8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/100

A.

tā kā Rietumbalkāni nenoliedzami ir Eiropas sastāvdaļa un visu reģiona valstu nākotne ir saistīta ar pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā, kļūstot par tās dalībvalstīm;

B.

tā kā iespēja pievienoties ES un ar to saistītie ieguvumi ir būtiskākā garantija stabilitātei un reformu īstenošanai Rietumbalkānu valstīs — Eiropas daļā, kuru gan senāk, gan nesen ir novārdzinājuši kari, etniskās tīrīšanas un autoritāri režīmi;

C.

tā kā 1990. gadu karu atstātais mantojums joprojām būtiski kavē ilgstošas drošības un politiskās stabilitātes panākšanu reģionā; tā kā tas nozīmē jaunus un vēl nebijušus uzdevumus ES paplašināšanās politikai un tā kā ir jāizmanto visi Eiropas Savienības rīcībā esošie Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) / Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) līdzekļi, lai veidotu kopēju pieeju, kas pielāgota pēckonfliktu sabiedrības vajadzībām;

D.

tā kā vairāki ES reģionālie partneri vēl nav atrisinājuši visus jautājumus ar kaimiņiem; tā kā ES un Rietumbalkānu valstis ir vienojušās, ka labas kaimiņattiecības un reģionālā sadarbība joprojām ir nozīmīgi faktori ceļā uz dalību ES,

1.

norāda, ka Eiropas Savienības ietekme un tās spēja kalpot kā stabilitātes līdzeklim un reformu dzinulim Rietumbalkānos ir atkarīga no tā, cik uzticama ir ES apņemšanās ļaut tām reģiona valstīm, kas pilnībā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm; tāpēc uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāsaglabā stingra apņēmība īstenot turpmāku paplašināšanos, kas ietvertu Rietumbalkānus;

2.

norāda, ka Rietumbalkānu valstīm ir jāuzņemas iniciatīva tuvināšanās procesā Eiropas Savienībai; uzsver, ka integrācijas stimulam ir jārodas no iekšienes un ka veiksmīga pievienošanās ir atkarīga no stipras pilsoniskās sabiedrības, zema korupcijas līmeņa un vispārējas pārejas uz tādu ekonomiku un sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām;

3.

norāda, ka, kamēr Lisabonas līgums nav stājies spēkā, tālākai paplašināšanai nepieciešamos institucionālos pielāgojumus tehniski varētu veikt saskaņā ar pašreizējiem līgumiem; tomēr uzskata, ka Lisabonas līguma ratificēšanai ir izšķirīga nozīme;

4.

uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst nepamatoti kavēt Komisijas atzinuma sagatavošanu par potenciālajām kandidātvalstīm, kuras ir iesniegušas dalības pieteikumu, un mudina Padomi un Komisiju laikus izskatīt nesen iesniegtos un nākamos dalības pieteikumus;

5.

uzsver, ka iestāšanās procesam jābalstās uz taisnīgu un stingru nosacītības principa piemērošanu, saskaņā ar kuru katra valsts tiek vērtēta tikai pēc spējas izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumus, kā arī visus konkrētiem sarunu posmiem noteiktos kritērijus, līdz ar to nedrīkst palēnināt vai bloķēt to valstu pievienošanās procesu, kas sasniegušas iepriekš noteiktās prasības;

6.

uzsver, ka pievienošanās procesā jāsaglabā skaidra reģionālā perspektīva un ir jācenšas novērst situāciju, kurā integrācijas tempa atšķirības rada jaunus šķēršļus reģionā, īpaši attiecībā uz vīzu liberalizācijas procesu; atbalsta Reģionālās sadarbības padomes lomu reģionālās līdzdalības stiprināšanā un kā nozīmīgam ES sarunu dalībniekam visos jautājumos par reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā;

7.

aicina dalībvalstu parlamentus laikus apstiprināt tos stabilizācijas un asociācijas nolīgumus, kuri pašlaik tiek ratificēti;

