8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/94

A.

tā kā pasaulē ir vērojama arvien lielāka ekonomiskā lejupslīde, kura neizbēgami ietekmēs visas valstis un visas nozares, un tā kā pasaules mēroga saimnieciskās darbības rezultāti 2009. gadā strauji pasliktinās un saskaņā ar visoptimistiskajām prognozēm 2010. gadā ir gaidāma tikai lēna atveseļošanās;

B.

tā kā reālajā ekonomikā finanšu krīzes sekas ir radījušas ārkārtējus saimnieciskos apstākļus, kuros ir nepieciešami savlaicīgi, mērķtiecīgi, uz noteiktu laiku piešķirti un proporcionāli pasākumi un lēmumi, lai atrastu risinājumus nepieredzētai vispārējai ekonomikas un nodarbinātības situācijai;

C.

tā kā tagad starptautiskās un Eiropas ekonomikas lejupslīdes novēršanā galvenās risināmās problēmas ir neuzticēšanās finanšu un kapitāla tirgiem, kā arī bezdarba pieaugums un starptautiskās tirdzniecības samazināšanās;

D.

tā kā pašreizējā ekonomikas lejupslīde būtu jāizmanto kā iespēja veicināt Lisabonas un Gēteborgas mērķus un starptautisko apņemšanos mazināt bezdarbu un klimata pārmaiņas, kā arī samazināt enerģijas patēriņu;

E.

tā kā vispārējā ekonomikas atveseļošanas un reformu plānā (vispārējais plāns) ir paredzēti šādi mērķi: 1) atjaunot uzticību, izaugsmi un nodarbinātību, 2) labot finanšu sistēmu, lai atjaunotu kreditēšanu, 3) stiprināt finanšu noteikumus, lai atjaunotu uzticību, 4) finansēt un reformēt starptautiskās finanšu iestādes, lai pārvarētu šo krīzi un novērstu nākamās, 5) veicināt pasaules mēroga tirdzniecību un atteikties no protekcionisma, kā arī sekmēt labklājību, un 6) veidot integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu;

F.

tā kā pasaules ekonomikas atdzīvināšanā un pēc tam tās atjaunošanā būtiska nozīme ir starptautiskai koordinācijai;

G.

tā kā ir pierādīts, ka piederība euro zonai veicina ekonomikas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, kas izskaidrojams ar to centieniem ievērot Māstrihtas kritērijus un Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus, kā arī ar to, ka šo valstu tautsaimniecības ir pasargātas no valūtas kursa svārstībām;

H.

tā kā vairākas dalībvalstis ir saskārušās ar nopietnām maksājumu bilances problēmām un tā kā dažas no tām ir spiestas lūgt palīdzību SVF vai ES;

I.

tā kā TAM, jo īpaši galējas nabadzības un bada izskaušanai, jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā, kura notiek saskaņā ar Kotonū nolīgumu;

J.

tā kā finanšu krīzes rezultātā dažas līdzekļu devējas valstis ir samazinājušas savu finansiālo ieguldījumu oficiālajā attīstības palīdzībā jaunattīstības valstīm, apdraudot centienus sasniegt TAM;

K.

tā kā ĀKK valstis ir atkarīgas no preču eksporta, kas nodrošina vairāk nekā 50 % no šo valstu ienākumiem ārvalstu valūtā, un tā kā finanšu krīzes rezultātā samazinās eksports no daudzām jaunattīstības valstīm un finanšu pārskaitījumu plūsmas uz tām, ierobežotas ir kredītu izmantošanas iespējas, samazinās ārvalstu tiešie ieguldījumi un strauji krītas preču cenas;

L.

tā kā ārzonas centri darbojas, lai būtu iespējama izvairīšanās no nodokļu un finanšu noteikumu ievērošanas;

M.

tā kā starptautiskās tirdzniecības izaugsme samazinās kredītu un finansējuma trūkuma, kā arī pasaules ekonomikas vispārējās palēnināšanās dēļ;

N.

tā kā ir nepieciešama stingra daudzpusēja sadarbība, lai novērstu protekcionistiskus pasākumus, kādus var radīt finanšu/ekonomikas krīze,

1.

atzinīgi vērtē G 20 vispārējo plānu; atzīmē, ka šis vispārējais plāns atbilst Eiropas Savienībā jau veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir izvairīties no pretrunīgiem politikas virzieniem, kuru rezultāti cits citu neitralizē; atzinīgi vērtē to, ka G 20 valstis ir atzinušas ‐ globālajai krīzei vajadzīgs globāls risinājums un integrēta stratēģija, lai atjaunotu uzticību, izaugsmi un darba vietas; uzskata, ka saistībā ar šo atzinumu nākamajā G 20 valstu sanāksmē, kas notiks 2009. gada rudens sākumā, ir jāveic nopietni turpmāki pasākumi;

