EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AP0254

Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūra * Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu (COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

OV C 184E, 8.7.2010, p. 216–231 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/216


Trešdiena, 2009. gada 22. aprīļa
Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūra *

P6_TA(2009)0254

Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai (Euratom) par Kopienas kodoldrošības sistēmas pamatstruktūru izveidošanu (COM(2008)0790 – C6-0026/2009 – 2008/0231(CNS))

2010/C 184 E/59

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0790),

ņemot vērā Euratom līguma 31. un 32. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0026/2009),

ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6-0236/2009),

1.

apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.

aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro daļu un, pieņemot šo priekšlikumu, nodrošināt Euratom līgumā noteikto tiesisko prasību, galvenokārt, Euratom līguma 31. pantā minētās prasības par apspriešanos ar ekspertu grupu, ievērošanu;

3.

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

KOMISIJAS IEROSINĀTAIS TEKSTS

GROZĪJUMS

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

(6)

Dalībvalstis var pašas pieņemt lēmumus par savu enerģētisko bilanci , un pēc pārdomu perioda atkal ir palielinājusies interese par jaunu atomelektrostaciju būvniecību, un vairākas dalībvalstis ir nolēmušas izdot licences jaunu atomelektrostaciju būvei . Turklāt turpmākajos gados sagaidāms, ka licenču turētāji iesniegs pieprasījumus pagarināt atomelektrostaciju ekspluatācijas termiņus.

(6)

Katra dalībvalsts brīvi lemj par dažādiem enerģijas veidiem.

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

(7)

Tādēļ jānosaka labākie paņēmieni, lai dotu norādījumus reglamentējošajām iestādēm attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par kodoliekārtu ekspluatācijas termiņa pagarināšanu.

(7)

Jautājums par kodoldrošību ietilpst Kopienas interesēs, un tas jāņem vērā gadījumos, kad pieņem lēmumus par jaunu iekārtu licencēšanu un/vai kodoliekārtu ekspluatācijas pagarināšanu. Tādēļ jānosaka labākie paņēmieni, lai dotu norādījumus reglamentējošajām iestādēm un dalībvalstīm attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par jaunu iekārtu licencēšanu vai nelicencēšanu, kā arī par kodoliekārtu ekspluatācijas termiņa pagarināšanu.

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

(9)

Kodoldrošības pastāvīgai paaugstināšanai ir labi izveidotas pārvaldības sistēmas, un licenču turētājiem ir jānodrošina iedzīvotāju augsta līmeņa drošība .

(9)

Kodoldrošības pastāvīgai paaugstināšanai ir labi izveidotas pārvaldības sistēmas, un licenču turētājiem un atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina visaugstākais iespējamais iedzīvotāju drošības līmenis .

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

(10)

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktie pamatprincipi un prasības, kuru pilnveidošanā dalībvalstis devušas būtisku ieguldījumu, ir pamats praksei, uz kuras pamata jāveido valstu drošības prasības.

(10)

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) noteiktie pamatprincipi , prasības un pamatnostādnes , kuru pilnveidošanā dalībvalstis devušas būtisku ieguldījumu, ir noteikumu kopums un pamats praksei, uz kuras pamata jāveido valstu drošības prasības. Šajos noteikumos jāietver ar drošības prasībām saistītā starptautiskā paraugprakse, kas ir laba bāze, uz kuru pamatot Kopienas tiesību aktus. Kopienas tiesību aktos nevar ieviest noteikumus, vien ietverot šajā direktīvā vienkāršu atsauci uz SAEA drošības standartu sēriju Nr. SF-1 (2006). Tādēļ šī direktīva būtu jāpapildina ar pielikumu, kurā norādīti drošības pamatprincipi.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

(13)

Informācija par svarīgiem kodoldrošības jautājumiem iedzīvotājiem jāsniedz pareizi un laikus, un attiecībā uz kodoliekārtu drošību tai jābūt pārskatāmai.

(13)

Informācija par svarīgiem kodoldrošības jautājumiem kodolrūpniecībā strādājošajiem un iedzīvotājiem jāsniedz pareizi un laikus, un attiecībā uz kodoliekārtu drošību tai jābūt pārskatāmai.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

 

13a.

Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai, kā arī sabiedrības līdzdalību un pārredzamību, dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai īstenotu saistības, kas noteiktas starptautiskās konvencijās, kurās jau ir paredzētas nepieciešamās prasības valsts, starptautiskā vai pārrobežu kontekstā, piemēram, Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija, 1998. gada 25. jūnijs) (1).

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

(15)

Lai nodrošinātu kodoliekārtu drošības prasību faktisku ieviešanu , dalībvalstīm savas reglamentējošās iestādes jāizveido kā neatkarīgas institūcijas. Reglamentējošajām iestādēm jāpiešķir tām uzticēto pienākumu izpildei nepieciešamā kompetence un resursi. Reglamentējošajām iestādēm jāpiešķir tām uzticēto pienākumu izpildei nepieciešamā kompetence un resursi.

(15)

Lai nodrošinātu kodoliekārtu regulējuma efektivitāti, dalībvalstīm savas reglamentējošās iestādes jāizveido kā institūcijas , kuras nav atkarīgas no interesēm, kas varētu pārmērīgi ietekmēt lēmumus par kodoldrošības jautājumiem . Reglamentējošās iestādes būtu jānodrošina ar nepieciešamo kompetenci un resursiem, lai tās spētu izpildīt tām uzticētos pienākumus.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

(19)

Dalībvalstu reglamentējošajām iestādēm, kuru pienākumos ietilpst kodoliekārtu drošība , ir jāsadarbojas galvenokārt Eiropas Augstākā līmeņa grupā kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos , kura ir izstrādājusi kodoldrošības reglamentācijas desmit principus. Eiropas Augstākā līmeņa grupai kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos jādod savs ieguldījums Kopienas sistēmā kodoldrošībai, kas vērsts uz tās pastāvīgu paaugstināšanu,

(19)

Dalībvalstu reglamentējošajām iestādēm, kuru pienākumos ietilpst kodoliekārtu pārraudzība , ir jāsadarbojas galvenokārt Eiropas augstākā līmeņa grupā kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos . Augstākā līmeņa grupa ir izstrādājusi kodoldrošības reglamentācijas desmit principus , kuriem ir liela nozīme šīs direktīvas kontekstā . Eiropas augstākā līmeņa grupai kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos jādod savs ieguldījums Kopienas sistēmā kodoldrošībai, kas vērsts uz tās pastāvīgu paaugstināšanu,

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

1.   Šīs direktīvas mērķis ir Kopienā nodrošināt, uzturēt un pastāvīgi paaugstināt kodoldrošību un palielināt valstu reglamentējošo iestāžu nozīmi .

1.   Šīs direktīvas mērķis ir izveidot Kopienas kodoldrošības pamatstruktūru Eiropas Savienībā. Tā dalībvalstīs nosaka tiesību aktu un reglamentējošu pasākumu pamatu, kurš saistīts ar kodoldrošību un vērsts uz kodoldrošības nodrošināšanu, uzturēšanu un pastāvīgu uzlabošanu Kopienā un valstu reglamentējošo iestāžu nozīmes palielināšanu .

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

2.   Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju un ekspluatācijas izbeigšanu, attiecībā uz ko ir jānodrošina atbilstība drošības prasībām, ievērojot attiecīgās dalībvalsts likumdošanas sistēmu.

2.   Direktīva attiecas uz kodoliekārtu projektēšanu, atrašanās vietas izvēli, būvniecību, uzturēšanu , nodošanu ekspluatācijā , ekspluatāciju , ekspluatācijas izbeigšanu un kodoliekārtu operatoru piesaistīto apakšuzņēmēju veikto darbu , attiecībā uz ko jāapsver jautājums par drošību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko regulējumu un reglamentējošiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

(1)

“kodoliekārta” ir kodoldegvielas ražošanas iekārta, pētniecības reaktors (t. sk. subkritiskie un kritiskie stendi), atomelektrostacija, lietotās kodoldegvielas glabātava, bagātināšanas vai pārstrādes iekārta;

(1)

“kodoliekārta” ir kodoldegvielas ražošanas iekārta, pētniecības reaktors (t. sk. subkritiskie un kritiskie stendi), atomelektrostacija, lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabātava, bagātināšanas vai pārstrādes iekārta , tostarp kodoliekārtas ekspluatācijas laikā radušos radioaktīvo vielu pārvietošanas un pārstrādes iekārtas ;

