Piektdiena, 2009. gada 24. aprīļa
P6_TC1-COD(2008)0098

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 24. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2009, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Dalībvalstu noteikumos paredzēts, ka būves projektē un būvē tā, ka tās neapdraud personu, mājdzīvnieku un īpašuma drošumu un nenodara kaitējumu dabiskajai vai cilvēka radītajai videi .

(2)

Šiem noteikumiem ir tieša ietekme uz būvizstrādājumu prasībām. Līdz ar to šīs prasības ir atspoguļotas valsts ražojumu standartos, valsts tehniskajos apstiprinājumos un valsts citās tehniskajās specifikācijās un noteikumos saistībā ar būvizstrādājumiem. Šo prasību būtiskas atšķirības traucē Kopienas tirdzniecību.

(3)	Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (4) mērķis bija atcelt tirdzniecības tehniskos šķēršļus būvizstrādājumu jomā, lai uzlabotu to brīvu apriti iekšējā tirgū.

(4)	Šā mērķa sasniegšanai Direktīvā 89/106/EEK paredzēts izveidot būvizstrādājumu saskaņotus standartus un nodrošināt Eiropas tehniskos apstiprinājumus.

(5)	Lai vienkāršotu un skaidrotu pastāvošo sistēmu un uzlabotu esošo pasākumu pārskatāmību un efektivitāti, Direktīva 89/106/EEK jāaizstāj.

(6)	Lai samazinātu MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu administratīvo slogu, jāparedz ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādes vienkāršotas procedūras.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 ( 2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz ražojumu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93  (5), un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK ( 2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK  (6) paredz ražojumu tirdzniecības iekšējā tirgus horizontālu tiesisko regulējumu. Tādēļ šajā regulā jāņem vērā šis tiesiskais regulējums.

(8)	Uz izstrādājumiem, kas ražoti būvlaukumā, neattiecas koncepcija par būvizstrādājumu piegādi Kopienas tirgū. Ražotājiem, kas iekļauj savus būvizstrādājumus būvēs, būtu jāatļauj, neuzliekot par pienākumu, atbilstīgi šai regulai paziņot par šo produktu ekspluatācijas īpašībām.

(9)	Tehnisko šķēršļu atcelšanu būvniecības nozarē var panākt, vienīgi izstrādājot saskaņotas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumā.

(10)	Būizstrādājuma ekspluatācijas īpašības nosaka ne tikai tā tehniskās iespējas un būtiskie raksturlielumi, bet arī veselības un drošības aspekti, kas saistīti ar izstrādājuma izmantošanu visa tā aprites cikla laikā.

(11)	Šajās saskaņotajās tehniskajās specifikācijās jāiekļauj testēšana, aprēķins un citi līdzekļi, kas noteikti saskaņotos standartos un Eiropas novērtējuma dokumentos (END), lai novērtētu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

(12)	Dalībvalstu metodes, ko izmanto būves prasībās, kā arī citi valsts noteikumi saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem atbilst saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

(13)	Lai nodrošinātu pamatu mandātu un saskaņotu standartu sagatavošanai, kā arī būvizstrādājumu END izstrādei, jānosaka būves pamatprasības.

(14)	Lai novērtētu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un būvju ietekmi uz vidi, jāizmanto izstrādājumu vides deklarācijas (EPD).

(15)

Vajadzības gadījumā būtu jāveicina ekspluatācijas īpašību klašu izmantošana saskaņotajos standartos saistībā ar būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, lai ņemtu vērā dažādos pamatprasību līmeņus dažādām būvēm, kā arī klimata, ģeoloģiskās, ģeogrāfiskās atšķirības un citus dalībvalstīs dominējošus atšķirīgus apstākļus. Ja Komisija vēl nav tos noteikusi, Eiropas standartizācijas iestādēm jābūt pilnvarotām noteikt šādas klases, pamatojoties uz pārskatītajām pilnvarām.

(16)

Attiecīgos gadījumos saskaņotajā tehniskajā specifikācijā jānosaka būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību līmenis attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, kam dalībvalstīs jāatbilst būvizstrādājumiem, lai ņemtu vērā noteiktu būvju pamatprasību dažādus līmeņus, klimatiskās, ģeoloģiskās un ģeogrāfiskās atšķirības un citus dalībvalstīs dominējošus atšķirīgus apstākļus.

(17)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec) ir atzītas par kompetentām iestādēm, kas pieņem saskaņotus standartus atbilstīgi 2003. gada 28. martā parakstītajām vispārīgām pamatnostādnēm (7) sadarbībai starp Komisiju un abām minētajām organizācijām.

(18)

Šiem saskaņotajiem standartiem jāsniedz atbilstoši rīki saskaņotam ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem. Saskaņotie standarti jāizveido, pamatojoties uz Komisijas pieņemtajiem mandātiem, kas attiecas uz būvizstrādājumu attiecīgajām saimēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā  (8) 6. pantu. Komisijai būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu to izstrādājumu skaitu, uz kuriem attiecas saskaņotie standarti.

(19)	Nepieciešams, lai būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā un izvietošanā iesaistīto galveno arodu pārstāvju organizācijas piedalās Eiropas tehniskajās organizācijās, lai nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi un pārredzami, un lai garantētu tirgus efektivitāti.

(20)

Lai nodrošinātu ražotāja sniegtās informācijas labu izpratni, ekspluatācijas īpašību deklarāciju sagatavo tās dalībvalsts, kurā izstrādājums ir laists tirgū, oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Ja dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, ekspluatācijas īpašību deklarācijā lietojamās valodas izvēle būtu jāizdara ar saņēmēja piekrišanu.

(21)	Direktīvā 89/106/EEK noteiktās procedūras ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz tādu būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, uz kuriem neattiecas saskaņotie standarti, ir jāvienkāršo, lai tie būtu pārskatāmāki un samazinātu būvizstrādājumu ražotāju izmaksas.

(22)	Lai būvizstrādājumu ražotāji un importētāji varētu izstrādāt tādu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarāciju, uz kuriem pilnā apjomā neattiecas vai neattiecas saskaņoti standarti, jāizveido Eiropas tehniskais novērtējums. ▐

(23)

Būvizstrādājumu ražotājiem un importētājiem jādod tiesības iesniegt Eiropas tehniskā novērtējuma pieprasījumu par saviem ražojumiem, pamatojoties uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm, kas noteiktas ar Direktīvu 89/106/EEK. Tādēļ END ir jānodrošina, lai šīs pamatnostādnes joprojām ir spēkā.

(24)

END izstrāde un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšana ir jāuztic dalībvalsts izvirzītām tehniskā novērtējuma iestādēm (TNI). Lai nodrošinātu, ka TNI ir nepieciešamā kompetence šo uzdevumu veikšanai, izvirzīšanas prasības jānosaka Kopienas līmenī. Tādēļ ir nepieciešams arī noteikt periodiskas TNI pārbaudes, ko veic citu dalībvalstu TNI.

(25)

TNI jāizveido organizācija END izstrādes un Eiropas tehniskā novērtējuma izsniegšanas procedūru koordinācijai un pārredzamības nodrošināšanai . Šai iestādei jo īpaši ir jānodrošina, ka ražotāja informācija ir pareiza un, ja vajadzīgs, TNI izveidotas darba grupas rīko uzklausīšanu, kurā piedalās neatkarīgs zinātniskais eksperts un/vai nozares organizācija, ko ir izraudzījies attiecīgais ražotājs.

(26)	Būtisko raksturlielumu vidū ir jānošķir raksturlielumi, kuriem Komisija ar piemērotas komiteju procedūru palīdzību nosaka minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē un raksturlielumi, kurus piemēro neatkarīgi no tā, kur būvizstrādājumu tirgo.

(27)	Laižot tirgū būvizstrādājumus, uz kuriem attiecas saskaņots standarts vai kuriem izsniegts Eiropas tehniskais novērtējums, jāpievieno ekspluatācijas īpašību deklarācija attiecībā uz ražojuma būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskām specifikācijām. ▐

(28)	Lai mazinātu MVU un jo īpaši mikrouzņēmumu finansiālo slogu, jāparedz ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādes vienkāršotas procedūras.

(29)	Lai nodrošinātu ekspluatācijas īpašību deklarācijas precizitāti un uzticamību, būvizstrādājumu atbilstība jānovērtē un ražošana ražotnē jākontrolē ar atbilstošo būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu.

(30)

Ņemot vērā būvizstrādājumu īpatnības un to, ka sistēma īpaši vērsta uz novērtējumu, Lēmumā Nr. 768/2008/EK, paredzētās atbilstības novērtējuma procedūras un minētajā lēmumā noteiktie moduļi šādiem ražojumiem nav piemēroti. Tādēļ jāizstrādā īpašas metodes būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumam un pārbaudēm attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

(31)	Ņemot vērā būvizstrādājumu EK marķējuma nozīmes atšķirību salīdzinājumā ar Regulā (EK) Nr. 765/2008 noteiktajiem vispārīgiem principiem, jāizveido īpaši noteikumi, lai nodrošinātu obligātu EK marķējuma piestiprināšanu būvizstrādājumiem, kā arī paredzētu no tā izrietošās sekas.

