8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/75

A.

tā kā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) institucionālo pārvaldību veic Komisija, Eiropas Parlaments, Padome, Reģionu komiteja, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja (ZAPK), Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja (NSDK) un reģionālās konsultatīvās padomes (RKP);

B.

tā kā KZP pārvaldību īsteno arī dalībvalstu valsts un reģionālās pārvaldes iestādes;

C.

tā kā Kopiena piedalās dažādās reģionālajās zivsaimniecības organizācijās un arī ar trešām valstīm ir noslēgti zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi;

D.

tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam arī turpmāk nebūs iespējams piedalīties KPN (kopējās pieļaujamās nozvejas) un kvotu noteikšanā;

E.

tā kā patlaban Parlamenta deputātu piedalīšanās reģionālo zivsaimniecības organizāciju sanāksmēs pamatojas uz ad hoc principiem;

F.

tā kā paziņojums par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu faktisko darbību, tostarp apvienoto uzraudzības komiteju aktivitātēm, varētu būt apmierinošāks;

G.

tā kā ZZTEK tika izveidota 1993. gadā, Zivsaimniecības padomdevēja komiteja – 1971. gadā, un 1999. gadā tā tika pārdēvēta par ZAPK, un Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja tika izveidota 1999. gadā, aizvietojot kopš 1974. gada pastāvējušo apvienoto komiteju;

H.

tā kā tagad darbojas visas septiņas RKP;

I.

tā kā ir izveidota Kopējā RKP komiteja un tā kopā ar Komisiju organizē koordinācijas sanāksmes;

J.

tā kā Komisija nesen ir veikusi ZAPK un RKP novērtējumu, bet līdz šim nav vērtējusi ZZTEK darbu;

K.

tā kā ZAPK novērtējumā ir minēti vairāki darbības ieteikumi un ierosinātas dažādas ilgtermiņa nākotnes iespējas;

L.

tā kā RKP novērtējums ir bijis pozitīvs, taču Komisija ir minējusi vairākus darbības uzlabošanas pasākumus, kuriem nav nepieciešami jauni tiesību akti;

M.

tā kā visas puses ir vienojušās, ka ir nepieciešams ciešāks zinātnieku un zvejnieku dialogs un ka arī RKP ir aicinājušas nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesā labākus sociāli ekonomiskos datus;

N.

tā kā atsevišķas RKP un Parlamenta deputāti ir pauduši vēlmi veidot oficiālākas attiecības;

O.

tā kā RKP aktivitātes pieaugumu kavē ierobežots finansējums un Komisijas pārlieku birokrātiskā un neelastīgā pieeja vadības un finanšu kontrolei attiecībā uz padomēm piešķirto finansējumu;

P.

tā kā Komisija ir norādījusi, ka pirms jaunu tiesību normu ieviešanas uzklausīs Parlamenta, Padomes un ieinteresēto pušu viedokli;

Q.

tā kā Komisijas pārstāvji bieži neierodas uz RKP darba grupu sanāksmēm;

R.

tā kā tomēr ir pierādījies, ka KZP noteikumi aizvien vairāk tiek ievēroti tādēļ, ka to izstrādē un īstenošanā ir iesaistītas ieinteresētās puses;

S.

tā kā Kopienā ir daudz dažādu zivsaimniecību un katrai no tām piemīt savas specifiskās īpašības;

T.

tā kā jau ir uzsāktas apspriedes par KZP reformu;

U.

tā kā RKP ieteikumiem ne vienmēr tiek piešķirta pienācīga uzmanība, īpaši, ja tie nav vienprātīgi apstiprināti izpildu komitejās,

1.

aicina piešķirt Zivsaimniecības komitejas locekļiem novērotāja statusu Zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēs;

2.

aicina Padomi, Komisiju un Parlamentu pabeigt darbu, kas nepieciešams, lai panāktu reālu vienošanos, kurā būtu standartizēta Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļu līdzdalība reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un citās starptautiskās struktūrās, kuru sanāksmes ir veltītas diskusijai par tēmām, kas ietekmē kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), un darīt to ar nosacījumu, ka tas nekādi nemazina komitejas locekļu pašreizējo novērotāju statusu tajās sanāksmēs, uz kurām attiecībā šāda vienošanās ir panākta;

3.

aicina arī Padomi, saskaņojot ar Komisiju un Parlamentu, ļaut Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļiem būt apvienoto komiteju locekļiem, kuras izveidotas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, lai viņi varētu veikt nepieciešamo pārbaudi, ietekmējot šos nolīgumus; turklāt norāda, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlamentam būs daudz lielāka atbildība, jo partnerattiecību nolīgumi būs jāapstiprina saskaņā ar piekrišanas procedūru;