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 3. punkts

(3)

radioaktīvs materiāls ” ir materiāls, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru radioaktivitāti vai koncentrāciju nevar neņemt vērā no radiācijas drošības viedokļa;

(3)

radioaktīva viela ” ir materiāls, kas satur vienu vai vairākus radionuklīdus, kuru radioaktivitāti vai koncentrāciju nevar neņemt vērā no radiācijas drošības viedokļa;

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 8. punkts

(8)

“reglamentējošā iestāde” ir iestāde vai iestādes, ko dalībvalsts pilnvarojusi izdot licences šajā dalībvalstī un uzraudzīt kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu ;

(8)

“reglamentējošā iestāde” ir tāda dalībvalsts izraudzīta iestāde vai iestāžu sistēma, kurai ir juridiskās pilnvaras vadīt regulatīvo procesu, tostarp lemt par atļauju izsniegšanu, kā arī reglamentēt kodoldrošību, radiācijas, radioaktīvo atkritumu un transporta drošību ;

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 9. punkts

(9)

“licence” ir pilnvara, kuru pretendentam izdod reglamentējošā iestāde, uzticot atbildību par kodoliekārtas atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

(9)

“licence” ir atļauja, kuru pretendentam izdod valdības apstiprināta valdības vai valsts iestāde, uzticot atbildību par kodoliekārtas atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību vai ekspluatācijas izbeigšanu;

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 10. punkts

(10)

“jaunas spēkstacijas” ir jauni kodolreaktori, kuru darbības licences izdotas pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

(10)

“jaunas spēkstacijas” ir jauni kodolreaktori, kuru celtniecība ir licencēta pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Atbildība un kodoliekārtu drošības sistēmas pamatstruktūra

Kodoliekārtu drošības sistēmas tiesiskais regulējums

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

1.     Galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību ir licences turētājam reglamentējošās iestādes uzraudzībā. Lēmumus par kodoliekārtā īstenojamajiem drošības un kontroles pasākumiem pieņem tikai reglamentējošā iestāde, bet tos īsteno licences turētājs.

Licences turētājam ir galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību visā tās darbības laikā līdz reglamentētās kontroles pasākumu izbeigšanai. Šo licences turētāja atbildību nevar deleģēt.

svītrots

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

2.    Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības likumdošanas sistēmu. Tajā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma, ieskaitot nepieciešamo piemērošanu.

1.    Dalībvalstis izveido un uztur kodoliekārtu drošības tiesiskā regulējuma un reglamentējošo noteikumu sistēmu , pamatojoties uz ES un pieejamo starptautisko paraugpraksi . Minētajā sistēmā ietilpst valsts drošības prasības un noteikumi, kodoliekārtu licencēšanas un kontroles sistēma un kodoliekārtu nelicencētas darbības aizliegums, reglamentētā uzraudzības sistēma , uz kuru pamatojoties var uz laiku apturēt licenču darbību, grozīt to nosacījumus vai atsaukt licences , un tostarp arī nepieciešamā piemērošana.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Dalībvalstis nodrošina, ka tiek pieņemti tiesību akti, uz kuriem pamatojoties var anulēt kodoliekārtas darbības licenci, ja ir izdarīts smags licences nosacījumu pārkāpums.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

 

2.b     Dalībvalstis nodrošina, ka visas organizācijas, kuru darbs ir tieši saistīts ar kodoliekārtām, nosaka tādas stratēģijas, kurās prioritāte ir piešķirta kodoldrošībai.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.c punkts (jauns)

 

2.c     Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz reizi desmit gados attiecībā uz reglamentējošo iestādi un valsts regulatīvo sistēmu veic starptautisku profesionālapskati, kuras mērķis ir regulatīvās infrastruktūras pastāvīga pilnveidošana.

Dalībvalstis informē Komisiju par starptautiskās profesionālapskates rezultātiem.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.d punkts (jauns)

 

2.d     Dalībvalstis var noteikt drošības pasākumus, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Reglamentējošās iestādes

Reglamentējošo iestāžu izraudzīšanās un to pienākumi

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

4. pants – -1. punkts (jauns)

 

-1.     Dalībvalstis izraugās valsts reglamentējošo iestādi, kas ir atbildīga par kodoliekārtu reglamentēšanu, uzraudzību un drošības novērtēšanu.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

1.   Dalībvalstis nodrošina reglamentējošo iestāžu faktisku neatkarību no visām organizācijām , kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu, ekspluatāciju, vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var samazināt kodoliekārtu drošību.

