52012AR0034

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52012AR0034 - EN

Document 52012AR0034

Help

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)”

OV C 391, 18.12.2012, p. 84–109 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

18.12.2012

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/84

Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)”

2012/C 391/10

REĢIONU KOMITEJA

—	atbalsta jauna fonda, EJZF, izveidi KZP īstenošanai un uzskata, ka ir svarīgi saglabāt budžetu, kas nepieciešams saistībā ar KZP noteiktajām izmaiņām;

—	atzinīgi vērtē vienkāršošanu, jaunajā EJZF apkopojot lielāko daļu KZP un integrētās jūrlietu politikas (IJP) finanšu instrumentu, kas bija sadalīti vairākos fondos;

—	aicina virzīt EJZF mērķus uz zvejniecību, nevis, kā tas vairākkārt apliecinājies, prioritāri uz tās aizstāšanu ar cita veida darbību, un uzskata, ka ir svarīgi palielināt zvejnieka profesijas pievilcīgumu;

—	pauž bažas par to, ka ir samazināts budžets datu vākšanai, kaut gan tam būtu vajadzīgi papildu līdzekļi. Pilnīgu un pārvaldības nolūkā apstrādātu datu pieejamībai vajadzētu būt gan KZP priekšnosacījumam, gan EJZF budžeta prioritātei;

—	nosoda flotes pielāgošanas pasākumu pārtraukšanu laikā, kad KZP jauno mērķu, īpaši pakāpeniska MIIA sasniegšanai būs nepieciešama kuģu izņemšana no flotes vai pagaidu darbības pārtraukšanas finansēšana;

—	uzskata: ja piemēros izmetumu pakāpenisku samazināšanu, būs jāpielāgo un jāmodernizē kuģi un jāveic attiecīgi ieguldījumi ostās;

—	pauž neizpratni par finansējuma trūkumu paredzēto daudzgadu plānu izstrādei;

—	prasa stingri atbalstīt tehnoloģisko inovāciju un ieguldījumus, kas paredzēti zvejas rīku selektivitātes uzlabošanai;

—	uzskata, ka pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai nav atbilstošs risinājums.

Ziņotājs

Pierre MAILLE kgs (FR/PSE), Finistēras departamenta padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu (ES) Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku],

COM(2011) 804 final

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.	pauž gandarījumu par Komisijas apņemšanos turpināt īstenot kopēju zivsaimniecības politiku (KZP), jo zivsaimniecība ir svarīga nozare daudzos Eiropas Savienības reģionos;

2.	atbalsta jauna fonda, EJZF, izveidi KZP īstenošanai un uzskata, ka ir svarīgi saglabāt budžetu, kas nepieciešams saistībā ar KZP noteiktajām izmaiņām;

3.	uzskata, ka KZP prioritātei jābūt panākt ilgtspējīgus apstākļus zivsaimniecībai, izmantojot ekosistēmas pieeju un sasniedzot maksimālo ilgspējīgas ieguves apjomu (MIIA), kā arī nodrošināt piegādes patērētājiem Eiropā, tiecoties panākt pašnodrošinājumu ar pārtiku;

4.	atzinīgi vērtē vienkāršošanu, jaunajā EJZF apkopojot lielāko daļu KZP un integrētās jūrlietu politikas (IJP) finanšu instrumentu, kas bija sadalīti vairākos fondos;

5.	atbalsta IJP iekļaušanu EJZF, jo attiecīgo saimniecisko darbību, vides aizsardzību, zināšanu apgūšanu un datu vākšanu, pārraudzību un kontroli raksturo savstarpēja atkarība;

6.	tomēr vēlas, lai IJP tiešās pārvaldības nosacījumi būtu labāk definēti, precīzāk nosakot maksājumu mērķus un struktūras, kas saņem atbalstu;

7.	atzīst, ka kohēzijas fondiem (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds, ELFLA, EJZF) ir vajadzīgi kopīgi noteikumi minēto fondu dalītai, vienkāršotai un saskaņotai pārvaldībai;

8.	prasa, lai Eiropas Savienībai būtu budžets, kura apjoms nodrošina kohēzijas politikas efektivitāti un atbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem;

9.	ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstīm un reģioniem būs iespēja ERAF, Kohēzijas fondu, ESF un EJZF izmantot pasākumiem zivsaimniecības un no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju attīstības atbalstam;

10.

prasa, lai saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principiem un, ievērojot pilnvaru sadali valstī, vietējās un reģionālās pašvaldības katrā dalībvalstī tiktu pilnībā iesaistītas dažādu stratēģisko dokumentu, to skaitā integrētas jūrlietu politikas dokumentu, izstrādē, apspriešanā, īstenošanā un pārskatīšanā;

11.	noraida priekšlikumus kohēzijas politiku saistīt ar atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam: makroekonomiskajiem nosacījumiem ir citi mērķi nekā kohēzijas politikai;

12.	piekrīt ex ante nosacījumu principam, kas, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, ļauj paredzēt priekšnosacījumus KZP mērķu sasniegšanai;

13.	vēlas, lai tiktu izvērtēts, kādas būs sekas mainītajiem kritērijiem resursu sadalei dalībvalstīm, jo tie atšķiras no EZF izmantotajiem;

14.	atgādina, ka atzinumā par KZP Komiteja noraidīja pienākumu katrai dalībvalstij noteikt nododamās zvejas koncesijas (NZK) un ieteica pakāpeniski samazināt izmetumus;

15.	atbalsta to, ka liela nozīme piešķirta zināšanu papildināšanai un datu vākšanai, un uzsver zvejnieku un zinātnieku sadarbības nozīmi. Pilnīgu un pārvaldības nolūkā apstrādātu datu pieejamībai vajadzētu būt gan KZP priekšnosacījumam, gan EJZF budžeta prioritātei;

16.

asi noraida flotes pielāgošanas pasākumu pārtraukšanu laikā, kad KZP jauno mērķu, īpaši pakāpeniska MIIA sasniegšanai būs nepieciešama kuģu izņemšana no flotes vai pagaidu darbības pārtraukšanas finansēšana. Vēlas, lai tie būtu iespējami vismaz attiecībā uz dažām zivsaimniecībām, paredzot stingrus pārraudzības pasākumus, īpaši zvejas tiesības, un, iespējams, pakāpenisku atbalsta samazināšanu atkarībā no krājumu stāvokļa;

17.	uzskata, ka ir svarīgi palielināt zvejnieka amata pievilcību, uzlabojot darba, veselības un drošības apstākļus uz kuģiem un finansējot vajadzīgos ieguldījumus, tos neierobežojot ar vienu atbalsta pasākumu katram kuģim;

18.	pieņem zināšanai, ka nododamu zvejas koncesiju (NZK) ieviešana nav obligāta, un uzskata, ka EJZF to izveide jāatbalsta, finansējot padomdevējas darbības, pieredzes apmaiņu, pārejas pasākumus;

19.	pauž neizpratni par finansējuma trūkumu paredzēto daudzgadu plānu izstrādei, kaut gan tie ir svarīgs instruments, kas ar KZP pamatregulu izveidots resursu un jūras vides labai pārvaldībai;

20.	atbalsta izmetumu un nevēlamas nozvejas samazināšanu un prasa izteikti atbalstīt tehnoloģisko inovāciju un ieguldījumus, kas ļauj uzlabot zvejas rīku selektivitāti;

21.

