1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 192/28

—

uzskata, ka ES lauksaimniecības produktu kvalitāte ir būtiska KLP pievienotās vērtības sastāvdaļa un viena no to galvenajām priekšrocībām pasaules tirgos; tādēļ uzskata, ka kvalitātes politikai jābūt vienam no KLP pamatvirzieniem pēc 2013. gada, un aicina turpmākajā KLP paredzēt atbilstošus instrumentus, lai pastiprinātu, veicinātu un atbalstītu kvalitātes shēmu attīstību;

—

uzskata, ka Eiropas Savienībā ir svarīgi saglabāt saimnieciskās darbības līdzsvarotu sadalījumu, balstoties uz diferencētiem attīstības modeļiem; izmantojot diferencēšanu tirgos, visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošie lauku apgabali var saglabāt lauksaimniecisko ražošanu, pamatojoties uz pastāvošajām kvalitātes shēmām, kuras ir svarīgi pastiprināt un izvērst; diferencētā pieeja lauksaimniecības tirgos ir īpaši svarīga attiecībā uz kalnu apgabalos ražotiem produktiem un vietējiem ražojumiem, kurus var popularizēt īsā tirdzniecības ķēdē;

—

uzskata, ka nosaukuma “Kalnu lauksaimniecības produkts” aizsardzība ilgtspējīgi sekmētu ekonomikas attīstību, teritorijas apsaimniekošanu un vides aizsardzību;

—

uzsver, ka vietējo lauksaimniecības pārtikas sistēmu attīstībai jānotiek, Eiropas līmenī izveidojot atšķirības zīmi un izstrādājot instrumentus KLP otrā pīlāra ietvaros, lai rosinātu ražotājus attiecīgi rīkoties, un tāpēc aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus ar mērķi papildināt Savienības lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas regulējumu;

—

uzskata, ka saimnieciskie panākumi un lauksaimniecības produkcijas noturīgums, ko popularizē ar īpašu kvalitātes shēmu starpniecību, ir cieši saistīti ar piedāvājuma pārvaldību;

—

saskaņā ar iepriekšējos atzinumos pausto ierosina izslēgt ĢMO no oficiālo kvalitātes zīmju specifikācijām;

—

aicina pastiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko aizsardzību.

Ziņotājs

René SOUCHON kgs (FR/PSE) Overņas reģiona padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām

COM(2010) 733 galīgā redakcija

1.

atzīst, ka Eiropas Savienības pārtikas nekaitīguma un kvalitātes standarti ir vieni no stingrākajiem pasaulē;

2.

uzskata, ka ES lauksaimniecības produktu kvalitāte ir būtiska KLP pievienotās vērtības sastāvdaļa un viena no to galvenajām priekšrocībām pasaules tirgos;

3.

atgādina, ka kopīgās kvalitātes shēmas ir Eiropas Savienības kultūras, lauksaimniecības un kulinārā mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Šīs kvalitātes shēmas ir kopīgs mantojums, tāpēc ir ļoti svarīgi to aizsargāt un attīstīt;

4.

norāda, ka diferencēšana pēc kvalitātes ļauj nozarēs panākt iespējami lielāko pievienoto vērtību un atbilst izteiktai ES patērētāju un ražotāju prasībai;

5.

uzsver, ka lauksaimniecības izejvielu cenu krīzes apstākļos diferencētas kvalitātes produkcijas nozarēm ir stabilizējoša ietekme reģionos. Diferencētas kvalitātes produkcijas nozaru izveidošana sekmē ieguldījumus, pētniecību un jauninājumus un nodrošina ražotājiem taisnīgāku pievienotās vērtības sadali pa nozarēm;

6.

tādēļ uzskata, ka kvalitātes politikai jābūt vienam no KLP pamatvirzieniem pēc 2013. gada;

7.

uzskata par svarīgu un tādēļ prasa, lai arī pēc 2013. gada kopējā lauksaimniecības politikā tiktu aktīvi atbalstīti augsti Eiropas lauksaimniecības produktu standarti;

