18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/120

—

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt direktīvu par publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu un tai pievienoto paziņojumu “Atklātie dati”, jo minētie dokumenti potenciāli var sniegt vērtīgus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm, kā arī sekmēt darba vietu radīšanu un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;

—

ir uzsvērusi publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un lietošanu regulējošo kopīgo noteikumu un kopīgās prakses nozīmi un nepieciešamību, lai nodrošinātu vienādu pamatnosacījumu piemērošanu visiem Eiropas informācijas tirgus dalībniekiem, pārredzamākus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai un iekšējā tirgus izkropļojumu novēršanu;

—

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir Digitālās programmas, kas ietver PSI direktīvas un paziņojuma par atklātajiem datiem pārskatīšanu, pasākumu galveno mērķgrupu vidū un ka tām ir īpaši svarīga loma minētās programmas īstenošanā;

—

uzskata, ka ir svarīgi publiskā sektora datu atkalizmantošanā pilnībā ievērot ES un valstu tiesību aktus privātās dzīves aizsardzības jomā. Atklāto datu izmantošanā jāievēro arī trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības un jānodrošina, lai, publiskos datus izmantojot komerciālā nolūkā, ievērotu tādus pašus datu un privātuma aizsardzības standartus, kādus piemēro tad, ja šādi dati saglabājas publiskajā sektorā.

Ziņotāja

Anne KARJALAINEN kdze (FI/PSE), Keravas pilsētas domes locekle

Atsauces dokumenti

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

COM(2011) 877 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atklātie dati — inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks”

COM(2011) 882 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt direktīvu par publiskā sektora informācijas (PSI) atkalizmantošanu un tai pievienoto paziņojumu “Atklātie dati”, jo minētie dokumenti potenciāli var sniegt vērtīgus ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm, kā arī sekmēt darba vietu radīšanu un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (1);

2.

atzīmē, ka PSI direktīvas mērķis bija sekmēt valsts sektora informācijas komerciālu atkalizmantošanu visā Savienībā, saskaņojot atvieglotas atkalizmantošanas pamatnosacījumus. Direktīvā izklāstīti arī noteikumi par nediskrimināciju, tarifikāciju, ekskluzīvu vienošanos, pārredzamību, licencēšanu un praktiskām metodēm, kas izmantojamas, lai atvieglotu publisko dokumentu atrašanu meklēšanas rezultātos un to atkalizmantošanu. Pilsētas un reģioni attiecībā uz šādiem dokumentiem vienlaikus ir dalībnieki un pakalpojuma sniedzēji;

3.

uzsver, ka 2011. gada paziņojumā par atklātajiem datiem Komisija ir norādījusi, ka, neraugoties uz līdzšinējiem panākumiem, joprojām ir vairāki šķēršļi publiskā sektora informācijas izmantošanai, proti, nespēja realizēt tās saimniecisko potenciālu, informācijas trūkums par pieejamo PSI, tehniskas un praktiskas problēmas, kas kavē informācijas atkalizmantošanu;

4.

atzīst, ka minētās direktīvas pārskatīšana ir daļa no Eiropas digitalizācijas programmas, kas savukārt ietilpst stratēģijā “Eiropa 2020”, kuras mērķis ir padarīt ES par “gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku ar augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni” (2);

5.

uzsver, ka Eiropas lielākā problēma tuvākajā nākotnē būs radīt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību. Abi minētie mērķi ir pretstatā, un šis jautājums ir izvirzīts stratēģijā “Eiropa 2020”, nosakot ilgtspējīgu attīstību par galveno prioritāti. Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas apmierina mūsdienu sabiedrības vajadzības bez tādiem kompromisiem, par kuriem norēķināsies nākamās paaudzes. Vislielākais potenciāls radīt ilgtspējīgu izaugsmi ir digitālajai ekonomikai (3);

6.

uzsver, ka ir svarīgi atkalizmantot publiskā sektora informāciju komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem, kā arī investēt pētniecībā, lai veicinātu attiecīgos darbības virzienus un nākotnes lietojumu attīstību, tādējādi palielinot IKT jomas vērtību (4);

7.