1.   Dalībvalstis nodrošina reglamentējošās iestādes faktisku neatkarību. Tāpēc, veicot šajā direktīvā tai paredzētos uzdevumus, dalībvalsts nodrošina, ka:

a)

reglamentējošā iestāde ir tiesiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām, it īpaši no tādām struktūrām , kuru uzdevums ir nodrošināt kodoliekārtu lobēšanu un ekspluatāciju vai pamatot to izmantošanas sabiedrisko lietderību, un tām jābūt brīvām no jebkādas ietekmes, kas var ietekmēt drošību,

b)

reglamentējošās iestādes darbinieki un personas, kas atbildīgas par tās vadību, darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm un neprasa vai nepieņem norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām, veicot reglamentēšanas pienākumus.

Šī prasība neattiecas uz gadījumiem, kad pēc vajadzības ir cieši jāsadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

2.   Reglamentējošajai iestādei ir jāpiešķir tās atbildībai un pienākumu izpildei atbilstošas pilnvaras, kompetence, finanšu resursi un cilvēkresursi. uzrauga un reglamentē kodoliekārtu drošību un nodrošina prasību , nosacījumu un drošības noteikumu īstenošanu .

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošajai iestādei ir tās atbildībai un pienākumu izpildei atbilstošas pilnvaras, kompetence, finanšu resursi un cilvēkresursi. Reglamentējošā iestāde uzrauga un reglamentē kodoliekārtu drošību un nodrošina piemērojamo drošības prasību un licencēšanas nosacījumu izpildi .

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

3.     Reglamentējošā iestāde izdod licences un uzrauga to ievērošanu attiecībā uz kodoliekārtu vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, nodošanu ekspluatācijā, darbību un ekspluatācijas izbeigšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošā iestāde visā kodoliekārtu ekspluatācijas laikā, ieskaitot to ekspluatācijas izbeigšanu, veic ar kodoldrošību saistītus novērtējumus, izmeklēšanas darbības, pārbaudes un vajadzības gadījumā arī izpildes pasākumus.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)

 

3.b     Dalībvalstis nodrošina, ka reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras izdot rīkojumu par jebkuru kodoliekārtu darbības pārtraukšanu, ja netiek garantēta drošība.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

4.     Reglamentējošās iestādes garantē, ka licences turētāju rīcībā ir pietiekams skaits atbilstošas kvalifikācijas personāla.

svītrots

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5. punkts

5.     Vismaz reizi desmit gados reglamentējošajai iestādei jāsaņem savs un valsts reglamentācijas sistēmas neatkarīgs starptautisks novērtējums, kas vērsts uz reglamentācijas infrastruktūras pastāvīgu pilnveidošanu.

svītrots

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 5.a punkts (jauns)

 

5.a     Dalībvalstu reglamentējošās iestādes apmainās ar labāko reglamentācijas praksi un veido vispārēju izpratni par starptautiski atzītām kodoldrošības prasībām.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

5. pants

Dalībvalstīm jāinformē sabiedrība par kodoldrošības uzraudzības pasākumu procedūrām un to rezultātiem. Tām jānodrošina arī tas, lai reglamentējošās iestādes savas kompetences jomā pareizi informētu sabiedrību. Piekļuve informācijai jānodrošina saskaņā ar attiecīgām valsts līmeņa un starptautiskām saistībām.

Dalībvalstis informē sabiedrību un Komisiju par kodoldrošības uzraudzības pasākumu procedūrām un to rezultātiem un nekavējoties informē sabiedrību par visiem negadījumiem . Tās nodrošina arī to, ka reglamentējošās iestādes savas kompetences jomā pareizi informē sabiedrību. Piekļuve informācijai jānodrošina saskaņā ar attiecīgām valsts līmeņa un starptautiskām saistībām.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa

1.    Dalībvalstīm jāievēro SAEA drošības pamatprincipi (IAEA Safety Fundamentals: Fundamental safety principles, IAEA Safety Standard Series No. SF-1 (2006)). Tām jāievēro Konvencijā par kodoldrošību paredzētās saistības un prasības (SAEA INFCIRC 449 5.7.1994.) .