(32)	Piestiprinot būvizstrādājumiem CE zīmi, ražotājam , pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam būtu jāuzņemas atbildība par šā ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

(33)	CE zīme jāpiestiprina visiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar šo regulu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju. ▐

(34)

CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai zīmei par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un piemērojamajām Kopienas saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Tomēr var izmantot citus marķējuma veidus, ja tie palīdz uzlabot būvizstrādājumu patērētāju aizsardzību un ja uz tiem neattiecas Kopienas saskaņošanas tiesību akti.

(35)

Lai izvairītos no nevajadzīgas tādu būvizstrādājumu testēšanas, kuru ekspluatācijas īpašības jau ir pietiekami pierādītas ar stabiliem iepriekšējiem rezultātiem vai citiem pastāvošiem datiem, ražotājiem gadījumos, kas noteikti saskaņotajās tehniskajās specifikācijās vai Komisijas lēmumā, jāļauj deklarēt ekspluatācijas īpašību noteiktu līmeni vai klasi bez testēšanas vai bez tālākas testēšanas.

(36)	Lai izvairītos no testu atkārtotas veikšanas, būvizstrādājumu ražotājam jāļauj izmantot trešās puses veikto testu rezultātus.

(37)	Lai mikrouzņēmumiem samazinātu ražojumu laišanas tirgū izmaksas, nepieciešams ieviest ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes vienkāršotas procedūras, ja vien attiecīgais ražojums nerada nopietnas bažas par drošumu.

(38)

Lai varētu veikt efektīvu tirgus uzraudzību un nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, ir svarīgi, ka šīs vienkāršotās procedūras, kas dod iespēju deklarēt ekspluatācijas īpašību noteiktu līmeni vai klasi bez testēšanas vai tālākas testēšanas, neattiecas uz importētājiem, kuri ražojumus tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Tas attiecas uz iepriekšējo testu stabilu rezultātu vai citu esošo datu izmantošanu un trešo pušu veiktajos testos iegūto rezultātu izmantošanu. Tas attiecas arī uz vienkāršoto procedūru, ko piemēro mikrouzņēmumiem.

(39)	Attiecībā uz atsevišķi projektētiem un ražotiem būvizstrādājumiem ražotājam jāļauj izmantot vienkāršotas ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procedūras, ja vien var pierādīt tirgū laistā ražojuma atbilstību reglamentējošiem noteikumiem.

(40)

Ir svarīgi nodrošināt pieeju dalībvalstu nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem, lai uzņēmumi un jo īpaši MVU varētu apkopot uzticamu un precīzu informāciju par galamērķa dalībvalstī spēkā esošajiem likumiem. Tādēļ ražojuma informācijas punktiem, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes ║ Regulu (EK) Nr. 764/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka procedūras, lai dažus valstu tehniskos noteikumus piemērotu citā dalībvalstī likumīgi tirgotiem ražojumiem, un ar ko atceļ Lēmumu 3052/95/EK (9), jāsniedz informācija arī par specifisku veidu būvizstrādājumu iestrādi, montāžu vai instalāciju. Turklāt tiem būtu jāspēj jebkuram ražotājam sniegt jebkādu informāciju par pārsūdzības procedūrām, kas izmantojamas, lai apstrīdētu nosacījumus CE zīmes iegūšanai vienam vai vairākiem ražotāja izstrādājumiem, jo īpaši par atbilstīgām pārsūdzības procedūrām, lai apstrīdētu novērtējuma rezultātā pieņemtus lēmumus.

(41)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un pastāvīgu Kopienas saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu, dalībvalstīm jāveic efektīva tirgus uzraudzība. Eiropas Parlamenta un Padomes ║ Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz ražojumu tirdzniecību, noteikti šādas tirgus uzraudzības darbības pamatnoteikumi.

(42)	Dalībvalstu atbildība par drošumu, veselības un citiem jautājumiem, uz kuriem to teritorijā attiecas būvju pamatprasības, jānosaka drošuma klauzulā, paredzot atbilstošus aizsardzības pasākumus.

(43)

Tā kā visā Kopienā ir jānodrošina to iestāžu vienāds darbības līmenis, kuras veic būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, un tā kā visām šīm iestādēm jāveic savi uzdevumi vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos, jānosaka prasības ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestādēm, kuras šīs regulas vajadzībām vēlas saņemt pilnvarojumu. Jāparedz noteikumi arī par pienācīgas informācijas sniegšanu par šādām iestādēm un to uzraudzību.

(44)	Lai nodrošinātu būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi, nepieciešams arī noteikt prasības, kas piemērojamas iestādēm, kuras ir atbildīgas par to iestāžu pilnvarošanu, kuras veic šos Komisijas un citu dalībvalstu uzdevumus.

(45)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, panākt būvizstrādājumu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nosakot saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanai, dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt un tā vēriena un seku dēļ šādu mērķi labāk var sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

(46)	Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(47)

Jo īpaši Komisija jāpilnvaro paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ekspluatācijas īpašību deklarācija var būt pieejama tīmekļa vietnē, noteikt laikposmu, kurā ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem jāsaglabā pieejama tehniskā dokumentācija un ekspluatācijas īpašību deklarācija, noteikt atbilstības klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, izveidot deklarēto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmu, ko piemēro attiecīgajam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei, izstrādāt Eiropas tehniskā novērtējuma formātu, izstrādāt TNI novērtējuma procedūras un grozīt I līdz VI pielikumu. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārējs raksturs un tie paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un lai papildinātu šo regulu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(48)	Jāņem vērā pašreizējās pilnvaras noteikt saskaņotus Eiropas standartus. CEN izstrādā standartus, lai precizētu 7. būvju pamatprasību “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”.

(49)	7. būvju pamatprasībā jāņem vērā būvju, to materiālu un to daļu otrreizējās pārstrādes iespējas, būves izturīgums un videi nekaitīgu izejvielu un otrreizējo izejvielu izmantošanas būvē iespējas ,

(50)	Tā kā šīs regulas pareizas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams laiks, tās piemērošana jāatliek, izņemot noteikumus attiecībā uz TNI, pilnvarojošajām iestādēm un pilnvarotajām iestādēm, TNI organizācijas izveidi un pastāvīgās komitejas izveidi.

(51)

Komisija un dalībvalstis sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzsāk informācijas kampaņas, lai informētu būvniecības nozari, jo īpaši uzņēmējus un lietotājus, par kopējas tehniskās terminoloģijas izstrādi, atbildības sadali starp atsevišķiem uzņēmējiem, CE zīmes piestiprināšanu būvizstrādājumiem, būvju pamatprasību un novērtēšanas sistēmu pārskatīšanu un ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu.

(52)

Gada laikā pēc šās regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu Eiropas standartizācijas sistēmas pārskatīšanai, lai tādejādi palielinātu visas sistēmas pārredzamību, galvenokārt nodrošinātu iesaistīto pušu līdzsvarotu pārstāvību Eiropas standartizācijas institūciju komitejās un nepieļautu interešu konfliktus starp tām. Vienlaikus ir jāveic pasākumi, lai paātrinātu Eiropas standartu pieņemšanu, kā arī to tulkojumu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, jo īpaši pamatnostādņu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tulkojumu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, izveidojot noteikumus par būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību izteikšanu attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem un par CE zīmes izmantošanu uz šiem ražojumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1.	“Būvizstrādājums” jebkurš ražojums vai komplekts, kas ir ražots un laists tirgū, lai to pastāvīgi iekļautu būvēs un to daļās tādējādi, ka šo ražojumu demontēšana nelabvēlīgi ietekmē būves ekspluatācijas īpašības un ražojuma demontēšanai vai aizstāšanai jāveic būvdarbi;

2.

“izstrādājums, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts” ir būvizstrādājums, kura būtiskos raksturlielumus un ekspluatācijas īpašības nevar pilnībā novērtēt atbilstīgi spēkā esošajam saskaņotajam standartam, jo cita starpā: a) izstrādājums nav iekļauts neviena saskaņotā standarta darbības jomā; b) izstrādājums neatbilst vienai vai vairākām raksturlielumu tehniskajām definīcijām, kas ietvertas kādā no saskaņotajiem standartiem; c) uz vienu vai vairākiem izstrādājuma raksturlielumiem pietiekamā mērā neattiecas neviens šāds saskaņotais standarts, vai d) izstrādājuma ekspluatācijas īpašību novērtēšanai trūkst vienas vai vairāku testa metožu vai tās nav piemērojamas;

3.	“būve” ir celtnes vai inženierbūvniecības celtnes;

4.