8.

uzsver, ka visām iesaistītajām pusēm nopietni jācenšas atrast visiem pieņemamus risinājumus nenokārtotiem divpusējiem strīdiem starp dalībvalstīm un Rietumbalkānu valstīm, kā arī pašu Rietumbalkānu valstu starpā; šajā sakarībā uzsver, ka miera saglabāšanai un stabilitātes un drošības palielināšanai ir ļoti nozīmīgas labas kaimiņattiecības un attiecīgā kultūras un vēstures mantojuma pieņemšana; uzskata, ka pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Rietumbalkānu valstīm un atsevišķo sarunu nodaļu atvēršanu un slēgšanu nedrīkst kavēt vai bloķēt saistībā ar divpusējiem strīdiem un ka tādēļ valstīm ir jāvienojas par divpusējo jautājumu atrisināšanas procedūrām pirms pievienošanās sarunu sākšanas;

9.

šajā sakarībā piemin dažu Rietumbalkānu valstu lēmumu iesniegt sūdzības vai prasīt Starptautiskās Tiesas konsultatīvus atzinumus par divpusējiem strīdiem; uzskata, ka ES jācenšas atbalstīt un veicināt neatrisināto problēmu visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu;

10.

uzskata, ka ir jāturpina veicināt dialogu starp kultūrām un etniskām grupām, lai pārvarētu pagātnes atstāto mantojumu un saspīlējumu Balkānu reģiona valstu attiecībās; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un tieša iedzīvotāju saziņa (gan Rietumbalkānu valstu vidū, gan starp šīm valstīm un ES) ir līdzeklis, lai veicinātu izlīgumu, savstarpējo sapratni un sekmētu miermīlīgu līdzās pastāvēšanu; tādēļ aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību un sniegt lielāku finansējumu iniciatīvām, kas veicina izlīgumu, toleranci un dialogu starp dažādām etniskajām grupām, kā arī atbalstīt etnisko nolīgumu īstenošanu;

11.

sniedz pilnīgu atbalstu reģionā izvietotajām EDAP misijām un ES īpašajiem pārstāvjiem (ESĪP), kam joprojām ir būtiska nozīme stabilitātes saglabāšanā un virzības nodrošināšanā, veidojot darboties spējīgas valstis, kas var izpildīt Kopenhāgenas kritērijus; uzsver, ka nevienu EDAP misiju un ESĪP biroju nedrīkst likvidēt, kamēr nav nepārprotami izpildīti to uzdevumi;

12.

pilnībā atbalsta centienus līdz 2010. gadam izveidot Rietumbalkānu investīciju satvaru Komisijas, starptautisko finanšu iestāžu un individuālu valsts ziedotāju dotāciju un aizdevumu saskaņošanai; atzinīgi vērtē Infrastruktūras projektu palīdzības programmu (IPF) un norāda, ka IPF projekti transporta, vides, enerģētikas un sociālā sektora jomā ir jāattīsta un jāīsteno ar skaidru reģionālu perspektīvu; uzsver lielākas saskaņošanas vajadzību, lai garantētu palīdzības papildināmību, vienotību un efektivitāti Rietumbalkānos; uzskata, ka šie saskaņotie aizdevumu/dotāciju palīdzības pasākumi sevišķi jāvērš uz tām potenciālajām kandidātvalstīm, kam nav pieejami līdzekļi no visiem pieciem Pirmspievienošanās palīdzības instumenta (3) (IPA) komponentiem; uzsver reģionālās sadarbības nozīmi paraugprakses jomā saistībā ar piekļuvi pirmspievienošanās fondiem;

13.

atgādina, ka Krievijas un Ukrainas strīds par gāzes piegādēm 2009. gada janvārī izraisīja nopietnus enerģijas apgādes traucējumus Rietumbalkānu valstīs; aicina ar ES finansējuma palīdzību dažādot tranzīta ceļus un izveidot labākus enerģijas tīklu starpsavienojumus reģionā;