ir uzsvērusi publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu un lietošanu regulējošo kopīgo noteikumu un kopīgās prakses nozīmi un nepieciešamību, lai nodrošinātu vienādu pamatnosacījumu piemērošanu visiem Eiropas informācijas tirgus dalībniekiem, pārredzamākus nosacījumus šādas informācijas atkalizmantošanai un iekšējā tirgus izkropļojumu novēršanu (5);

8.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir Digitālās programmas, kas ietver PSI direktīvas un paziņojuma par atklātajiem datiem pārskatīšanu, pasākumu galveno mērķgrupu vidū un ka tām ir īpaši svarīga loma minētās programmas īstenošanā (6);

9.

norāda, ka publiskā sektora iestādes sagatavo, vāc un savā īpašumā glabā plašu informāciju un saturu. Publiskā sektora informācija ir nozīmīgs digitālā satura produktu un pakalpojumu sākotnējais materiāls, un tā ievērojamais potenciāls Eiropas Savienībā vēl nav pilnībā izmantots;

10.

norāda: lai attīstītu PSI atkalizmantošanas tirgu, ir jāpārskata ekskluzīvas vienošanās starp publiskā sektora iestādēm un privātiem uzņēmumiem un jāpiemēro tāds licencēšanas un tarifikācijas režīms, kas sekmē un optimizē PSI atkalizmantošanu un vienlaikus nodrošina finansējumu dokumentu saglabāšanai un aktualizēšanai. Ir svarīgi arī apsvērt un precizēt, kā mehānismus, daudzus no kuriem jau izmanto publisko datu pārvaldībai, var organizēt tā, lai tie būtu pēc iespējas līdzīgāki un tādējādi varētu nodrošināt augsta līmeņa sinerģiju (7);

11.

uzskata, ka būtiski ir noteikt veidu, kā objektīvi izmērīt informācijas ekonomisko vērtību, ņemot vērā informācijas publisko raksturu un saikni ar publiskās pārvaldes iestādēm (8);

12.

uzsver, ka publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas potenciāla pilnīgai realizēšanai ir nepieciešama vietējo un reģionālo pašvaldību ciešāka iesaistīšana, kas ievērojami veicinātu PSI atkalizmantošanu, tādējādi uzlabojot apstākļus uzņēmumiem un radot jaunas darba vietas (9);

13.

mudina vietējā un reģionālā līmeņa politikas veidotājus apsvērt, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var popularizēt atklātos publiskos datus un publiskās informācijas atkalizmantošanu;

14.

uzskata, ka ir svarīgi publiskā sektora datu atkalizmantošanā pilnībā ievērot ES un valstu tiesību aktus privātās dzīves aizsardzības jomā. Atklāto datu izmantošanā jāievēro arī trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības un jānodrošina, lai, publiskos datus izmantojot komerciālā nolūkā, ievērotu tādus pašus datu un privātuma aizsardzības standartus, kādus piemēro tad, ja šādi dati saglabājas publiskajā sektorā;

15.

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista plašā sadarbības tīklā, lai uzlabotu pārvaldes sistēmu sadarbspēju un paaugstinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti (10);

16.

norāda, ka Komisijas pārskatītā stratēģija attiecībā uz atklātajiem publiskajiem datiem balstās uz šādām trim savstarpēji pastiprinošām politikas līnijām:

17.

atzīmē, ka ar direktīvas pārskatīšanu ir ieviests princips, ka visa publiskā informācija, uz ko nepārprotami neattiecas kāds no izņēmumiem, ir atkalizmantojama komerciālā un nekomerciālā nolūkā;

18.

uzsver, ka ar minēto priekšlikumu ir paplašināta direktīvas darbības joma, iekļaujot tajā arī bibliotēkas (tostarp universitāšu bibliotēkas), arhīvus un muzejus, un tajā vajadzētu ņemt vērā šo struktūru īpašo lomu, jo to uzglabātais saturs ir pieejams sabiedrībai; norāda, ka direktīvas piemērošanas jomu vajadzētu paplašināt tādā veidā, kas mazina iespējamo finansiālo ietekmi, nerada lielu administratīvo slogu un ievērojamas papildu izmaksas minētajām iestādēm; Komiteja uzsver, ka nevajadzētu paredzēt, ka kultūras iestādēm obligāti jāpāriet uz digitalizāciju, tomēr ierosinātājai metodei, ko piemēro tādas maksas noteikšanā, kas pārsniedz robežvērtību, nedrīkstētu radīt negatīvu ietekmi uz iepriekš minēto iestāžu centieniem digitalizācijas un ilglaicīgas arhivēšanas jomā, ņemot vērā digitalizācijas un datu uzglabāšanas augstās izmaksas un ierobežotākas iespējas gūt peļu;