“būtiski raksturlielumi” ir būvizstrādājumu raksturlielumi saistībā ar būvju pamatprasībām , kas paredzētas I pielikumā. Šo saskaņotajās tehniskajās specifikācijās noteikto būtisko raksturlielumu vidū nošķir: a) būtiskos raksturlielumus, kas pastāv, ja ražotājs vai importētājs ražojumu paredzējis laist tirgū; un b) raksturlielumus, par kuriem jāziņo neatkarīgi no tā, kur izstrādājumu laiž tirgū, un kuru minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē katrai V pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei un atkarībā no piemērošanas veida nosaka Eiropas standartizācijas institūcijas, vienojoties ar Komisiju un Būvniecības pastāvīgo komiteju. Vajadzības gadījumā katrai V pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru nosaka šā panta b) apakšpunktā minētos raksturlielumus; tie, cita starpā, ir saistīti ar tādiem vispārējas nozīmes aspektiem kā vide, drošība un iespējamā kaitējuma veselībai novērtējumu visa būvizstrādājuma aprites cikla laikā;

5.	“būvizstrādājuma ekspluatācijas īpašības” ir īpašības, kas attiecas uz atsevišķiem būtiskiem raksturlielumiem, kuri izteikti šā izstrādājuma vērtības, līmeņa, klases vai robežvērtības izteiksmē vai arī aprakstā;

6.	“robežvērtības līmenis” ir izstrādājuma ekspluatācijas īpašību minimālā vērtība. Robežvērtības līmenis var būt tehnisks vai normatīvs un attiekties uz atsevišķu īpašību vai īpašību kopumu;

7.	“klase” ir izstrādājuma ekspluatācijas īpašību amplitūda, kuru ierobežo ekspluatācijas īpašību minimālā un maksimālā vērtība. Klasi var piemērot vienai īpašībai vai īpašību kopumam;

8.	“saskaņotas tehniskās specifikācijas” ir saskaņoti standarti un Eiropas novērtējuma dokumenti;

9.	“Eiropas tehniskais novērtējums” ir novērtējums, kura pamatā ir Eiropas novērtējuma dokuments un kurš ir paredzēts būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts;

10.	“saskaņotais standarts” ir standarts, kuru, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 6. pantu pieņēmusi viena no minētās direktīvas I pielikumā uzskaitītajām Eiropas standartizācijas institūcijām;

11.	“Eiropas novērtējuma dokuments” ir dokuments, kuru ir pieņēmusi Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija ar mērķi izdot Eiropas tehnisko novērtējumu un kurš ir saistīts ar izstrādājumu, uz kuru neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts;

12.	“uzņēmēji” ir ražotāji, importētāji, izplatītāji un pilnvarotie pārstāvji;

13.	“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ar savu vārdu vai preču zīmi ražo būvizstrādājumu vai liek šo ražojumu ražot, un to tirgo;

14.	“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un laiž kādas trešas valsts būvizstrādājumu Kopienas tirgū;

15.	“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska piegādes ķēdē esoša persona, kas nav ne ražotājs, ne importētājs un kas ražojumu dara pieejamu tirgū;

16.	“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi ražotāja mandātu veikt konkrētus uzdevumus tā vārdā;

17.

“darīt pieejamu tirgū” ir piegādāt būvizstrādājumu izplatīšanai vai izmantošanai Kopienas tirgū tirdzniecības gaitā par samaksu vai par brīvu; tas neattiecas uz: a) visiem izstrādājumiem, ko lietotāji būvlaukumā pārveido pašu vajadzībām savas profesionālās darbības ietvaros; b) visiem izstrādājumiem, kas ražoti būvlaukumā un/vai ārpus tā un ko ražotājs ir iestrādājis būvē, nelaižot šos izstrādājumus tirgū;

18.	“laist tirgū” ir būvizstrādājumu pirmo reizi darīt pieejamu Kopienas tirgū;

19.	“izņemšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi neļaut tirgū darīt pieejamu kādu piegādes ķēdē esošu būvizstrādājumu;

20.	“atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ būvizstrādājumu, kurš jau darīts pieejams tirgū;

21.	“akreditācijas” nozīme ir noteikta Regulā (EK) Nr. 765/2008;

22.	“lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbildīga par būvizstrādājuma drošu iekļaušanu būvēs;

23.

“tehniskā novērtējuma iestāde” ir dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas piedalās Eiropas novērtējuma dokumentu izstrādē un novērtē būtisko raksturlielumu ekspluatācijas īpašības būvizstrādājumiem, uz kuriem neattiecas vai tikai daļēji attiecas saskaņotais standarts ražojumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikumā;

24.	“ražojuma tips” ir ekspluatācijas īpašības būvizstrādājumam, kas ražots, izmantojot noteiktu izejvielu kombināciju vai citus konkrētus ražošanas procesa elementus;

25.	“ražošanas procesa kontrole” ir pastāvīga iekšējā ražošanas kontrole , ko veic ražotājs, lai nodrošinātu, ka būvizstrādājuma ražošana un ražotais izstrādājums atbilst tehniskajām specifikācijām ;

26.	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums kā definēts Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (11);

27.	“aprites cikls” ir secīgi un saistīti ražojuma aprites posmi, sākot ar izejvielu iegādes vai ieguves no dabas resursiem līdz galīgai apglabāšanai;

28.	“komplekts” ir vismaz divas atsevišķas sastāvdaļas, kuras ir jāsavieno, lai tās varētu pastāvīgi iestrādāt būvēs un tās kļūtu par “samontētu sistēmu”.

3. pants

Būvju pamatprasības un ražojumu būtiski raksturlielumi

║ Būvizstrādājumu būtiskos raksturlielumus jānosaka saskaņotās tehniskās specifikācijās saistībā ar būvju pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

II NODAĻA

Ekspluatācijas īpašību deklarācija un EK marķējums

4. pants

Ekspluatācijas deklarācijas izstrādes nosacījumi

1.   Ražotājam vai importētājam, laižot tirgū būvizstrādājumu, ekspluatācijas īpašību deklarācija jāizstrādā , ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem :

a)	uz būvizstrādājumu attiecas saskaņots standarts;

b)	būvizstrādājumam ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums . ▐

2.   Dalībvalstis ražotāja vai importētāja izstrādātu ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu.

5. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas saturs

1.   Ekspluatācijas īpašību deklarācijā norāda būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašības attiecībā uz šo ražojumu 2. panta 3. punktā noteikto būtisko raksturlielumu diviem veidiem atbilstīgi attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām.

2.   Ekspluatācijas īpašību deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

a)	ražojuma tips, kuram tā izstrādāta;

b)	būvizstrādājuma saskaņotajās tehniskajās specifikācijās iekļauto būtisko raksturlielumu pilnīgs saraksts un katram būtiskajam raksturlielumam — vai nu deklarētās ekspluatācijas īpašību vērtības, klases vai līmeņi, vai nu norāde “ekspluatācijas īpašības nav noteiktas” ;

c)	tā saskaņotā standarta, Eiropas novērtējuma dokumenta vai speciālās tehniskās dokumentācijas atsauces numurs un nosaukums , kas izmantots katra būtiskā raksturlieluma novērtējumā;

d)	paredzētais vispārējais izmantojums, kas noteikts saskaņotajā tehniskajā specifikācijā;

e)	detalizēta informācija par procedūru, kas izmantota, lai novērtētu un pārbaudītu ekspluatācijas īpašību noturību; ja piemērojamā ekspluatācijas īpašību novērtēšanas sistēma ir aizstāta ar 27. un 28. pantā minēto vienkāršoto procedūru, ražotājs norāda — “STD — vienkāršota procedūra”;

f)	informācija par bīstamām vielām būvizstrādājumā, kā norādīts IIIa pielikumā, un ziņas par bīstamām vielām, kas jādeklarē atbilstīgi citiem Kopienas saskaņošanas noteikumiem.

6. pants

Ekspluatācijas īpašību deklarācijas forma

1.   Ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju visiem tirgū laistajiem ražojumiem jāiesniedz papīra formātā vai elektroniskā veidā .

Taču, ja vienam izmantotājam piegādā ražojuma partiju, tai var pievienot vienu ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju.

2.    Ja saņēmējs to pieprasa, ražotājs viņam nosūta ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju papīra formātā .

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ekspluatācijas īpašību deklarāciju var darīt pieejamu tīmekļa vietnē saskaņā ar Komisijas paredzētajiem noteikumiem.

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā, izmantojot III pielikumā pievienoto modeli , tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā izstrādājums ir laists tirgū .

7. pants

EK marķējuma izmantošana

1.   CE zīmi piestiprina tikai tiem būvizstrādājumiem, kuriem saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu ražotājs ir izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Ja ekspluatācijas īpašību deklarācijas nav, CE zīmi nevar piestiprināt.

Ja ražotājs nav izstrādājis ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu, EK marķējumu būvizstrādājumiem piestiprināt nedrīkst.