14.

atgādina, ka transporta infrastruktūra ir svarīga ekonomiskajai attīstībai un sociālajai kohēzijai; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt piemērotas vairākveidu pārvadājuma sistēmas izveidi starp Eiropas Savienību un valstīm Rietumbalkānu teritorijā un šīs teritorijas iekšienē veicināt brīvu un ātru preču un personu apriti, jo īpaši attīstot Viseiropas transporta VII koridoru;

15.

atzinīgi vērtē saskaņā ar IPA izveidoto Pilsoniskās sabiedrības palīdzības programmu un PSO pieejamā finansējuma trīskāršošanu; mudina Komisiju stiprināt vietējo līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un radīt iespējas regulārai mijiedarbībai un apspriedēm ar vietējām PSO, lai ņemtu vērā to uzskatus un vajadzības IPA palīdzības plānošanas un programmēšanas posmos; mudina Komisiju veicināt PSO reģionālu diskusiju forumu radīšanu, kas būtu līdzeklis paraugprakses zināšanu izplatīšanai par piekļuvi pirmspievienošanās līdzekļiem;

16.

turklāt mudina Komisiju veltīt vairāk uzmanības mazu, vidēju un ārpuspilsētu PSO veicināšanai šajā reģionā, jo īpaši atvēlot šādām organizācijām lielāko palīdzības daļu, atvieglojot ES finansējuma piešķiršanas procedūras, pārskatot noteikumus un palielinot projektu līdzfinansējumu mazām un vidējām PSO;

17.

uzsver, ka Šengenas vīzu režīma liberalizācija Rietumbalkānu valstu pilsoņiem ir nozīmīgs līdzeklis reģiona iedzīvotāju iepazīstināšanai ar Eiropas Savienību; atzinīgi vērtē dialogu par vīzu režīma liberalizāciju un mudina Padomi un Komisiju vadīt procesu pēc iespējas pārredzamākā veidā un saskaņā ar skaidri noteiktiem kritērijiem, lai atvieglotu ārējo uzraudzību un palielinātu procesa pārskatatbildību;

18.

norāda, ka apgrūtinošā vīzu procedūra, kuru sarežģī darbinieku nepietiekamība šā reģiona konsulātos un vēstniecībās, var radīt reģiona cilvēku vidū nelabvēlīgu attieksmi pret ES — laikā, kad Eiropas Savienības popularitāte tiek netieši uzskatīta par lielāko stimulu reformu veikšanai;

19.

mudina Rietumbalkānu valstis paātrināt pūles atsevišķajos ceļvežos izklāstīto prasību izpildīšanai, lai iespējami ātrāk panāktu vīzu režīma atcelšanu šīm valstīm; uzskata, ka šo nosacījumu izpildei ir izšķirīga nozīme, lai paātrinātu pievienošanās procesu Eiropas Savienībai; šajā sakarībā uzskata, ka IPA ir jāatbalsta saņēmējvalstu pūles, lai izpildītu vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteiktās prasības;

20.

pilnībā atbalsta finansējuma un to stipendiju skaita palielināšanu studijām un pētījumiem ES, kuras pieejamas Rietumbalkānu valstu studentiem un pētniekiem Erasmus Mundus programmā, lai iepazīstinātu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājus un iestādes ar ES darba kārtību un palielinātu izglītības prasmes; mudina saņēmējvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp reklāmas un informācijas kampaņas, lai ļautu saviem pilsoņiem pilnībā izmantot šīs iespējas; aicina attiecīgās valstis pastiprināt administratīvos sagatavošanās pasākumus, lai izpildītu pievienošanās kritērijus “Mūžizglītības” programmai;

21.

uzsver izglītības un apmācības būtisko nozīmi mūsdienu ekonomikā, kas balstās uz zināšanām; šajā sakarībā uzsver, ka jāstiprina un jāsekmē uzņēmējdarbības un novatoriskās prasmes visos izglītības apguves posmos;

