(2)

Lēš, ka ES dalībvalstīs no 8 % līdz 12 % hospitalizēto pacientu, saņemot veselības aprūpi, cieš no nevēlamiem notikumiem.

(2)

Lēš, ka ES dalībvalstīs no 8 % līdz 12 % hospitalizēto pacientu, saņemot veselības aprūpi, cieš no nevēlamiem notikumiem un tas skar no 6,7 līdz 15 miljoniem hospitalizēto pacientu un vairāk nekā 37 miljonus pacientu, kas lūguši primārās veselības aprūpes pakalpojumus .

(2a)

Lēš, ka veselības aprūpē iegūtas infekcijas (HCAI) vidēji skar katru divdesmito pacientu, t. i., Eiropas Savienībā ik gadu 4,1 miljonu pacientu un ka gadā ir apmēram 37 000 nāves gadījumu, kuru cēlonis ir kāda no šīm infekcijām.

(3)

Nepietiekama pacientu drošība ir gan nopietna sabiedrības veselības problēma, gan liels ekonomisks slogs ierobežotajiem veselības aprūpes resursiem. Liela daļa nevēlamo notikumu slimnīcās un primārajā aprūpē ir novēršama; faktiski lielāko daļu minēto notikumu izraisa sistēmiski faktori.

(3)

Nepietiekama pacientu drošība ir gan nopietna sabiedrības veselības problēma, gan liels ekonomisks slogs ierobežotajiem veselības aprūpes resursiem. Liela daļa nevēlamo notikumu slimnīcās un primārajā aprūpē , tostarp nevēlami notikumi, ko izraisījusi nepareiza diagnoze vai ārstēšana, ir novēršama; faktiski lielāko daļu minēto notikumu izraisa finanšu līdzekļu ierobežotība un sistēmiski faktori.

(6a)

Uzskata, ka ar nevēlamiem veselības aprūpes notikumiem saistītās HCAI ir viegli novēršamas. Dalībvalstīm ir jāizstrādā pasākumi, ar kuru palīdzību par 20 % samazināt to personu skaitu, kuras katru gadu Eiropas Savienībā skar nevēlami notikumi.

(7)

Pierādījumi liecina, ka ES dalībvalstu paveiktais efektīvu un vispusīgu pacientu drošības programmu izstrādē un īstenošanā atšķiras. Tāpēc ar šo iniciatīvu plāno izveidot pamatu, lai stimulētu politikas izstrādi un nākotnes rīcību dalībvalstīs un starp tām, tādējādi pievēršoties svarīgākajiem pacientu drošības jautājumiem, ar ko saskaras ES.

(7)

Pierādījumi liecina, ka ES dalībvalstu paveiktais efektīvu un vispusīgu pacientu drošības programmu izstrādē un īstenošanā atšķiras. Tāpēc ar šo iniciatīvu plāno izveidot pamatu, lai stimulētu politikas izstrādi un nākotnes rīcību dalībvalstīs un starp tām, tādējādi pievēršoties svarīgākajiem pacientu drošības jautājumiem, ar ko saskaras ES , t. i., lai stimulētu galvenokārt veselības aprūpes iestāžu atbildību par cilvēku veselību . Turklāt saskaņā ar EK līguma 152. pantu nedrīkst iejaukties dalībvalstu kompetencē.

(8)

Pacientiem jāsniedz informācija un pilnvaras, iesaistot viņus pacientu drošības procesā; viņi jāinformē par drošības līmeni un par to, kur ir atrodama viegli saprotama un vispusīga informācija par sūdzībām un atlīdzināšanas iespējām.

(8)

Pacientiem būtu jāsniedz informācija un pilnvaras, iesaistot viņus pacientu drošības procesā; viņi būtu jāinformē par drošības līmeni un par to, kur ir atrodama viegli saprotama un vispusīga informācija par sūdzībām un atlīdzināšanas iespējām. Tomēr kompensēšanas veidu un procedūru nosaka katra dalībvalsts atsevišķi.