Piestiprinot CE zīmi, ražotājs vai attiecīgā gadījumā importētājs uzņemas atbildību par būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

2.   EK marķējums ir vienīgā zīme, kas apliecina ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

Dalībvalstis neievieš valsts pasākumus vai atsauc visas atsauces un atbilstības marķējumu, kas nav EK marķējums.

3.   Dalībvalstis neaizliedz un nekavē savā teritorijā vai to atbildības robežās darīt pieejamu tirgū vai izmantot būvizstrādājumus ar EK marķējumu, ja tā izmantošanas prasības dalībvalstī atbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka būvizstrādājumu ar EK marķējumu izmantošanu nekavē noteikumi vai nosacījumi, ko noteikušas valsts iestādes vai privātās iestādes, kas darbojas kā valsts uzņēmums vai valsts iestāde un izmanto savu monopolstāvokli vai valsts mandātu, ja šīs izmantošanas prasības dalībvalstī atbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

8. pants

EK marķējuma uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   EK marķējumam piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. panta vispārējos principus.

2.   Viegli salasāmu un neizdzēšamu CE zīmi redzamā vietā piestiprina būvizstrādājumam, tā datu plāksnei, iepakojumam vai pavaddokumentiem.

3.   Aiz CE zīmes norāda ražotāja nosaukumu vai identifikācijas zīmi, un būvizstrādājuma vienoto identifikācijas kodu.

4.   EK marķējumu piestiprina pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū. Tam var pievienot piktogrammu vai citu zīmi, kas norāda uz kādu īpašu risku vai izmantojumu.

5.     Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes režīma pareizu piemērošanu, un atbilstīgi rīkojas zīmes neatbilstošas izmantošanas gadījumā. Dalībvalstis arī nosaka sodus par pārkāpumiem, tostarp arī kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem. Minētajiem sodiem jābūt samērīgiem ar pārkāpuma smagumu.

9. pants

Ražojuma informācijas punkti

Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 764/2008 izveidotie ražojuma informācijas punkti , izmantojot skaidrus un viegli saprotamus terminus, sniedz arī informāciju par :

a)	visiem tehniskajiem vai regulatīvajiem noteikumiem, kas dalībvalsts teritorijā piemērojami konkrēta tipa būvizstrādājuma iestrādei, montāžai vai uzstādīšanai;

b)	nepieciešamības gadījumā — visiem ražotājiem pieejamajām pārsūdzības iespējām, lai apstrīdētu nosacījumus CE zīmes iegūšanai vienam vai vairākiem viņu izstrādājumiem, jo īpaši par atbilstīgām pārsūdzības procedūrām, lai apstrīdētu novērtējuma rezultātā pieņemtus lēmumus .

Ražojuma informācijas punkti ir neatkarīgi no jebkādām iestādēm vai organizācijām, kas saistītas ar CE zīmes iegūšanas procedūru. Pamatnostādnes par informācijas punktu uzdevumiem un pienākumiem izstrādā Komisija, un tās pieņem 51. panta 1. punktā minētā Būvniecības pastāvīgā komiteja.

III NODAĻA

Uzņēmēju pienākumi

10. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotāji sagatavo noteikto tehnisko dokumentāciju, aprakstot visus attiecīgos elementus, kas saistīti ar piemēroto deklarēto ekspluatācijas īpašību apliecinājumu.

Ražotāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju izstrādā saskaņā ar 4., 5., un 6. pantu un EK marķējumu piestiprina saskaņā ar 7. un 8. pantu.

2.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju laiku, ko Komisija ir noteikusi katrai būvizstrādājumu saimei, pamatojoties uz paredzamo aprites ciklu un būvizstrādājumu nozīmi būvē.

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ražotāji nodrošina, ka ir izstrādātas procedūras, lai sērijveida ražojumi atbilstu deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Pienācīgi jāņem vērā attiecīgās ražojuma tipa izmaiņas, kā arī izmaiņas piemērojamās saskaņotajās specifikācijās.

▐

4.   Ražotāji nodrošina to, ka uz to būvizstrādājumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai kāds cits identifikācijas elements, vai ▐ ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotā dokumentā.

5.   Ražotāji uz būvizstrādājuma, ▐ uz iesaiņojuma vai būvizstrādājumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties.

6.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus un atsauktu no gala lietotājiem. Viņi nekavējoties par to informē valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

7.   Ražotāji pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma tām sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Tie pēc šo iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

11. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotāji ar rakstisku mandātu var iecelt pilnvarotu pārstāvi.

Tehniskās dokumentācijas izstrāde var neietilpt pilnvarotā pārstāvja mandātā.

2.   Ja ražotājs ir iecēlis pilnvaroto pārstāvi, šis pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

a)	glabā ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm laikposmā, kas minēts 10. panta 2. punktā;

b)	pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sniedz tām visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu ražojuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām;

c)	pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, uz kuriem attiecas viņu mandāts.

12. pants

Importētāju pienākumi

1.   Laižot ražojumu Kopienas tirgū, importētāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas piemērojamās prasības.

2.   Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis deklarēto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi. Viņi pārliecinās, ka ražotājs ir izstrādājis tehnisko dokumentāciju, kas minēta 10. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tie izstrādā ekspluatācijas īpašību deklarāciju saskaņā ar 4., 5. un 6. pantu. Tie arī pārliecinās, ka ražojumam ir noteiktais EK marķējums, pievienoti noteiktie dokumenti un ka ražotājs ir ievērojis 10. panta 4. un 5. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, tie būvizstrādājumu var nelaist tirgū, līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota.

3.   Importētāji uz būvizstrādājuma vai, ja tas nav iespējams, uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties.

4.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

5.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu būvizstrādājuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus un atsauktu no gala lietotājiem. Viņi nekavējoties par to informē valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi būvizstrādājumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

6.   Importētāji 10. panta 2. punktā minētajā laikposmā saglabā ekspluatācijas īpašību deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

7.   Importētāji pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma tām sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Tie pēc šo iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi laiduši tirgū.

13. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas piemērojamās prasības.

2.   Pirms būvizstrādājuma laišanas tirgū izplatītāji pārliecinās, ka ražojumam ir noteiktais EK marķējums un tam ir pievienoti šajā regulā noteiktie dokumenti, instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts lietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā ražojums darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 10. panta 4. un 5. punkta un 12. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, tas ražojumu var nelaist tirgū, līdz tas atbilst pievienotajai ekspluatācijas īpašību deklarācijai vai ekspluatācijas īpašību deklarācija ir izlabota. Izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes, ja ražojums rada risku.

3.   Izplatītājs nodrošina, ka laikā, kad tas ir atbildīgs par būvizstrādājumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē būvizstrādājumu atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, kuru tie ir laiduši tirgū, nav atbilstīgs deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, lai panāktu ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus un atsauktu no gala lietotājiem. Viņi nekavējoties par to informē valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Izplatītāji pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma tām sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu būvizstrādājuma atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām. Viņi pēc šo iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām jebkādos pasākumos, lai izvairītos no apdraudējuma, ko var radīt būvizstrādājumi, kurus viņi darījuši pieejamus tirgū.

14. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šajā regulā importētājs vai izplatītājs uzskatāms par ražotāju, ja tas ražojumus laiž tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tādējādi, ka tas skar atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām, un līdz ar to tam piemērojami 10. pantā noteikti ražotāja pienākumi.

15. pants

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmējiem jāspēj tirgus uzraudzības iestādēm pēc to pieprasījuma 10. panta 2. punktā minētajā laikposmā sniegt informāciju par:

a)	jebkuru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

b)	jebkuru uzņēmēju, kuram tie piegādā ražojumu.

IV NODAĻA

Saskaņotas tehniskās specifikācijas

16. pants

Saskaņoti standarti

1.   Saskaņotos standartus pieņem Eiropas standartizācijas institūcijas, kas uzskaitītas Direktīvas 98/34/EK I pielikumā, pamatojoties uz pieprasījumiem, ko iesniegusi Komisija saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo ievilkumu un Būvniecības pastāvīgā komiteja saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 1. punktu .

Eiropas standartizācijas institūcijas nodrošina, ka nevienas dalībnieku kategorijas pārstāvība tehniskajā komitejā vai darba grupā nepārsniedz 25 % no kopskaita. Ja kādas vai kādu kategoriju dalībnieki nevar vai nevēlas piedalīties darba grupā, šo prasību var pārskatīt, ja visi dalībnieki piekrīt.

2.   Saskaņotie standarti paredz metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību un izturīguma novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem.

Saskaņotajos standartos vajadzības gadījumā nosaka izstrādājumu paredzēto vispārējo izmantojumu; tajos arī nosaka raksturlielumus, kuriem Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru nosaka minimālās prasības ekspluatācijas īpašību līmeņu vai klašu izteiksmē katrai V pielikuma 1. tabulā minētajai izstrādājumu saimei un atkarībā no piemērošanas veida.