22.

pilnībā atbalsta Rietumbalkānu valstu iesaistīšanos Kopienas programmās un aģentūrās; īpaši norāda uz šo valstu dalību Enerģētikas kopienas līgumā un paredzēto līdzdalību Transporta kopienas līgumā kā uz paraugiem kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pilnvērtīgai integrācijai Kopienas struktūrās un tiesību aktu saskaņošanai ar Kopienas tiesību kopumu agrīnā iestāšanās procesa posmā;

23.

uzsver, ka vides aizsardzība ir svarīga Rietumbalkānu reģiona ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa; tādēļ aicina Rietumbalkānu valdības īstenot Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas kopienas principus un mērķus, lai veicinātu tādu pārdomātu vides politiku un stratēģijas, jo īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kas atbilst ES vides tiesību aktiem un ES politikai attiecībā uz klimata pārmaiņām;

24.

atbalsta parlamentu dialogu reģionālā līmenī un uzsver nozīmi, kāda ir Rietumbalkānu valstu parlamentu pilnvērtīgai iesaistīšanai Eiropas integrācijas procesā; uzskata, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem ir būtiska loma, iesaistoties dialogā un sadarbībā ar Rietumbalkānu valstu parlamentiem; uzskata, ka Eiropas Parlamenta parlamentāro sanāksmju saturs būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu funkcionālu un efektīvu sistēmu debašu un semināru organizēšanai, kas būtu specializētākas un vairāk orientētas uz praksi;

25.

uzsver, ka darbs pie visu tirdzniecības tarifu un ārpustarifu šķēršļu samazināšanas reģionā un Rietumbalkānu valstu un ES starpā ir svarīga prioritāte, lai veicinātu ekonomisko attīstību, reģionālo integrāciju un tiešu iedzīvotāju saziņu; izceļ Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līguma (CEFTA) galveno nozīmi tirdzniecības liberalizācijā šajā reģionā un atzinīgi vērtē Komisijas finansiālo atbalstu CEFTA sekretariātam;

26.

izsaka solidaritāti Rietumbalkānu valstīm globālajā ekonomikas krīzē un no jauna apstiprina atbalstu reģiona ekonomikas un sociālās jomas stiprināšanai; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas neseno priekšlikumu attiecināt Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plānu arī uz Rietumbalkāniem un mudina to turpināt uzraudzību un vajadzības gadījumā pieņemt attiecīgus pasākumus, lai garantētu netraucētu stabilizācijas un asociācijas procesa norisi;

27.

mudina CEFTA puses turpināt darbu pie visu ārpustarifu šķēršļu un visu tarifu un lauksaimniecības produktu tirdzniecības kvotu samazināšanas; aicina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu grupas biedrus turpināt darbu pie neatrisinātajiem jautājumiem, kas patlaban kavē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu diagonālās uzkrāšanas shēmas paplašināšanu, lai ietvertu Rietumbalkānu valstis;

28.

aicina Padomi un Komisiju īstenot visus atbilstīgos pasākumus, lai veicinātu lielāku Rietumbalkānu valstu integrāciju pasaules tirdzniecības un saimnieciskajā sistēmā, jo īpaši pievienojoties PTO; uzsver, ka tirdzniecības liberalizācijai jānotiek ciešā saistībā ar nabadzības un bezdarba līmeņa samazināšanu, veicinot ekonomiskās un sociālās tiesības un ievērojot vides aizsardzības prasības; aicina Komisiju laikus un noteiktajā kārtībā iesniegt Parlamenta apstiprināšanai visus jaunos priekšlikumus par ārkārtas budžeta atbalsta sniegšanu Rietumbalkānu valstīm;

29.

prasa, lai reģiona valstis piešķirtu īpašu prioritāti cīņai pret korupciju, jo tā nopietni apdraud sabiedrības progresu; aicina šīs valstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu organizēto noziedzību un cilvēku un narkotiku tirdzniecību;

