8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/41

A.

tā kā ES vēlas ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu; tā kā Eliasch pārskatā ir aprēķināts, ka ik gadu būs nepieciešami 17–33 miljardi ASV dolāru, lai līdz 2030. gadam uz pusi samazinātu atmežošanas apjomu;

B.

tā kā ilgtspējīga mežsaimniecība ir ārkārtīgi svarīga atmežošanas apkarošanai, kā arī ir būtisks ekonomiskās attīstības aspekts;

C.

tā kā atmežošanas dēļ rodas aptuveni 20 % no visa siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma pasaulē un tā ir galvenais bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēlonis un nopietni apdraud attīstību un trūcīgo personu iztiku;

D.

tā kā atmežošana katru gadu notiek ārkārtīgi lielos apjomos — 13 miljonu hektāru platībā— un galvenokārt to veic tropu mežos, kā arī noteiktā apjomā Eiropā, it īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā;

E.

tā kā atmežošana rada kaitējumu videi, ko ir grūti vērst par labu, piemēram, ūdens apstākļu ilgtermiņa traucējumus, stepes veidošanos un pārtuksnešošanos un bioloģiskās daudzveidības izzušanu, kā kopējās saimnieciskās izmaksas ievērojami pārsniedz aizsardzības un uzlabošanas pasākumu izdevumus;

F.

tā kā mežu degradācija izpaužas dažādi un ir sarežģīti to definēt, tomēr tā lielā mērā ietekmē klimatu, bioloģisko daudzveidību, kā arī preces un pakalpojumus;

G.

tā kā līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu papildus 25–40 % samazinājumam rūpnieciski attīstītās valstīs ir jāpanāk būtiska novirze no ierastās uzņēmējdarbības gaitā radītās emisijas pieauguma jaunattīstības valstīs, tostarp jāsamazina ar atmežošanu saistītā emisija, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C, saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 4. novērtējuma ziņojumu;

H.

tā kā atmežošanas apjoma samazināšanai ir svarīga nozīme ne tikai saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, bet arī saistībā ar pielāgošanos tām,

1.

uzver, ka jāpanāk lielāka saskaņotība starp mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas politikas jomām un citām ES iekšējās un ārējās politikas jomās; prasa kvantitatīvi novērtēt, kā ES politika tādās jomās kā enerģētika (it īpaši biodegviela), lauksaimniecība, ilgtspējīga ražošana un patēriņš, iepirkums, tirdzniecība un attīstības sadarbība ietekmē mežus;

2.

aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumus par stingrākām ilgtspējas prasībām Kopienā attiecībā uz visu veidu būvkokiem un kokmateriāliem, kas iegūti mežizstrādē;

3.

aicina Komisiju līdz 2009. gada beigām publicēt visaptverošu pētījumu, kurā būtu izvērtēta ES pārtikas un citu preču ražošanas, patēriņa un tirdzniecības ietekme uz atmežošanu un mežu degradāciju; aicina pētījumā izvērtēt un norādīt dažādu rūpniecības nozaru negatīvo ietekmi un ietvert ieteikumus attiecībā uz turpmāko politiku un jauninājumiem, lai samazinātu šādu ietekmi;

4.

norāda, ka ar ūdens apstākļiem saistītās problēmas ir jārisina rūpīgi saistībā ar mežsaimniecību, un norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi kopīgi palielināt mežu un ūdens resursus un saskaņot attiecīgās ES politikas jomas, lai atjaunotu un uzlabotu ekosistēmu ūdens uzglabāšanas spēju;

5.

atzinīgi vērtē zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) politiku un tādu instrumentu popularizēšanu kā ekomarķēšana un mežu sertifikācijas shēmas; prasa nekavējoties pieņemt un īstenot ZPI politiku, kas attiektos uz kokmateriāliem visā Eiropā; aicina dalībvalstis veidot publiskā iepirkuma politiku, pamatojoties uz augstiem ilgtspējas standartiem, un attiecīgi noteikt reālistiskus mērķus attiecībā uz šādiem standartiem;

6.

uzskata, ka ir jāsniedz būtisks finansiāls atbalsts jaunattīstības valstīm, lai apturētu liela apmēra tropu mežu iznīcināšanu vēlākais līdz 2020. gadam, un ka šīs apņemšanās apliecinājumam būs izšķirīga nozīme starptautiskās sarunās par visaptveroša globāla nolīguma slēgšanu klimatu pārmaiņu jomā laikposmam pēc 2012. gada;

7.