Saskaņotie standarti attiecīgos gadījumos paredz tādas metodes un kritērijus būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību novērtējumam attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem, kuri ir mazāk apgrūtinoši nekā testēšana.

3.   Eiropas standartizācijas institūcijas saskaņotajos standartos nosaka piemērojamo ražošanas procesa kontroli, kurā ņemti vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa specifiskie apstākļi.

4.   Komisija novērtē Eiropas standartizācijas institūciju pieņemto saskaņoto standartu atbilstību attiecīgajam mandātam.

Komisija saskaņoto standartu atsauču sarakstu, kas atbilst attiecīgajam mandātam, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un nosaka šo standartu piemērošanas datumu.

Komisija publicē visus saraksta atjauninājumus.

17. pants

Formāls iebildums pret saskaņotajiem standartiem

1.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka saskaņotais standarts ne pilnībā atbilst prasībām, kuras noteiktas attiecīgajā mandātā, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts šo jautājumu līdz ar attiecīgo pamatojumu izvirza izskatīšanai pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. panta pirmo daļu. Komiteja pēc konsultēšanās ar attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju nekavējoties sniedz savu atzinumu.

2.   Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija pieņem lēmumu publicēt, nepublicēt, publicēt ar ierobežojumiem, saglabāt, saglabāt ar ierobežojumiem vai izņemt atsauces uz attiecīgo saskaņoto standartu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgo saskaņoto standartu pārskatīšanu.

4.     Kad Eiropas standartizācijas institūcija ir apstiprinājusi saskaņotu standartu, 51. panta 1. punktā minētā komiteja var uzņemties atbildību par visām pārbaudēm, kas nodrošina, ka šis standarts atbilst prasībām, kuras noteiktas Komisijas vai dalībvalsts piešķirtajā mandātā.

18. ║ pants

Ekspluatācijas īpašību līmeņi vai klases

1.   Komisija var izveidot ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem.

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem nav noteikusi, tās Eiropas standartizācijas institūcijas var noteikt saskaņotajos standartos.

Ja Komisija ekspluatācijas īpašību klases attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem ir noteikusi, Eiropas standartizācijas institūcijas šīs klases izmanto saskaņotajos standartos, pamatojoties uz pārskatītajām pilnvarām.

3.    Ja attiecīgās pilnvaras to paredz, Eiropas standartizācijas institūcijas saskaņotajos standartos paredz ekspluatācijas īpašību minimālo līmeni saistībā ar būtiskajām īpašībām un vajadzības gadījumā paredzēto būvizstrādājumu galīgo izmantojumu dalībvalstīs.

4.     Komisija var izstrādāt noteikumus, atbilstīgi kuriem būvizstrādājumam bez testēšanas vai tālākas testēšanas jāatbilst zināmam līmenim vai ekspluatācijas īpašību klasei.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja Komisija šādus noteikumus nav izstrādājusi, tos var Eiropas standartizācijas institūcijas noteikt saskaņotajos standartos, pamatojoties uz pārskatītajām pilnvarām.

5.   Dalībvalstis var noteikt ekspluatācijas īpašību līmeņus vai klases, kurām būvizstrādājumam ir jāatbilst, attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem vienīgi saskaņā ar Eiropas standartizācijas institūciju vai Komisijas saskaņotajos standartos noteiktām klasifikācijas sistēmām.

19. ║ pants

Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējums un pārbaude

1.   Būvizstrādājumu deklarēto ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi attiecībā uz to būtiskiem raksturlielumiem veic saskaņā ar vienu no IV pielikumā noteiktajām sistēmām.

2.   Komisija pēc šādiem kritērijiem nosaka, kura sistēma ir piemērojama attiecīgam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei:

a)	ražojuma nozīme attiecībā uz būvju pamatprasībām;

b)	ražojuma veids;

c)	būvizstrādājuma būtisko raksturlielumu mainīguma ietekme tā ekspluatācijas laikā;

d)	jutība attiecībā uz defektiem ražošanā.

Katrā gadījumā Komisija izvēlas vismazāk apgrūtinošo sistēmu , kas ļauj droši iestrādāt būvizstrādājumu būvē .

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Šādi noteiktu sistēmu un informāciju par paredzēto vispārējo izmantojumu norāda saskaņoto standartu mandātos un saskaņotās tehniskās specifikācijās.

20. ║ pants

Eiropas novērtējuma dokuments

1.   Eiropas novērtējuma dokumentu (END) būvizstrādājumiem, uz kuriem saskaņotais standarts neattiecas vai attiecas tikai daļēji, tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, pieņem, pamatojoties uz ražotāja vai importētāja pieteikumu Eiropas tehniskajam novērtējumam, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.

2.   Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka ekspluatācijas īpašību novērtēšanas metodes un kritērijus attiecībā uz būvizstrādājumu būtiskiem raksturlielumiem, kas saistīti ar ražotāja paredzēto izmantojumu.

3.   Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, END nosaka konkrētas piemērojamās ražošanas procesa kontroles, ņemot vērā attiecīgā būvizstrādājuma ražošanas procesa specifiskos apstākļus.

4.     Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz END sasniegts pietiekams tehniskās un zinātniskās kompetences līmenis, tā pilnvaro Eiropas standartizācijas institūcijas, pamatojoties uz END, izstrādāt saskaņotu standartu.

21. ║ pants

Eiropas tehniskais novērtējums

1.    Būvizstrādājumiem, uz kuriem saskaņotais standarts neattiecas vai attiecas tikai daļēji, Eiropas tehnisko novērtējumu (ETN) jebkuram būvizstrādājumam izdod tehniskā novērtējuma iestāde pēc ražotāja vai importētāja pieprasījuma, pamatojoties uz END, atbilstīgi II pielikumā noteiktajai procedūrai.

2.   Komisija nosaka ETN formātu.

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tiesību aktu papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

V NODAĻA

Tehniskā novērtējuma iestādes

22. ║ pants

Tehniskā novērtējuma iestāžu izvirzīšana

1.   Dalībvalstis var izvirzīt tehniskā novērtējuma iestādes (TNI) ražojumu jomās, kas uzskaitītas V pielikuma 1. tabulā.

Dalībvalstis, kuras ir izvirzījušas TNI paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai šīs TNI nosaukumu, adresi un ražojumu jomas, kurās tā ir izvirzīta.

2.   Komisija TNI sarakstu dara publiski pieejamu, norādot ražojumu jomas, kurās tās ir izvirzītas.

Komisija publicē visus šā saraksta atjauninājumus.

23. ║ pants

TNI prasības

1.   TNI atbilst V pielikuma 2. tabulā noteiktajām prasībām.

2.   Ja TNI vairs neatbilst 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalsts atsauc šīs TNI pilnvarojumu.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savas valsts TNI novērtēšanas un tās darbības uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkurām izmaiņām šajā informācijā. Komisija publisko šo informāciju.

24. ║ pants

TNI novērtējums

1.   TNI pārbauda, vai citas TNI atbilst attiecīgajiem kritērijiem, kas noteikti IV pielikuma 2. tabulā.

Novērtējumu organizē 25. panta 1. punktā minētā organizācija, un tas notiek reizi četros gados ražojumu jomās, kas uzskaitītas IV pielikuma 1. tabulā un kurās TNI ir izvirzītas.

2.   Komisija izstrādā pārredzamas novērtējuma veikšanas procedūras, tostarp arī atbilstīgas un pieejamas novērtējuma rezultātu pārsūdzības procedūras.

Tos pasākumus, kuri ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

TNI novērtējumu nedrīkst veikt tās pašas dalībvalsts TNI.

3.   Organizācija, kas minēta 25. panta 1. punktā, TNI novērtējuma rezultātus paziņo dalībvalstīm un Komisijai.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzrauga TNI novērtējuma noteikumu un pareizas īstenošanas ievērošanu.

25. ║ pants

TNI koordinācija

1.   TNI veido tehniskā novērtējuma organizāciju, turpmāk tekstā – TNI organizācija.

2.   TNI organizācija veic šādus uzdevumus:

a)	koordinē 19. pantā un II pielikumā noteikto noteikumu un procedūru piemērošanu, kā arī sniedz šim mērķim nepieciešamo atbalstu;

b)	divas reizes gadā informē Komisiju par visiem jautājumiem, kas saistīti ar END sagatavošanu un 19. pantā un II pielikumā noteikto noteikumu un procedūru jebkādu interpretācijas aspektu;

c)	pieņem END;

d)	organizē TNI novērtējumu;

e)	nodrošina TNI koordināciju;

f)	TIN organizācijā nodrošina vienādu attieksmi pret TIN;

g)	nodrošina 19. pantā un II pielikumā noteikto procedūru pārredzamību un apspriešanos ar ražotāju šo procedūru norises laikā.