1.    Saistībā ar kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, projektēšanu, būvniecību, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu dalībvalstis piemēro pielikumā norādīto SAEA drošības pamatprincipu (IAEA Safety Fundamentals: Fundamental safety principles, IAEA Safety Standard Series No. SF-1 (2006)) tās daļas, kas attiecas uz Kopienas kodoldrošības pamatstruktūras izveidi . Dalībvalstis piemēro Konvencijā par kodoldrošību  (2) paredzētās saistības un prasības.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. daļa

Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti attiecīgajos SAEA drošības pamatprincipos noteiktie principi, kas garantē kodoliekārtu augstu drošības līmeni, inter alia īstenojot reālus pasākumus jonizējošā starojuma bīstamības riska novēršanai, radioloģisku avāriju novēršanu un rīcību radioloģisku avāriju gadījumos, novecošanas pārvaldību, visu radušos radioaktīvo materiālu ilgtermiņa apsaimniekošanu, kā arī iedzīvotāju un kaimiņvalstu iestāžu informēšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts

2.    Drošības pastāvīgai paaugstināšanai, cieši sadarbojoties ar Eiropas augstākā līmeņa grupu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos un ņemot vērā Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) izstrādātos Eiropas drošības robežlīmeņus, dalībvalstīm jāizstrādā papildu drošības prasības par jaunu spēkstaciju drošību .

2.    Lai licencētu jaunu kodolreaktoru būvniecību, dalībvalstis izstrādā papildu drošības prasības , ņemot vērā nepārtraukti bagātināto pieredzi par pašreizējo reaktoru ekspluatāciju, kā arī ekspluatēto iekārtu drošības analīžu rezultātus, izmantoto moderno metodoloģiju un tehnoloģiju un drošības pētījumu rezultātus.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

 

2.a     Komisija nodrošina, lai visas trešās valstis, kas vēlas sākt vai ir jau sākušas sarunas par pievienošanos ES, ievērotu vismaz tos standartus, kas noteikti šajā direktīvā, un pielikumā norādītos SAEA principus.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Licences turētāju pienākumi

Licences turētāju atbildība

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

7. pants – -1. punkts (jauns)

 

-1.     Dalībvalstis nodrošina, ka licences turētājam ir galvenā atbildība par kodoliekārtu drošību visā to ekspluatācijas laikā. Šo licences turētāja atbildību nevar deleģēt.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

1.   Licences turētāji veic savu kodoliekārtu projektēšanu, būvniecību, tās ekspluatēun ekspluatāciju izbeidz, ievērojot 6. panta 1. un 2. punkta noteikumus.

1.    Dalībvalstis nodrošina, lai licences turētāji projektē, būvē, ekspluatē kodoliekārtas un izbeidz to ekspluatāciju, ievērojot 6. panta noteikumus.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

2.   Licences turētāji izveido un ievieš pārvaldības sistēmas, kuras reglamentējošā iestāde regulāri verificē.

2.    Dalībvalstis nodrošina, lai licences turētāji izveido un ievieš pārvaldības sistēmas, kuras reglamentējošā iestāde regulāri verificē.

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

 

3.a     Dalībvalstis nodrošina, lai reglamentējošā iestāde, pamatojoties uz licences turētāja iesniegto ziņojumu, kurā izklāstīti jautājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, piemēram, strādājošo veselība un drošība, drošības kultūra, kvalifikācijas, apmācība, nodarbināto skaits un apakšuzņēmēju piesaiste, varētu regulāri novērtēt, vai licences turētāja personāls ir pietiekams darbinieku skaita ziņā un vai tas ir atbilstīgi kvalificēts, jo šie divi aspekti ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu kodoldrošību.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.b punkts (jauns)

 

3.b     Reizi trijos gados attiecīgās reglamentējošās iestādes iesniedz Komisijai un Eiropas sociālajiem partneriem ziņojumu par kodoldrošību un drošības kultūru. Komisija, apspriežoties ar Eiropas sociālajiem partneriem, var ierosināt uzlabojumus, lai nodrošinātu kodoldrošību, tostarp veselības aizsardzības visaugstāko iespējamo līmeni ES.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

