8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/114

1.

pauž nožēlu, ka atšķirībā no tā, kā tas bija agrāk, Komisija nekādi nav reaģējusi uz jautājumiem, kas izvirzīti Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās, jo īpaši iepriekšminētajā 2008. gada 21. februāra rezolūcijā; konstatē, ka nav panākti būtiski uzlabojumi attiecībā uz trīs pamatjautājumiem, proti, pārredzamību, resursiem un procedūru ilgumu;

2.

atgādina Komisijai par iepriekšējo gadu pieprasījumiem, proti

3.

tādēļ prasa Komisijai:

tomēr aicina Komisiju konsekventi piemērot EK līguma 228. pantu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi tiek pienācīgi izpildīti;

4.

konstatē, ka Komisija, kā norādīts tās iepriekšminētajā 2007. gada 5. septembra paziņojumā (3), iztirzājamajā gada pārskatā aprakstījusi prioritāros pasākumus, ko tā paredzējusi īstenot noteiktās ar sūdzību un pārkāpumu procedūru saistītās jomās; atzinīgi vērtē paziņojumus, saskaņā ar kuriem arī turpmāk prioritāra nozīme tiks piešķirta “problēmām ar plašu ietekmi uz pamattiesībām un brīvu pārvietošanos” (4); uzsver, cik svarīgi ir steidzami un pārliecinoši rīkoties šajā jomā, jo vardarbības akti, kas saistīti ar rasismu un ksenofobiju, dažās dalībvalstīs kļūst par pastāvīgu parādību; tāpat atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta “pārkāpumiem, kuru dēļ iedzīvotāji būtiskā apmērā vai atkārtoti tiek pakļauti tiešam kaitējumam vai tiek nopietni kaitēts viņu dzīves kvalitātei” (5) aicina Komisiju paātrināt risinājuma panākšanu un vajadzības gadījumā to pienākumu neizpildes procedūru pabeigšanu, kuras attur dalībvalstis no ieguldījumiem infrastruktūrās, kuras varētu ietekmēt Eiropas Tautsaimniecības atlabšanas plāna īstenošanu; aicina Komisiju sniegt kompetentajām Parlamenta komitejām sīki izstrādātus plānus, kuros paredzēti laikposmi un izpildes termiņi īpašiem pasākumiem, kurus tā paredzējusi uzsākt šajās jomās;

5.

konstatē, ka no 2007. gadā jaunajām uzsāktajām lietām 1 196 saistītas ar nepaziņošanu par valsts pasākumiem attiecībā uz Kopienas direktīvu transponēšanu; uzskata par nepieņemamu to, ka Komisija paredzējusi sev 12 mēnešu laika posmu (6) vienkāršu lietu izskatīšanai, kas ierosinātas gadījumos, kad dalībvalstis nepaziņo par transponēšanas pasākumiem, un prasa, lai Komisija veic tūlītējus un automātiskus pasākumus šādos gadījumos, attiecībā uz kuriem nav nepieciešama nekāda analīze vai pārbaude;

6.

uzskata, ka vēl arvien nav skaidri noteiktu procedūru, lai efektīvi varētu celt prasību Tiesā pret dalībvalsti par jau novērstu Kopienas tiesību pārkāpumu, lai panāktu kompensāciju par iepriekš pieļautajiem trūkumiem un nolaidību; mudina Komisiju ierosināt jaunus priekšlikumus (līdz 2010. gada beigām) pašreizējās pienākumu neizpildes procedūras pilnveidošanai tādējādi, lai ņemtu vērā netaisnīgo situāciju šajā sakarībā;

7.

norāda, ka atbilstīgi 2007. gada paziņojumā ierosinātajai jaunajai darba metodei Komisijā saņemtie pieprasījumi un sūdzības tiks tieši nosūtīti attiecīgajām dalībvalstīm, “ja vajadzīgs attiecīgās dalībvalsts juridiskās vai faktiskās pozīcijas precizējums, (…) dalībvalstīm tiks dots īss termiņš, kura tām būs jāsniedz tieši saviem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem visi vajadzīgie paskaidrojumi, informācija un risinājumi un jāinformē Komisija” (7);

8.

konstatē, kā Komisija uzsākusi ES izmēģinājuma projektu, lai pārbaudītu šo metodi dažādās dalībvalstīs. Šajā projektā, kurš tika uzsākts 2008. gada aprīlī, piedalās 15 dalībvalstis, un pēc tam, kad tiks novērtēta tā darbība pirmajā gadā, šo projektu varētu paplašināt, attiecinot arī uz citām dalībvalstīm;

9.

norāda, ka šī projekta darbība tomēr ir brīvprātīga, un šā projekta īpatnības jau ir izraisījušas dažas šaubas un īpašus jautājumus (kā norādīts iepriekšminētajā Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūcijā);

10.