uzskata, ka tehnoloģijas attīstība var ļaut vienam un tam pašam kuģim palīdzēt vairākkārt, lai tas uzlabotu selektivitāti, samazinātu ietekmi uz jūras vidi un nodrošinātu augstu drošības līmeni jūrniekiem, taču attiecīgās iekārtas nedrīkst būt liekas un tām jāsekmē progresīva virzība, nepalielinot zvejas piepūli;

22.

atzinīgi vērtē atbalstu zvejniekiem, kas piedalās bioloģiskās daudzveidības un jūras ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā. Ar minēto atbalstu jāpanāk, ka zvejnieki, īpaši “Natura 2000” teritorijās un aizsargātās jūras zonās, var īstenot tādus zvejas pārvaldības papildu pasākumus kā pagaidu zvejas pārtraukšana, licenču ieviešana u.c. Tā kā jūras vides aizsardzība nav vienīgi zvejnieku pienākums, EJZF nav jāizmanto, lai tieši finansētu šādu zonu pārvaldību vai to vides uzraudzību;

23.

uzskata, ka zivsaimniecībai jāsniedz ieguldījums arī cīņā ar klimata sasilšanu un piesārņojumu. EJZF jāspēj atbalstīt uz lielāku energoefektivitāti un mazāku CO2 emisiju virzītu pētniecību un inovāciju, īpaši tāpēc, ka nozares konkurētspēja ir samazinājusies degvielas cenu dēļ. Tāpēc jāspēj palīdzēt nomainīt kuģu dzinējus un gādāt par to, lai zivsaimniecībā var izmantot tehnoloģisko progresu šajā jomā;

24.	uzskata: ja piemēros izmetumu pakāpenisku samazināšanu, būs jāpielāgo un jāmodernizē kuģi un jāveic attiecīgi ieguldījumi ostās;

25.	aicina inovācijas pasākumus orientēt uz to, lai precīzi noteiktu dažādus izmetumu veidus, lai tos samazinātu un pienācīgi izmantotu;

26.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt no zivsaimniecības atkarīgo teritoriju vietējo attīstību. Komiteja prasa, lai EJZF mērķi būtu virzīti uz zvejniecību, nevis, kā tas vairākkārt apliecinājies, prioritāri uz tās aizstāšanu ar cita veida darbību. Ar EJZF būtu jāatbalsta līdzsvarotāka pieeja, nenodalot dažādošanu un tiešo un netiešo darba vietu saglabāšanu un neaizmirstot par nepieciešamo paaudžu maiņu. Regulā īpaši jāparedz atbalsts jauniešiem zvejas darbības uzsākšanai, kā tas paredzēts akvakultūras nozarē; turklāt plānotā nododamo zvejas koncesiju ieviešana piekļuvi profesijai var apgrūtināt vēl vairāk;

27.

uzskata, ka attīstību vietējā līmenī var panākt tikai tad, ja ir iesaistīti un ciešā partnerībā darbojas vietējie dalībnieki, vietējie vēlētie pārstāvji un pašvaldības, arodorganizācijas, zvejnieku apvienības utt. Tādu partnerību izveidi var sekmēt vietējo zivsaimniecības rīcības grupu (VZRG) darbība vai zvejniecības jautājumu iekļaušana to vietējo rīcības grupu darbā, kuras izveidotas saistībā ar ELFLA pasākumiem. VZRG vadībā jābalstās uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām, tāpat kā reģioniem, jābūt lielai nozīmei vietējās attīstības stratēģijas mērķu noteikšanā, tās īstenošanā, kā arī finansējuma pārvaldībā;

28.

prasa vairāk atbalstīt zivju tirdzniecības un pārstādes uzņēmumus, lai veicinātu produktu vērtības palielināšanu un stiprinātu pakārtoto nozaru struktūru: jāsekmē un jāatbalsta tehnoloģiski jauninājumi un lielāks ražīgums, turklāt šādu atbalstu katram uzņēmumam varētu sniegt vairāk nekā tikai vienu reizi;

29.	iesaka darīt vairāk, lai ieviestu Eiropas jūras produktu sertifikāciju: patērētājam jāspēj atpazīt Eiropas zvejniecības produktus un jāzina par centieniem aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ievērot KZP noteiktos sanitārās kvalitātes standartus;

30.	uzskata, ka TKO pasākumiem jāpalīdz īstenot KZP mērķus. Tāpēc Komiteja prasa ieviest tirgus instrumentus, kas ļauj mazināt pārejas uz MIIA ietekmi un Eiropas zvejniecības produktiem saglabāt vietējos noieta tirgus;

31.	uzskata, ka pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai nav atbilstošs risinājums, jo profesionālajā zvejā gan ražošanu, gan tirdzniecību raksturo ievērojams stabilitātes trūkums;

32.	atzinīgi vērtē nozīmīgo atbalstu akvakultūras nozarei un daudzos tai veltītos pasākumus: atbalstu jauniem akvakultūras audzētājiem, inovāciju, ieguldījumus, pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumus, apdrošināšanu u.c.;

33.	prasa stingri uzraudzīt vides prasību ievērošanu, akvakultūras produkcijas ražošanai nepieciešamo resursu pārzināšanu un ietekmes uz vidi novērtēšanu;

34.	uzskata, ka akvakultūras nozarei arī turpmāk jābūt nepārprotamai zivju proteīnu ražotājai, un nedrīkst rasties stāvoklis, kad audzēto zivju barošanai derīgo sugu krājumus pārzvejo, izjaucot pārtikas ķēdes līdzsvaru un apdraudot bioloģisko daudzveidību;

35.	atbalsta iespēju sekmēt aļģu ražošanu gan pārtikas, gan citām vajadzībām;

36.	uzskata, ka attālākie reģioni neapšaubāmi ir grūtākā stāvoklī nekā pārējās Eiropas teritorijas. Tas nozīmē, ka atbalsts nepieciešams ne tikai produktu noietam, bet arī tam, lai segtu papildizdevumus, kas rodas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē minētajās teritorijās;

37.	tāpat prasa, lai EJZF patiešām tiktu ņemta vērā zivsaimniecības attīstības nepieciešamība attālākajos reģionos un tiktu atļauts atbalsts flotes atjaunošanai;

38.	uzskata, ka atbalsta pasākumiem zivju pievilināšanas ierīču uzstādīšanai ir liela nozīme, lai attālākajos reģionos varētu attīstīties ilgtspējīga piekrastes zveja;

39.	ierosina izveidot reģionālo konsultatīvo padomi attālākajiem reģioniem, līdzīgu tai, kāda darbojas kontinentālajā Eiropā;

40.	vērš uzmanību uz to, ka vajadzīga efektīvāka kontrole, lai nodrošinātu, ka visi ievēro KZP mērķus. Lai kontrole būtu uzticama, attiecīgi jāpielāgo tai atvēlētais budžets, kā arī jāmeklē jaunas, efektīvākas kontroles metodes;

41.

pauž bažas par to, ka ir samazināts budžets datu vākšanai, kaut gan tam būtu vajadzīgi papildu līdzekļi, proti, lai sasniegtu MIIA visiem krājumiem, ir jāapkopo papildu dati, jo ir vēl daudz zivju krājumu, kas nav pietiekami apzināti. Iesaka EJZF atbalstu šajā jomā palielināt līdz 80 % no attiecināmajiem izdevumiem;