8.

uzskata, ka saimnieciskie panākumi un lauksaimniecības produkcijas noturīgums, ko popularizē ar īpašu kvalitātes shēmu starpniecību, ir cieši saistīti ar piedāvājuma pārvaldību. Produkcijas apjomu nesamērīgi palielinot ārpus ierastajiem tās realizācijas tirgus segmentiem, tā zaudē savu oriģinalitāti. Tas rada cenu pazemināšanos, kā rezultātā produkts var pilnīgi izzust. Uz kvalitātes shēmām balstītiem ekonomikas modeļiem tautsaimnieciska nozīme ir tikai tāpēc, ka tie atšķiras no parastajiem modeļiem. Vispārēji piemērojot šādus modeļus, tātad produkcijai zaudējot oriģinalitāti, ar laiku visneaizsargātākās teritorijas tiks pamestas;

9.

secina, ka spēkā esošie noteikumi neļauj pietiekamā mērā piesaistīt Eiropas, valstu un reģionālos līdzekļus ražotāju grupu un reģionu kopīgiem pasākumiem. Ir noskaidrots, ka tikai galvenās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes spēj mobilizēt ES fondu izmantošanai nepieciešamo pašfinansējumu;

10.

daudziem lauksaimniecības apgabaliem kvalitātes shēmas ir līdzeklis, lai iekļautos globalizācijā, pateicoties īpašas zinātības atzīšanai un patērētājiem piedāvātajiem visaugstākās kvalitātes produktiem;

11.

būtisks un neatņemams elements pārdomās par kvalitātes shēmām ir lauku attīstības dimensija. Šīs shēmas tieši piedalās attiecīgo lauku apgabalu ekonomikas dinamikā;

12.

Eiropas Savienības lauku teritorijas nav viendabīgas, tās veido daudz un dažādi vietējie apgabali. Tādēļ to agronomiskais, klimatiskais un augsnes potenciāls, kā arī loģistikas un tirgus apstākļi ir ļoti atšķirīgi;

13.

globalizācijas un mūsdienu starptautiskās konkurences apstākļos jānodrošina, ka visnelabvēlīgākā stāvoklī esošām teritorijām ir pieejami mehānismi, kas ļauj izveidot īpašus modeļus un nodrošināt, ka patērētājs lauksaimniecības produktu tirgū atpazīst konkrēto produkciju. Tāpēc ir svarīgi saglabāt pašreizējos pasākumus, kas kompensē nelabvēlīgā stāvoklī esošo teritoriju ierobežoto konkurētspēju, un padarīt Savienības lauku reģioniem pieejamus instrumentus, kas ļauj popularizēt to ražoto produkciju un veicināt tās atpazīstamību vietējā, Eiropas un starptautiskajā tirgū.

14.

kvalitātes shēmām raksturīgās īpašās un stingrās ražošanas prasības palielina ražošanas izmaksas, un ražotājam jāpieliek papildu pūles. Patērētāji ir gatavi maksāt tam atbilstošu cenu apmaiņā pret produktu, ko viņi uzskata par labāku un/vai tradicionālu;

15.

pašlaik piemērojamie konkurences noteikumi ir izdevīgi reģioniem, kuriem ir priekšrocības ražošanas izmaksu ziņā. Turpretī visnelabvēlīgākā stāvoklī esošās teritorijas izmaksu konkurētspējas principa ziņā ir zaudētājas;

16.

Eiropas Savienībā ir svarīgi saglabāt saimnieciskās darbības līdzsvarotu sadalījumu, balstoties uz diferencētiem attīstības modeļiem;

17.

izmantojot diferencēšanu tirgos, visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošie lauku apgabali var saglabāt lauksaimniecisko ražošanu, pamatojoties uz pastāvošajām kvalitātes shēmām, kuras ir svarīgi pastiprināt un izvērst;

18.

diferencētā pieeja lauksaimniecības tirgos ir īpaši svarīga attiecībā uz kalnu apgabalos ražotiem produktiem un vietējiem ražojumiem, kurus var popularizēt īsā tirdzniecības ķēdē;

19.

uzsver, ka kvalitātes shēmas ir būtiski atzīt starptautiskajā tirdzniecībā. Tas jāpanāk nevis izmantojot privātā marķējuma principu, bet gan citādā veidā. Cilmes vietas nosaukuma princips ir kopīgā mantojuma un īpašuma princips, kas atšķiras no privāta īpašuma. Tāpēc ir vēlams pastiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko aizsardzību;

20.