(10)

Kopienas mērogā ir jāvāc salīdzināmi un apkopoti dati, lai izstrādātu efektīvas un pārredzamas pacientu drošības programmas, struktūras un politiku, un jāizplata laba prakse starp dalībvalstīm. Lai atvieglotu dalībvalstu savstarpējo mācīšanos, ievērojot attiecīgo starptautisko organizāciju darbu, dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Komisiju nepieciešams izstrādāt vienotu pacientu drošības terminoloģiju un vienotus rādītājus.

(10)

Kopienas mērogā būtu jāvāc salīdzināmi un apkopoti dati, lai izstrādātu efektīvas un pārredzamas pacientu drošības programmas, struktūras un politiku, un būtu jāizplata laba prakse starp dalībvalstīm. Šos datus drīkstētu izmantot tikai pacientu drošības labā, lai novērstu veselības aprūpē iegūtās infekcijas. Lai atvieglotu dalībvalstu savstarpējo mācīšanos, ievērojot attiecīgo starptautisko organizāciju darbu, dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Komisiju nepieciešams izstrādāt vienotu pacientu drošības terminoloģiju un vienotus rādītājus.

(11)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju instrumenti, piemēram, elektroniskās slimības vēstures vai e-receptes, var uzlabot pacientu drošību, piemēram, sistemātiski uzraugot zāļu potenciālo mijiedarbību vai alerģijas.

(11)

Kā atzīts Komisijas 2008. gada 2. jūlija ieteikumā 2008/594/EK par elektronisko veselības karšu sistēmu pārrobežu sadarbspēju (1), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju instrumenti, piemēram, elektroniskās slimības vēstures vai e-receptes, var uzlabot pacientu drošību, piemēram, sistemātiski uzraugot zāļu potenciālo mijiedarbību vai alerģijas.

(12a)

Tā kā vecāka gadagājuma cilvēki, uzturoties slimnīcās, var vieglāk iegūt infekcijas, būtu jāizdibina, kādas ir šīs īpašās pacientu grupas vajadzības, un būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu viņu atveseļošanos un rehabilitāciju.

(15)

Pieejamie dati par veselības aprūpē iegūtajām infekcijām nav pietiekami, lai veiktu izsmeļošus salīdzinājumus starp iestādēm, izmantojot uzraudzības tīklus, un lai uzraudzītu veselības aprūpē iegūtos patogēnus un novērtētu un izstrādātu politiku veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksei un kontrolei. Tāpēc veselības aprūpes iestāžu līmenī un reģionālā un valstu līmenī ir jāizveido uzraudzības sistēmas vai jāstiprina tās.

(15)

Pieejamie dati par veselības aprūpē iegūtajām infekcijām nav pietiekami, lai veiktu izsmeļošus salīdzinājumus starp iestādēm, izmantojot uzraudzības tīklus, un lai uzraudzītu veselības aprūpē iegūtos patogēnus un novērtētu un izstrādātu politiku veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksei un kontrolei. Tāpēc veselības aprūpes iestāžu līmenī un reģionālā un valstu līmenī būtu jāizveido uzraudzības sistēmas vai jāstiprina tās. Labāk apkopojot informāciju reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī, varētu rasties iespēja vieglāk noteikt tiešas sakarības starp izstrādātajiem pacientu drošības politikas virzieniem, sistēmām un struktūrām, no vienas puses, un šajā jomā gūtajiem rezultātiem, no otras puses.

(15a)

Dalībvalstīm ir jāspēj samazināt to personu skaitu, kuras skar veselības aprūpē iegūtas infekcijas. Ir iespējami dažādi pasākumi, kuru vidū jāizceļ tas, ka svarīgi ir pieņemt darbā vairāk medmāsu, kas specializējušās infekciju kontrolē.

(15b)

Turklāt dalībvalstīm un to veselības aprūpes iestādēm būtu jāapsver iespējas izmantot saiknes nodrošināšanas personālu, lai sniegtu atbalstu specializētajam aprūpes personālam neatliekamās palīdzības iestādēs un pašvaldību slimnīcās.

(15c)

Lai novērstu nevēlamus notikumus veselības aprūpē, būtu jāmudina dalībvalstis vietējā un valsts līmenī izvirzīt mērķi pieņemt darbā veselības aprūpes speciālistus, kas specializējušies infekciju kontroles jomā, ņemot vērā, ka ieteicamā 2015. gadā sasniedzamā attiecība ir viena medmāsa uz 250 slimnīcas gultām.