1.     Valsts reglamentējošā iestāde visā kodoliekārtu aprites ciklā, ieskaitot to ekspluatācijas izbeigšanu, veic ar kodoldrošību saistītus novērtējumus, izmeklēšanas darbības, kontroles pasākumus, un, vajadzības gadījumā, arī izpildes pasākumus.

svītrots

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

2.     Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras anulēt kodoliekārtu ekspluatācijas licenci gadījumos, kad tiek konstatēti atkārtoti vai nopietni drošības noteikumu pārkāpumi.

svītrots

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

3.     Reglamentējošajai iestādei ir pilnvaras likt apturēt kodoliekārtu darbību gadījumos, kad tā uzskata, ka netiek pilnībā garantēta drošība.

svītrots

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

9. pants

Dalībvalstīs atsevišķi un starpvalstu sadarbībā pastāvīgi jānodrošina teorētisku un praktisku apmācību pieejamība kodoldrošības jautājumos.

Lai valstīs veidotu piemērotus cilvēkresursus un lai saglabātu zināšanas par kodolnozari, dalībvalstis gan atsevišķi , gan nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties starptautiski , nodrošina izglītības un apmācību iespēju pieejamību , tostarp apmaiņas programmas, pastāvīgu teorētisku pamatzināšanu un praktisku iemaņu apgūšanai kodoldrošības jautājumos.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

10. pants

10. pants

Drošības prioritāte

Dalībvalstis var noteikt drošības pasākumus, kas ir stingrāki par šajā direktīvā paredzētajiem pasākumiem.

svītrots

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

11. pants

Dalībvalstis par šīs direktīvas ieviešanu sniedz ziņojumu Komisijai vēlākais līdz [trīs gadi pēc spēkā stāšanās dienas], un pēc tam reizi trijos gados . Pamatojoties uz dalībvalstu pirmo ziņojumu, Komisija sagatavo un iesniedz ziņojumu Padomei par šīs direktīvas ieviešanas gaitu, kuram, ja vajadzīgs, pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu ikreiz, kad tās saskaņā ar Konvenciju par kodoldrošību iesniedz valstu ziņojumus pārskata sanāksmēs. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija sagatavo un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanas gaitu, un, ja vajadzīgs, tam pievieno likumdošanas priekšlikumus.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [divi gadi pēc 13. pantā minētā datuma]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus , kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu .

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais [divos gados no 13. pantā minētās dienas] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu šo noteikumu tekstu.

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

Pielikums (jauns)

 

Pielikums

DROŠĪBAS MĒRĶIS

Galvenais drošības mērķis ir strādājošo un sabiedrības aizsardzība pret kaitīgo jonizējošā starojuma ietekmi, kāda iespējama no kodoliekārtām.

1.

Lai nodrošinātu strādājošo un sabiedrības aizsardzību, kodoliekārtu ekspluatācija jāveic, ievērojot augstākos drošības standartus, kādus iespējams sasniegt, ņemot vērā ekonomikas un sociālos faktorus.

Papildus pasākumiem attiecībā uz veselības aizsardzību, kādus nosaka Euratom pamatstandartos (Direktīvā 96/29/Euratom), jāveic šādi pasākumi:

jāsamazina tādu gadījumu varbūtība, kuru rezultātā varētu zust kontrole pār kodolreaktora aktīvo zonu, ķēdes kodolreakciju, radioaktīvā starojuma avotu, un

jāmazina sekas, ja šāds negadījums tomēr noticis.

2.

Galvenais drošības mērķis ir jāņem vērā attiecībā uz visām kodoliekārtām un attiecībā uz visām kodoliekārtas ekspluatācijas laika stadijām.

DROŠĪBAS PRINCIPI

1. princips.     Atbildība par kodoliekārtas drošību

Katra dalībvalsts nodrošina, lai attiecīgās licences turētājs uzņemtos galveno atbildību, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens šādas licences turētājs pilda savas saistības.

1.1.

Katra dalībvalsts nodrošina, lai licences turētājs izpilda šādas prasības:

izveido un saglabā vajadzīgo kompetenci;

nodrošina atbilstošu apmācību un informāciju;

izstrādā procedūras un sistēmu, lai saglabātu drošību jebkuros apstākļos;

pārliecinās par kodoliekārtu projektu piemērotību un kodoliekārtu atbilstīgu kvalitāti;

nodrošina visa izmantotā, ražotā vai uzglabātā radioaktīvā materiāla drošu kontroli;

nodrošina visu ģenerēto radioaktīvo atkritumu drošu kontroli,

apzinoties atbildību par kodoliekārtas drošumu.