42.	uzskata, ka ir pārliecinoši un plaši jāatbalsta reģionālās konsultatīvās padomes, īpaši tāpēc, ka tās ir tādu zinātnisku pētījumu un pārvaldības pasākumu rosinātājas, kas pielāgoti dažādiem zivsaimniecības uzdevumiem, lai pilnībā varētu īstenot reģionalizācijas mērķus;

43.	uzskata, ka ir ļoti svarīgi Eiropas iedzīvotājus un patērētājus informēt par Eiropas Savienības politikas pasākumiem un par fondu izmantošanu. Komiteja atbalsta centienus nodrošināt pārredzamību, tīmekļa vietnē darot pieejamu informāciju par rezultātiem, sāktajiem pasākumiem un EJZF saņēmējiem;

44.	uzskata, ka ir svarīgi iespējamos saņēmējus informēt par EJZF jaunajiem mehānismiem, lai nodrošinātu fonda labu izmantošanu;

45.	uzskata, ka Komisijai deleģēto aktu izmantošana ir lieka, un iesaka paredzēt piemērošanas regulu, kurā ietverta lielākā daļa vai pat visi īstenošanas noteikumi;

46.

vērš uzmanību uz grūtībām, kas saistītas ar dažādu lēmumu, kuri ietekmē EJZF, pieņemšanas grafiku:

a)	debates par Komisijas priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam vēl nav beigušās. Ir svarīgi, lai tiktu saglabāts EJZF piešķirtā budžeta līmenis,

b)	KZP jaunās pamatnostādnes vēl nav galīgi pieņemtas, un vairāki jautājumi tiek apspriesti (MIIA sasniegšana, izmetumu aizliegums, pienākums izveidot nododamās zvejas koncesijas, liegums atbalstīt plānus kuģu izņemšanai no flotes vai darbības pagaidu pārtraukšanu u.c.);

47.	tāpēc uzskata, ka pašreizējā EJZF regulas projektā pirms tā pieņemšanas vēl nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas.

II. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai ne vēlāk kā 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

(9)

Īpaši svarīgi ir labāk integrēt vides apsvērumus KZP, kurai būtu jāpalīdz izpildīt Savienības vides politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus. KZP mērķis ir izmantot dzīvos jūras bioloģiskos resursus tā, lai atjaunotu un uzturētu zivju krājumus tādā apjomā, lai 2015. gadā panāktu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Īstenojot KZP, zvejniecību pārvaldībā tiek ieviesta piesardzības pieeja un ekosistēmas pieeja. Attiecīgi EJZF būtu jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

Pamatojums

KZP pamatregulā paredzēts, ka maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms, ja iespējams, jāpanāk 2015. gadā. Šai niansei jābūt minētai šajā apsvērumā.

2. grozījums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(37)	Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts spēju veidošanai un labākās prakses piemēru apmaiņai.

(37)	Saistībā ar nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanu, kas paredzēta [Regulas par KZP] 27. pantā, un vēlmi palīdzēt dalībvalstīm šo jauno sistēmu ieviešanā, EJZF būtu jāpiešķir atbalsts un labākās prakses piemēru apmaiņai.

Pamatojums

Nododamām zvejas koncesijām jābūt fakultatīvām, par to ieviešanu brīvi lemjot dalībvalstīm.

3. grozījums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(38)

Nododamu zvejas koncesiju sistēmu ieviešanai būtu jāpalielina nozares konkurētspēja. Tāpēc varētu rasties vajadzība pēc jaunām profesionālām iespējām citās jomās ārpus zvejniecības. Tādēļ EJZF būtu jāatbalsta dažādošana un darbvietu radīšana zvejniecības kopienās, jo īpaši atbalstot uzņēmējdarbības sākšanu un mazapjoma piekrastes zvejas kuģu nodošanu izmantošanai jūrlietu darbībām citās jomās ārpus zvejniecības. Pēdējā minētā darbība šķiet piemērota, jo nododamu zvejas koncesiju sistēmas uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem neattiecas.

(38)

Pamatojums

Nododamām zvejas koncesijām jābūt fakultatīvām, par to ieviešanu brīvi lemjot dalībvalstīm.

Atbalsts gados jauniem zvejniekiem darbības uzsākšanai ir jāsniedz, lai nodrošinātu, ka nozarē ienāk jauna paaudze, un sekmētu jaunu un labāk apmācītu jūrnieku, kuri apzinās resursu labas pārvaldības nozīmi, vēlmi strādāt zvejniecībā.

4. grozījums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(39)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai, ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.

(39)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu. Ir konstatēts, ka pārmērīga kapacitāte ir galvenais pārzvejas veicinātājs. Tāpēc ir svarīgi Savienības zvejas floti pielāgot pieejamajiem resursiem. Pārmērīgas kapacitātes likvidēšana ar publisko atbalstu, piemēram, zvejas darbību pagaidu pārtraukšana vai izbeigšana un kuģu nodošana sadalīšanai . Tāpēc EJZF atbalstīs nododamu zvejas koncesiju sistēmu veidošanu un pārvaldību ar mērķi samazināt pārmērīgu kapacitāti un uzlabot attiecīgo operatoru ekonomiskos rādītājus un rentabilitāti.

Pamatojums

Nevajadzētu atteikties no zvejas piepūles pielāgošanas plāniem, kas ļauj saņemt atbalstu kuģu izņemšanai no flotes. Atbalsts kuģu izņemšana no flotes ļauj samazināt zvejas kapacitāti grūtos apstākļos (resursu samazināšanās utt.) un tādējādi novērst darbības pārnešanu uz dzīvotspējīgām zivsaimniecībām. Tāds atbalsts jāsniedz arī turpmāk, nodrošinot, ka tiek pievērsta uzmanība zvejas piepūles samazināšanas faktiskajiem apstākļiem, par atbalsta saņemšanas nosacījumu izvirzot zvejas tiesību atsaukšanu.

5. grozījums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(41)	Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem;

(41)	Ir svarīgi EJZF integrēt vides apsvērumus un atbalstīt KZP paredzēto saglabāšanas pasākumu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā apstākļu dažādību Savienības ūdeņos. Šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt reģionālu pieeju saglabāšanas pasākumiem;

Pamatojums

Svarīgi ir pastiprināt upju un ezeru ekoloģisko koridoru nozīmi, citastarp novēršot šķēršļus uz upēm, lai migrējošo zivju sugas varētu pabeigt savu dzīves ciklu.

6. grozījums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(62)

Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu. Uzglabāšanas atbalsts un atbalsts ražošanas un tirdzniecības plāniem būtu pakāpeniski jāpārtrauc, jo šis konkrētais atbalsta veids ir zaudējis savu nozīmību, ņemot vērā to, kā veidojas šā produktu veida Savienības tirgus struktūra un pieaug spēcīgu ražotāju organizāciju nozīme.

(62)	Būtu jāpiešķir prioritāte ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, piešķirot tām atbalstu.

Pamatojums

Pakāpeniska atbalsta samazināšana uzglabāšanai neliekas atbilstošs risinājums, jo saskaņā ar KZP pamatregulas 15. panta prasībām kuģiem pakāpeniski būs jāizkrauj ostā visa nozveja, arī izmetumi. Šķiet, ka ir lietderīgi paredzēt atbalstu uzglabāšanai, lai organizācijas varētu pārvaldīt izkrautos daudzumus pirms to realizācijas.