šajā sakarā atgādina iepriekš pieņemtajos atzinumos pausto aicinājumu nostiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un tām piemērojamo starptautisko tiesisko regulējumu. Tādējādi būtu jāpanāk kvalitātes shēmu patiesi efektīva un noturīga aizsardzība starptautiskā līmenī;

21.

uzskata arī, ka Eiropas Savienībai jāpastiprina darbs, lai uzlabotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN un ACVN) aizsardzību PTO sarunās un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO);

22.

īpaši iesaka:

23.

tomēr pauž bažas par risku, kas saistīts ar dažiem divpusējiem nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas, attiecībā uz produktu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi savstarpēju atzīšanu. Jānodrošina, lai, noslēdzot minētos nolīgumus, Eiropas tirgū nenonāktu trešo valstu produkti, kuriem ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, bet kuri neatbilst ES normām attiecībā uz prasībām un/vai kontroli;

24.

iesaka noteikt konkrētus pasākumus, lai nepieļautu, ka ES teritorijā pārdod vai no ES izved produktus, kuru marķējums neatbilst ES tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu kvalitāti;

25.

šaubās, vai ir pamatoti grozīt AĢIN un ACVN definīciju, kā to ierosina Eiropas Komisija priekšlikumā regulai;

26.

norādot uz iespējamajām sekām, kādas var būt, atceļot atsauces uz produktu izstrādes un sagatavošanas posmiem, stingri aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai šo izmaiņu dēļ nemazinātos aizsardzība vai nenotiktu ļaunprātīga izmantošana;

27.

pauž šaubas arī par to, vai ir lietderīgi izstrādāt īpašas definīcijas katram konkrētajam produktam, un uzsver, ka atsevišķu produktu ražošanas posmu īpatnību vērā ņemšana nedrīkst apdraudēt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas vienotību un saskaņotību Eiropas līmenī;

28.

aicina Eiropas Komisiju sīkāk skaidrot procedūru, ko tā paredzējusi piemērot deleģētajiem aktiem, un iesaka iepriekš apspriesties ar visām ieinteresētajām pusēm;

29.

norāda, ka patērētāji kalnu apvidu lauksaimniecības produktus atpazīst kā produktus, kas ražoti pārsvarā ekstensīvās un/vai tradicionālās ražošanas sistēmās. Šiem produktiem ir liela sabiedriska vērtība un liela nozīme vietējā ekonomikā;

30.

atgādina, ka kalnu apgabali veido gandrīz 40 % Eiropas teritorijas plašā nozīmē (1), 18 % lauku saimniecību, 15 % Eiropas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (2). Turklāt līdz ar paplašināšanos kalnu apgabalu daļa Eiropas Savienības teritorijā tikai pieaugs (3);

31.

uzskata, ka kalnu apgabalu produktu atzīšana un to īpaša marķēšana ir mērķis, kas nekavējoties jāiekļauj Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcijas kvalitātes vispārējā politikā. Tas jādara saskaņoti, ņemot vērā kalnu apgabalu nozīmi kopējā lauksaimniecības politikā;

32.

uzskata, ka kalnu apgabalu ražotāju spēja pēc iespējas labāk izmantot savu produktu vērtību kvalitātes shēmās ir obligāts priekšnosacījums, lai ražotāji turpinātu savu darbību, ņemot vērā, ka to ražīguma līmenis ir zemāks (4), bet nodrošina patērētājiem tiešus ieguvumus kvalitātes ziņā (5);