(16a)

Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi par to, kā novērst viltotu medikamentu izplatīšanu un kaitējumu, ko pacienti un veselības aprūpes darbinieki var gūt no ievainojumiem ar injekcijas adatām.

1.

Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt pasākumus, ar kuru palīdzību par 20 % samazina to personu skaitu, kuras katru gadu Eiropas Savienībā skar nevēlami notikumi veselības aprūpē; šis robežlielums atbilst mērķim šādus notikumus līdz 2015. gadam samazināt par 900 000 gadījumiem gadā.

a)

nozīmējot kompetento iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par pacientu drošību attiecīgās valsts teritorijā,

a)

nozīmējot kompetentās iestādes, kas dažādos valsts un pašvaldības līmeņos ir atbildīgas par pacientu drošību attiecīgās valsts teritorijā , kā arī izstrādājot pārraudzības un koordinēšanas pasākumus sabiedrības veselības uzlabošanai ,

c)

atbalstot drošāku sistēmu, procesu un instrumentu izstrādi, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu.

c)

atbalstot drošāku un lietotājiem piemērotāku sistēmu, procesu un instrumentu izstrādi, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu.

ba)

izplatot informāciju pacientiem par ārstēšanas risku un ieviešot tiesiskas procedūras, ar ko atvieglo lēmumu pieņemšanu attiecībā uz prasībām saistībā ar veselībai nodarīto kaitējumu arī pret medikamentu ražotājiem.

a)

sniedz atbilstošu informāciju par kļūdu, nevēlamo notikumu un starpgadījumu izplatības pakāpi, to veidiem un iemesliem,

a)

sniedz atbilstošu informāciju par kļūdu, nevēlamo notikumu un starpgadījumu izplatības pakāpi, to veidiem un iemesliem un norāda par to atbildīgās personas ,

ba)

nodrošina uzticamas informācijas apmaiņu starp dažādu dalībvalstu veselības aprūpes iestādēm par veselības aprūpes speciālistiem, kuri atzīti par vainīgiem kaitējuma nodarīšanā neuzmanības vai ārstēšanas kļūdu dēļ.

ba)

nodrošinot pienācīgu izglītību un apmācību visiem veselības aprūpes darbiniekiem, lai viņi pareizi izmantotu medicīniskās ierīces atbilstīgi to funkcijai un norādījumiem lietošanas pamācībā un lai novērstu draudus veselībai un nevēlamus notikumus, tostarp tādus, ko izraisījusi netīša ierīču otrreizējā izmantošana.

c)

lai iegūtu un apmainītos ar salīdzināmiem datiem un informāciju par pacientu drošības rezultātu veidiem un skaitu, tādējādi ES līmenī veicinot dalībvalstu savstarpējo mācīšanos un palīdzot noteikt prioritātes.

c)

lai iegūtu un apmainītos ar salīdzināmiem datiem un informāciju par pacientu drošības rezultātu veidiem un skaitu, tādējādi ES līmenī veicinot dalībvalstu savstarpējo mācīšanos un palīdzot noteikt prioritātes. Datu apkopošanas un tajā ieguldītā darba apjoms, kā arī datu lietošana nedrīkst būt nesamērīga ar gaidāmajiem rezultātiem. Datus drīkst apkopot tikai, lai sasniegtu mērķi ‐ kopīgi mācoties, novērst veselības aprūpē iegūtas infekcijas.

ba)

veicinot sadarbību un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp slimnīcu vadītājiem, veselības aprūpes darbiniekiem un pacientiem visā Eiropas Savienībā attiecībā uz pacientu drošības pasākumiem vietējā līmenī;

- a)

ieviest efektīvus riska novērtēšanas mehānismus, tostarp diagnostisku izmeklēšanu pirms ārstēšanas, lai savlaicīgi varētu noteikt apstākļus, kuros jāveic papildu piesardzības pasākumi;