jautā Komisijai, vai dalībvalstu resursu trūkums neliecina par to, ka ir pamats satraukumam par patiesām problēmām Kopienas tiesību aktu īstenošanas pārraudzībā; tomēr aicina Komisiju, novērtējot projektu, pārbaudīt šādus jautājumus un ziņot par tiem Parlamentam:

11.

jautā, vai, pateicoties ES izmēģinājuma projekta īstenošanai un tā radītajam pārkāpuma procedūru izskatīšanas darba apjoma samazinājumam, Komisija veic sistemātiskākas un pilnīgākas pārbaudes attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktu sistēmā;

12.

vēlētos uzzināt no Komisijas, vai ES izmēģinājuma projekts ir ietekmējis to sanāksmju norisi, kuras Komisija organizējusi projektā iesaistītajām dalībvalstīm, kā arī tām dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas projektā, paturot prātā, ka šādas sanāksmes tiek uzskatītas par galveno līdzekli pienākumu neizpildes procedūru izskatīšanā un atrisināšanā;

13.

uzskata, ka ES pilsoņiem būtu tiesības sagaidīt no Komisijas vienāda līmeņa pārredzamību neatkarīgi no tā, vai tie iesniedz oficiālu sūdzību, vai arī īsteno savas Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus; tādēļ pieprasa sniegt Lūgumrakstu komitejai regulāru un skaidru informāciju par to, kādā stadijā ir pienākumu neizpildes procedūras, uz kurām attiecas arī vēl neatbildēts lūgumraksts, bet ja tas nenotiek — komitejai tiek nodrošināta vienlīdzīga piekļuve Komisijas attiecīgajai datu bāzei, kas tiek piešķirta Padomei;

14.

atgādina Komisijai, ka jebkāda korespondence, kurā var būt iekļauta sūdzība par Kopienas tiesību aktu pārkāpumu, ir jāreģistrē kā sūdzība, neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas izņēmuma apstākļi, kas norādīti iepriekšminētā 2002. gada 20. marta paziņojuma pielikuma 3. punktā;

15.

pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka tāds fundamentāls tiesību akts kā, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (8) pēc būtības nav pienācīgi transponēta nevienā dalībvalstī; konstatē, ka Komisija saņēmusi vairāk nekā 1 800 individuālas sūdzības saistībā ar šo direktīvu, no kurām 115 ir reģistrētas kā sūdzības, un ierosinājusi šajā sakarībā piecas pārkāpuma lietas direktīvas pienācīgas nepiemērošanas dēļ (9); atzīst, ka Komisija ir strādājusi kopā ar Parlamentu, lai panāktu vērā ņemamus rezultātus, kā arī, ka tas ir noticis atklātības garā, kad runa bijusi par Direktīvu 2004/38/EK; atbalsta Komisijas ierosināto pieeju, kas paredz, ka direktīvu nepārtraukti un pilnībā jāpakļauj pārskatīšanai, kā arī to, ka dalībvalstīm jāsniedz atbalsts, izstrādājot pamatnostādnes, kuras jāpublicē 2009. gada pirmajā pusgadā un kuras paredzētas, lai palīdzētu dalībvalstīm pilnībā un pareizi piemērot direktīvu, kā arī jāierosina pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuru tiesību akti neatbilst direktīvai; tomēr pauž nopietnas bažas par Komisijas spēju īstenot uzdevumu uzraudzīt Līguma īstenošanu un par iespējām, saskaņā ar kurām Parlamentam būtu jāpārbauda sūdzību reģistrēšanas politika, kuru īsteno dažādas Komisijas struktūrvienības;

16.

prasa visām Komisijas struktūrvienībām pilnībā informēt sūdzību iesniedzējus par iesniegto sūdzību izskatīšanas gaitu katra iepriekšnoteiktā termiņa beigās (oficiāla brīdinājuma vēstule, argumentēts atzinums, lietas nodošana tiesai vai lietas izbeigšana), vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus par lietas izskatīšanu izmantojot alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus un pamatot Komisijas lēmumu un pamatojuma iemeslus sīki izklāstītu sūdzības iesniedzējam saskaņā ar iepriekš minēto Komisijas 2002. gada paziņojumā minētajiem principiem;

17.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija pakāpeniski ievieš pilsoņiem paredzētus kopsavilkumus, kas tiek publicēti kopā ar Komisijas nozīmīgākajiem priekšlikumiem; ierosina sagatavot šādus kopsavilkumus, kas ir pieejami, izmantojot vienotu piekļuves vietu, un uzskata par nepieņemamu, ka šādi kopsavilkumi pazūd, tiklīdz ir pabeigta likumdošanas procedūra, tas ir, ka tieši tad, kad tie kļūst ļoti svarīgi pilsoņiem un uzņēmējiem;

18.

