8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/107

A.

tā kā Bosnijas un Hercegovinas politiskā klimata pastāvīgā pasliktināšanās rada Parlamentam lielas bažas;

B.

tā kā Bosnijas un Hercegovinas valsts, kā ietverts Deitonas miera līgumā (DPA), ir redzams pierādījums vēlmei sasniegt ilgstošu mieru starp dažādām kopienām pēc 1990. gadu brutālā konflikta;

C.

tā kā samierināšanās process ir nesaraujami saistīts ar šīs valsts Eiropas integrācijas progresu, jo tā būtībā balstās uz tām pašām vērtībām, kādas ir Eiropas Savienībai;

D.

tā kā iepriekšminētā EK un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšana ir bijis skaidrs vēstījums, ka solījums uzņemt Bosniju un Hercegovinu Eiropas Savienībā ir reāls un šai valstij sasniedzams ar nosacījumu, ka tā izpilda Kopenhāgenas kritērijus un īsteno nepieciešamās reformas, kas ietvertas Eiropas partnerības prioritāšu sarakstā;

E.

tā kā Bosnijas un Hercegovinas teritoriālās integritātes apšaubīšana ne tikai būtu DPA pārkāpums, saskaņā ar ko nevienai pusei nav tiesību atdalīties no Bosnijas un Hercegovinas, bet tas arī būtu pretrunā etnisko kopienu tolerances un mierīgas sadzīvošanas principiem, uz kuriem balstās visu Rietumbalkānu valstu stabilitāte;

F.

tā kā minētā iemesla dēļ starptautiskā kopiena un Eiropas Savienība nekādā gadījumā nepieņems Bosnijas un Hercegovinas sadalīšanos, nedz arī samierināsies ar to,

1.

uzskata, ka integrācija Eiropā ir visu Rietumbalkānu iedzīvotāju interesēs; tāpēc pauž nožēlu, ka Bosnijas un Hercegovinas politiķi nespēj vienoties par kopēju savas valsts politisko redzējumu, tuvredzīga nacionālisma dēļ atstājot novārtā mērķi pievienoties Eiropas Savienībai ‐ mērķi, kas nestu mieru, stabilitāti un labklājību Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem;

2.

atgādina Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem līderiem, ka pievienošanās ES nozīmē pieņemt vērtības un noteikumus, uz kuriem balstās ES, proti, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu, solidaritāti, tostarp solidaritāti starp tautām un kopienām, toleranci, tostarp dažādu tradīciju un kultūru toleranci, tiesiskumu, tostarp tiesu iestāžu neatkarības ievērošanu, un demokrātiju, tostarp vairākuma principa un izteiksmes brīvības pieņemšanu; mudina politiskos līderus atturēties no naida politikas, nacionālistiskas darba kārtības un šķelšanās, kā arī nosoda vienpusēju atteikšanos no reformām;

3.

atgādina arī, ka iespēja pievienoties ES ir piedāvāta Bosnijai un Hercegovinai kā vienai valstij, nevis to veidojošajām daļām, un ka tāpēc šķelšanās draudi vai citi mēģinājumi apdraudēt valsts suverenitāti ir pilnīgi nepieņemami;

4.

šajā sakarībā mudina visas kompetentās iestādes un politiskos līderus pievērst vēl lielāku uzmanību izlīgšanas, savstarpējās sapratnes un miera veicināšanas pasākumiem, lai atbalstītu valsts stabilitāti un mieru starp etniskajām grupām;

5.

atkārtoti uzsver ‐ ja Bosnija un Hercegovina patiešām vēlas pievienoties ES, tai ir jāatbilst šādām prasībām:

6.

uzskata, ka iepriekš minētās prasības var izpildīt, tikai īstenojot Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālu reformu, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

7.

tāpēc uzsver nepieciešamību rast skaidru risinājumu valsts īpašuma jautājumam, kurš atbilstu centrālas valsts konstitucionālajām prerogatīvām;

8.

atgādina Bosnijas un Hercegovinas politiķiem, ka viņu pienākums ir panākt vienošanos par minēto jautājumu un ka gadījumā, ja viņiem šādu vienošanos neizdosies panākt, viņi nolems savu valsti un iedzīvotājus stagnācijai un izolētībai laikā, kad finanšu un ekonomikas krīze ietekmē Bosniju un Hercegovinu ļoti slikti un ļoti daudz cilvēku zaudē darbu;

9.

norāda, ka par konstitucionālo valsts reformu un valsts izredzēm pievienoties ES vajadzētu rīkot plaša mēroga padziļinātas diskusijas, iekļaujot visas Bosnijas un Hercegovinas sabiedrības grupas, un galveno politisko partiju un etnisko kopienu vadītājiem nevajadzētu šīs diskusijas monopolizēt;