7. grozījums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. pants

Definīcijas

3. pants

Definīcijas

1. Neskarot 2. punktu, šajā regulā piemēro definīcijas, kas minētas [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 5. pantā, [Regulas par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 5. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. pantā un [Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus] 2. pantā.

2. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)	“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāta informācijas apmaiņai starp lietotājiem no dažādām nozarēm, lai uzlabotu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

(1)	“vienota informācijas apmaiņas vide” (CISE) ir sistēmu tīkls ar decentralizētu struktūru, kas izstrādāta informācijas apmaiņai starp lietotājiem no dažādām nozarēm, lai uzlabotu izpratni par stāvokli saistībā ar jūrā veiktām darbībām;

(2)	“starpnozaru darbības” ir iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai nozaru politikas virzieni, kā norādīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kuras nevar veikt, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajā politikas jomā;

(2)	“starpnozaru darbības” ir iniciatīvas, no kurām savstarpēju labumu gūst dažādas nozares un/vai nozaru politikas virzieni, kā norādīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, un kuras nevar veikt, izmantojot tikai tos pasākumus, kas iekļauti attiecīgajā politikas jomā;

(3)	“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 24. un 63. pantā;

(3)	“elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēma” (ERS) ir datu elektroniskas reģistrēšanas un ziņošanas sistēma, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15., 24. un 63. pantā;

(4)	“Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas resursu;

(4)	“Eiropas Jūras novērojumu un datu tīkls” ir tīkls, kas apvieno valstu jūras novērojumu un datu programmas, izveidojot kopīgu un pieejamu Eiropas resursu;

(5)	“zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(5)	“zivsaimniecības reģions” ir apgabals, kurā ir jūras vai ezera krasts, dīķi vai upes estuārs un ievērojams zvejniecībā vai akvakultūrā nodarbināto īpatsvars, un kuru par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(6)	“zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(6)	“zvejnieks” ir ikviena persona, kura uz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa nodarbojas ar profesionālo zveju, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts, vai kura bez kuģa ir iesaistījusies jūras organismu profesionālā ieguvē, ko par tādu atzinusi attiecīgā dalībvalsts;

(7)

“integrēta jūrlietu politika” (IJP) ir Savienības politika, kuras mērķis ir sekmēt koordinētu un saskanīgu lēmumu pieņemšanu, lai panāktu pēc iespējas ilgtspējīgāku attīstību, ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju dalībvalstīs un, konkrēti, Savienības piekrastes, salu un tālākajos reģionos, kā arī jūrlietu nozarēs, īstenojot saskanīgu politiku ar jūrlietām saistītās jomās un attiecīgu starptautisko sadarbību;

(7)

(8)	“integrēta jūras uzraudzība” ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu ar starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

(8)	“integrēta jūras uzraudzība” ir ES iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas jūru uzraudzības darbību efektivitāti un lietderīgumu ar starpnozaru un pārrobežu informācijas apmaiņu un sadarbību;

(9)	“pārkāpums” ir pārkāpums saskaņā ar definīciju Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

(9)	“pārkāpums” ir pārkāpums saskaņā ar definīciju Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā;

(10)	“zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

(10)	“zveja iekšējos ūdeņos” ir zveja, ko komerciālos nolūkos veic ar kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos, vai citām ierīcēm, ko izmanto zemledus zvejai;

(11)	“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā;

(11)	“integrēta piekrastes zonas pārvaldība” ir stratēģijas un pasākumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija Ieteikumā 2002/413/EK par integrētās piekrastes zonas pārvaldības īstenošanu Eiropā;

(12)	“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

(12)	“integrēta jūrlietu pārvaldība” ir visu to ES nozaru politikas koordinēta pārvaldība, kas skar okeānus, jūras un piekrastes reģionus;

(13)	“jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

(13)	“jūras vides reģioni” ir Padomes Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

(14)	“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā publiskā sektora iestādes analizē un sadala cilvēka darbību telpā un laikā jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(14)	“jūras telpiskā plānošana” ir process, kurā publiskā sektora iestādes analizē un sadala cilvēka darbību telpā un laikā jūras teritorijās, lai sasniegtu ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus;

(15)	“pasākums” ir darbību kopums;

(15)	“pasākums” ir darbību kopums;

(16)

“publiskie izdevumi” ir jebkurš ieguldījums darbību finansēšanā no dalībvalsts budžeta vai no reģionālo vai vietējo iestāžu budžeta, vai no Eiropas Savienības budžeta un visi līdzīgie izdevumi. Jebkuru ieguldījumu darbību finansēšanā, ko piešķir no publisko tiesību subjektu budžeta vai no vienas vai vairāku reģionālo vai vietējo iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžeta, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. marta 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, uzskata par publiskā sektora ieguldījumu;

(16)

(17)

“jūras baseina stratēģija” ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz noteiktu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Eiropas iestādes, dalībvalstis, to reģioni un, attiecīgā gadījumā, trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfisko, klimatisko, ekonomisko un politisko specifiku;

(17)

(18)	“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti 3. tabulā I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Savienības zvejas kuģu reģistru;

(18)	“mazapjoma piekrastes zveja” ir zveja, ko veic zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri neizmanto velkamus zvejas rīkus, kas uzskaitīti 3. tabulā I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulā (EK) Nr. 26/2004 par Savienības zvejas kuģu reģistru;

(19)	“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā.

(19)	“kuģi, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos,” ir kuģi, kas nodarbojas ar komerciālo zveju iekšējos ūdeņos un nav iekļauti Savienības zvejas flotes reģistrā

8. grozījums

6. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4) Ilgtspējīgas un resursefektīvas zvejniecības veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:

(a)	zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;

(a)	zvejniecību ietekmes uz jūras vidi mazināšana;

(b)	jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, arī to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzība un atjaunošana.

(b)	jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, arī to nodrošināto pakalpojumu, aizsardzība un atjaunošana.

Pamatojums

Dažos gadījumos, kad zivju krājumi ir pārmērīgi izsīkuši, nepieciešams veikt zivju audzēšanas darbības.

9. grozījums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF atbalstu, ir:

a)	darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

a)	darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

b)	jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana;

c)	zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

d)	izpētes zveja;

)	izpētes zveja;

e)	uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

)	uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)	tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

)	tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

Pamatojums

Jāsniedz atbalsts kuģu būvei tālākajos reģionos, jo tiem jāuzlabo savi darba rīki, lai kuģi labāk atbilstu resursu pārvaldības prasībām un sanitārajām prasībām attiecībā uz produktiem.

Kuģu izņemšana no flotes, izmantojot atbalstu, ļauj samazināt zvejas kapacitāti grūtos apstākļos (resursu samazināšanās utt.) un tādējādi novērst darbības pārnešanu uz dzīvotspējīgām zivsaimniecībām. Tāds atbalsts jāsniedz arī turpmāk, nodrošinot, ka, labāk pārvaldot zvejas tiesības, tiek pievērsta uzmanība zvejas piepūles samazināšanas faktiskajiem apstākļiem.

Zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas finansēšana ļauj kompensēt piespiedu darbības pārtraukšanu piesārņojuma dēļ vai saistībā ar nolemto dažu sugu bioloģiskās atjaunošanās periodu (kā tas bija anšovu gadījumā). Ja nebūs finansējuma, var paredzēt, ka attiecīgie kuģi sāks zvejot citas zivju sugas un ietekmēs to krājumus.