2.

uzskata, ka pasaules valstu vadītāju uzdevums nav labot pašreizējo finanšu un ekonomikas sistēmu, bet atzīt, ka jāievieš jauns līdzsvars reglamentējošos noteikumos, kuros jāņem vērā vides ilgtspējība un sociālā stabilitāte, iespējas, atjaunota pasaules ekonomikas izaugsme un darba vietu radīšana, kā arī sociālais taisnīgums un līdzdalība; aicina izstrādāt labāku un visaptverošu regulējumu un uzraudzību, kā arī jaunu reglamentējošu un pārvaldības sistēmu; uzskata, ka G 20 valstīm jārisina tirdzniecības un finanšu globālās nelīdzsvarotības problēmas, kam ir bijusi izšķiroša nozīme pašreizējā ekonomikas krīzē;

3.

uzsver, ka visas uzņemtās saistības gan valsts, gan starptautiskā līmenī ir pilnībā jāievēro, ātri jāīsteno un sīkāki jāizstrādā, lai atjaunotu uzticību un iegūtu maksimālu rezultātu; atzīmē, ka Finanšu satabilitātes padomes (FSP) un SVF uzdevums ir uzraudzīt, kā veicas vispārējā plāna īstenošana, un aicina šīs institūcijas iesniegt Parlamentam savu ziņojumu;

4.

uzsver, ka vissteidzamāk risināmie jautājumi ir atjaunot reālās ekonomikas izaugsmi, nodrošināt, ka pareizi noris kapitāla tirgu darbība un aizdevumu izsniegšana, atbalstīt un veicināt nodarbinātību, kā arī aizsargāt cilvēkus pret nelabvēlīgajām krīzes sekām, īpašu uzmanību pievēršot visnabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem;

5.

pauž atbalstu G 20 valstīm, kuras galvenokārt izvēlējās risinājumus, kuru pamatā ir aizņēmumi un garantijas, kas maksimāli palielinās ekonomisko efektu, vienlaikus palīdzot mazināt vairāk nekā 1 triljona dolāru vērto programmu ilgtermiņa ietekmi uz valstu finanšu līdzekļiem;

6.

atzinīgi vērtē vienošanos par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu EUR 832 miljardu apjomā SVF, citām finanšu iestādēm un tirdzniecības finansēšanai, kā atzinīgi vērtē apņemšanos nodrošināt ilgstošu fiskālo pasākumu apmēru, kas vajadzīgs, lai pasaules ekonomikā atjaunotu kreditēšanu, izaugsmi un darba vietas, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa fiskālo stabilitāti; tomēr atzīmē, ka netika panākta vienošanās par papildu fiskāliem stimulēšanas pasākumiem Eiropai; atzīst, ka katrā valstī ir atšķirīgas iespējas rīkoties, taču katrai valstij ir jārīkojas iespēju robežās;

7.

atzīst, ka šajā darbā būtiska nozīme ir centrālajām bankām un procentu likmju samazināšanai, ko tās ātri veikušas, un atzinīgi vērtē G 20 apņemšanos atturēties no konkurences izraisītas valstu valūtu devalvācijas, kas varētu radīt apburto loku; atzinīgi vērtē ECB vairākkārt veikto procentu likmes samazināšanu, lai sekmētu izaugsmi, un to, ka ECB ātri ir nodrošinājusi īstermiņa finanšu mehānismus, kas izveidoti, lai atdzīvinātu banku savstarpējo kreditēšanu; vērš uzmanību uz to, ka jārada apstākļi, kas atvieglo procentu likmes samazinājuma attiecināšanu uz aizņēmējiem; aicina veikt visus pasākumus, lai finanšu tirgi atkal varētu pienācīgi darboties, tostarp steidzamus centienus, lai atjaunotu iekšzemes aizdevumu izsniegšanu un starptautiskās kapitāla plūsmas;

8.

ar bažām norāda uz valsts parādu un budžeta deficīta straujo palielināšanos; uzsver, ka svarīgi ir pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valsts finanšu politiku un nodrošināt ilgtermiņa fiskālo stabilitāti, lai novērstu pārāk smaga sloga uzlikšanu nākamajām paaudzēm, un atzīmē, ka katrā atsevišķā valstī tas jāvērtē kopējo parādsaistību kontekstā;

9.