atzīst, ka pietiekama finansējuma mobilizācijai saskaņā ar globālo vienošanos klimata jomā būs izšķirīga nozīme, lai uz pusi samazinātu globālo atmežošanu un visbeidzot to pārtrauktu; šajā sakarībā atbalsta Komisijas priekšlikumu par Pasaules meža oglekļa mehānisma (PMOM) izveidi saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, pamatojoties uz pastāvīgu finansēšanas shēmu; aicina dalībvalstis neatkāpties no saistībām pārtraukt pasaulē atmežošanu un mežu degradāciju, piešķirot tām daļu no ieņēmumiem, kas gūti ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotu izsolēs, lai samazinātu atmežošanu un mežu degradāciju jaunattīstības valstīs, un sarunās pievēršoties finansēšanas resursiem, kā norādīts Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumā “Kopenhāgenas sarunu mērķis — visaptverošs nolīgums par klimata pārmaiņām” (COM(2009)0039); aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas priekšlikumu pieņemt Norvēģijas finansējuma piedāvājumu un piešķirt PMOM daļu no ieņēmumiem, kurus turpmāk gūs noteiktā daudzuma vienību izsolēs;

8.

uzskata, ka atbalsts, ko nodrošina PMOM, būtu jāsniedz, balstoties uz panākumiem un pārbaudītiem rezultātiem liela apmēra atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanā; uzsver, ka šim atbalstam būtu arī jārada papildu ieguvumi, aizsargājot bioloģisko daudzveidību, paaugstinot noturību un uzlabojot dzīves apstākļus mežu reģionos;

9.

uzsver, ka ir pilnībā jāievēro vietējo meža reģionos dzīvojošo cilvēku, tostarp pamatiedzīvotāju, tiesības iepriekš saņemt informāciju un brīvi izvēlēties, vai sniegt piekrišanu to mežu izmantošanai, kurus viņi parasti lieto; uzskata, ka ir būtiski, lai vietējās sabiedrības grupas un pamatiedzīvotāji tiktu lietderīgi un visaptveroši iesaistīti visos posmos, kad tiek izvērtēti, plānoti un īstenoti pasākumi saistībā ar atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas samazināšanu;

10.

uzsver, ka jebkuram mehānismam, kas ietverts ANO sadarbības programmā atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas samazināšanai un kas tiek īstenots saistībā ar starptautisku nolīgumu klimata pārmaiņu jomā laikposmam pēc 2012. gada, pirmkārt un galvenokārt ir jānodrošina, ka tiek aizsargātas veco mežu audzes;

11.

norāda, ka atmežošanas process Austrumeiropā veicina dabiskās vides degradāciju, kā arī cita starpā ietekmē dzīves kvalitāti;

12.

norāda, ka oglekļa tirgū mežu kredīti vidēji ilgā un ilgā termiņā varētu veidot daļu no to politikas jomu kopuma, kas attiecas uz atmežošanu, ja varēs nodrošināt precīzas mežu oglekļa uzskaites metodes un uzticamus uzraudzības mehānismus; uzsver, ka galīgais lēmums par mežu kredītu iekļaušanu ETS būtu jāpieņem pēc rūpīgas visu iespējamo finansēšanas mehānismu pamatotības analīzes, pēc Kopenhāgenas Pušu konferences iznākuma novērtēšanas un pēc tam, kad būs izdarīti secinājumi par eksperimentālajiem projektiem;

13.

atgādina, ka mežu projektu kredītus, ko izmanto, lai kompensētu siltumnīcefekta gāzu emisiju rūpnieciski attīstītās valstīs, nevar uzskaitīt divreiz, tādējādi tuvojoties mērķiem panākt novirzi no ierastā uzņēmējdarbības gaitā radītā apjoma, kas jaunattīstības valstīm ir jāapņemas, parakstot starptautisko nolīgumu klimata pārmaiņu jomā laikposmam pēc 2012. gada;

14.

norāda, ka jebkurā sistēmā, kura paredzēta kompensāciju saņemšanai par atmežošanas un mežu degradācijas samazināšanu un kuru piemēros saskaņā ar turpmāko klimata režīmu, jāņem vērā ne tikai oglekļa uzglabātāji, bet arī ekosistēmu pakalpojumi un sociālie labumi, ko sniedz meži;

15.

aicina ES veicināt stingrus sociālos un vides standartus, lai samazinātu emisiju, ko izraisa atmežošana un mežu degradācija; aicina ES aizstāvēt atmežošanas un mežu degradācijas izraisītās emisijas samazināšanas mehānismus, kas ir plašāki nekā pašreizējā tīrās attīstības mehānisma (TAM) projektu pieeja un kas palīdz risināt tādus atmežošanas galvenos cēloņus kā slikta pārvaldība, nabadzība, korupcija un tiesībaizsardzības trūkums, atbalstot politikas un institucionālo reformu gan vietējā, gan valsts līmenī;

16.

pauž nožēlu, ka pretēji paziņojuma nosaukumam tajā nav risināts jautājums par mežu degradāciju; aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānus un eksperimentālus projektus un paust apņemšanos savā mežsaimniecības politikā pārtraukt ne tikai atmežošanu, bet arī mežu degradāciju (arī Eiropas Savienībā), izstrādājot un izveidojot arī stingras uzraudzības sistēmas, lai iegūtu atbilstošus datus par augsni un biomasu mežos;

17.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.