10. grozījums

15. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Līdzekļi, kas 2014.–2020. gada periodā ir pieejami EJZF saistībām dalītā pārvaldībā, ir EUR 5 520 000 000 faktiskajās cenās saskaņā ar II pielikumā norādīto sadalījumu pa gadiem.

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II un III nodaļu.

2. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 4 535 000 000 piešķir zvejniecības, akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai saskaņā ar V sadaļas I, II III nodaļu.

3. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 477 000 000 piešķir 78. pantā minētajiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem.

4. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 358 000 000 piešķir 79. pantā minētajiem datu vākšanas pasākumiem.

5. Līdzekļi, kas saskaņā ar V sadaļas V nodaļu piešķirti tālākajiem reģioniem paredzētām kompensācijām, gadā nepārsniedz:

—	EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,

—	EUR 4 300 000 Azoru salām un Madeirai,

—	EUR 5 800 000 Kanāriju salām,

—	EUR 5 800 000 Kanāriju salām,

—	EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai.

—	EUR 4 900 000 Francijas Gviānai un Reinjonai

—

6. No 1. punktā minētajiem līdzekļiem EUR 45 000 000 piešķir 72. pantā minētajam uzglabāšanas atbalstam 2014.–2018. gada periodā.

Pamatojums

Šajā pantā, domājams, kļūdas dēļ, nav minēts finansējums regulas V sadaļā paredzētajiem ar tirdzniecību un apstrādi saistītajiem pasākumiem. Saskaņā ar KZP pamatregulu, paredzot līdzekļus kompensācijām, jāņem vērā visi tālākie reģioni. Gvadelupai, Martinikai un Majotai jāparedz konkrēta summa.

11. grozījums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 2. un 4. punktā norādītās Savienības prioritātes.	Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt 6. panta 2. un 4. punktā norādītās Savienības prioritātes.

Pamatojums

Regulas 6. panta 1. punkts ir par lielāku nodarbinātību un teritoriālo kohēziju. Minētais mērķis noteikti būtu jāmin šajā nodaļā par zvejniecības ilgtspējīgu attīstību.

12. grozījums

31. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Lai veicinātu cilvēkkapitālu un sociālo dialogu, EJZF var atbalstīt:

(a)	mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

(a)	mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

(b)	tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;

(b)	tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;

(c)	sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

(c)	sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai, ja un ciktāl tas atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, kuri nav algoti darbinieki vai darījumu partneri, ja tie parasti un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem piedalās pašnodarbinātu zvejnieku darbībās vai veic palīgdarbus.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir arī pašnodarbinātu zvejnieku laulātajiem vai, ja un ciktāl tas atzīts attiecīgās valsts tiesību aktos, pašnodarbinātu zvejnieku dzīves partneriem, kuri nav algoti darbinieki vai darījumu partneri, , ja parasti un saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem piedalās pašnodarbinātu zvejnieku darbībās vai veic palīgdarbus.

13. grozījums

32. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu citās jomās ārpus zvejniecības, EJZF var atbalstīt:

1. Lai veicinātu dažādošanu un darbvietu radīšanu, EJZF var atbalstīt:

(a)	uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības;

(b)	mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.

)	uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības;

mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības

2. Atbalstu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var piešķirt zvejniekiem:

(a)	kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību;

(a)	kuri iesniedz uzņēmējdarbības plānu par savu jauno darbību attīstību;

(b)	kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

(b)	kuriem ir atbilstošas profesionālās prasmes, kas var būt apgūtas saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansētās darbībās.

3. Atbalstu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir mazapjoma piekrastes zvejniekiem, kuriem pieder Savienības zvejas kuģis, kas reģistrēts kā aktīvs kuģis un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veicis zvejas darbības jūrā. Ar zvejas kuģi saistīto zvejas licenci neatgriezeniski anulē.

4. Šā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā.

4. ā panta 1. punktā minētā atbalsta saņēmēji piecus gadus pēc pēdējā atbalsta maksājuma saņemšanas neiesaistās profesionālā zvejā.

5. Saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu attiecināmās izmaksas ir tikai izmaksas par kuģa pārbūvi, kas veikta, lai nodotu kuģi izmantošanai citiem mērķiem.

6. Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 50 000 katrai darbībai.

—

.. Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu piešķirtās finansiālās palīdzības summa nepārsniedz 50 % no budžeta, kas uzņēmējdarbības plānā paredzēts katrai darbībai, un nepārsniedz maksimālo summu EUR 50 000 katrai darbībai.

Pamatojums

Pārbūves finansēšana jāpapildina ar atbalstu izņemšanai no flotes, kuģi iznīcinot, kā paredzēts iepriekšējā fondā (EZF). Ja ar kuģi saistītās zvejas tiesības tiek faktiski atceltas, minētais līdzeklis ļauj samazināt vispārējo zvejas kapacitāti.

Tāpat šķiet nepieciešams atbalsts gados jauniem zvejniekiem darbības uzsākšanai, lai nodrošinātu, ka nozarē ienāk jauna paaudze, un sekmētu jaunu un labāk apmācītu jūrnieku, kuri apzinās resursu labas pārvaldības nozīmi, vēlmi strādāt zvejniecībā.

14. grozījums

33. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.	1. Lai uzlabotu zvejnieku darba apstākļus uz kuģa, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.
2. Atbalstu piešķir zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem.	2. Atbalstu piešķir zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem.
3. Ja darbība ir ieguldījums kuģī, atbalstu vienam un tam pašam zvejas kuģim nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. Ja darbība ir ieguldījums individuālajā aprīkojumā, atbalstu vienam un tam pašam saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.
4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punktu.	. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punktu.

Pamatojums

Nevajadzētu liegt atbalstu zvejniekiem no valstīm, kurās jau ir augstas veselības aizsardzības un drošības prasības. Lai nodrošinātu zvejnieku līdztiesību, par atsauci drīzāk jāpieņem Eiropas līmeņa standarts.

Turklāt, ja mērķis ir uzlabot jūrnieku drošības apstākļus, nav saprātīgi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi, atbalsta iespējas ierobežot.

15. grozījums

33.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojums

16. grozījums

35. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Lai nodrošinātu [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu efektīvu īstenošanu, EJZF var atbalstīt:

(a)	[Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un pilnveidošanu;

(a)	[Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzētu saglabāšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo tehnisko un administratīvo līdzekļu izstrādi un ;

(b)	ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

(b)	ieinteresēto personu līdzdalību [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 17. un 21. pantā paredzēto saglabāšanas pasākumu izstrādē un īstenošanā.

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir tikai publiskā sektora iestādēm.

Pamatojums

Daudzgadu plāni un citi pamatregulas 17. un 21. pantā paredzētie saglabāšanas pasākumi jāatbalsta arī to izstrādes posmā, sniedzot izteiktu atbalstu konsultatīvajām padomēm, kas ir svarīgs reģionalizācijas elements.

17. grozījums

36. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras vidi, veicinātu izmetumu izskaušanu un sekmētu pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu, kas ļautu atjaunot un uzturēt izmantoto sugu populācijas, kuras pārsniedz MSY nodrošināšanai vajadzīgo līmeni, EJZF var atbalstīt ieguldījumus aprīkojumā, kas:

(a)	uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

(a)	uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

(b)	samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas;

(b)	samazina nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem vai citas piezvejas;

(c)	ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni.