4.

norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Komisijas pārstāvji regulārāk apmeklētu RKP darba grupu un izpildu komiteju sanāksmes;

5.

aicina Komisiju paziņot Parlamentam par visām apspriedēm, kas notiek saistībā ar KZP un jūrniecības politiku;

6.

aicina Komisiju sākt ZZTEK novērtēšanu;

7.

pieņem zināšanai ZAPK novērtējuma rezultātus un atzīmē, ka Komisija gaida ZAPK ieteikumus par

8.

uzsver, ka svarīgi ir izvairīties no dublēšanās, jo īpaši attiecībā uz RKP darbu;

9.

norāda, ka zivsaimniecības nozare joprojām ir pārāk maz iesaistīta tādu lēmumu pieņemšanā, kuri to ietekmē; norāda, ka atšķiras ZAPK un RKP uzdevumi un darbība, jo komitejai ir padomdevējas loma, kas aptver KZP kopumā un attiecas uz visu Kopienas teritoriju, savukārt RKP uzdevums ir sniegt speciālistu konsultācijas savās ietekmes sfērās; attiecīgi uzskata, ka dažādu konsultatīvo iestāžu līdzāspastāvēšana palīdz nodrošināt atbilstību jūrniecības un jūras vides politikai un integrētai piekrastes zonu pārvaldībai;

10.

aicina Komisiju attiecībā uz RKP veikt šādus pasākumus:

11.

uzskata, ka RKP finansējums patlaban ir pārāk zems, salīdzinot ar to veiktā darba apjomu; norāda, ka Komisija ir izdevusi pamatnostādnes par finanšu pārvaldību, tomēr uzskata, ka šajā sakarībā vēl ir nepieciešams dialogs un ka ir jāizpēta alternatīvas pašreizējai sistēmai;

12.

uzskata, ka jāpārskata RKP sastāvs, lai varētu nodrošināt plašāku līdzdalību tajās, tomēr nedrīkst tikt izjaukts pašreizējais līdzsvars starp zivsaimniecības nozari un citām organizācijām;

13.

pauž bažas par faktu, ka dažas organizācijas, darbodamās RKP kā “citas interešu grupas”, atkārtoti gūst labumu no savas klātbūtnes (pat, ja tās ir mazākumā), bloķējot lēmumus, kurus atbalsta zivsaimniecības nozares pārstāvju vairākums un kavējot lēmumu vienprātīgu pieņemšanu;

14.

aicina veidot ciešāku saikni starp RKP un Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju;

15.

aicina tehniskos lēmumus nošķirt no politiskajiem lēmumiem; politisko lēmumu pieņemšanā jāizmanto reģionāla pieeja, bet tehnisko lēmumu pieņemšanā ‐ zinātniska pieeja;

16.

aicina Zivsaimniecības komiteju, uz kuru attiecas obligātās apstiprināšanas procedūras, veikt šādus pasākumus:

17.

aicina budžeta lēmējiestādes piešķirt iepriekšminētajām struktūrām atbilstošu finansējumu;

18.

aicina RKP arī turpmāk nodrošināt Zivsaimniecības komitejas locekļiem informāciju par RKP aktivitātēm, konsultācijām un ieteikumiem un aicināt viņus piedalīties sanāksmēs;

19.

aicina visos turpmākajos ar RKP saistītajos tiesību aktos paredzēt, ka RKP sanāksmēs Parlamenta deputātiem ir oficiāls aktīvu novērotāju statuss;

20.

aicina Komisiju un Kopējo RKP komiteju atļaut savās koordinācijas sanāksmēs piedalīties Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļiem;

21.

uzsver, ka KZP ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu tādu standartu, principu un noteikumu pastāvēšanu, kuri piemērojami visos Kopienas ūdeņos un visiem Kopienas kuģiem;

22.

aicina Komisiju pilnībā pieņemt un respektēt RKP padomdevējas lomu un, ņemot vērā KZP reformu, izstrādāt priekšlikumu par šo padomju lielāku iesaistīšanos pārvaldības pienākumos;

23.

uzskata arī, ka paredzamajā KZP reformā RKP konsolidācija ir pilnībā jāizmanto plašākai KZP decentralizācijai, lai kopīgos pieņemtos pasākumus dažādās zonās varētu piemērot saskaņā ar dažādu zivsaimniecību un zvejniecības nosacījumu konkrētām īpatnībām;

24.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, reģionālajām konsultatīvajām padomēm, Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējai komitejai, Zivsaimniecības zinātniskajai, tehnikas un ekonomikas komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.