atgādina par Padomes saistībām mudināt dalībvalstis sagatavot un popularizēt tabulas, kuras atspoguļo saikni starp direktīvām un iekšzemes transponēšanas pasākumiem; uzsver, ka šādām tabulām ir būtiska nozīme, lai ļautu Komisijai rūpīgi pārbaudīt īstenošanas pasākumus visās dalībvalstīs;

19.

ar vilšanos konstatē, ka šajā Parlamenta sasaukumā nav sasniegti vērā ņemami rezultāti attiecībā uz Parlamenta būtiski svarīgo lomu, kādai tai vajadzētu būt Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzībā; uzskata, ka prioritāšu noteikšana attiecībā uz pienākumu neizpildes procedūrām satur ne tikai tehniskus, bet arī politiskus lēmumus, kuri pašreiz nav pakļauti nekādai ārējai pārbaudei vai kontrolei un kuru pieņemšana nav pārredzama; aicina steidzami īstenot ar šo jautājumu saistītās reformas, kuras ierosinājusi Eiropas Parlamenta Reformas darba grupa, kas paredz paplašināt Parlamenta iespējas pašam uzraudzīt Kopienas tiesību aktu piemērošanu; šajā sakarībā atbalsta komiteju priekšsēdētāju konferences 2009. gada 25. marta lēmumu;

20.

aicina attīstīt sadarbību starp valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentu un to deputātiem, lai veicinātu un pastiprinātu Eiropas jautājumu pārbaudi valsts mērogā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu, īpaši Eiropas tiesību aktu pieņemšanas procesā; uzskata, ka valstu parlamenta deputātiem ir nozīmīga loma Kopienu tiesību piemērošanas pārraudzībā, tādējādi palīdzot nostiprināt Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti un tuvinot Eiropas Savienību iedzīvotājiem;

21.

atgādina Padomei par tās saistībām mudināt dalībvalstis sagatavot un popularizēt atbilstības tabulas, kuras atspoguļo atbilstību starp direktīvām un valstu transponēšanas pasākumiem; uzsver, ka šādas tabulas ir būtiski svarīgas, lai Komisija varētu efektīvi pārraudzīt īstenošanas pasākumus visās dalībvalstīs; kā viena no likumdošanas iestādēm pieņem lēmumu veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka noteikumi attiecībā uz šīm tabulām likumdošanas procesa gaitā netiek svītroti no Komisijas priekšlikumu teksta;

22.

norāda, ka valsts mēroga tiesām ir būtiska nozīme Kopienas tiesību aktu piemērošanā, un pilnībā atbalsta Komisijas centienus noteikt, kāda papildu apmācība nepieciešama valsts mēroga tiesnešiem, praktizējošiem juristiem un valsts iestāžu ierēdņiem; uzsver, ka šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs jaunajām dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz piekļuvi juridiskai informācijai un juridiskai literatūrai visās oficiālajās valodās; uzsver, ka Komisijai jāpieliek pūles, lai datu bāzes attiecībā uz valstu tiesu nolēmumiem saistībā ar Kopienas tiesībām kļūtu plašāk pieejamas;

23.

aicina Komisiju turpināt pārbaudīt ES mēroga kolektīvās pārsūdzēšanas mehānismus, lai papildinātu pašreizējās iniciatīvas patērētāju un konkurences tiesību jomās; uzskata, ka pilsoņi, tostarp lūgumrakstu iesniedzēji, varētu izmantot šādus mehānismus, lai uzlabotu Kopienas tiesību efektīvu piemērošanu;

24.

aicina Komisiju nodrošināt, ka lielāka prioritāte tiek piešķirta to Kopienas tiesību piemērošanai, kas ir saistītas ar vidi, paturot prātā tās ziņojumā minētās satraucošās tendences, un ka daudzi lūgumraksti ir saņemti tieši attiecībā uz šo jomu, kā arī šajā sakarā ierosina stingrāk pārbaudīt tiesību aktu piemērošanu un piešķirt attiecīgajiem dienestiem atbilstīgus resursus; atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada 18. novembra paziņojumu par Eiropas Kopienas vides tiesību aktu īstenošanu (COM(2008)0773), kas ir pirmais pasākums šajā sakarā;

25.

piekrīt Komisijas novērtējumam, ka preventīvi pasākumi vajadzīgi vairāk, lai nepieļautu to, ka dalībvalstis pārkāpj Kopienas tiesības; mudina Komisiju piekrist īpašajiem Lūgumrakstu komitejas pieprasījumiem, lai novērstu neatgriežamu kaitējumu videi; kā arī pauž nožēlu, ka Komisijas reakcija pārāk bieži ir tāda, ka tai jāgaida kompetento valsts iestāžu galīgais lēmums, pirms tā vispār ir tiesīga rīkoties;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Eiropas Kopienu Tiesai, Eiropas Ombudam, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.