(c)	ierobežo zvejas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni

2 Atbalstu tam pašam Savienības zvejas kuģim un tā paša veida aprīkojumam nepiešķir vairāk nekā vienu reizi plānošanas periodā.

3. Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].

. Atbalstu piešķir tikai tad, ja zvejas rīkam vai citam aprīkojumam, kas minēts 1. punktā, ir pierādāmi labāka selektivitāte izmēra ziņā vai mazāka ietekme uz sugām, kas nav mērķsugas, nekā standarta zvejas rīkiem vai citam aprīkojumam, ko atļauts lietot ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktiem, kas pieņemti reģionalizācijas kontekstā, kā minēts [Regulā par KZP].

4. Atbalstu piešķir:

. Atbalstu piešķir:

(a)	Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

(a)	Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un divu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

(b)	zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

(b)	zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas datuma vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

(c)	attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

(c)	attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

Pamatojums

Lai sekmētu zvejniecības metožu attīstību ar mērķi pēc iespējas ātrāk panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MIID), ir jāveicina zvejas rīku un kuģu modernizācija, kā arī KZP pamatregulā paredzēto tehnisko pasākumu īstenošana. Turklāt, ja mērķis ir uzlabot zvejas metožu ilgtspēju, nav saprātīgi atbalsta iespējas ierobežot tikai ar vienu reizi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi.

18. grozījums

38. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.	2. Šajā pantā paredzētās darbības īsteno publisko tiesību subjekti, un tajās iesaista zvejniekus vai zvejnieku organizācijas, kuras atzinusi dalībvalsts, vai nevalstiskas organizācijas partnerībā ar zvejnieku organizācijām, vai ZVRG, kas definētas 62. pantā.

Pamatojums

KZP pamatregulas 52. un turpmākajos pantos paredzēts reģionālās konsultatīvās padomes vairāk iesaistīt pārvaldības pasākumos, tām pat sniedzot lielāku iespēju izvirzīt priekšlikumus. Tāpēc šīm padomēm jāļauj savā darbībā izmantot EJZF atbalstu.

19. grozījums

39. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
2. Atbalsts neattiecas uz galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņu vai modernizāciju. Atbalstu piešķir tikai zvejas kuģu īpašniekiem un attiecībā uz to pašu zvejas kuģi ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

Pamatojums

Ir jāatļauj finansēt dzinēja nomaiņu, jo ir pārsteidzoši, pat paradoksāli, dzinēju atjaunošanai liegt EJZF atbalstu. Jānorāda, ka dzinēji ir aprīkojuma galvenais elements, uz kuru varētu koncentrēt piesārņojošu emisiju vai degvielas patēriņa samazināšanas centienus.

20. grozījums

40. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
3. Atbalstu saskaņā ar šo pantu tam pašam zvejas kuģim vai tam pašam saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā.

Pamatojums

Lai sekmētu inovāciju un patiešām uzlabotu produktu kvalitāti, ir jāveicina kuģu pārveidošana ar mērķi vairāk saudzēt resursus un jūras vidi. Turklāt, ja mērķis ir uzlabot zvejas metožu ilgtspēju, nav saprātīgi atbalsta iespējas ierobežot tikai ar vienu reizi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi.

21. grozījums

41. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
4. Atbalsts neattiecas uz jaunu ostu, jaunu izkraušanas vietu vai jaunu izsoles namu būvniecību.

Pamatojums

Lai ņemtu vērā acīmredzamas un neizbēgamas pārmaiņas kuģu darba vietā, jābūt iespējai finansēt aprīkojumu atsevišķās vēl neaprīkotās vietās.

22. grozījums

42. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

42. pants

Zveja iekšējos ūdeņos

42. pants

Zveja iekšējos ūdeņos

1. Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus:

(a)	kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(a)	kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b)	aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(b)	aprīkojumā, kā norādīts 36. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(c)	kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās, kā norādīts 39. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(c)	kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās, kā norādīts 39. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

(d)	esošās ostās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

(d)	esošās ostās un izkraušanas vietās, kā norādīts 41. pantā, atbilstīgi minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2 Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām:

(a)	atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36. un 39. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

(a)	atsauces uz zvejas kuģiem 33., 36. un 39. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

(b)	atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.

(b)	atsauces uz jūras vidi 36. pantā uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis.

3. Lai atbalstītu dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos ekspluatētu kuģu nodošanu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības saskaņā ar šīs regulas 32. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. Šā panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām atsauces uz zvejas kuģiem 32. pantā uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos.

5. Lai aizsargātu un spēcinātu ūdens dzīvnieku un augu valsti, EJZF var atbalstīt iekšējos ūdeņos strādājošu zvejnieku līdzdalību Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, atjaunošanā un monitoringā, ja šīs teritorijas ir tieši saistītas ar zvejas darbībām, kā arī iekšējo ūdeņu sanāciju, arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot 38. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

6. Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos.

8 Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģi, kas saņem atbalstu saskaņā ar šo pantu, turpina darboties tikai iekšējos ūdeņos.

Pamatojums

Uzskatām, ka ir lietderīgi atcelt privātas zvejas tiesības (agrāk tiesības in rem), kas neļauj pārvaldes iestādei veikt ūdeņu pārvaldību un mazina zvejnieku ienākumus. Tāpat ir svarīgi pastiprināt upju un ezeru ekoloģisko koridoru nozīmi, citastarp novēršot šķēršļus uz upēm, lai migrējošo zivju sugas varētu īstenot pilnu dzīves ciklu.

23. grozījums

45. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Lai veicinātu inovāciju akvakultūrā, EJZF var atbalstīt darbības:

(a)	ar kurām akvakultūras saimniecībās ievieš jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina saimniecību ietekmi uz vidi vai veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā;

(a)	ar kurām akvakultūras saimniecībās ievieš jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina saimniecību ietekmi uz vidi vai veicina resursu ilgtspējīgāku izmantošanu akvakultūrā;

(b)	ar kurām izstrādā vai ievieš tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.

(b)	ar kurām izstrādā vai ievieš tirgū jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus, jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas.

2. Šajā pantā minētās darbības ir jāveic sadarbībā ar katras dalībvalsts tiesību aktos atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.

3. Atbalstu saņēmušo darbību rezultātiem dalībvalsts nodrošina piemērotu publicitāti saskaņā ar 143. pantu.

Pamatojums

Ir saimniecības, kurās nebūs iespējams izmantot jaunas zināšanas vai tehniskus līdzekļus konkrētās struktūras vai juridisku šķēršļu dēļ. Tādēļ ir jāsaglabā iespēja izveidot jaunu iekārtu gadījumos, kad var izmantot šos progresīvākos, inovatīvos līdzekļus.

Oficiālie akvakultūras centri sniedz informāciju par visu nozari. To nedrīkst novērtēt pārāk zemu, izskatot šo atbalstu saņemšanas iespējas.

24. grozījums

46. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
46. pants Ieguldījumi akvakultūrā aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām	46. pants Ieguldījumi akvakultūrā aiz piekrastes zonas akvakultūrā nepārtikas vajadzībām
1. Lai veicinātu akvakultūras veidus ar lielu izaugsmes potenciālu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus ar mērķi attīstīt akvakultūru aiz piekrastes zonas un akvakultūru nepārtikas vajadzībām.	1. Lai veicinātu akvakultūras veidus ar lielu izaugsmes potenciālu, EJZF var atbalstīt ieguldījumus ar mērķi attīstīt akvakultūru aiz piekrastes zonas akvakultūru nepārtikas vajadzībām.
2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus un attiecināmās izmaksas.	2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 150. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbību veidus un attiecināmās izmaksas.