33.

uzsver, ka kalnu apgabalu produktu īpašās iezīmes saistītas ar to ražošanas un pārstrādes vietu un metodēm (6);

34.

tādēļ uzskata, ka nosaukuma “Kalnu lauksaimniecības produkts” aizsardzība ļautu ar salīdzinoši mazām izmaksām popularizēt un aizsargāt kalnu apgabalos ražoto produkciju (tai skaitā lauksaimniecības un lopkopības produkciju un tās pārstrādi uz vietas) un veicinātu dalībvalstīs īpaša tirgus segmenta izveidi minēto produktu popularizēšanai. Tas nodrošinātu kalnu reģionu tradīciju, kultūras un mantojuma saglabāšanu un attīstību un sekmētu ražošanas un pārstrādes struktūru nostiprināšanos attiecīgajās teritorijās;

35.

tādēļ uzskata, ka šāda aizsardzība, izmantojot norādi “Kalnu lauksaimniecības produkts”, ilgtspējīgi sekmētu ekonomikas attīstību, teritorijas apsaimniekošanu un vides aizsardzību. Minētie jautājumi ir ļoti svarīgi reģionos, kur lauksaimnieciskās darbības pārtraukšana nozīmē vides degradāciju, “dabas” risku iespējamību un sociālās, saimnieciskās un kultūras struktūras sarukšanu;

36.

norāda, ka Eiropas mērogā ir grūti apkopot datus par kalnu apgabalos ražoto produktu tirgu, jo minētais jēdziens Eiropas līmenī nav definēts. Tomēr dažās nozarēs, kurās uzņēmējiem ir dota iespēja popularizēt savu produkciju, vērojama reāla pozitīva ietekme. Kā piemēru var minēt piena nozari Centrālajā masīvā Francijā (7);

37.

atgādina, ka Komiteja jau vairākkārt paudusi atbalstu tam, lai tiktu ieviesti īpaši fakultatīvi apzīmējumi kalnu apgabalu lauksaimniecības produktiem, un šajā atzinumā atkārto aicinājumu turpmākajā Eiropas Savienības kvalitātes politikā nekavējoties ņemt vērā kalnu apgabalu lauksaimniecības produktus;

38.

vēlreiz uzsver, ka reģioniem ir svarīga nozīme, definējot šos “kalnu” apzīmējumus un atbalstot nozaru veidošanu lauku attīstības teritoriālās politikas ietvaros.

39.

atbilstīgi iepriekš pieņemtajā atzinumā par vietējo lauksaimniecību un pārtikas ražošanu (8) paustajam, uzskata, ka ir svarīgi veicināt īsās tirdzniecības ķēdes un tiešo pārdošanu; norāda, ka minētajā atzinumā Komiteja “vietējo lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sistēmu” definē kā četru faktoru kopumu: īsa ķēde; neliels ģeogrāfiskais attālums starp ražošanas un patēriņa vietu; process, kurā ietverti arī transporta, izplatīšanas, šķiroto atkritumu pārstrādes, atjaunojamas enerģijas, mārketinga, kvalitātes veicināšanas un vadības aspekti; procesa vadība vietējā un reģionālajā līmenī. Komiteja uzsver, ka īsas tirdzniecības ķēdes ļauj pārvietot lauksaimniecisko ražošanu un to nostiprināt izcelsmes reģionā, sekmējot produkcijas patēriņu vietējā tirgū. Īsas tirdzniecības ķēdes sekmē lauksaimnieciskās darbības vienmērīgu sadalījumu ES teritorijā, un tām ir pozitīva ietekme uz vidi, ja vien produkcija ir pielāgota attiecīgās teritorijas dabas apstākļiem;

40.

uzsver arī īsu tirdzniecības ķēžu tautsaimniecisko nozīmi, jo tās var ļaut dažiem ražotājiem gūt ienākumus, pamatojoties uz iespējām, kas netiek izmantotas pārāk garās ķēdēs. Parasti šādi ražotāji nevar konkurēt ar lielajiem lauksaimniecības pārtikas ražotājiem, kuru ietekme sarunās un tirgū laišanas nosacījumu noteikšanā ir vislielākā;