10.

mudina Bosnijas un Hercegovinas Ministru Padomi un Parlamentāro asambleju īstenot lielākus un efektīvākus pūliņus, lai pieņemtu tiesību aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu Eiropas integrācijas prasības, un aicina dažādās struktūras un iestādes Bosnijā un Hercegovinā uzlabot koordināciju saistībā ar ES jautājumiem;

11.

aicina beidzot iecelt jauno ES Integrācijas biroja vadītāju un atgādina Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, ka šā amata kandidāta izvēle nav jābalsta uz kandidāta partiju, bet gan tikai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, pārbaudītām prasmēm un padziļinātām zināšanām par Eiropas jautājumiem;

12.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes ātri izpildīt prasības, kas noteiktas vīzu režīma atcelšanas rīcības plānā, lai nodrošinātu pašreizējo vīzu prasību atcelšanu līdz 2009. gada beigām;

13.

pauž bažas par politisko iejaukšanos BiH plašsaziņas līdzekļos un uzņēmējdarbības, politisko un plašsaziņas līdzekļu interešu sajaukšanos; šajā sakarībā aicina iestādes pilnībā ievērot žurnālistu tiesības un plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

14.

tajā pašā laikā atkārtoti uzsver, ka starptautiskā kopiena un tās augstais pārstāvis Valentin Inzko saskaņā ar savām pilnvarām rīkosies izlēmīgi pret jebkuru mēģinājumu apdraudēt DPA pamatus, it īpaši dažādu etnisku kopienu mierīgu sadzīvošanu vienā valstī;

15.

tāpēc uzskata, ka augstā pārstāvja birojam ir jāpalīdz Bosnijas un Hercegovinas iestādēm sasniegt un pienācīgi īstenot visus piecus mērķus un divus nosacījumus, ko noteikusi Miera ieviešanas padome (PIC), un ka, līdz brīdim, kad tas būs izdarīts, augstā pārstāvja birojam ir jāturpina darbs un jānodrošina DPA pienācīga īstenošana;

16.

uzsver, ka šo PIC noteikto piecu mērķu un divu nosacījumu sasniegšana ir arī nepieciešama, lai izpildītu darba kārtību saistībā ar pievienošanos ES;

17.

pauž nožēlu par to, ka Padome maz uzmanības veltījusi Bosnijas un Hercegovinas politiskā klimata pasliktinājumam un ka dalībvalstis līdz šim nav paudušas apņemšanos risināt šīs valsts situāciju nopietni un koordinētā veidā;

18.

aicina Padomi atbalstīt prasības pret Bosniju un Hercegovinu, kuras uzskaitītas šajā rezolūcijā, un apņemties veicināt to īstenošanu; tāpēc uzskata, ka Padomei ir jāpiešķir jaunajam ES īpašajam pārstāvim:

19.

aicina ES augsto pārstāvi Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Javier Solana un komisāru paplašināšanās jautājumos Olli Rehn aktīvāk un redzamāk iesaistīties Bosnijā un Hercegovinā, regulāri apmeklējot to un efektīvāk veicinot dialogu ar pilsonisko sabiedrību;

20.

pauž atzinību Bosnijas un Hercegovinas pilsoniskajai sabiedrībai par to, ka tā parādījusi lielāku labo gribu nekā tās politiskie līderi, un par to, ka tā labvēlīgi ietekmējusi pārmaiņas un izlīgšanu šajā valstī;

21.

turklāt uzskata, ka starptautiskajiem militārajiem spēkiem Bosnijā un Hercegovinā ir jāpaliek ievērojamā apjomā un tiem jābūt ātri izmantojamiem, lai parādītu starptautiskās kopienas apņemšanos sargāt Bosnijas Hercegovinas drošību un integritāti;

22.

atkārtoti pieprasa nekavējoties apcietināt atlikušos apsūdzētos, kurus meklē Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls, un prasa Bosnijas un Hercegovinas iestādēm rīkoties izlēmīgi, lai izskaustu noziedzības tīklus, kas šiem apsūdzētajiem palīdz;

23.

visbeidzot aicina stiprināt dialogu starp ES un ASV un citiem nozīmīgiem starptautiskiem dalībniekiem, lai panāktu plašu atbalstu saskanīgai pieejai Bosnijai un Hercegovinai un novērstu turpmāku politiskās situācijas pasliktināšanos šajā valstī un reģiona destabilizāciju; uzsver nepieciešamību uzlabot reģionālo sadarbību, lai veicinātu Bosnijas un Hercegovinas progresu;

24.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Bosnijas un Hercegovinas valdībai un parlamentam un tās iestādēm.