pauž nožēlu, ka G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē neizskatīja jautājumu par globālo nelīdzsvarotību, kas ir finanšu krīzes pamatā; norāda ‐ lai nepieļautu finanšu krīžu atkārtošanos nākotnē, ir jānovērš galvenie iemesli (piemēram, pārmērīgo ASV deficīta finansēšanu, izmantojot pārmērīgo Ķīnas tirdzniecības pozitīvo saldo) un tas ietekmēs ne tikai banku un finanšu regulējuma un iestāžu pārvaldības jomu; uzskata, ka efektīvam un daudzpusīgam krīzes risinājumā jāiekļauj arī to cēloņu novēršana, kuri rada valūtas maiņas kursu svārstības un preču cenu nepastāvību daudzpusējās sistēmās; tāpēc mudina Eiropadomi pieņemt kopēju nostāju, lai panāktu, ka šos jautājumus izskata pirms nākamās G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes Ņujorkā;

10.

atzinīgi vērtē kopējo pieeju, kas finanšu nozares regulējumu un finanšu uzraudzību paredz uzlabot, pamatojoties uz lielāku atbilstību un valstu sistemātisku sadarbību; mudina visas valdības rīkoties atbilstīgi G 20 sanāksmē pieņemtajām saistībām; uzskata, ka G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtie lēmumi un paustās apņemšanās ir minimums, nevis maksimums; atzinīgi vērtē to, ka regulējuma un uzraudzības darbības jomas un noteikumu ziņā ES ir daudz tālredzīgāka;

11.

uzsver, ka svarīgi ir atjaunot uzticību finanšu sistēmā un ka tas ir izšķirošs faktors, lai atjaunotu kreditēšanu reālajā ekonomikā, kā arī starptautiskās kapitāla plūsmas; uzsver, ka steidzami jārisina jautājums par banku aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies un kuri ierobežo aizdevumu izsniegšanu; mudina dalībvalstu valdības un kompetentās iestādes panākt, ka bankas, ņemot vērā Komisijas paziņojumu par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (2), pilnībā un pārredzami publisko datus par bilanču vērtības samazināšanos, un mudina rīkoties saskaņoti, vienlaikus ievērojot konkurences noteikumus; aicina G 20 valstu valdības paziņot, kā darbojas samazinātas vērtības aktīvu programmas, ko tās pieņēmušas, un kādi ir šo programmu rezultāti; iesaka maksimāli palielināt starptautisko sadarbību un atteikties no finansiāla un regulatīva protekcionisma;

12.

atzinīgi vērtē lēmumu regulēt un uzraudzīt visas sistēmiski nozīmīgās iestādes, tirgus un instrumentus (tostarp riska ieguldījumu fondus), taču uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai iznīdētu spekulatīvas pārmērības, un ka regulējumam un uzraudzībai jāietver pasākumi, kuru apmēru atsevišķi varētu uzskatīt par nesistēmisku, bet kuri kopā veido iespējamu risku, kas apdraud finanšu stabilitāti; uzsver, ka jāpilnveido efektīvi valstu iestāžu sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu pārrobežu uzraudzību, vienlaikus saglabājot atvērtos tirgus;

13.

atbalsta G 20 valstu lēmumu pieņemt Bāzeles II kapitāla sistēmu un atbalsta centienus pēc iespējas ātri pastiprināt reglamentējošus piesardzīgas uzraudzības standartus;

14.

uzskata, ka steidzami augstā līmenī ir jāīsteno principi par pārrobežu sadarbību krīzes pārvarēšanā; ņemot vērā, ka palielinās valstu finanšu sistēmu mijiedarbība, mudina attiecīgās iestādes sadarboties starptautiskā līmenī, lai sagatavotos finanšu krīzēm un tās pārvarētu;

15.

atzinīgi vērtē G 20 valstu lēmumu veicināt finanšu tirgu integritāti un pārredzamību, kā arī finanšu tirgus dalībnieku lielāku atbildību; atzinīgi vērtē G 20 solījumu, pārskatot finanšu sistēmas regulējumu, ilgtspējīgākā veidā mainīt arī atalgojuma sistēmas, un uzsver, ka svarīgi ir saistīt stimulus ar ilgtermiņa rezultātiem, izvairoties no stimuliem, kas rada bezatbildību, un garantējot jauno principu piemērošanu visā nozarē, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus; rūpīgi sekos līdzi tam, lai tiktu faktiski īstenotu principi saistībā ar darba samaksu un atalgojumu finanšu iestādēs, un aicina pieņemt stingrākus pasākumus šajā jomā;

16.