Šie pienākumi jāpilda atbilstoši piemērojamiem drošības mērķiem un prasībām, ko noteikusi vai apstiprinājusi reglamentējošā iestāde, un pienākumu izpilde jānodrošina, ieviešot pārvaldības sistēmu.

2. princips.     Drošības vadība un pārvaldība

Efektīva vadība un pārvaldība attiecībā uz drošību jāievieš un jāsaglabā visās iestādēs, kas saistītas ar kodoldrošību.

2.1.

Vadībai attiecībā uz drošības jautājumiem iestādē jābūt visaugstākajā līmenī. Efektīva pārvaldības sistēma jāievieš un jāsaglabā, iekļaujot visus pārvaldības elementus, lai drošības prasības noteiktu un piemērotu saskaņoti ar citām prasībām, ieskaitot prasības, kas saistītas ar cilvēku darbību, kā arī ar kvalitāti un drošumu, un lai citi noteikumi vai prasības neradītu kompromisus attiecībā uz drošību.

Pārvaldības sistēmai jānodrošina arī drošības kultūras veicināšana, regulāra drošības rezultātu novērtēšana un pieredzē gūto mācību piemērošana.

2.2.

Pārvaldības sistēmā jāintegrē drošības kultūra, kas nosaka attieksmi un uzvedību attiecībā uz visu iesaistīto iestāžu un personu drošību. Drošības kultūra ietver:

individuālu un kolektīvu apņemšanos ievērot visos līmeņos drošību no vadības, pārvaldības un personāla puses;

iestāžu un personu pārskatatbildību par drošību visos līmeņos;

pasākumus, lai veicinātu izzinošu un uz erudīciju pamatotu attieksmi un novērstu bezrūpīgu attieksmi pret drošības jautājumiem.

2.3.

Pārvaldības sistēmā jāatzīst viss personu mijiedarbības diapazons visos līmeņos ar tehnoloģiju un ar iestādēm. Lai novērstu cilvēku un organizatoriskas kļūmes attiecībā uz drošību, jāņem vērā cilvēkfaktori un jāatbalsta laba veiktspēja un paraugprakse.

3. princips.     Drošības novērtējums

Pirms kodoliekārtas būves un nodošanas ekspluatācijā, kā arī visu iekārtas ekspluatācijas laiku jāveic visaptveroši un sistemātiski novērtējumi. Ņemot vērā ar kodoliekārtu saistītā potenciālā riska apmērus, jāizmanto dalīta pieeja.

3.1.

Reglamentējošā iestāde pieprasa visu kodoliekārtu drošības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar dalītu pieeju. Šajā drošības novērtējumā ietver sistemātisku analīzi par normālu ekspluatāciju un tās ietekmi, par veidiem, kā varētu notikt darbības traucējumi, kā arī par šādu traucējumu sekām. Drošības novērtējumi attiecas uz drošības pasākumiem, kādi nepieciešami apdraudējuma kontrolei, savukārt projekta un konstrukcijas drošības aspektus novērtē, lai pārliecinātos, vai tie pilda paredzētās drošības funkcijas. Ja drošības saglabāšanas nolūkā ir nepieciešami kontroles pasākumi vai operatora rīcība, ir jāveic sākotnējais drošības novērtējums, lai pierādītu, ka sagatavošanas darbi ir pamatīgi un uz tiem var paļauties. Atļauju par kodoliekārtas būvniecību dalībvalsts piešķir, tiklīdz reglamentējošā iestāde ir pārliecinājusies par licences turētāja piedāvāto drošības pasākumu piemērotību.

3.2.

Pieprasīto drošības novērtējumu atkarībā no vajadzības pilnībā vai daļēji atkārto ekspluatācijas laikā, lai ņemtu vērā jaunos nosacījumus (piemēram, jaunu standartu vai zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu piemērošanu), atgriezenisko saiti par ekspluatācijas laikā gūto pieredzi, izmaiņas un novecošanas sekas. Attiecībā uz ekspluatāciju ilgā laika periodā novērtējumi tiek pārskatīti un vajadzības gadījumā atkārtoti. Šādi atkārtoti novērtējumi attiecas uz šādu ekspluatācijas turpināšanu, ja drošības pasākumi joprojām ir atbilstoši.