3.   Komisija TNI organizācijai var sniegt atbalstu, veicot 2. punkta e) apakšpunktā minētos uzdevumus. Komisija ar TNI organizāciju šajā sakarā var noslēgt partnerības pamatnolīgumu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka TNI līdzdarbojas TNI organizācijā, sniedzot finanšu un cilvēkresursus.

VI NODAĻA

VIENKĀRŠOTAS PROCEDŪRAS

26. ║ pants

Speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana

1.   Ja ražotājs nosaka ražojuma tipu, tas tipa testēšanu vai tipa aprēķinu var aizstāt ar speciālo tehnisko dokumentāciju (STD), kura pierāda ka:

a)

viena vai vairāku būvizstrādājuma, ko tas laiž tirgū, būtiska raksturlieluma dēļ tas uzskatāms par atbilstīgu noteiktam ekspluatācijas īpašību līmenim vai klasei bez testēšanas un aprēķina vai bez tālākas testēšanas saskaņā ar atbilstīgajā saskaņotajā specifikācijā vai Komisijas lēmumā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir tā paša ražojuma tipa kā cits būvizstrādājums, kuru ražojis cits ražotājs un kurš jau ir testēts saskaņā ar atbilstīgo saskaņoto tehnisko specifikāciju. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šā cita ražojuma testa rezultātiem. Ražotājs cita ražotāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precīzumu, uzticamību un stabilitāti; vai

c)

būvizstrādājums, ko tas laiž tirgū, ir sistēma, ko veido sastāvdaļas, kuras tas pienācīgi samontē, vadoties pēc precīzām instrukcijām, ko sniedz sistēmu vai sastāvdaļu piegādātājs, kas tās jau testējis attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem raksturlielumiem saskaņā ar atbilstīgām tehniskām specifikācijām. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, ražotājs ir tiesīgs deklarēt ekspluatācijas īpašības, kas atbilst visiem vai daļai šīs piegādātās sistēmas vai sastāvdaļas testa rezultātiem.

Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas piegādātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot vienīgi, ja tas ir saņēmis attiecīgā ražotāja vai sistēmas piegādātāja atļauju, kurš ir atbildīgs par šo testa rezultātu precīzumu, uzticamību un stabilitāti. Ražotājs cita ražotāja vai sistēmas apgādātāja iegūtus testa rezultātus var izmantot tikai tad, ja ir saņemta attiecīgā ražotāja vai sistēmas apgādātāja atļauja. Ražotājs saglabā atbildību par izstrādājuma atbilstību visām deklarētajām ekspluatācijas īpašībām saskaņā ar attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām. Ražotājs nodrošina, ka izstrādājuma ekspluatācijas īpašības netiek negatīvi ietekmētas turpmākā ražošanas vai montāžas procesa posmā.

2.    STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts VI pielikumā, ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma atbilstoši VI pielikumam ir:

—	1. vai 2. sistēma izstrādājumiem, kas atbilst 26. panta 1. punkta a) apakšpunktam (bez testēšanas/bez turpmākas testēšanas (WT/WFT);

—	1., 2. vai 4. sistēma ražojumiem, kas atbilst 26. panta 1. punkta b) apakšpunktam (kopīga testēšana);

—	1. vai 2. sistēma ražojumiem, kas atbilst 26. panta 1. punkta c) apakšpunktam (kaskādes princips).

3.     Šo pantu nepiemēro importētājiem, kuri ražojumu tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tā, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām 14. panta nozīmē.

27. ║ pants

Speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana mikrouzņēmumos, kuri ražo būvizstrādājumus

1.   Mikrouzņēmumi , kuri ražo būvizstrādājumus, piemērojamo būvizstrādājuma deklarēto ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD. STD pierāda būvizstrādājuma atbilstību piemērojamām prasībām.

2.   Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1. vai 2. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.

3.     Speciālā tehniskā dokumentācija nodrošina vienādu aizsardzības līmeni attiecībā uz cilvēka veselību un drošību, kā arī citiem sabiedrībai nozīmīgiem aspektiem. Ražotājs saglabā atbildību par ražojuma atbilstību ekspluatācijas īpašību deklarācijā noteiktajiem raksturlielumiem. Ražotājs informē par paredzēto izstrādājuma galīgo izmantojumu.

4.     Līdz …  (12) Komisija sagatavo ziņojumu par šī panta piemērošanu, cita starpā apsverot, vai to varētu piemērot arī citiem uzņēmumiem, vai to vajadzētu pielāgot mazu sēriju ražošanai un vai to vajadzētu atcelt. Komisija iesniedz šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot likumdošanas priekšlikumus.

5.     Šo pantu nepiemēro importētājiem, kuri ražojumu tirgū laiž ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laisto būvizstrādājumu tā, ka tas ietekmē atbilstību deklarētajām ekspluatācijas īpašībām 14. panta nozīmē.

28. ║ pants

Speciālās tehniskās dokumentācijas izmantošana atsevišķi ražotiem ražojumiem

1.   Attiecībā uz būvizstrādājumu, kas projektēts un ražots neindustriālā ražošanas procesā pēc īpaša pasūtījuma un iestrādāts vienā identificētā būvē, ražotājs piemērojamo ekspluatācijas īpašību novērtējuma sistēmu var aizstāt ar STD, pierādot šā ražojuma atbilstību piemērojamām prasībām. STD nodrošina ekvivalentu ekspluatācijas īpašību drošības un uzticamības līmeni attiecībā uz būvju pamatprasībām.

2.   Ja 1. punktā minētais būvizstrādājums pieder pie būvizstrādājumu saimes, kurai piemērotā ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēma ir 1. vai 2. sistēma, kā noteikts V pielikumā, STD pārbauda attiecīgā sertifikācijas institūcija, kā minēts V pielikumā.

VII NODAĻA

Pilnvarojošās iestādes un pilnvarotās iestādes

29. ║ pants

Pilnvarošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas pilnvarotas veikt trešu pušu uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā saskaņā ar šo regulu.

30. ║ pants

Pilnvarojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izvirza pilnvarojošo iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo procedūru izstrādi un veikšanu, lai novērtētu un pilnvarotu iestādes, kurām šīs regulas mērķiem it tiesības veikt trešās puses uzdevumus deklarēto ekspluatācijas īpašību noturīguma novērtējuma un pārbaudes procesā, kā arī ir atbildīga par pilnvaroto iestāžu uzraudzību, ieskaitot atbilstību 33. panta noteikumiem.

2.   Ja pilnvarošana pamatojas uz akreditācijas sertifikātu, dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas iestādes Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja pilnvarojošā iestāde deleģē, nodod ar apakšlīgumu vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, pilnvarošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kura nav valsts iestāde, šai iestādei, kurai minētie pienākumi deleģēti vai kā citādi uzticēti, jābūt juridiskai personai un tai mutatis mutandis jāatbilst prasībām, kas noteiktas 30. pantā. Turklāt šādai iestādei jābūt spējīgai uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Pilnvarojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par iestādei deleģēto vai kā citādi uzticēto uzdevumu veikšanu.

5.     Pilnvarojošā iestāde pārbauda, vai atbilstības novērtējums ir veikts pienācīgi, neradot nevajadzīgu slogu uzņēmumiem un pienācīgi ņemot vērā uzņēmumu lielumu, būvniecības jomas specifiskās īpašības un struktūru, konkrētā izstrādājuma tehnoloģiskās sarežģītības līmeni, kā arī ražošanas procesa būtību, apjomu un biežumu.

31. ║ pants

Prasības pilnvarojošajām iestādēm

1.   Pilnvarojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar pilnvarotajām iestādēm.

2.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Pilnvarojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestāžu pilnvarošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Pilnvarojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic pilnvarotās iestādes, kā arī nesniedz konsultācijas, kas saistītas ar komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5.   Pilnvarojošā iestāde saglabā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Pilnvarojošajai iestādei ir pietiekami daudz kompetentu darbinieku uzdevumu pienācīgai izpildei.

32. ║ pants

Informācijas sniegšanas prasība pilnvarojošajām iestādēm

Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par ekspluatācijas īpašību novērtējuma iestāžu valsts novērtējuma un pilnvarošanas procedūrām un par pilnvaroto iestāžu uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkurām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija publisko šo informāciju.

33. ║ pants

Prasības pilnvarotajām iestādēm

1.   Lai ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestādi varētu pilnvarot, tai jāatbilst šā panta 2. līdz 11. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestādi izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestāde ir treša persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai būvizstrādājuma, kam tā veic novērtēšanu.

Iestādi, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kuri iesaistīti to būvizstrādājumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai apkopē, kurus tā novērtē, var uzskatīt par atbilstošu iestādi, ja vien var pierādīt, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.   Ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestāde, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas trešās puses uzdevumiem, nav vērtējamo ražojumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī to pilnvaroti pārstāvji. Tas neizslēdz novērtējamo ražojumu izmantošanu, kas nepieciešama atbilstības novērtēšanas iestādes darbībai, vai ražojumu izmantošanu personīgiem mērķiem.