atzinīgi vērtē pasākumus, kuri attiecas uz kredītreitinga aģentūrām un kuru mērķis ir palielināt pārredzamību un uzlabot valstu uzraudzības iestāžu sadarbību; vēl aizvien ir nobažījies par konkurences trūkumu šajā nozarē un aicina būtiski mazināt šķēršļus ienākšanai tirgū;

17.

atzinīgi vērtē nodomu panākt vienošanos par vienu grāmatvedības standartu kopumu, pauž nožēlu, ka Finanšu grāmatvedības standartu padome ir mainījusi patiesās vērtības definīciju ASV tirgus dalībniekiem, un mudina Komisiju saskaņot starptautisko grāmatvedības standartu IAS Nr. 39 ar šo izmaiņu, negaidot līdz Starptautisko grāmatvedības standartu padome pieņems lēmumu par to;

18.

aicina nākamajā G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par koordinētu un konkrētu rīcību, lai likvidētu gan visas nodokļu un regulējuma oāzes, gan arī iekšzemes nodokļu un regulējuma nepilnības, kas pieļauj plaši izplatītu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas pat lielākajos finanšu centros; atzinīgi vērtē G 20 valstu paziņojumu par banku noslēpuma saglabāšanu un uzslavē automātisku informācijas apmaiņu kā visefektīvāko līdzekli, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas; iesaka Eiropas Savienībai attiecībā uz sevi pieņemt atbilstīgu tiesisko regulējumu par nodokļu oāzēm un aicina starptautiskos partnerus rīkoties tāpat;

19.

pilnībā atbalsta lēmumu saskaņotā plāna koordinēšanā galveno lomu piešķirt nesen pārdēvētajai un paplašinātajai FSP; atbalsta G 20 lēmumu nodrošināt FSP stingrāku institucionālo pamatojumu un lielākas pilnvaras; uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu kopīgi principi un būtu nodrošināta noteikumu konverģence finanšu pakalpojumu jomā, ņemot vērā globālu tirgus dalībnieku esamību;

20.

atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asamblejas 2009. gada 8. aprīļa aicinājumu Latīņamerikas un ES valstīm “nekavējoties darboties, lai likvidētu visas nodokļu oāzes savās teritorijās, un strādāt starptautiskā līmenī, lai likvidētu pārējās nodokļu oāzes un vērstu sankcijas pret uzņēmumiem un personām, kas izmanto šo nodokļu oāžu pakalpojumus”;

21.

atzinīgi vērtē G 20 valstu plānu par starptautisko finanšu iestāžu reformu un aicina šīs reformas sākt iespējami drīz; cer, ka tiks veikta globālās ekonomikas un finanšu pārvaldības tālejoša reforma, kurai jāveicina demokrātija, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī jānodrošina starptautisko ekonomikas un finanšu iestāžu politikas un procedūru saskaņotība, un mudina pārskatīt nosacījumus, ko piemēro lielākajai daļai SVF un Pasaules Bankas aizdevumu;

22.

turklāt aicina uzlabot jaunattīstības valstu pārstāvniecību starptautiskās finanšu iestādēs; atzinīgi vērtē apņemšanos nodrošināt, ka starptautisko finanšu iestāžu vadošo darbinieku iecelšanas process ir atklāts, pārredzams un balstās uz nopelniem; mudina ES šajā sakarībā paust vienotu nostāju;

23.

aicina Komisiju novērtēt iespēju palielināt SVF īpašās aizņēmumtiesības, kas varbūt būs nepieciešams, un aicina ECB novērtēt šāda palielinājuma ietekmi uz cenu stabilitāti visā pasaulē;

24.

pievienojas G 20 valstu solījumam palielināt globālajām finanšu iestādēm pieejamos līdzekļus līdz 850 miljardiem dolāru, lai atbalstītu jauno tirgus ekonomikas valstu un jaunatīstības valstu izaugsmi; atzinīgi vērtē SVF resursu ievērojamo palielinājumu, jo šis fonds ir galvenais finanšu palīdzības sniedzējs valstīm, tostarp ES dalībvalstīm, kurām ir problēmas ar maksājumu bilanci, un tas atbalsta jauno tirgus ekonomikas valstu un jaunatīstības valstu izaugsmi;

25.

atzinīgi vērtē SVF panākumus, kurus tas panācis ar Elastīgās kredītlīnijas instrumentu, atsakoties no savas iepriekšējās preskriptīvās un neelastīgās kreditēšanas un nosacījumu izpildes sistēmas, kā to apliecina nesen SVF izklāstītie principi, ko tas minējis savā ziņojumā par vispārējās finanšu krīzes sekām valstīs ar zemiem ienākumiem, proti, ka “formulējot izdevumu politikas virzienus, priekšroka jādod sociālo programmu aizsardzībai vai paplašināšanai vai apstiprināto ieguldījumu veikšanai un kopumā tam, lai saglabātu virzību uz TAM sasniegšanu”;