3.3.

Prasītajā drošības novērtējumā jāapzina un jāanalizē negadījumu pazīmes (piemēram, kādi notikumi, kuru rezultātā var rasties ārkārtēji apstākļi) un jāveic pasākumi negadījumu novēršanai.

3.4.

Lai turpinātu sekmēt drošību, savā un citās iekārtās jāievieš procesi atgriezeniskajai saitei un darba pieredzes analīzei, tostarp hipotētiskus notikumus, nelaimes gadījuma priekšvēstnešus, gandrīz notikušas kļūmes, nelaimes gadījumus un neatļautu rīcību, lai no tā būtu iespējams mācīties, dalīties ar pieredzi un attiecīgi rīkoties.

4. princips.     Drošības optimizācija

Dalībvalstis nodrošina kodoliekārtu optimizāciju, lai panāktu augstāko drošības līmeni, kādu praktiski iespējams sasniegt, nevajadzīgi neierobežojot iekārtu darbību.

4.1.

Lai optimizētu drošību, ir jāizvērtē dažādu faktoru relatīvā nozīme, tostarp:

varbūtība, ka var atgadīties iepriekš paredzams nelaimes gadījums ar attiecīgām sekām;

saņemtā starojuma devu lielums un izplatība;

ar radiācijas risku saistītie ekonomikas, sociālie un vides faktori.

Drošības optimizācija ir arī paraugprakses un veselā saprāta izmantošana, ciktāl tai ir praktiska nozīme ikdienas darbā.

5. princips.     Novēršana un seku mazināšana

Dalībvalstis nodrošina visu praktiski realizējamo pasākumu īstenošanu, lai novērstu un mazinātu kodolavārijas un nelaimes gadījumus kodoliekārtās.

5.1.

Katra dalībvalsts nodrošina, lai licenču turētāji dara visu praktiski iespējamo, lai:

novērstu nenormālu apstākļu rašanos vai negadījumus, kuru rezultātā varētu tikt zaudēta kontrole,

novērstu jebkuru šādu nenormālu apstākļu vai negadījumu pastiprināšanos, kā arī

mazinātu jebkuras avārijas kaitīgās sekas,

īstenojot pastiprinātu aizsardzību.

5.2.

Ar pastiprinātās aizsardzības piemērošanu nodrošina, ka neviena tehniska, cilvēku izraisīta vai organizatoriska kļūme nerada kaitīgas sekas, kā arī zemu varbūtības līmeni darbības traucējumu kombinācijām, kas varētu izraisīt ārkārtīgi kaitīgas sekas.

5.3.

Pastiprinātu aizsardzību veic, kombinējot vairākus secīgus un neatkarīgus aizsardzības līmeņus, kuriem visiem vajadzētu nobrukt, pirms kaitīgas sekas skar darbiniekus vai sabiedrību. Pastiprinātas aizsardzības līmeņi ietver:

atbilstošu vietas izvēli;

atbilstošu kodoliekārtas projektu, kas sastāv no:

augstas kvalitātes projekta un konstrukcijas,

augstas uzticamības sastāvdaļām un iekārtām,

kontroles, ierobežojumu un aizsardzības sistēmām, kā arī uzraudzības daļām;

atbilstošas organizācijas, kurām ir:

efektīva pārvaldības sistēma un kuras ir stingri apņēmušās ievērot drošības kultūru,

izsmeļošas darba procedūras un prakse,

visaptverošas avāriju pārvaldības procedūras,

pasākumi, kas paredzēti gatavības nodrošināšanai ārkārtas situācijās.

6. princips.     Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

Dalībvalstis nodrošina sistēmu izveidi gatavībai ārkārtas situācijās un reaģēšanai kodoliekārtu avāriju gadījumos atbilstoši Direktīvai 96/29/Euratom.


(1)   OV L 124, 17.5.2005., 1. lpp.; OV L 164, 16.6.2006., 17. lpp., un Regula (EK) 1367/2006, OV L 264, 25.09.2006., 13. lpp.

(2)   OV L 318, 11.12.1999., 20. lpp. un OV L 172, 6.5.2004., 7. lpp.


Top