19.

uzsver, ka priekšlikumā ir ierobežota arī summa, ko var iekasēt par publiskā sektora informācijas izmantošanu, nosakot, ka tā nedrīkst pārsniegt informācijas sagatavošanas un izplatīšanas robežizmaksas, izņemot gadījumus, ja publiskā sektora iestādes darbība rada nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kuras saistītas ar tai uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības; ierosina paredzēt, ka cenas noteikšanā var ņemt vērā arī izmaksas, kas radušās saistībā ar PSI direktīvas prasību izpildi;

20.

norāda, ka saskaņā ar priekšlikumu dalībvalstīm jāorganizē uzraudzība, ko veic neatkarīgas iestādes, attiecībā uz publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu. Komiteja tomēr uzskata, ka šāda iestāde nav nepieciešama, jo dalībvalstīs jau ir pietiekami mehānismi, kas nodrošina publiskā sektora uzraudzību. Dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Komisijai ziņojums par stāvokli publiskā sektora informācijas atkalizmantošanā un par mehānismiem un pasākumiem šā procesa nodrošināšanai;

21.

atzīmē, ka Komisija paredz sadarboties ar dalībvalstīm, publiskā sektora iestādēm un reģionālajām apvienībām, lai izveidotu Eiropas datu portālu, kas dotu tiešu piekļuvi daudzām datu kopām no visas ES, arī piekļuvi datiem, kuri pieejami ar Komisijas portāla starpniecību;

22.

mudina Komisiju atbalstīt pasākumus, lai ar savu finansējuma programmu starpniecību sekmētu publisko datu atklātību, ņemot vērā vietējās un reģionālās varas iestādes;

23.

mudina publiskās iestādes publicēt datus mašīnlasāmā formātā, ja tas iespējams, bet atzīmē, ka direktīvā tā nebūs noteikta kā obligāta prasība. Tas skaidri būtu jānorāda arī direktīvas apsvērumos;

24.

uzskata: tas, ka publiskā sektora informāciju var atkalizmantot, sniedz labumu visai sabiedrībai kopumā. Jaunu procesu izstrāde, izmantojot atklātus tiešsaistes datus, ir solis ceļā uz pakalpojumiem, kas orientēti uz lietotājiem. Iespējamas arī citas priekšrocības, piemēram, novatoriski pakalpojumi, jauni uzņēmējdarbības modeļi un publiskā sektora lielāka efektivitāte (11);

25.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas veiktajiem pētījumiem publiskā sektora datu pieejamība veicina ekonomikas izaugsmi un rada jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, arī mazajiem uzņēmumiem neatkarīgi no to atrašanās vietas. Tādēļ īpaši jāmudina mazie un vidējie uzņēmumi atkalizmantot informāciju un jānodrošina publiskā sektora dokumentu izstrādei, saglabāšanai un aktualizēšanai nepieciešamais refinansējums;

26.

uzskata, ka publiskās informācijas atkalizmantošana un atklāto datu nozīmīgums uzņēmumiem var pozitīvi ietekmēt visa reģiona attīstību;

27.

norāda, ka Komisijas veiktajos pētījumos un citos starptautiskajos pētījumos ir atbalstīts uzskats, ka, nodrošinot publisko datu resursu atkalizmantošanu, sociālie un makroekonomiskie ieguvumi saskaņā ar piesardzīgiem aprēķiniem ir ievērojami lielāki nekā turpmāko pārdošanas ieņēmumu zaudējumi. Tomēr varētu būt nepieciešams, ka Eiropas Savienībai būs jāīsteno mērķtiecīgi (veicināšanas) pasākumi, lai, varētu īstenot PSI direktīvā noteiktos papildu uzdevumus laikā, kad samazinās ieņēmumi, ņemot vērā pašreizējos un turpmākos budžeta ierobežojumus;