Tās nav arī tieši saistītas ar šo ražojumu projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tās neuzsāk darbības, kas var būt pretrunā ar to neatkarību vai spriedumu un godprātību, ko prasa pienākumi, kuriem tā pilnvarota.

Pilnvarotā iestāde nodrošina, ka tās filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu, kā arī/vai pārbaudes darbības.

5.   Pilnvarotā iestāde un tās darbinieki ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes trešās puses uzdevumus veic pilnībā pārredzami attiecībā uz ražotāju ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, galvenokārt finansiāliem, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas un/vai pārbaudes darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Pilnvarotā iestāde ir spējīga ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā veikt trešas puses uzdevumus, kas šai iestādei noteikti saskaņā ar V pielikumu un kā veikšanai tā ir pilnvarota, pilnvarotā iestāde šos uzdevumus veic pati vai arī tās vārdā un uz tās atbildību.

Pilnvarotās iestādes rīcībā vienmēr un visām ekspluatācijas īpašību novērtēšanas un pārbaudes sistēmām un būvizstrādājumu veidiem un kategorijām, raksturlielumiem un uzdevumiem, attiecībā uz ko tā ir pilnvarota, ir:

a)	nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu trešas puses ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanas un pārbaudes uzdevumus;

b)	procedūras, kādā tiek veikts ekspluatācijas īpašību novērtējums, apraksts, nodrošinot šo procedūru pārskatāmību un iespēju šīs procedūras atveidot. Iestādei ir izstrādāta piemērota politika un procedūras, kas nošķir iestādes kā pilnvarotās iestādes veiktos uzdevumus no pārējās darbības;

c)	tās darbības veikšanas procedūras, ņemot vērā apjomu, jomu un uzņēmumu struktūru, attiecīgā ražojuma tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un ražošanas procesa masu vai sērijveidīgumu.

Tai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar darbībām, kurām tā ir pienācīgi pilnvarota, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Personālam, kurš atbildīgs par tās darbības veikšanu, kurai tā ir pilnvarota, ir

a)	pamatīga tehniskā un profesionālā apmācība par visiem trešas puses uzdevumiem deklarēto ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā un pārbaudē, kam iestāde ir pilnvarota;

b)	pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pārbaudēm atbilstīgas pilnvaras veikt šīs darbības;

c)	atbilstīgas zināšanas un sapratne par piemērotiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem regulas noteikumiem;

d)	nepieciešamās spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas uzrāda, ka novērtēšana un pārbaude ir veikta.

8.   Tiek garantēta paziņotās iestādes, tās augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtēšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem pilnvarotās iestādes augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtēšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Pilnvarotā iestāde nokārto tiesisko apdrošināšanu, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par veikto novērtējumu un/vai pārbaudi.

10.   Pilnvarotās iestādes darbinieku pienākums ir glabāt dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot V pielikumā minētos uzdevumus, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Pilnvarotā iestāde nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtēšanu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar šo regulu izveidotās pilnvaroto iestāžu koordinācijas grupas darbībām, un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

12.     Pilnvarotās iestādes informē savus klientus un sniedz padomus atbilstīgi viņu interesēm.

34. pants

Pieņēmums par atbilstību

Ja ekspluatācijas īpašību novērtēšanas iestāde var pierādīt tās atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 33. panta prasībām, ciktāl uz šīm prasībām attiecas piemērojamie saskaņotie standarti.

35. ║ pants

Pilnvaroto iestāžu filiāles un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja pilnvarotā iestāde slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar trešas puses uzdevumiem ekspluatācijas īpašību noturības novērtēšanā vai pārbaudē vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 33. panta prasībām, un informē pilnvarojošo iestādi.

2.   Pilnvarotā iestāde uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Lai varētu uzrādīt valsts iestādēm, pilnvarotā iestāde saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtējumu un to veikto darbu atbilstīgi VI pielikumam.

36. ║ pants

Tests novērotāja klātbūtnē

1.   Ja tas ir pamatots ar tehniskiem, ekonomiskiem vai loģiskiem apsvērumiem, pilnvarotās iestādes var veikt VI pielikumā minētos testus vai uzraudzīt šādu testu veikšanu vai nu ražotāja ražotnēs, izmantojot ražotāja iekšējās laboratorijas testēšanas iekārtas, vai ar ražotāja iepriekšēju piekrišanu privātā vai valsts laboratorijā, izmantojot šīs laboratorijas testēšanas iekārtas.

2.   Pirms šo testu veikšanas pilnvarotā iestāde pārbauda, vai testēšanas iekārtām ir piemērota kalibrēšanas sistēma un vai sistēma darbojas.

37. ║ pants

Pilnvaras pieteikums

1.   Iestāde, kas pilnvarojama veikt trešas puses uzdevumus ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes procesā, iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts pilnvarojošai iestādei, kurā tā ir reģistrēta.

2.   Pieteikumam pievieno veicamo darbību aprakstu, novērtēšanas un/vai pārbaudes procedūras, par ko iestāde paziņo sevi kā kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas iestāde Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, kas sekmīgi izturējusi salīdzinošo pārskatīšanu, apstiprinot, ka atbilstības novērtēšanas iestāde atbilst 33. pantā noteiktajām prasībām.

3.   Ja attiecīgajai iestādei nav akreditācijas sertifikāta, tā pilnvarojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 33. pantā noteiktajām prasībām.

38. ║ pants

Pilnvarošanas procedūra

1.   Pilnvarojošās iestādes var pilnvarot tikai tās iestādes, kas atbilst 33. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

Izņēmuma gadījumos attiecībā uz horizontālo pilnvarošanu, kas minēta 3. punkta otrajā daļā, kurai nav pieejams attiecīgs elektronisks rīks, pieņemama pilnvarojuma cietā kopija.

3.   Pilnvarojums ietver veicamo pienākumu pilnu aprakstu, atsauci uz attiecīgajām saskaņotajām tehniskajām specifikācijām un VI pielikuma 1.4. punktā minētās sistēmas vajadzībām – būtiskos raksturlielumus attiecībā uz kuriem iestāde ir kompetenta.

Taču atsauce uz atbilstošajām saskaņotajām specifikācijām nav prasīta šādos būtisko raksturlielumu gadījumos:

a)

degamība;

b)	ugunsizturība;

c)	ārējā ugunsizturība;

d)	trokšņa absorbcija.

4.   Ja pilnvarojums nav pamatots ar akreditācijas sertifikātu, pilnvarojošā iestāde Komisijai un citām dalībvalstīm sniedz visus dokumentāros pierādījumus, lai varētu pārbaudīt pilnvarotās iestādes kompetenci, un atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādi regulāri uzrauga un tā turpina atbilst 33. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā iestāde pilnvarotās iestādes pienākumus var veikt vienīgi tad, ja divu nedēļu laikā pēc pilnvarošanas, izmantojot akreditācijas sertifikātu, un divu mēnešu laikā pēc pilnvarošanas, ja neizmanto akreditācijas sertifikātu, Komisija un dalībvalstis nav cēlušas iebildumus.

Tikai šādu iestādi uzskata par pilnvarotu iestādi šīs regulas vajadzībām.

6.   Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņo par attiecīgām turpmākām pārmaiņām pilnvarojumā.

39. ║ pants

Pilnvaroto iestāžu identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija pilnvarotajai iestādei piešķir identifikācijas numuru.

Tai tiek piešķirts tikai viens šāds numurs arī tad, ja iestāde ir pilnvarota atbilstīgi vairākiem Kopienas tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar iestādēm, kas pilnvarotas atbilstīgi šai regulai, tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, kurām tās ir pilnvarotas.

Komisija nodrošina šāda saraksta atjaunināšanu.

40. ║ pants

Pilnvarojuma pārmaiņas

1.   Ja pilnvarojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka pilnvarotā iestāde vairs neatbilst 33. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, pilnvarojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvaru, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā iestāde nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja pilnvara ir atsaukta, ierobežota vai apturēta vai ja pilnvarotā iestāde ir beigusi darbību, to pilnvarojusī dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās attiecīgie dokumenti tiek nodoti citai pilnvarotai iestādei vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām pilnvarojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

41. ║ pants

Pilnvaroto iestāžu kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas pilnvarotās iestādes kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

2.   Pilnvarojusī dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās iestādes pilnvarojuma pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā informācija ir konfidenciāla.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka pilnvarotā iestāde neatbilst vai vairs neatbilst pilnvarojuma prasībām, tā par to informē pilnvarojušo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, ieskaitot, vajadzības gadījumā, pilnvarojuma atsaukšanu.

42. ║ pants

Prasības attiecībā uz pilnvaroto iestāžu darbību

1.   Pilnvarotās iestādes veic trešas puses uzdevumus atbilstoši VI pielikumā noteiktajām ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaužu sistēmām.

