām valdībām nepieciešamo budžeta konsolidāciju, kas kopumā ierobežo ilgtermiņa ieguldījumu finansējumu.

2.2

Problēmas ir tradicionālo starpniecības kanālu jomā. Bankas ir bijušas galvenais ieguldījumu finansējuma avots ES, bet šobrīd daudzas no tām ir samazinājušas parāda attiecību pret kopējiem aktīviem un tādēļ nespēj funkcionēt normāli. Zaļajā grāmatā ir ne tikai analizēta pašreizējā krīze, bet arī meklēti risinājumi, lai nodrošinātu resursus nepieciešamajiem ilgtermiņa ieguldījumiem.

2.3

Komisija pievērš īpašu uzmanību produktīviem ieguldījumiem un ilgtermiņa materiālā un nemateriālā kapitāla veidošanai, kam ir mazāk prociklisks raksturs nekā īstermiņa kapitālam. Komisija definē ilgtermiņa finansējumu kā veidu, kādā finanšu sistēma nodrošina finansējumu kā maksu par ieguldījumiem, kuri tiek veikti ilgākā laika periodā.

2.4

Eiropa ir uzsākusi finanšu sektora reformu programmu, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti un ticību finanšu tirgiem. Finanšu sistēmas stabilitāte ir nepieciešams nosacījums, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus, tomēr ar to vien nepietiek. Komisija norāda vairākas papildu jomas, kurās jāveic atbilstoši pasākumi:

3.1.1

Komercbankas. Komisijas veiktā analīze par problēmām atbilstoša ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanā Eiropā ir absolūti pareiza. Banku kā ilgtermiņa finansējuma galveno nodrošinātāju tradicionālais pārākums mainās un banku loma turpmāk var samazināties. Jauna regulējuma un zaļās grāmatas mērķu ilgtermiņa ieguldījumu stimulēšanas jomā iespējamā neatbilstība nav apspriesta. Zaļajā grāmatā ir tikai atzīmēts, ka nesenās finanšu reformas un turpmāko finanšu reformu sekas var samazināt banku aktivitāti starpniecības ķēdē. Būtu jānodrošina Bāzele III prudenciālo prasību un stimulu bankām nodrošināt ilgtermiņa finansējumu labāks līdzsvars. Katrā gadījumā tiks nodrošinātas iespējas cita veida starpniekiem, piemēram, valstu un daudzpusējās attīstības bankām, institucionālajiem ieguldītājiem, obligāciju tirgu un valsts fondu plašākai izmantošanai.

3.1.2

Valsts un daudzpusējās attīstības bankas. Minētajām iestādēm ir svarīga loma riska dalīšanā ar privātajiem investoriem un tirgus dalībniekiem, lai izvērstu nozīmīgus projektus un līdz ar to novērstu tirgus nepilnības. Ar stratēģisku pasākumu starpniecību ilgākā laika periodā tās pilda arī pretciklisku funkciju. EIB un EIF loma riska dalīšanā ir palielinājusies un EIB nesenā rekapitalizācija, ko EESK gan uzskata par nepietiekamu, neapšaubāmi pastiprinās bankas spēju palielināt papildu privātos ieguldījumus. EESK mudina EIB vēl vairāk veicināt lielus pārrobežu infrastruktūras projektus, kuru īstenošanā ir īpaši finansiāli šķēršļi.

3.1.3

EESK atzinīgi vērtē stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros izveidotās projektu obligācijas, ko šobrīd izmēģina vairākos publiskās un privātās partnerības (PPP) infrastruktūras ieguldījumu projektos enerģētikas, transporta un IKT infrastruktūras jomās (1). Komisija pievēršas valsts fondu iespējamajai lomai ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanā. Tāpat kā projekta obligācijas, ko kopīgi izstrādāja Komisija un EIB, varētu būt lietderīgi izstrādāt līdzīgu kopīgu iniciatīvu ar valsts fondiem, tādējādi palielinot ilgtermiņa ieguldījumu finansējuma pieejamo kopfondu.

3.1.4

Attiecībā uz institucionālajiem ieguldītājiem zaļajā grāmatā ir norādīts iespējamais konflikts starp vajadzību nodrošināt aktīvu riska efektīvu regulējumu apdrošināšanas sabiedrībām un vajadzību stimulēt ilgtermiņa ieguldījumus. Komisijas un Eiropas apdrošināšanas iestāžu diskusija par šo jautājumu vēl turpinās. Komisija paredz izvirzīt priekšlikumus par ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (LTIF), lai stimulētu tādu mehānismu izveidi, kas dotu iespēju apkopot riskus, iesaistot dažādu veidu institucionālos ieguldītājus. Šis priekšlikums ir vērtējams ļoti atzinīgi. Lielāka loma ilgtermiņa ieguldījumos varētu būt pensiju fondiem, bet tie saskaras ar daudziem institucionāliem, reglamentējošiem un politiskiem šķēršļiem. Jo īpašas bažas rada tas, ka politikas veidotāji mēģina pilnvarot minētos fondus finansēt tāda veida projektus, kas nav šo fondu locekļu interesēs. Ar pensiju fondiem būtu jāapspriežas, kā samazināt vai likvidēt šādus šķēršļus. Tādēļ lietderīgi būtu izveidot banku savienību.