30.

mudina ES pastāvīgi atbalstīt reģionālās sadarbības iniciatīvas tieslietās un iekšlietās un tiesību aktu un tiesu iestāžu harmonizācijas centienus, piemēram, dienvidaustumeiropas Policijas sadarbības konvenciju, Dienvidaustrumeiropas Tiesībaizsardzības centru (SELEC) un Dienvidaustrumeiropas Prokuroru konsultāciju grupu (SEEPAG); ņem vērā patlaban sniegto un plānoto finansiālo palīdzību Dienvidaustrumeiropas Prokuroru tīklam (PROSECO) un Starptautisko Tiesībaizsardzības koordinācijas vienību (ILECU) izveidi un mudina Komisiju saskaņot šos projektus ar iepriekšminētajām iniciatīvām;

31.

mudina Komisiju noteikt prioritāros projektus un izskaidrot prasības, ko tā izvirza dažādām valsts un reģionālajām iestādēm attiecībā uz valstu un iestāžu sadarbību tieslietās un iekšlietās; uzsver nozīmi, kāda ir iniciatīvu attīstīšanai e-tiesiskuma jomā kā daļai no ES atbalsta e-pārvaldes iniciatīvām, lai uzlabotu sadarbību un pārredzamību tiesas procesos un iekšējās administratīvajās sistēmās;

32.

pauž kritiku par visās bijušās Dienvidslāvijas valstīs spēkā esošajiem konstitucionālajiem un/vai juridiskajiem noteikumiem, kas liedz izdot savus valstspiederīgos, kam izvirzīta apsūdzība citās reģiona valstīs, un par juridiskajiem šķēršļiem, kas kavē nopietnu kriminālprocesu pārcelšanu starp tiesām dažādās reģiona valstīs; aicina Padomi un Komisiju mudināt reģiona valstis veikt pasākumus visu šo aizliegumu un juridisko šķēršļu saskaņotai atcelšanai;

33.

norāda, ka juridiskie noteikumi, kas ierobežo izdošanu, var veicināt nesodāmību par nopietniem noziegumiem, tostarp noziegumiem pret cilvēci, kara likumu un paražu pārkāpumiem, starptautisko organizēto noziedzību, nelikumīgu tirdzniecību un terorismu un ka šie noteikumi ir viens no galvenajiem iemesliem plaši kritizētajai, bet arvien pastāvošajai praksei noturēt tiesas procesus bez atbildētāja klātbūtnes; atbalsta valsts prokuroru centienus pārvarēt iepriekš minētos juridiskos kavēkļus ar pragmatisku sadarbības pasākumu palīdzību; atzinīgi vērtē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) darbu lielākas sadarbības veicināšanā un iedrošina reģiona valstis vēl vairāk sekmēt savstarpēju juridisku palīdzību un izdošanu, vienlaikus pilnībā ievērojot cilvēktiesību standartus un starptautisko tiesību normas;

34.

uzsver, ka pilnvērtīga sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) attiecībā uz atlikušo apsūdzēto bēgļu arestu un izdošanu, pierādījumu nodošanu un pilnīgu sadarbību pirms tiesas procesa un tā laikā ir pievienošanās procesa būtisks priekšnosacījums; mudina Komisiju kopīgi ar ICTY, EDSO un reģiona valstu valdībām atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt to valstu tiesu spēju un efektivitāti, kuras ir iesaistītas atbildības noteikšanā par kara noziegumiem un citiem mazākiem noziegumiem, un nodrošināt, ka tiesu process notiek neatkarīgi un objektīvi, kā arī saskaņā ar starptautisko tiesību standartiem un normām;

35.