- aa)

nodrošināt veselības aprūpes darbinieku pienācīgu aizsardzību, izmantojot vakcināciju, profilaksi pēc saskares ar inficētām personām, kārtējās diagnostiskās pārbaudes, individuālos aizsardzības līdzekļus un izmantojot medicīniskās ierīces, kas mazina risku iegūt infekcijas, ko pārnēsā ar asinīm;

- ab)

nodrošināt efektīvu aizsardzību pret infekcijām un efektīvu kontroli ilgtermiņa aprūpes un rehabilitācijas iestādēs;

b)

veicināt infekciju profilaksi un kontroli veselības aprūpes iestāžu līmenī;

b)

veicināt infekciju profilaksi un kontroli veselības aprūpes iestāžu līmenī un nodrošināt augstāku tīrības, higiēnas un, ja vajadzīgs, aseptikas pakāpi:

ba)

veicināt veselības aprūpes darbinieku roku higiēnas ievērošanu;

bb)

veicot nepieciešamos profilakses pasākumus, tostarp īstenojot vakcinēšanas programmas, uzlabot profilaksi un novērst veselības aprūpes darbinieku un speciālistu inficēšanos, kā arī to, ka viņi inficē citus cilvēkus;

d)

veicināt veselības aprūpes darbinieku izglītību un apmācību dalībvalstu un veselības aprūpes iestāžu līmenī,

d)

veicināt veselības aprūpes darbinieku un vidējā medicīnas personāla izglītību un apmācību dalībvalstu un veselības aprūpes iestāžu līmenī , īpašu uzmanību pievēršot nozokomiālajām infekcijām un vīrusu rezistencei pret antibiotikām ,

e)

uzlabot pacientiem sniegto informāciju,

e)

uzlabot pacientiem sniegto informāciju , izmantojot sociālo un veselības aprūpes tīklu, kā arī regulārus informatīvus pasākumus žurnālos, radio, televīzijā un internet ā,

f)

atbalstīt pētniecību.

f)

atbalstīt pētniecību , tostarp par nanotehnoloģiju un nanomateriālu iespējamu izmantošanu medicīnā .

fa)

ziņot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram par katras HCAI izcelšanos, kas skar ievērojamu skaitu pacientu;

fb)

īstenot kampaņas sabiedrības un veselības aprūpes darbinieku izpratnes veicināšanai, lai mazinātu metodes, kas izraisa antibakteriālu rezistenci.

1.a

Komisijai būtu jāapsver, kurus spēkā esošos Kopienas tiesību aktus varētu pastiprināt, lai uzlabotu pacientu drošību, piemēram, nodrošinot, ka gadījumā, ja veselības aprūpes speciālists dodas strādāt uz citu ES dalībvalsti, regulatīvās iestādes apmainās ar informāciju ne tikai par attiecīgās personas sākotnējo kvalifikāciju, bet arī par disciplinārlietām, kas noslēgtas vai ierosinātas pret viņu.

1.b

Komisija ir aicināta izstrādāt pacientiem domātu dokumentu par nozokomiālu infekciju profilaksi un darīt to, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas 2002. gadā izstrādāto Praktisko rokasgrāmatu par nozokomiālu infekciju profilaksi (2).

ba)

atzīstot un atvieglojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas līdzekļu, piemēram, elektronisko lietošanas pamācību, izmantošanu, lai uzlabotu lietotāju zināšanas par medicīniskajiem izstrādājumiem.

ca)

nodrošinot pienācīgu izglītību un apmācību visiem veselības aprūpes darbiniekiem, lai viņi pareizi izmantotu medicīniskās ierīces atbilstīgi to funkcijai un norādījumiem lietošanas pamācībā un lai novērstu draudus veselībai un nevēlamus notikumus, tostarp tādus, ko izraisījusi netīša ierīču otrreizējā izmantošana.

aa)

veicinot pētniecību, tostarp par nanotehnoloģiju un nanomateriālu izmantošanu medicīnā.

—

iekļaujot infekciju profilakses un kontroles pasākumus pacientu aprūpes plānos,

—

iekļaujot infekciju profilakses un kontroles pasākumus , tostarp darbiniekiem paredzētās vakcinācijas kampaņas, pacientu aprūpes plānos,