2.   Ekspluatācijas īpašību noturības novērtējumu un pārbaudi veic samērīgi, izvairoties no lieka apgrūtinājuma uzņēmējiem. Pilnvarotās iestādes darbību veic, ņemot vērā apjomu, jomu un uzņēmumu struktūru, būvizstrādājuma tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un ražošanas procesa sērijveidīgumu.

Taču šādi rīkojoties jāievēro arī ražojumam ar šo regulu noteiktā stingrības pakāpe un ražojuma nozīme būves drošumā.

3.   Ja, veicot uzraudzību, lai pārbaudītu ražoto ražojumu ekspluatācijas īpašību noturību, pilnvarotā iestāde konstatē, ka būvizstrādājumam ekspluatācijas īpašības vairs nav tādas pašas kā ražojuma tipam, tā pieprasa, lai ražotājs veic atbilstīgus koriģējošos pasākumus, un, ja nepieciešams, atceļ vai anulē sertifikātu.

4.   Ja netiek veikti koriģējošie pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, pilnvarotā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

43. ║ pants

Informācijas sniegšanas prasība pilnvarotajām iestādēm

1.   Pilnvarotās iestādes informē pilnvarojošo iestādi par

a)	sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, atcelšanu vai anulēšanu;

b)	apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)	informācijas par ekspluatācijas īpašību noturību novērtējuma un/vai pārbaudes pieprasījumiem, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)	trešas puses uzdevumiem atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas veikti to pilnvarojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

2.   Pilnvarotās iestādes sniedz citām iestādēm, kuras pilnvarotas atbilstīgi šai regulai un veic līdzīgus trešas puses uzdevumus atbilstoši ekspluatācijas īpašību noturības novērtējuma un pārbaudes sistēmām, kas aptver tos pašus būvizstrādājumus, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un pēc pieprasījuma arī pozitīviem šīs novērtēšanas un/vai pārbaužu rezultātiem.

44. ║ pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par pilnvarošanas politiku.

45. ║ pants

Pilnvaroto iestāžu koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp iestādēm, kuras pilnvarotas atbilstīgi 29. pantam, un tā pienācīgi darbotos nozares pilnvaroto iestāžu grupā vienas vai vairāku nozaru līmenī.

Dalībvalstis nodrošina, lai šo grupu darbā piedalītos to pilnvarotās iestādes vai to iecelti pārstāvji.

VIII NODAĻA

Tirgus uzraudzība un drošības procedūras

46. ║ pants

Procedūra darbībām ar būvizstrādājumiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir veikušas pasākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 765/2008 18. pantam vai ja tām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un/vai apdraud cilvēku veselību vai drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības jautājumus, uz ko attiecas šī regula, tās veic attiecīgā ražojuma novērtējumu, aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji ar tirgus uzraudzības iestādēm sadarbojas visos nepieciešamajos veidos.

Ja šajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka būvizstrādājums neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai panāktu ražojuma atbilstību šīm prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktā pienācīgā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes informē attiecīgo pilnvaroto iestādi.

Iepriekšminētajiem pasākumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. pantu.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus viņš darījis pieejamus tirgū Kopienā.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka būvizstrādājums tiek darīts pieejams valsts tirgū, vai izņemtu būvizstrādājumu no tirgus, vai to atsauktu.

Tās nekavējoties par šiem pasākumiem informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punktā minētajā informācijā sniedz visas pieejamās ziņas, īpaši datus neatbilstīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par būvizstrādājuma izcelsmi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja minētos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistībā ar

a)	ražojuma neatbilstību prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību un drošību vai apdraudējumu citiem sabiedrības interešu aizsardzības jautājumiem, kas noteikti šajā regulā;

b)	saskaņoto tehnisko specifikāciju vai STD nepilnībām.

6.   Dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura procedūru uzsākusi, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildus informāciju saistībā ar attiecīgā būvizstrādājuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem valsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja piecpadsmit darba dienu laikā pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktiem pagaidu pasākumiem saistībā ar attiecīgo būvizstrādājumu, pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz attiecīgo būvizstrādājumu tiek veikti atbilstīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, ražojuma izņemšana no tirgus bez kavēšanās.

47. ║ pants

Kopienas drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 46. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu valsts pasākumu vai ja Komisija uzskata valsts pasākumu par tādu, kas ir pretrunā Kopienas tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo(-ajiem) uzņēmēju(-iem) un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, vai pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā būvizstrādājuma izņemšanu no to tirgus. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atceļ šo pasākumu.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām saskaņotajos standartos, kā minēts 46. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija informē attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju (institūcijas) un izvirza lietu izskatīšanai pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Direktīvas 98/34/EK 5. panta pirmo daļu. Šī komiteja konsultējas ar attiecīgo Eiropas standartizācijas institūciju un nekavējoties sniedz savu atzinumu.

Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un būvizstrādājuma neatbilstība ir saistīta ar nepilnībām END vai STD, kā minēts 46. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija pieņem atbilstīgus pasākumus.

48. ║ pants

Atbilstīgi būvizstrādājumi, kas tomēr apdraud veselību un drošību

1.   Ja dalībvalsts pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 46. panta 1. punktu secina, ka, lai gan būvizstrādājums atbilst šai regulai, tas apdraud cilvēku veselību un drošību vai citus sabiedrības interešu aizsardzības jautājumus, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais būvizstrādājums, kad tas tiek laists tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam būvizstrādājumu izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktā pienācīgā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem būvizstrādājumiem, kurus viņš darījis pieejamus tirgū Kopienā.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Informācijā sniedz visas pieejamās ziņas, īpaši datus neatbilstīgā būvizstrādājuma identificēšanai, datus par ražojuma izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgajiem uzņēmējiem un novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz šā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu, kurā norāda, vai pasākums ir vai nav pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina pienācīgus pasākumus.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem).

49. ║ pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 46. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)	EK marķējums ir uzlikts, pārkāpjot 7. vai 8. panta noteikumus;

b)	EK marķējums nav uzlikts 7. panta 1. punkta noteiktajos gadījumos;

c)	nav sastādīta ekspluatācijas īpašību deklarācija 4. pantā noteiktajos gadījumos;

d)	ekspluatācijas īpašību deklarācija nav sastādīta atbilstoši 4., 5. un 6. pantam;

e)	tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu būvizstrādājuma pieejamību tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

IX NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

50. ║ pants

Pielikumu grozījumi

1.   Komisija var veikt grozījumus I līdz VI pielikumā.

2.   Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru.

51. ║ pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Būvniecības pastāvīgā komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3.     Dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētās komitejas locekļi nav atkarīgi no pusēm, kas iesaistītas būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanā.

52. ║ pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 89/106/EEK atceļ.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

53. ║ pants

Pārejas noteikumi

1.   Būvizstrādājumus, kas pirms 2011. gada 1. jūlija tirgū laisti saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK, uzskata par atbilstīgiem šai regulai.

2.   Ražotāji un importētāji ekspluatācijas īpašību deklarāciju var izstrādāt, pamatojoties uz atbilstības sertifikātu vai atbilstības deklarāciju, kas pirms 2011. gada 1. jūlija izdota saskaņā ar Direktīvu 89/106/EEK.

3.   Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnes, kas publicētas pirms 2011. gada 1. jūlija saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 11. pantu, kā arī būvizstrādājumu novērtēšanas procedūru vienotu interpretāciju, ko, pamatojoties uz Direktīvas 89/106/EEK 9. panta 2. punktu, Tehniskā novērtējuma iestāžu organizācija pieņēmusi līdz 2011. gada 1. jūlijam, var izmantot kā END. Ja Komisija uzskata, ka attiecībā uz Eiropas tehniskā novērtējuma pamatnostādnēm ir sasniegts pietiekams tehniskās un zinātniskās kompetences līmenis, tā atbilstīgi 20. panta 4. punktam pilnvaro Eiropas standartizācijas institūcijas izstrādāt saskaņotu standartu, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm.

4.   Ražotāji un importētāji Eiropas tehniskos apstiprinājumus, kas saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9. pantu izdoti līdz 2011. gada 1. jūlijam, var izmantot kā Eiropas tehnisko novērtējumu visu šo apstiprinājumu derīguma laiku.

54. ║ pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

║ 3. līdz 21., 26., 27., 28., 46. līdz 50., 52. un 53. pantu, kā arī I, II, III un VI pielikumu piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

---

(1)  2009. gada 25. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C …

(3)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa Nostāja.

(4)  OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. ║

(5)   OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(6)   OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(7)   OV C 91, 16.4.2003., 7. lpp. .

(8)   OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(9)   OV L 218, 13.8.2008., 21. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. . ║

(11)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(12)   Pieci gadi no šīs regulas spēkā stāšanās.