Pamatojums

Izmaiņas virsraksta formulējumā, aizstājot “un” ar “vai” dod iespēju norādīt akvakultūras veidus ar lielu izaugsmes potenciālu piekrastes zonā.

25. grozījums

48. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
4. Atbalstu konsultāciju pakalpojumu izmantošanai akvakultūras saimniecības nesaņem vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā attiecībā uz katru pakalpojumu kategoriju, kas minēta 2. punkta a)–e) apakšpunktā.

Pamatojums

Ja mērķis ir panākt ilgtspējīgāku akvakultūras nozari, nav saprātīgi konsultācijas saņemšanas iespējas ierobežot tikai ar vienu reizi EJZF programmā, kuras ilgums ir 7 gadi.

26. grozījums

62. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas

1. EJZF vajadzībām vietējās rīcības grupas, kas minētas [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 28. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek sauktas par zivsaimniecības vietējām rīcības grupām (turpmāk “ZVRG”).

2. ZVRG ierosina integrētas vietējās attīstības stratēģiju, kas balstās vismaz uz 61. pantā norādītajiem elementiem, un ir atbildīga par tās īstenošanu.

3. ZVRG:

(a)	atspoguļo savas stratēģijas galveno mērķi un reģiona sociāli ekonomisko sastāvu, nodrošinot galveno ieinteresēto aprindu, tostarp privātā sektora, publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības, līdzsvarotu pārstāvību;

(a)	atspoguļo savas stratēģijas galveno mērķi un reģiona sociāli ekonomisko sastāvu, nodrošinot galveno ieinteresēto aprindu, tostarp privātā sektora, publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības, līdzsvarotu pārstāvību;

(b)	nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares plašu pārstāvību.

(b)	nodrošina zvejniecības un akvakultūras nozares plašu pārstāvību.

4. Ja vietējās attīstības stratēģiju atbalsta ne tikai EJZF, bet arī citi fondi, saskaņā ar 3. punktā minētajiem kritērijiem izveido īpašu atlases struktūru, kas darbojas ar EJZF atbalstītiem projektiem.

5. ZVRG uzdevumu minimums ir izklāstīts [Regulas (ES) Nr. […], ar ko paredz kopīgus noteikumus] 30. panta 3. punktā.

6. ZVRG var veikt arī papildu uzdevumus, ko tām deleģējusi vadošā iestāde un/vai maksājumu aģentūra.

7. Darbības programmā ir skaidri aprakstīti ZVRG, vadošās iestādes un maksājumu aģentūras pienākumi attiecībā uz visiem īstenošanas uzdevumiem, kas saistīti ar stratēģiju.

Pamatojums

Atsevišķos gadījumos ZVRG var būt citu lauku attīstības grupu papildinājums, tādējādi paplašinot to ģeogrāfisko darbības jomu. Tas dotu arī iespēju īstenot integrētākus projektus ar zemākām pārvaldības, kontroles un uzraudzības izmaksām.

27. grozījums

69. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. EJZF var atbalstīt [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu.	1. EJZF atbalst [Regulas (ES) Nr. […] par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 32. pantā minēto ražošanas un tirdzniecības plānu sagatavošanu un īstenošanu.

Pamatojums

Katra ražotāju organizācija sagatavo un iesniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm darbības programmu zvejas sezonai. Šajā punktā izteiktāk jāapliecina atbalsts šiem rīkiem, kas ļauj labāk pārvaldīt resursus, tātad pielāgot zvejas piepūli, lai apmierinātu patērētāju vajadzības.

28. grozījums

70. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. EJZF var atbalstīt kompensāciju atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, kuras uzglabā zvejas produktus, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II pielikumā, ja produktus uzglabā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 35. un 36. pantu:

(a)	uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

(a)	uzglabāšanas atbalsta summa nepārsniedz attiecīgo produktu stabilizēšanai un uzglabāšanai vajadzīgo darbību tehnisko un finansiālo izmaksu summu;

(b)	daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražošanas organizācija laidusi pārdošanā;

(b)	daudzumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz uzglabāšanas atbalstu, nepārsniedz 15 % no attiecīgo produktu daudzuma gadā, ko ražošanas organizācija laidusi pārdošanā;

(c)

finansiālā palīdzība gadā nepārsniedz turpmāk norādītās procentuālās daļas no ražotāju organizācijas biedru pirmajā pārdošanā pārdotās produkcijas gada vidējās vērtības 2009.–2011. gada periodā. Ja ražotāju organizācijas biedri 2009.–2011. gadā nav pārdevuši produkciju, ņem vērā šo biedru pārdotās produkcijas gada vidējo vērtību pirmajos trīs ražošanas gados:

(c)

—	1 % 2014. gadā,

—

—	0,8 % 2015. gadā,

—

—	0,6 % 2016. gadā,

—

—	0,4 % 2017. gadā,

—

—	0,2 % 2018. gadā.

—

2. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, pakāpeniski izbeidz līdz 2019. gadam.

Pamatojums

29. grozījums

71. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

71. pants

Tirdzniecības pasākumi

71. pants

Tirdzniecības pasākumi

1. EJZF var atbalstīt zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības pasākumus, kuru mērķis ir:

(a)	uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū:

(a)	uzlabot apstākļus, lai laistu tirgū:

i)	pārmērīgi sastopamas vai nepietiekami izmantotas sugas,

i)	pārmērīgi sastopamas vai nepietiekami izmantotas sugas,

ii)	nevēlamas nozvejas, kas izkrautas saskaņā ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 15. pantu un [Regulas (ES) Nr. par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] 8. panta b) punkta otro ievilkumu,

iii)	produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu;

produktus, kas iegūti, izmantojot metodes ar mazu ietekmi uz vidi, vai bioloģiskās akvakultūras produktus, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu;

(b)	uzlabot kvalitāti, veicinot:

(b)	uzlabot kvalitāti, veicinot:

i)	konkrēta produkta reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību,

i)	konkrēta produkta reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību,

ii)	sertificēšanu un veicināšanu, tostarp ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu,

ii)	sertificēšanu un veicināšanu, tostarp ilgtspējīgas zvejas un akvakultūras produktu un videi nekaitīgu apstrādes metožu sertificēšanu un veicināšanu,

iii)	zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma piekrastes zvejnieki;

iii)	zvejas produktu tiešo tirdzniecību, ko veic mazapjoma piekrastes zvejnieki;

(c)	veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti;

(c)	veicināt ražošanas un tirgu pārredzamību un veikt tirgus izpēti;

(d)	izstrādāt standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

(d)	izstrādāt standartlīgumus, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem;

(e)	izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu;

(e)	izveidot ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas, kas atzītas saskaņā ar Regulas [par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju] II nodaļas III iedaļu;

(f)	rīkot zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai transnacionālas reklāmas kampaņas.

(f)	rīkot zvejas un akvakultūras produktu reģionālas, valsts vai transnacionālas reklāmas kampaņas.

2. Darbības, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, var ietvert ražošanas, apstrādes un tirdzniecības darbību integrāciju piegādes ķēdē.