3.1.4.1

Attiecībā uz institucionālo ieguldītāju lielāku līdzdalību ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanā nozīme varētu būt arī stimuliem saistībā ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN). Degresīva nodokļu samazinājuma sistēma attiecībā uz lieliem ieguldījumiem infrastruktūras projektos varētu veicināt institucionālo ieguldītāju līdzdalību tajos.

3.2.1

Zaļajā grāmatā norādīts: lai paplašinātu un padziļinātu ilgtermiņa finansējuma kopfondu, kapitāla tirgiem Eiropā ir jāizvēršas un jāstabilizējas. Obligāciju tirgi ES nav tik attīstīti kā ASV, un tos uzskata par slēgtiem lielajam vairumam uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu un MVU. Kredītreitingu aģentūras piesardzīgi ir uzņēmušas pat projekta obligāciju ieviešanu un tas liecina par turpmāko grūto uzdevumu palielināt obligāciju tirgus spēju. Ja tādas iniciatīvas kā projektu obligācijas, kas varēja nodrošināt pat EUR 4,6 miljardus jaunajiem infrastruktūras projektiem, spēs paplašināt tirgu obligāciju finansēšanai, tās būtu jāizvērš pēc tam, kad izmēģinājuma posms ir pabeigts un novērtēts.

3.3.1

Notiek plaša to faktoru pārskatīšana, kas ietekmē ilgtermiņa uzkrājumus. Lai gan dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, šajā jomā vēl ļoti daudz kas darāms. Zaļajā grāmatā ir ierosināta iespējama ES mēroga uzkrājumu mehānismu veidošana, lai mobilizētu vairāk ilgtermiņa uzkrājumu, kas saistīti ar plašākiem sociālajiem mērķiem. Šai idejai varētu būt priekšrocības attiecībā uz pārrobežu infrastruktūru izvēršanu. Tā varētu arī stimulēt darbaspēka mobilitāti un pensionēšanās plānošanu visā vienotajā tirgū. Lai stimulētu ilgtermiņa uzkrājumus, varētu būt nepieciešams piedāvāt jaunus uzkrājumu produktus par augstākām vai diferencētām procentu likmēm.

3.3.2

Nodokļu sistēma. Nodokļu sistēmas, ilgtermiņa uzkrājumu un ilgtermiņa ieguldījumu savstarpējā saikne ir izskatīta samērā sīki. Uzņēmuma nodokļa piemērošana ieguldījumiem rada tendenci dot priekšroku nevis kapitāla finansējumam, bet gan aizņēmuma finansējumam. Cenšoties rast piemērotas reformas, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumu kapitāla finansējuma lielāku izmantošanu, varētu būt lietderīgi apsvērt degresīvu atvieglojumu sistēmu. Šādas sistēmas plaši izmanto kapitāla pieauguma aplikšanā ar nodokli un tās varētu konfigurēt tādā veidā, lai kompensētu aizņēmuma finansējuma pašreizējās fiskālās priekšrocības.

3.3.3

Attiecībā uz ilgtermiņa uzkrājumiem un nodokļu sistēmu Komisija norāda, cik svarīgi ir nodrošināt stabilus un pietiekamu uzkrājumus, kā arī stimulus šādu uzkrājumu veidošanai. Dažas dalībvalstis salīdzinoši sekmīgi ir stimulējušas ar pensijām saistītus un citus uzkrājumus, prasmīgi izmantojot nodokļu sistēmu. Iedzīvotājiem ir atturīga attieksme pret to, ka jāmaksā nodokļi par gūtajiem ienākumiem un pēc tam par ilgtermiņa uzkrājumiem, kas veidojas no ieņēmumiem pēc nodokļu samaksāšanas. Vajadzētu būt iespējai izstrādāt un laist tirgū piemērotus personisko uzkrājumu produktus, kam piemēro zemu nodokļa likmi vai nulles likmi, nosakot atbilstošus gada limitus, lai veicinātu ilgtermiņa finanšu plānošanu.

3.3.4

Nodokļu atvieglojumu izmantošanai nolūkā panākt vēlamo rezultātu ilgtermiņa uzkrājumu jomā ir arī trūkumi. Nopietnas problēmas, kas jārisina, ir resursu neefektīvs sadalījums un arbitrāža. Nodokļu atvieglojumu piemērošana konsekventā un noteiktā ilgāka termiņa plānošanas perspektīvā tomēr ir vajadzīga, lai stimulētu un radītu vēlamos ieguldījumus.