piemin izglītības programmu un struktūru svarīgo nozīmi, veicinot integrāciju un mazinot saspīlējumu starp etniskajām grupām, tādēļ aicina Rietumbalkānu valstu valdības uzlabot izglītības kvalitāti, iekļaujot attiecīgajās izglītības programmās kā Eiropas pamatvērtības pilsoniskās, cilvēka un demokrātiskās tiesības, un izbeigt segregāciju skolās; norāda, ka vēstures mācīšanas pamatā Rietumbalkānu skolās un universitātēs ir jābūt dokumentētiem pētījumiem un tai ir jāatspoguļo vairāku šā reģiona nacionālo un etnisko grupu atšķirīgas perspektīvas, lai etnisko grupu izlīguma veicināšanā un attiecību uzlabošanā sasniegtu noturīgus rezultātus; pilnībā atbalsta iniciatīvas, piemēram, Centra par demokrātiju un samierināšanu Dienvidaustrumeiropā Kopīgās vēstures projektu, kuru mērķis ir izstrādāt un izplatīt kopīgus vēstures mācību materiālus ar vairākiem skatījumiem uz Balkānu pagātni, un aicina reģiona kompetentās ministrijas, izglītības iestādes un mācību iestādes apstiprināt kopīgo vēstures materiālu izmantošanu; aicina Komisiju finansiāli un politiski atbalstīt šādas iniciatīvas;

36.

uzsver efektīvas sistēmas lielo nozīmi, lai aizsargātu un nodrošinātu etnisko un nacionālo minoritāšu tiesības etniski daudzveidīgā reģionā, kas pagātnē ir pieredzējis visaptverošu un sistemātisku vardarbību etnisku iemeslu dēļ; aicina reģiona valstu valdības pastiprināt centienus, lai nodrošinātu visu minoritāšu un cilvēktiesību jomas likumu pareizu ievērošanu praksē un atbilstīgu pasākumu veikšanu likumpārkāpumu gadījumā; mudina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pienācīgi finansē un īsteno iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot minoritāšu integrāciju un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu minoritāšu grupu, jo īpaši romu, situāciju;

37.

uzsver nepieciešamību sagatavot un īstenot programmas dzimumu līdztiesības veicināšanai un sieviešu lomas stiprināšanai sabiedrībā, kas būtu garantija demokrātiskajam garam un uzticībai Eiropas vērtībām;

38.

norāda, ka ir reģiona valstu valdībām ir jārīkojas aktīvāk, lai garantētu bēgļu un valsts iekšienē pārvietotu personu ilgtspējīgu atgriešanos, tostarp īpašumu atgriešanu un uz laiku aizņemto māju atdošanu saskaņā ar 2005. gada 31. janvāra reģiona ministru konferencē pieņemto Sarajevas deklarāciju; mudina Padomi un Komisiju uzstāt, lai reģiona valdības attīstītu un īstenotu mājokļu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas programmas personām, kas atgriezušās, un pastiprinātu centienus cīņā pret minoritāšu diskrimināciju pēc atgriešanās; uzskata, ka šie pasākumi jau ir jāievieš laikā, kad attiecīgās valstis sasniedz kandidātvalsts statusu, un tie ir mērķtiecīgi jāīsteno un jāpabeidz pievienošanās procesa laikā;

39.

pauž bažas, ka visās Balkānu valstīs plašsaziņas līdzekļi saskaras ar politisku ietekmi un uzņēmējdarbības, politisko un plasšaziņas līdzekļu interešu sajaukšanos, kā arī pauž bažas par draudu un iebiedēšanas atmosfēru, ko izjūt žurnālisti, kas veic pētījumus; aicina Rietumbalkānu valstīs pilnībā ievērot tiesības, kas piešķirtas žurnālistiem un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem kā demokrātiskas Eiropas valsts likumīgai varai;

40.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Kosovas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas valdībām un parlamentiem, EDSO priekšsēdētājam, EDSO Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājam, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, Reģionālās sadarbības padomes sekretariātam, Starptautiskajam Kara noziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līguma sekretariātam.