28.

atzīmē, ka informācijas saimnieciskā vērtība ir atkarīga no informācijas satura. Saimnieciskais labums un inovācijas jo īpaši tiek radītas, apvienojot informāciju, piem., ģeogrāfisko informāciju ar informāciju par pakalpojumiem;

29.

norāda, ka PSI brīvas pieejamības nodrošināšana atkalizmantošanas nolūkā pozitīvi ietekmēs arī pārredzamību, efektivitāti un publisko iestāžu pārskatatbildību, kā arī sekmēs plašāku iespēju piešķiršanu iedzīvotājiem un veicinās demokrātiju. Informācija tad būs pārbaudāma un pārredzama;

30.

uzsver, ka atklāti publiskie dati palielina kompetenci, uz ko balstās lēmumu pieņemšana, un uzlabo lēmumu kvalitāti, piemēram, uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšana transporta, zemes izmantošanas un klimata pārmaiņu jomās;

31.

uzskata, ka atklāto publisko datu resursi un plaša cilvēku loka izmantošana sniedz ievērojamu iespēju vietējiem plašsaziņas līdzekļiem saprotami un interesanti atspoguļot vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanu;

32.

uzsver, ka atklāti publiskie dati dod arī iespēju sniegt lētākus publiskos e-pakalpojumus un mazina informācijas dublēšanos;

33.

uzsver, ka publisko datu plaša atkalizmantošana ne tikai rada jauna veida uzņēmējdarbību, bet arī sniedz publiskajām iestādēm iespēju izstrādāt savas sistēmas un procesus un veidot šādu sistēmu saskarnes;

34.

atzīmē, ka daudziem uz publiskā sektora informāciju balstītiem produktiem un pakalpojumiem ir pārrobežu raksturs, un uzskata, ka būtu jārada labvēlīgāki apstākļi uzņēmumiem sniegt pakalpojumus visā ES teritorijā;

35.

uzsver, ka atklātie publiskie dati palīdz uzlabot apstākļus efektīvam digitālajam iekšējam tirgum, kurā patērētājiem iespējams piedāvāt ērtu, drošu un elastīgu piekļuvi legālam digitālajam saturam un pakalpojumiem (12);

36.

norāda, ka Eiropas iedzīvotāji — gan kā patērētāji un uzņēmēji, gan kā radošo nozaru un informātikas nozares darbinieki — gūst labumu no augoša digitālā iekšējā tirgus un no pakalpojumiem un informācijas produktiem, kuru izveidi sekmē atklāti publiskie dati (13);

37.

uzsver, ka vietējā līmeņa publiskā sektora dalībniekiem bieži nav pietiekamu resursu, zinātības vai finansējuma, lai pakalpojumu jomā attīstītu uz lietotāju orientētas inovācijas. Tādēļ būtu jāatbalsta vietējie un reģionālie dalībnieki un jāmudina viņus optimizēt publiskā sektora datus, kas atklāti atkalizmantošanai attīstītājiem un uzņēmējiem, tostarp MVU, tādējādi radot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un jaunas darba vietas un vienlaikus pēc iespējas izstrādājot pilnīgi jaunus digitālos pakalpojumus, ko varētu izmantot arī vietējā un reģionālā publiskā sektora dalībnieki;

38.

atzīmē, ka ilgtspējīgas attīstības galvenie aspekti ir dabas resursu krājumu nodrošināšana un oglekļa dioksīda pēdas samazināšana, bet tie ierobežo uz ražošanu balstītu izaugsmi. Eiropas ekonomikas izaugsme tādēļ būtu jābalsta nevis uz patēriņa preču ražošanas palielinājumu, bet gan uz citiem faktoriem. Produkti un pakalpojumi, ko var izveidot un pārdot digitāli, var radīt izaugsmi ar mazāku slogu dabas resursiem. Komiteja tomēr uzsver, ka digitalizācijas izplatība — arī tāpēc, ka tiks pieprasīti produkti un pakalpojumi, pēc kuriem iepriekš nebija pieprasījuma — radīs lielāku enerģijas un tādu resursu patēriņu, kas vajadzīgi digitālo datu nesēju ražošanai;

39.

norāda, ka atklāti publiskie dati sniedz jaunas iespējas izvērst inovatīvu digitālo uzņēmējdarbību. Tā kā publisko iestāžu informācija aizvien vairāk ir pieejama atkalizmantošanai mašīnlasāmā formātā, uzņēmumi var izstrādāt un piedāvāt jauna veida pakalpojumus, izmantojot minēto informāciju. Informācijas pakalpojumu saskarnes un automatizēta datu pārbaude samazina datu manuālu uzglabāšanu un koriģēšanu;

40.

uzsver, ka atklāti publiskie dati var stimulēt inovāciju ne tikai uzņēmumos, bet arī publiskajās un pētniecības iestādēs, trešajā sektorā un privātpersonām;

41.

uzsver, ka informācijas plašākai izmantošanai ir pastiprinoša saimnieciskā un sociālā ietekme un tā rada sinerģiju, piemēram, palielinot to datu avotu skaitu, kas pieejami pētniecībā un izglītībā;

42.

atzīmē, ka atkalizmantošanai atklātus publiskos datus izmanto tūrismā, atvieglojot pakalpojumu sniegšanu un informāciju tūristiem par konkrētu ceļojuma mērķi attiecīgajā valodā;

43.

atzīmē, ka pieejamās informācijas atkalizmantošana palīdz pilnveidot IKT potenciālu, lai paaugstinātu energoefektivitāti un līdz ar to arī Eiropas Savienības konkurētspēju, un paplašināt uzņēmējdarbības iespējas vietējā un reģionālajā līmenī (14);

44.

uzsver, ka atklātu publisko datu sniegtās inovācijas iespējas būtu jāņem vērā arī, īstenojot ES pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;

45.

atzinīgi vērtē to, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam Eiropas e-pakalpojumu infrastruktūra valsts sektora datiem tiks finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Iezīmējot finansējumu, svarīgi ir ņemt vērā arī vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības un problēmas, ko tām rada datu resursu nodošana atklātībā atkalizmantošanai;

46.

uzskata, ka gadījumos, kad publiskā sektora iestāžu darbība rada nozīmīgu daļu no darbības izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto sabiedrisko uzdevumu veikšanu, izmantojot savas intelektuālā īpašuma tiesības, ir svarīgi tām atļaut iekasēt maksu par dokumentu atkalizmantošanu, kura pārsniedz robežizmaksas;

47.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām var saskarties ar problēmām saistībā ar valsts iestāžu sagatavoto datu pieejamību, apkopošanu, apstrādi un atkalizmantošanu. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu ciešāk jāsadarbojas, lai varētu efektīvi izmantot atklāto publisko datu resursus;

48.

uzskata, ka īpaša uzmanība būtu veltāma tam, kāda veida šķēršļi un problēmas ir radušās vietējām un reģionālajām pašvaldībām un attīstītājiem, izmantojot publiskā sektora informāciju, un kas būtu darāms minēto problēmu atrisināšanai. Ir arī svarīgi paredzēt, ka dokumentus pēc iespējas un pārdomātā veidā jādara pieejamus mašīnlasāmā formātā un kopā ar attiecīgajiem metadatiem;

49.

uzsver, ka publisko datu atklāšanai vajadzīgā tehnoloģija jau ir labi attīstīta, bet vietējā un reģionālajā līmenī minētā tehnoloģija varbūt vēl nav pietiekami labi apgūta un varbūt nav rīku, kas vajadzīgi, lai atrastu atkalizmantošanai pieejamo informāciju. Nav arī prasmju, kas nozīmē, ka atklātie publiskie dati netiek pietiekami efektīvi izmantoti pakalpojumos, kurus saņem sabiedrība;

50.

atzīmē, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši vismazākajām, bieži nav pietiekamu resursu vai jaudas, lai īstenotu liela mēroga datu pieejamības pasākumus, un tām šajā jomā ir jāsaņem palīdzība (pamatnostādnes un ieteikumi, reproducējama tehniskā infrastruktūra, kopēji datu katalogi, finansējums utt.);

51.

norāda, ka gadījumā, ja atklāti publiskie dati ir pilnībā decentralizēti bez jebkādas centrālās pārvaldības, attīstītājiem un uzņēmējiem ir grūtāk izstrādāt uz šādiem datiem balstītus lietojumus;

52.

atzīmē, ka, ņemot vērā vietējo un reģionālo dalībnieku lielo dažādību Eiropā, attīstītājiem varētu rasties grūtības izveidot reproducējamas tehniskās platformas un lietojumus, un iesaka organizēt Eiropas mēroga projektus, kuros saskaņoti izstrādā un izmēģina lietojumus. Piemērs minētajam ir CitySDK projekts, kurā, izstrādājot lietojumus un daloties pieredzē, sadarbojas daudzas Eiropas pilsētas;

53.

uzsver, ka tad, kad būs izveidoti un apgūti atklātu publisko datu fondi, to uzturēšanai nevajadzēs tik daudz resursu kā izpētes posmā. Būtu jāorganizē vietējiem un reģionālajiem uzņēmējiem paredzēti apmācības kursi par atklātiem publiskajiem datiem, kas palielinātu izpratni par atklātu datu nozīmīgumu uzņēmēju organizācijās;

54.

atzīmē, ka nepietiek ar datu atklāšanu lēmumu pieņēmējiem un iedzīvotājiem, jo informācijas izmantošanai ir vajadzīgas specifiskas prasmes. Datu pārvaldības un analīzes prasmi vajadzētu mācīt kursos, un būtu jānodrošina pastāvīga apmācība dažādos līmeņos;

55.

vērš īpašu uzmanību uz to, ka direktīvas priekšlikums nedrīkstētu ietekmēt bibliotēku, arhīvu un muzeju pamatdarbību digitālajā vidē. Priekšlikums nedrīkstu radīt situāciju, kurā publiskas organizācijas spēja veikt savu pamatdarbību ir apdraudēta, tāpēc ka ar direktīvu ir ievērojami samazinātas attiecīgās organizācijas iespējas izvērst finansiāli dzīvotspējīgus pasākumus, izmantojot savas kolekcijas sadarbībā ar publiskā un privātā sektora dalībniekiem. It īpaši attiecībā uz līgumiskām vienošanām, piemēram, saistībā ar masveida digitalizācijas projektiem, vajadzības gadījumā pārejas periodā būtu jāparedz ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs;

56.

uzskata, ka īpaša uzmanība būtu veltāma loģistikai, kas būs vajadzīga, lai apstrādātu publiskās pārvaldes iestāžu izstrādātajiem un izmantotajiem lietojumiem nepieciešamo lielo datu apjomu;

57.

atzīmē, ka ir dažādi publiskās informācijas pieejamības līmeņi, un dati, kuru pieejamība veicina sociālo pārredzamību (piem., personas nodokļu informācija), ja tie ir pieejami pēc pieprasījuma, var radīt problēmas privātās dzīves aizsardzības jomā, ja šādus datus publicē atklātu publisko datu atkalizmantošanas ietvaros;

58.

uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi ievērot drošības prasības katrā līmenī, lai nodrošinātu privātuma un personas datu aizsardzības optimālu līmeni un nepieļautu jebkāda veida personas datu nesankcionētu izsekošanu un personas profilēšanu, arī attiecībā uz iepirkšanās prioritātēm, veselības stāvokli, slimības vēsturēm utt. Privātuma aizsardzība jāapsver arī saistībā ar to, kā dati no dažādām datnēm var automātiski apvienoties, izveidojot indivīdu personiskos profilus;

59.

norāda, ka tādu datu atklāšana, kuros ietilpst personas dati, arī izmantošanai izpētē un izstrādē (piem., medicīnas pētījumos), ir pieļaujama tikai tad, ja tiek dzēsti dati, pēc kuriem iespējama personas identifikācija un ja ir noteikti pasākumi, lai nepieļautu datu apvienošanu šādā veidā. Iestādes, kuru pārvaldībā ir pamatdati, būtu jāmudina nodrošināt minēto datu anonimitāti. Anonīmus datus arī var izmantot pakalpojumu attīstīšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā ar nosacījumu, ka nepastāv risks, ka, apvienojot šādus datus ar citiem datiem, varētu iegūt pietiekamas norādes par aizsargājamiem personas datiem. Nosakot maksu, jāļauj ņemt vērā datu anonimitātes nodrošināšanas izmaksas;

60.

norāda, ka svarīgs aspekts informācijas atkalizmantošanā ir metadati un ka to publicēšana standartizētā formātā ievērojami pastiprinātu informācijas pārrobežu apmaiņu. Komisijai vajadzētu izstrādāt ieteikumu attiecībā uz standartizētu metadatu modeli un to balstīt uz jau pastāvošajiem standartiem, piemēram, INSPIRE direktīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz metadatiem;

61.

vērš uzmanību uz to, ka regulas priekšlikumā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu ietekmēt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iestāžu pamatuzdevumu īstenošanu

62.

uzskata, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai visos līmeņos tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Nedrīkst pieļaut tādu datu izmantošanu, kas jebkādā veidā apdraudētu sabiedrības intereses;

63.

uzskata, ka priekšlikumā direktīvai ierosinātie pasākumi to pašreizējā formulējumā nerada šaubas par to atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Lai izvairītos no minēto principu iespējamas pārkāpšanas, sistemātiski būtu jāapspriežas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, plānojot, īstenojot un pārvaldot pasākumus, kas paredzēti PSI atkalizmantošanas stimulēšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darba vietas;

64.

uzskata, ka ir īpaši svarīgi Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām saskaņoti piemērot subsidiaritātes principu, kas paredz dažādu pārvaldes līmeņu kopīgu atbildību un balstās uz visām demokrātiskās leģitimitātes izpausmēm un dažādu iesaistīto dalībnieku pārstāvību, kā norādīts RK Baltajā grāmatā par daudzlīmeņu pārvaldību (15);

65.

atzīmē, ka priekšlikuma nolūks grozīt direktīvu nenozīmē pieņemt lēmumu par to, kādiem dokumentiem dalībvalstīs vajadzētu būtu publiskiem. Tiesību akti, ar ko nosaka informācijas pieejamību sabiedrībai, joprojām būs dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Pārskatītie noteikumi attiektos uz dokumentu atkalizmantošanu gadījumos, kad tie ir vispārpieejami, tostarp saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par piekļuvi. Šai sakarā tomēr nepieciešama jēdziena “vispārpieejami publiski dokumenti” definīcija, un būtu jānosaka, ka par tādiem dēvējami vienīgi tādi dokumenti, attiecībā uz kuriem valsts tiesību aktos paredzētas piekļuves tiesības;

66.

uzskata, ka ir svarīgi, lai sabiedrības locekļiem un uzņēmējiem būtu pieejama skaidra kārtība, kādā iesniegt sūdzības un apelācijas par informācijas atkalizmantošanas pārkāpumiem;

67.

atzīmē, ka publiskās informācijas pieejamības uzlabošanai un brīvas piekļuves nodrošināšanai atkalizmantošanas mērķiem vajadzētu būt labi izplānotai, pamatojoties uz izpētes datiem, jau gūto pieredzi un labāko praksi;

68.

norāda, ka pārāk lielu daļu no līdz šim tiešsaistē nodrošinātajiem pārvaldes pakalpojumiem aizņēmusi papīra formāta birokrātisko dokumentu pārveide pieejamībai tiešsaistē. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jārāda piemērs, ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzņemoties vadību Eiropas un valstu līmeņa centienos panākt lielākas pārmaiņas pārvaldes procedūrās un struktūrā, izmantojot IKT, tostarp atklātos datus, lai uzlabotu valsts iestāžu darba nozīmību, kvalitāti, produktivitāti un efektivitāti un samazinātu birokrātijas apjomu, ar ko jāsaskaras plašai sabiedrībai un uzņēmumiem;

69.

uzskata, ka Komisijai vajadzētu popularizēt atklātos publiskos datus, izmantojot tehniskas instrukcijas un ieteikumus, publicējot kopēju datu katalogu un ieviešot kopēju atklāto datu licenci;