3.3.5

Korporatīvā vadība. Īstermiņa darbība ir galvenā problēma ilgtermiņa ieguldījumu nodrošināšanā un tā ir ļoti cieši saistīta ar korporatīvo vadību. Līdz šim daudziem stimuliem, kas paredzēti fondu pārvaldītājiem, ieguldījumu bankām un uzņēmumu vadībai, ir bijis īstermiņa raksturs. Šādu stimulu izmaiņa, lai veicinātu ilgtermiņa darbības paplašināšanos, nebūs viegls uzdevums. Zaļajā grāmatā ir vairāki interesanti ierosinājumi, tai skaitā par lielāku balsstiesību un dividenžu piešķiršanu ilgtermiņa ieguldītājiem, kā arī izmaiņas direktīvā par akcionāru tiesībām. Viens no līdzekļiem, lai veicinātu to, ka fondu pārvaldītāji turētu akcijas ilgāku laiku, varētu būt no nodokļu atvieglojumiem gūtā kapitāla pieauguma proaktīvāka izmantošana.

3.4.1

Zaļajā grāmatā ir norādītas aizvien pieaugošās grūtības, ar ko saskaras MVU daudzās dalībvalstīs, cenšoties nodrošināt piekļuvi finansējumam nolūkā izdzīvot un paplašināties. Gluži pretēji banku izkļūšanai no parādiem MVU saskaras ar sadrumstalotu un neregulāru alternatīvo finansējuma avotu kopumu. Vietējās bankas lielā mērā ir zaudējušas vai mazinājušas saikni ar saviem reģioniem. Banku un MVU attiecības ir pavājinājušās un tās ir jāatjauno vai jāpastiprina. Ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai nodrošinātu nebanku finansējuma avotus MVU, tostarp piekļuvi dažiem riska kapitāla fondiem, aktīvu finansēšanas izmantošanu (2), piegādes ķēdes finansējumu un kolektīvo finansējumu. Jāpaveic vēl daudz kas vairāk. Apdrošināšanas nozare un pensiju fondi ir gatavi uzņemties lielāku lomu, bet ir vajadzīgi atbilstoši stimuli un šis jautājums šobrīd būtu jārisina Komisijai. Orientējot turpmākos pasākumus uz MVU, jāpanāk, lai ar banku starpniecību virzītie pasākumi plānotā veidā un apjomā bez traucējumiem un papildu šķēršļiem no banku puses nonāktu arī līdz MVU.

3.4.2

Riska kapitāls. Lai radītu riska kapitāla finansējuma kritisko masu, Komisija ierosina pieeju “fondu fondi”. Bez tam ierosinātais garantiju fonds institucionāliem ieguldītājiem varētu paplašināt tirgu. EESK jau ir ierosinājusi, ka būtu jāpalielina EIF loma, attiecinot to ne tikai uz aizdevumiem, bet arī riska kapitāla nodrošināšanu (3). Tieši to bija paredzējuši minētā fonda izveidotāji 1994. gadā. Ja EIF, tāpat kā EIB, būtu atbilstoši rekapitalizēts, tas varētu kļūt par vienu galvenajiem riska kapitāla nodrošinātājiem MVU.

3.4.2.1

Vienlaikus ar riska kapitāla pieejamības paplašināšanu MVU jāapsver esošo tirdzniecības platformu paplašināšana vai jaunu platformu radīšana attiecībā uz kapitāla finansējuma piešķiršanu MVU. Zaļajā grāmatā ir izvirzīti vairāki lietderīgi priekšlikumi šajā jomā. Ņemot vērā to, ka valstu un reģionālās valdības ar savu reģionālās attīstības struktūru starpniecību jau ir iesaistījušās MVU izdzīvošanas un ilgtermiņa izaugsmes veicināšanā, minētajām struktūrām ir iespēja iesaistīties šādu MVU tirdzniecības platformu darbībā. Tās varētu darboties, sākot no attiecīgā MVU kredītspējas novērtēšanas līdz ierobežotu garantiju nodrošināšanai institucionālajiem ieguldītājiem.

3.4.3

EESK uzskata, ka zaļajā grāmatā būtu vajadzējis vairāk atbalstīt ieguldījumus sociāli atbildīgu ieguldījumu fondos, paredzot atbilstīgu finanšu un nodokļu regulējumu, kā arī piemērotu publisko iepirkumu. Tādēļ varbūt būtu lietderīgi izveidot Eiropas līmeņa novērošanas centru ilgtermiņa ieguldījumu nosacījumu uzraudzībai. Minētā organizācija, kurā aktīvi līdzdarbotos organizēta pilsoniskā sabiedrība, varētu uzraudzīt norises ilgtermiņa ieguldījumu un uzkrājumu piedāvājuma un pieprasījuma jomās, kā arī palīdzētu nodrošināt atbilstošu informāciju, kas ļautu ekonomikas jomas dalībniekiem pieņemt pareizus lēmumus attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem.