8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/43

A.

tā kā pilsētu transportam ir ļoti liela nozīme visā transporta jomā un ka tāpēc EK līguma 70. līdz 80. pants ir juridiskais pamats, kas nosaka, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstis kopīgi atbild par šo jomu;

B.

tā kā daudzas Eiropas Savienības ar vairākām nozarēm saistītas vai modālās direktīvas un regulas ietekmē pilsētu transportu un tās jāsaskaņo, izmantojot īpašu pieeju pilsētu transporta problēmām;

C.

tā kā 2007. gada 8. un 9. marta Eiropadomē pieņemtajā Eiropas klimata plānā noteikti vērienīgi plāni 2020. gadā par 20 % samazināt energoresursu patēriņu, par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, un, ka 20 % no vispārējā enerģijas patēriņa veidos atjaunojamie energoavoti, un šos mērķus nevar sasniegt bez piemērotas stratēģijas attiecībā uz pilsētu transportu;

D.

tā kā pētniecības un attīstības programmai CIVITAS ir lieli panākumi, kas norāda uz vietējo pašvaldību un transporta organizēšanas sabiedrību interesi par Eiropas Savienības investīcijām novatoriskos pilsētas transporta projektos;

E.

tā kā kohēzijas fondi un struktūrfondi finansē pilsētu mobilitātes programmas, taču tiem ir divkāršs trūkums, no vienas puses, attiecībā uz tiem nav Eiropas Savienības stratēģijas un mērķu pilsētu mobilitātes jomā, no otras – to piešķiršana Eiropas Savienības teritorijā nav vienlīdzīga;

F.

tā kā pilsētu teritorijas ir moduļu saslēgumu un Eiropas transporta tīklu savienojuma īpaši centri, kuriem jāveicina vispārējo mērķu sasniegšana attiecībā uz ilgtspējīgu mobilitāti Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības pilsētu tīklu ilgtspējīga konkurētspēja;

G.

tā kā pilsētas ir būtiskas uzņēmējdarbības vietas un kravu pārvadājumi ir būtiski saistībā ar iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, vienlaikus tie saskaras ar problēmām nelielo uzglabāšanas platību un ierobežoto piegādes laika limitu dēļ;

H.

tā kā subsidiaritātes principa un pašvaldību tiesību teritoriālās plānošanas jomā ievērošana neļauj paredzēt reglamentējošu Eiropas Savienības politiku, bet ļauj Eiropas Savienībai izstrādāt tādu rosinošu stratēģiju, kāda ir tās reģionālā un kohēzijas politika, iepriekš neuzspiežot konkrētus risinājumus;

I.

tā kā modālās politikas nevar risināt pilsētu teritoriju problēmas, bet tās var risināt, izmantojot pieeju, kurā ņemti vērā lietotāji un integrētās pārvietošanās sistēmas;

J.

tā kā efektīvu un ilgtspējīgu pilsētas transporta politiku gan Eiropas pilsoņu, gan Eiropas ekonomikas labā varēs panākt, tikai nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi starp preču pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem un starp dažādiem transporta veidiem;

K.

tā kā transporta pieprasījuma samazināšanu ievērojami veicinātu pilsētplānošana, kurā būtu ņemtas vērā sabiedrības demogrāfiskās izmaiņas, piemēram, radot dzīvokļu piedāvājumus senioriem pilsētu centros un nodrošinot iedzīvotājiem dzīvesvietām tuvas iepirkšanās iespējas;

L.

tā kā ir nepieciešams, lai būtu stabilas stratēģijas attiecībā uz pārvietošanos pilsētās, lai uzlabotu attiecīgos instrumentus, izveidojot moduļu savstarpējās apmaiņas platformas, kā arī integrējot dažādās pārvietošanās sistēmas;

M.

tā kā ir nepieciešama ticama un sistemātiskāka statistika, kas ļauj novērtēt politiku vietējā līmenī un apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz pārvietošanos pilsētās;

N.

tā kā no tautsaimniecības un tehnoloģiskā aspekta Eiropas Savienības konkurētspējai un ārējai tirdzniecībai ir ļoti svarīgas dažādās tehnikas, kas ieviestas pilsētu transportā;

O.

tā kā nākamo Eiropas Parlamenta vēlēšanu termiņš liek Eiropas Parlamentam ievērot parlamentāro diskusiju grafiku par Komisijas izziņoto rīcības plānu par mobilitāti pilsētās,

1.

pauž nožēlu, ka Komisijas izziņotais rīcības plāns attiecībā uz mobilitāti pilsētās nav publicēts, var atbalstīt atšķirīgas iniciatīvas, taču uzstāj, ka nepieciešama saskanīga pieeja; tādēļ nolemj turpināt patstāvīgo ziņojumu, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, izstrādājot priekšlikumus Eiropas Savienības rīcības plānam par mobilitāti pilsētās;

2.

atgādina, ka pilsētas transports ir pakļauts subsidiaritātes principam, tomēr uzsver, ka vietējās varas iestādes nevar atrisināt šos uzdevumus bez sadarbības un koordinācijas Eiropas mērogā un ka tādēļ Komisijai jānodrošina izpēte un tiesiskais regulējums, jāfinansē pētniecība un jāveicina un jāizplata paraugprakse tādā formātā, kas ir ikvienam pieejama visās ES valodās;

3.

aicina Komisiju publicēt krājumu ar saistošajām šīs nozares Eiropas reglamentējošiem noteikumiem un ierosināt reģioniem un pilsētām kopēju atsauces sistēmu, kas atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar attīstības stratēģiju plānošanu un īstenošanu;

4.

izsaka priekšlikumu nekavējoties Eurostat uzsākt statistikas un datu bāzes uzlabošanas programmu par mobilitāti pilsētās, jo īpaši iekļaujot:

5.

iesaka nekavējoties izveidot Eiropas interneta portālu un forumu par pārvietošanos pilsētās, lai atvieglotu informācijas, paraugprakses un novatoriskas pieredzes apmaiņu un izplatīšanu, jo īpaši “vieglās” pārvietošanās jomā;

6.

iesaka saistībā ar Eiropas Mobilitātes nedēļu ieviest ikgadēju Eiropas Savienības balvu, iekļaujot CIVITAS balvas, lai atzīmētu īpašu un izplatāmu iniciatīvu vai projektus pilsētas transporta jomā;

7.

iesaka izveidot jaunu CIVITAS paaudzi (CIVITAS IV), saistībā ar projektu konkursiem, cita starpā iekļaujot:

8.

iesaka paātrināt Inteliģento transporta sistēmu (ITS) izpēti un attīstību, nodrošināt to labāku koordināciju ar pilsētu iedzīvotāju un vietējo iestāžu vajadzībām un mērķiem un tos orientēt uz:

9.

aicina palielināt valstu un Eiropas finansējumu ITS pielietojumiem, lai vietējās iestādes varētu plašāk izmantot ITS;

10.

prasa, lai integrētās pieejas princips tiktu veicināts saistībā ar pārvaldību, kas balstās uz partnerību, kas apvieno pilsētu, piepilsētu, valsts un Eiropas līmeņa dalībniekus un kas ņem vērā ar transportu saistītus jautājumus, piemēram, sociālo integrāciju, troksni, drošību, konkurētspēju, vidi utt.; atkārtoti prasa, lai integrētas pieejas īstenošana būtu obligāta programmu izstrādē un ar struktūrfondiem saistītu projektu izvēlē;

11.

iesaka īstenot ilgtspējīga pilsētu transporta plānus, kas iekļauti aglomerācijās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem, iekļaujot:

12.

iesaka izveidot pastāvīgu Eiropas transporta organizācijas pārstāvošo iestāžu forumu par pilsētu transporta pārvaldību, iekļaujot lietotāju un pilsoņu apvienības un pārvadātāju profesionālās apvienības, lai apmainītos ar paraugpraksi un to izplatītu;

13.

iesaka Eiropas finansējumu pilsētu transporta jomā pakļaut nosacījumam par integrētu pilsētu mobilitātes plānu (pārvietošanās plānu pilsētās) pastāvēšanu;

14.

mudina to Eiropas pilsētu, kurās ir vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, sabiedrisko transportu, kustību un stāvvietas organizējošās iestādes sadarboties un integrēt darbību atbilstošās teritorijās, ņemot vērā iedzīvotāju un kravas plūsmas un respektējot vietējās īpatnības;

15.

mudina transportu organizējošās iestādes brīvprātīgi noteikt uz nākotni vērstus saskanīgus siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanas mērķus, īstenojot mobilitātes politiku, kas minēta iepriekšminētajos ilgtspējīgos pilsētu transporta plānos, un šos mērķus izmantot par pamatu īpašus pienākumus attiecībā uz rezultātiem valsts vai privātajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem;

16.

ierosina novērtēt pieredzi tarifu integrēšanā (tostarp projektu “Savietojama tarifu pārvaldība”), informācijā par moduļu savstarpējo savietojamību un savstarpēji saistītām transporta organizācijas iestādēm Eiropas Savienības pilsētu aglomerācijās, lai atvieglotu apmaiņu ar paraugpraksi;

17.

mudina Komisijā izveidot mobilitātes pilsētās novērošanas centru, taču nevēlas, lai tiktu veidota vēl viena aģentūra;

18.

pauž nožēlu, ka pašreizējā atbalsta laikposmā ‐ no 2007. līdz 2013. gadam ‐ no visiem transporta nozarei piešķirtajiem struktūrfondu līdzekļiem (EUR 82 000 000 000) pilsētu transportam ir paredzēti tikai 9 % (EUR 8 000 000 000); uzskata, ka šī summa ir pārāk maza, lai varētu atbilstoši risināt uzdevumus, kas vienlaikus paredz Eiropas pilsētām pielāgotu mobilitāti un vides un klimata aizsardzību;

19.

stingri iesaka saistībā ar 2014.–2020. gada finanšu plānu izpētīt tādu Eiropas Savienības finanšu instrumentu, kas būtu paredzēts mobilitātei pilsētās (integrēta programma līdzīga Marco-Polo) un ļautu līdzfinansēt:

iesaka šo finansējumu piešķirt kā pamudinājumu, pamatojoties uz konkursiem atbilstoši konkursu noteikumiem Eiropas Savienībā;

20.

pieprasa Komisijas ziņojumu par reglamentētām piekļuves zonām pilsētu vidē, lai novērtētu to ietekmi uz mobilitāti, dzīves veidu, emisijām un ārējām sekām, veselību un drošumu, ņemot vērā, ka ir nepieciešama sodīšanas sistēma par noziedzīgiem un nenoziedzīgiem satiksmes pārrobežu pārkāpumiem;

21.

iesaka izbraukšanas vietās, ja tās atrodas Eiropas Savienībā, stacijās un lidostās, ieviest informācijas un galveno Eiropas Savienības pilsētu – galamērķu pilsētas transporta dokumentu pārdošanas tīklu;

22.

iesaka noteikt pilsētas transporta, iekļaujot gājējus, velosipēdistus un preču un pakalpojumu piegādātājus, “lietotāju hartu”, arī attiecībā uz ielu sadalījumu, lai samazinātu pašreizējo nevienlīdzību;

23.

uzskata, ka uz īsiem maršrutiem koncentrēta pilsētas koncepcija ir vispiemērotākā, lai pilsētās ieviestu videi un klimatam nekaitīgu mobilitāti;

24.

mudina Komisiju un vietējās pašvaldības intensificēt un paplašināt iniciatīvu saistībā ar dienu bez auto, līdzīgu Eiropas dienai bez auto;

25.

aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar saskaņotu pieeju attiecībā uz zaļajām zonām un vienotas Eiropas zaļās zonas emblēmas izstrādi, lai nepieļautu, ka katrā pilsētā vai dalībvalstī tiek izstrādātas atšķirīgas pieejas, tādējādi radot ievērojamas neērtības pilsoņiem un uzņēmumiem;

26.

uzskata, ka pilsētu mobilitātes plānā jāietver arī starppilsētu tīklu veidošana, lai nodrošinātu savienojumu starp lielām pilsētām, to ekonomisko attīstību, atvieglotu pasažieru un preču ātru pārvadāšanu;

27.

iesaka īstenot Eiropas Savienības aprīkojuma standartizācijas un sertifikācijas politiku drošības un veselības, ērtību (troksnis, vibrācijas), tīklu savstarpējas savietojamības (autobusu josla, vilciens – tramvajs) jomā, piekļuves jomā PIM vai bērnu ratiņiem, “vieglo” transportlīdzekļu jomā, kā arī ekoloģiski tīro transportlīdzekļu (autobusi, taksometri u.c.) jomā, pamatojoties uz oglekļa daudzumu un analīzi par ietekmi, ko pārvadātājiem un lietotājiem radīs izmaksas;

28.

iesaka pastāvīgi rūpēties par to, lai pareizi pieņemtā lēmumā izmaksas būtu proporcionālas ieguvumiem un būtu paredzēta iespēja nodrošināt pabalstus lietotājiem ar ierobežotām ekonomiskām iespējām;

29.

iesaka izstrādāt pamatnostādnes par obligātajām kvalitātes prasībām pakalpojumiem, novērtējumam un lietotāju un pilsoņu līdzdalībai saistībā ar pilsētas transporta tīklu atvēršanu konkurencei atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1370/2007;

30.

iesaka saistībā ar Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānā atbrīvotajiem kredītiem lielu šo kredītu daļu piešķirt, lai finansētu investīcijas un jau notiekošos darbus pilsētu transporta un sabiedriskā transporta jomā, kurus var nekavējoties finansēt un kuri pabeidzami līdz 2009. gada 31. decembrim;

31.

atzīmē, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas attīstības programmu struktūrfondu līdzekļi pirmām kārtām tiek piešķirti ilgtspējīgiem infrastruktūru projektiem; neatlaidīgi aicina dalībvalstis un reģionus ievērojamu šo līdzekļu daļu piešķirt videi nekaitīgam pilsētas transportam;

32.

prasa Komisijai pieņemt zināšanai šajā rezolūcijā paustos priekšlikumus, kā arī Eiropas Parlamenta pausto vēlmi, lai Komisija nāk klajā ar iniciatīvu šajā jomā, lai pēc iespējas drīzāk tā taptu par rīcības plānu;

33.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.