Pamatojums

Tā kā visas nozvejas izkraušana nav pareizais izmetumu problēmas risinājums, to šajā vietā nevajadzētu minēt. Vienīgā alternatīva visas nozvejas izkraušanai ir selektīvāku zvejas rīku izstrādes un ieviešanas sekmēšana. Ar šo grozījuma tiek ņemts vērā Reģionu komitejas atzinums par KZP, kurā ieteikts grozīt 15. pantu par visas nozvejas izkraušanu.

30. grozījums

V nodaļas nosaukums

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums

31. grozījums

73. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. EJZF var atbalstīt kompensācijas režīmu, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 791/2007, ar ko ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu — Azoru salu, Madeiras, Kanāriju salu, Franču Gviānas un Reinjonas — zivsaimniecības produktu tirdzniecībā.	1. EJZF ievieš shēmu, lai kompensētu papildu izmaksas, kuras radušās attālāko reģionu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā.

Pamatojums

Stājoties spēkā apskatāmajai EJZF regulai, Regulas (EK) 791/2007 darbība 2013. gada beigās tiks pārtraukta. Tāpat kā KZP pamatregulā, bez atšķirības ir jāņem vērā visu tālāko reģionu īpatnības, jo apstākļi tajos ir līdzīgi.

32. grozījums

75.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Pamatojums

Tālākie reģioni ir lielā mērā atkarīgi no zvejas, kuru bieži veic ļoti mazi kuģi. Ir svarīgi atbalstīt aprīkojumu un kuģubūvi, lai kuģi labāk atbilstu resursu pārvaldības prasībām, kā arī produktu sanitārās kvalitātes prasībām.

Lai samazinātu zvejas piepūli krasta tuvumā, jābūt iespējai finansēt šāda aprīkojuma uzstādīšanu tāljūrā, ja tā izbūve un uzstādīšana notiek sadarbībā ar zinātnes iestādi.

33. grozījums

85. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

85. pants

Zinātniskie ieteikumi un zināšanas

85. pants

Zinātniskie ieteikumi un zināšanas

1. EJZF var atbalstīt zinātnisko rezultātu sasniegšanu, jo īpaši lietišķās pētniecības projektus, kas tieši saistīti ar zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšanu, ar mērķi pieņemt pareizus un efektīvus zvejniecības pārvaldības lēmumus saskaņā ar KZP.

2. Konkrēti, uz atbalstu var pretendēt šāda veida darbības:

(a)	pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības alternatīvas metodes;

(a)	pētījumi un izmēģinājuma projekti, kas nepieciešami KZP īstenošanai un izstrādei, ieskaitot ilgtspējīgas zvejniecības pārvaldības alternatīvas metodes;

(b)	zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes;

(b)	zinātnisko atzinumu un ieteikumu sagatavošana un sniegšana, ko veic zinātniskas organizācijas, tostarp starptautiskas konsultatīvas struktūras, kas atbild par krājumu novērtēšanu, neatkarīgi eksperti un pētniecības iestādes;

(c)	ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības speciālistu ieguldījums;

(c)	ekspertu piedalīšanās sanāksmēs par zinātniskiem un tehniskiem zivsaimniecības jautājumiem un ekspertu darba grupās, kā arī starptautiskās konsultatīvās struktūrās un sanāksmēs, kurās var būt nepieciešams zivsaimniecības speciālistu ieguldījums;

(d)

Komisijas izdevumi, kas radušies par pakalpojumiem, kuri saistīti ar datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, ar zivsaimniecības ekspertu sanāksmju organizēšanu un pārvaldību un ar gada darba programmu pārvaldību, kas saistītas ar zinātnisko un tehnisko lietpratību zivsaimniecības jautājumos, ar datu pieprasījumu un datu kopu apstrādi, ar sagatavošanas darbu, kura mērķis ir zinātnisko atzinumu un ieteikumu sniegšana;

(d)

(e)

dalībvalstu sadarbības pasākumi datu vākšanas jomā, ieskaitot reģionalizētu datubāzu izveidi un uzturēšanu tādu datu glabāšanai, pārvaldībai un izmantošanai, kas noder reģionālai sadarbībai un uzlabo datu vākšanas un pārvaldības darbības, kā arī zinātnisko lietpratību zvejniecības pārvaldības atbalstam.

(e)

Pamatojums

KZP kontekstā plaši aplūkotas zvejniecības nozares problēmas, un tās ir saistītas ar pārzveju, degvielas cenām un administratīvajiem sarežģījumiem. Tādēļ KZP piemērošanai un attīstībai paredzētajos pētījumos un izmēģinājuma projektos papildus zvejai jāiekļauj akvakultūra kā pārtikas ražošanas avots ar plašām attīstības iespējām Eiropas Savienībā.

34. grozījums

88. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. EJZF var atbalstīt ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 52. pantu izveidotu konsultatīvo padomju darbības izmaksas.	1. EJZF atbalst ar [Regulas par kopējo zivsaimniecības politiku] 52. pantu izveidotu konsultatīvo padomju darbības izmaksas.

Pamatojums

Kopējās zivsaimniecības politikas vispārējos noteikumus un pamatnostādnes paredz, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes koplēmuma procedūru (vides mērķi, nozares atbalsta mehānismi, tirgus kopējā organizācija utt.). Tomēr īpašie noteikumi jāparedz zvejas apgabala mērogā (specifiski tehniski pasākumi un daudzgadu pārvaldības plāni). Tāpēc pamatregulā paredzēts, ka lēmumu pieņemšanā plašāk jāiesaista konsultatīvās padomes.

Tādai institucionālai organizācijai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ir daudzas priekšrocības. Tā ir strukturēta atbilstoši ekosistēmām, tā sekmē elastīgu pārvaldību, nosaka prioritātes, ļauj pārskatāmāk sadalīt atbildību un sekmē iesaistīto pušu līdzdalību.

Nostiprināta reģionālā konsultatīvā padome joprojām ir neliela struktūra, kuru veido 4-5 pastāvīgi amati.

35. grozījums

100. pants

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Saistību atcelšana	Saistību atcelšana
Komisija atceļ jebkuru darbības programmai paredzētu budžeta saistību daļu, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai par ko Komisija līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura atbilst 98. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.	Komisija atceļ jebkuru darbības programmai paredzētu budžeta saistību daļu, kas nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai par ko Komisija līdz 31. decembrim gadā pēc budžeta saistību uzņemšanās nav saņēmusi nevienu izdevumu deklarāciju, kura atbilst 98. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām.

Pamatojums

Paredzams, ka EJZF darbības uzsākšana būs lēna, pirmkārt, ņemot vērā pašreizējā EZF lēno īstenošanu un iespēju turpināt minētā fonda saistību un maksājumu izpildi līdz 2015. gada beigām. Otrkārt, un saistībā ar iepriekš minēto pārklāšanos, publisko iestāžu ekonomiskais un finanšu stāvoklis, ņemot vērā arī ierobežotos banku kredītus privātajiem attīstītājiem, nevarēs radīt “N+2” noteikumam atbilstošu ekonomiskās attīstības līmeni. Tāpēc minētais noteikums jāpadara elastīgāks, vismaz pirmajos trijos gados (2014-2016) izmantojot noteikumu “N+3”, līdz programma sāk virzīties atbilstošā tempā.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO

Top