41.

attiecībā uz īsu tirdzniecības ķēžu veicināšanu precizē, ka:

42.

uzskata, ka vietējo lauksaimniecības pārtikas sistēmu attīstībai jānotiek, Eiropas līmenī izveidojot atšķirības zīmi un attīstot instrumentus KLP otrā pīlāra ietvaros, lai rosinātu ražotājus attiecīgi rīkoties;

43.

tādēļ aicina Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumus ar mērķi izveidot jaunu logotipu un noteikt tādu vietējo produktu raksturīgās iezīmes, kurus pārdod vietējās pārtikas sistēmās. Šie raksturojošie elementi papildinās regulu par ES lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku;

44.

stingri atbalsta Komisijas iniciatīvas, ar ko paredz plašāk piemērot obligātu prasību par lauksaimnieciskās ražošanas vietas norādi uz produkta, un mudina līdzīgas obligāta marķējuma iniciatīvas izstrādāt ēdināšanas nozarē;

45.

uzsver, ka jaunā zīme varētu būt risinājums tūkstošiem tradicionālo Eiropas reģionu produktu, kuri, iespējams, nav piemēroti, lai saņemtu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

46.

turklāt vēlas pievērst Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes uzmanību vajadzībai pielāgot publiskā iepirkuma noteikumus, lai pašvaldībām atvieglotu vietējās lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu. Šajā sakarā Direktīvas Nr. 2004/18/EK 26. pantā ir minēta iespēja līgumslēdzējām iestādēm specifikācijā iekļaut sociālos un vides apsvērumus;

47.

aicina grozīt Direktīvas Nr. 2004/18/EK 53. pantu, lai konkrēti ņemtu vērā tuvuma kritērijus un/vai CO2 emisijas samazināšanas kritērijus saistībā ar preču pārvadāšanu;

48.

visbeidzot uzsver, ka reģioni varētu būt iepriekšminētās jaunās zīmes “īsa tirdzniecības ķēde” pārvaldītāji, jo tieši reģioni lemj par produkcijas vietējām un kultūras raksturiezīmēm. Reģioni ir arī prioritārs partneris minētās produkcijas veicināšanā, papildinot Eiropas fondu funkcijas;

49.

norāda, ka garantētu tradicionālo īpatnību sistēma ļauj saglabāt un arī attīstīt dažus tradicionālus lauksaimniecības pārtikas produktus. Pretēji lielākajai daļai pašreizējo rūpnieciski ražoto lauksaimniecības pārtikas produktu, tradicionālu produktu galveno vērtību rada ražotājs. Tādējādi šie produkti palīdz nodrošināt lauksaimniecības pārtikas produktu piedāvājuma daudzveidību un popularizēt Eiropas gastronomiskā mantojuma bagātību;

50.

uzskata, ka būtu lietderīgi Eiropas Savienības līmenī apkopot visus Eiropas tradicionālās kulinārijas mākslas produktus. Tas ļautu izveidot pamatu iespējamai atzīšanai par garantētu tradicionālo produktu. Turklāt minētā iniciatīva atbilstu UNESCO starptautiskā līmeņa iniciatīvai un ļautu vispārināt dažus līdzīgus pasākumus, kas jau tiek veikti vairākās dalībvalstīs;

51.

saskaņā ar iepriekš pieņemtajos atzinumos pausto ierosina izslēgt ĢMO no oficiālo kvalitātes zīmju specifikācijām. Dalībvalstis to varētu īstenot pakāpeniski, pietiekami ilgā laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus, lai ražotāji varētu veikt nepieciešamos tehniskos pasākumus. Minēto laika periodu varētu izmantot, lai izveidotu alternatīvas piegādes ķēdes, kas ļauj aizvietot ĢMO izmantošanu izejvielās, sevišķi dzīvnieku barībā;

52.

uzskata, ka ir svarīgi pilnībā aizliegt ĢMO izmantošanu visos tādu produktu ražošanas posmos, kuriem ir piešķirtas oficiālas kvalitātes zīmes. Minētais aizliegums ļautu nodrošināt tradicionālo ražošanas metožu un īpašo iezīmju noturību kvalitātes shēmās;

53.

turklāt uzskata, ka ĢMO aizliegums specifikācijās īstermiņā ir obligāts priekšnosacījums, lai saglabātu kvalitātes shēmu pārredzamību un uzticamību patērētāju vidū;

54.

uzsver, ka grozījumi oficiālo kvalitātes zīmju specifikācijās kļūst arvien neatliekamāki, jo tiek izvērstas privātas iniciatīvas, kas ārpus kvalitātes shēmām garantē produktus “bez ĢMO”;

55.

uzsver arī, ka tādu produktu tirgus attīstība, kuriem ir oficiāla kvalitātes zīme un kuri garantēti nesatur ĢMO, ir iespēja ražotājiem, jo Eiropas patērētāju pieprasījums šajā jomā ir ārkārtīgi liels;

56.

uzskata, ka produktu ar oficiālu kvalitātes zīmi, kas nesatur ĢMO, tāpat kā bioloģiskās lauksaimniecības produktu vērtība patērētāju uztverē ievērojami celsies. Šī paaugstinātā vērtība nodrošinās labāka noieta noturību, tādējādi kompensējot iespējamās papildu izmaksas, kuras īstermiņā varētu rasties ražotājiem;

57.

uzsver, ka ĢMO izslēgšana no produktiem ar oficiālām kvalitātes zīmēm jāpapildina ar Eiropas Savienības līmeņa ofensīvu stratēģiju saistībā ar augu izcelsmes olbaltumvielu bez ĢMO ražošanu un piegādi. Šī stratēģija ir cieši saistīta ar ĢMO nesaturošu kultūru konsekventu attīstību Eiropā. Tāpēc tā ir nozīmīga iespēja, lai Eiropā attīstītu proteīnaugus, t.i., kultūras, kuru agronomiskās un ekoloģiskās priekšrocības ir vispāratzītas. Šādu politiku, kas vērsta uz ĢMO nesaturošu augu izcelsmes olbaltumvielu ražošanas nozaru attīstību, vajadzētu īstenot KLP ietvaros, pieņemot īpašus agrovides atbalstus;

58.

tāpēc iesaka veikt pētījumu, kā izvērst tādu olbaltumvielām bagātu, ĢMO nesaturošu kultūru (zirņi un lauku pupas) audzēšanu (9), kuras vislabāk noderētu ĢMO nesaturošu olbaltumvielu ražošanas nozaru izveidei;

59.

uzskata, ka papildu izmaksas, kas rastos saistībā ar ĢMO izslēgšanu no visu to produktu specifikācijām, kuriem piešķirtas oficiālas kvalitātes zīmes, varētu samazināt, ja šo prasību ieviestu pakāpeniski piecu gadu laikā, un uzskata arī, ka minētās papildu izmaksas — ja tās sadalīs uz visu piegādes ķēdi — patērētājam būs minimālas un nepārsniegs dažus euro centus par kilogramu (10), un ka ĢMO nesaturošu, olbaltumvielām bagātu kultūru radīti ekoloģiskie ieguvumi vidējā termiņā un ilgtermiņā atsvērs visas papildu izmaksas (11);

60.

uzsver, ka kvalitatīvi produkti, kuru ražošanā ir izmantotas izejvielas (gaļa, olas, piens u.c.), kas iegūtas no ĢMO saturošas dzīvnieku barības pārstrādes, ir jāmarķē, lai nepieļautu negodīgu konkurenci starp ES produktiem, kas nesatur ĢMO, un starptautiskā tirgus produktiem, kas tos satur;

61.

uzskata, ka viens no lauksaimniecības politikas galvenajiem uzdevumiem ir kvalitatīvu lauksaimniecības produktu piedāvājuma regulēšana un pārvaldība (12); lai gan standarta tirgu darbības noteikumi neattiecas uz kvalitātes shēmām, tās tomēr ir pakļautas tirgu riskiem;

62.

uzskata, ka kvalitātes shēmu attīstība un saglabāšana ir cieši saistīta ar saskaņotu piedāvājuma pārvaldības politiku. Ražīguma un/vai reģionā ražotās produkcijas apjoma palielināšanās visbiežāk nav savienojama ar vides aizsardzību un produkta kvalitātes un raksturīgo iezīmju saglabāšanu;

63.

uzskata arī, ka bez ražošanas pārvaldības nekontrolēta pārdotā apjoma palielināšanās dažos gadījumos var nozīmēt ražotājiem maksātās cenas ievērojamu krišanos; tā rezultātā ražotāji zaudēs interesi par attiecīgo produkciju. Turklāt apvidos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem ražotājiem nav iespējams kompensēt kvalitatīvu produktu cenas pazemināšanos, palielinot apjomu; ja viņi nevar pielāgoties, viņiem jāizbeidz darbība;

64.

tāpēc uzskata, ka kvalitātes shēmas lauksaimniecības nozarē būtu jāatbrīvo no principa konkurēt vienīgi cenas ziņā un ka kvalitātes shēmas ilglaicīga pastāvēšana nedrīkst būt atkarīga no apjoma palielināšanas, bet, tieši pretēji, tās pamatā jābūt produkta kvalitātei, kas attaisno augstāku cenu, kādu patērētājs ir ar mieru maksāt;

65.

tādēļ saskaņā ar iepriekš pieņemtajos atzinumos pausto lūdz izstrādāt ražošanas kontroles instrumentus nozarēm, kas vērstas uz diferencētas kvalitātes produkcijas ražošanu, un aicina Eiropas Komisiju ierosināt īpašus instrumentus šo tirgu pārvaldībai;

66.

uzskata, ka patērētājs ir līdzdalībnieks, pārvietojot un nostiprinot lauksaimniecisko ražošanu vietējā līmenī, jo viņš nodrošina darba samaksu;

67.

uzskata: lai ļautu patērētājam aktīvi izmantot kvalitātes shēmu priekšrocības, svarīgi ir pastiprināt komunikāciju par ražošanas nosacījumiem. Patērētājs ir jānodrošina ar vajadzīgajiem instrumentiem, lai atpazītu Eiropas četrus oficiālos logotipus un tos atšķirtu no privāto uzņēmumu firmas zīmēm, kuras ir saistītas ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem;

68.

uzskata, ka nozares dalībniekiem plašāk un sistemātiskāk jāizmanto Padomes un Komisijas pieņemtie grafiskie simboli kvalitatīvu lauksaimniecības produktu marķēšanai un ka jāsekmē patērētāju informētība par šādiem simboliem un to nozīmi;

69.

prasa turpmākajā KLP paredzēt atbilstošus instrumentus, lai pastiprinātu, veicinātu un atbalstītu kvalitātes shēmu attīstību;

70.

jo sevišķi pieprasa paredzēt pasākumus KLP otrā pīlāra ietvaros ar mērķi uzlabot vai aizstāt esošos ELFLA (Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai) pasākumus kvalitātes shēmu atbalstam un veicināšanai:

71.

atgādina, ka ES rīcība lauksaimniecības produktu kvalitātes jomā ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto produktu efektīvu aizsardzību un garantētu patērētājiem ticamu informāciju;

72.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir modernizēt noteikumus un samazināt administratīvo slogu ražotājiem, sevišķi attiecībā uz produktu reģistrāciju;

73.

atzinīgi vērtē arī to, ka ir atzīta ražotāju grupu loma un atbildība ģeogrāfisko norāžu pārvaldībā;

74.

atbalsta Komisijas priekšlikumu vienkāršot un mērķtiecīgāk piemērot garantētām tradicionālām īpatnībām piemērojamo sistēmu.