26.

atzinīgi vērtē vispārējā plānā no jauna apstiprinātās saistības TAM sasniegšanā un solījumu piešķirt papildu 50 miljardus dolāru, lai “atbalstītu sociālu aizsardzību, veicinātu tirdzniecību un nodrošinātu attīstību valstīs ar zemiem ienākumiem”; aicina tos izmaksāt ne tikai kā aizdevumus, bet, ja iespējams, arī kā tiešās subsīdijas, lai atbalstītu sociālo aizsardzību un veicinātu tirdzniecību;

27.

pauž nožēlu, ka nepietiekami bija G 20 valstu solījumi par tirdzniecības atbalstu un oficiālo attīstības palīdzību; uzsver, ka, kaut gan paziņojumā ir uzskaitīti finansiāli pasākumi, kuru mērķis ir palielināt jaunattīstības valstīm līdzekļus no Pasaules Bankas un SVF, tajā nav konkrētu saistību nodrošināt, ka tirdzniecības atbalsts ir papildu finansējums;

28.

atzinīgi vērtē solījumu arī turpmāk veicināt pasaules mēroga tirdzniecību un ieguldījumus; tomēr pauž satraukumu par pasaules tirdzniecības samazināšanos, kas rada draudus, ka vēl vairāk saasināsies lejupslīde visā pasaulē; uzsver, ka svarīgi ir ātri un veiksmīgi noslēgt Dohas sarunu kārtu, ko izmanto, lai novērstu pasaules tirdzniecības sistēmas nelīdzsvarotību, kas ir kaitējusi jaunattīstības valstīm;

29.

noraida jebkāda veida protekcionismu gan reālajā ekonomikā, gan finanšu nozarē, kurš rodas kā atbilde uz ekonomikas lejupslīdi un pasaules tirdzniecības apjomu straujo samazināšanos;

30.

aicina nākamajā G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē skatīt arī jautājumu par pasaules tirdzniecības sistēmas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadības reformēšanu, lai veicinātu taisnīgu tirdzniecību, apturētu augošo nevienlīdzību starp ziemeļiem un dienvidiem, uzlabotu tirdzniecības, sociālās un vides politikas saskaņotību un panāktu lielāku demokrātiju, pārredzamību un atbildību PTO;

31.

aicina dalībvalstis piedāvāt pasākumus un instrumentus, kas ir ieviesti, reaģējot uz krīzi jaunattīstības valstīs, lai ES rīcība būtu saskaņota; aicina nākamajā Monterey ziņojumā par finanšu attīstību novērtēt šādi noteikto pasākumu īstenošanu;

32.

vērš uzmanību uz aizvien pastāvošo pārtikas krīzi, kas jārisina ar tūlītējiem pasākumiem un reformām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu jaunattīstības valstīs;

33.

atzinīgi vērtē G 20 valstu apstiprinājumu, ka liela nozīme ir ilgtspējīgākai pasaules ekonomikai; uzsver, ka izšķiroša ir saistoša vienošanās par klimata pārmaiņām, kas panākama gaidāmajā Kopenhāgenas konferencē; tomēr uzsver, ka G 20 valstu līderiem jāatzīst pasaules ilgtspējības problēmu plašais mērogs, piemēram, zivsaimniecības, mežu un ūdens krīzes, kas visvairāk skar cilvēkus jaunattīstības valstīs;

34.

aicina Komisiju saistībā ar pārdomām par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas nākotni veikt vajadzīgos priekšdarbus, lai pilnībā ņemtu vērā klimata pārmaiņu sekas visās politikas jomās;

35.

uzsver, ka efektīvi jāīsteno klimata pārmaiņām un enerģētikai veltīto tiesību aktu kopums un vairāk līdzekļu jāiegulda atjaunīgās enerģijas jomā, ekoinovācijā, videi draudzīgā enerģētikā un energoefektivitātē, kam jābūt vienai no Enerģētikas rīcības plāna 2010.–2014. gadam galvenajām daļām;

36.

aicina nākamajā G 20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, kā to ierosinājusi SDO, izskatīt “pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu”, kurā jo īpaši būtu ietverta apņemšanās darba vietā visaptveroši ievērot cilvēktiesības un darba pamatstandartus, kā arī likvidēt bērnu darbu;

37.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas centrālajai bankai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, G 20 dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Starptautiskajam valūtas fondam.