23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/113

1.1.

EESK uzskata, ka stratēģija jāizstrādā ne tikai jauniešiem, bet gan KOPĀ ar jauniešiem, kas jāiesaista politikas veidošanā un tās īstenošanā.

1.2.

Atbilstoši subsidiaritātes principam jaunatnes politika ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē. Tomēr daudzas jaunatnes problēmas mūsdienu sabiedrībā nevar pilnībā atrisināt, neizmantojot globālāku un vienotāku pieeju. Tāpēc integrēta Eiropas jaunatnes stratēģija ir vērtējama atzinīgi.

1.3.

Visas izvēlētās rīcības jomas aptver vairākas nozares, un tās nevar skatīt izolēti. Tās ir savstarpēji saistītas un viena otru ietekmē. Tāpēc tām ir vajadzīga horizontāla pieeja, ņemot vēra jauniešu vajadzības.

1.4.

EESK uzskata: lai turpmākā stratēģija būtu veiksmīga, īpaši svarīgi ir šādi aspekti:

Tāpēc EESK pauž šādus ieteikumus.

1.5.

Darbam ar jauniešiem un jaunatnes struktūrām vajadzētu būt galvenajam elementam, ar starpnozaru pieejas palīdzību uzlabojot informētību un pārvaldot visas ES jaunatnes stratēģijā ierosinātās rīcības jomas.

1.6.

Tā kā izglītību var iegūt dažādās vidēs, būtu jāturpina atbalstīt tāda neformāla apmācība, kas papildina oficiālo izglītību.

1.7.

ES un valstu līmenī jāturpina risināt jautājumu par skolu, profesionālās dzīves, apvienību un brīvprātīgās darbības saiknes veidošanu.

1.8.

Atbalsts uzņēmējdarbībai ar finansēšanas mehānismu palīdzību nav viegls, taču vajadzīgs uzdevums. Uzņēmējdarbības jēdzienu nedrīkst uztvert tikai tā ekonomiskajā izpratnē, tas jāskata plašāk.

1.9.

Jauniešiem būtu jākļūst par aktīviem sabiedrības locekļiem, jo viņu dalība visās savas dzīves norisēs ir priekšnoteikums jaunatnes politikas izstrādei.

1.10.

Visā Eiropā ir plaši jāpiedāvā darbam ar jauniešiem paredzētas sistēmas, pasākumi un kvalitatīvi sadarbības pakalpojumi, lai nepieļautu jauniešu atstumtību. Īstenojot jebkādus pasākumus, kas paredzēti sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, šie jaunieši būtu jāuzskata nevis par pasīviem sociālo pakalpojumu saņēmējiem, bet gan par aktīvām iesaistītajām personām.

1.11.

Ļoti svarīgi ir atzīt ar brīvprātīgas darbības palīdzību iegūtas prasmes (ieskaitot atzīšanu oficiālās izglītības līmenī). Uzkrātās neformālās prasmes un zināšanas var izmantot kā darba tirgū, tā arī, lai aktīvāk piedalītos sabiedriskajā dzīvē.

1.12.

Dalība projektos un pasākumos uzlabos jauniešu informētību un attīstīs viņu globālās solidaritātes izjūtu un atbildību pret visas pasaules sabiedrību. Lai izvairītos no šķēršļiem savā ceļā, jauniešiem jābūt paļāvībai, ka tuvākajā nākotnē viņi saņems pienācīgu algu par savu darbu, pateicoties tādu apstākļu radīšanai, kas veicina atbilstošu algu politiku.

1.13.

EESK izsaka nožēlu, ka stratēģijas priekšlikumā nav norādītas konkrētas īstenošanas metodes un veidi, kā novērtēt ES un dalībvalstu līmenī gūtos panākumus. Tomēr paredzams, ka galvenais izmantotais instruments arī turpmāk būs atklātā koordinācijas metode. EESK uzskata, ka tā būtu jāpapildina ar atjauninātu Eiropas Jaunatnes paktu. EESK aicina arī sociālos partnerus un Eiropas Komisiju pieņemt vienošanos par jauniešu mobilitātes un nodarbinātības uzlabošanu.

1.14.

Stratēģijas centrā jābūt pašiem jauniešiem. Darbs ar jauniešiem un līdzdalība jaunatnes struktūrās ir visefektīvākais veids, kā uzrunāt jauniešus. Tāpēc par prioritāti būtu jānosaka darba ar jauniešiem kvalitātes izvērtēšana un uzlabošana.

1.15.

Komisijai būtu jāaicina dalībvalstis īstenot pasākumus, kas palielina jauniešu izredzes atrast darbu un sniedz iespēju kļūt patstāvīgiem, piemēram:

2.1.

Bija paredzēts, ka līdzšinējā sadarbības sistēma jaunatnes jomā, kas balstīta uz Jaunatnes balto grāmatu, Eiropas Jaunatnes paktu (2005), atklāto koordinācijas metodi (AKM) un jaunatnes jautājumu iekļaušanu citās rīcībpolitikās, beigs darboties 2009. gadā, turklāt šī sistēma ne vienmēr ir attaisnojusi ar to saistītās cerības. Tādēļ pēc plaša apspriešanās procesa 2008. gadā Eiropas Komisija ierosināja izveidot jaunu sadarbības sistēmu. Savu 2009. gada aprīlī publicēto paziņojumu Eiropas Komisija nodēvēja par “ES jaunatnes stratēģiju — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus”.

2.2.

Jaunās stratēģijas priekšlikuma pamatā ir trīs visaptveroši un savstarpēji saistīti mērķi, no kuriem katrs aptver divas vai trīs rīcības jomas:

Katrā rīcības jomā uzskaitīti konkrēti mērķi un pasākumi, kurus ierosināts veikt dalībvalstīm un Komisijai.

3.1.1.

Svarīgas sociālās problēmas, piemēram, nepietiekams sociālais nodrošinājums, pieaugoša ksenofobija, grūtības piekļūt nodarbinātībai un izglītībai, ir pārrobežu jautājumi, kas apdraud Eiropas sociālo modeli. Ekonomikas krīzes apstākļos minētajiem jautājumiem ir īpaši vajadzīga saskaņota Eiropas atbilde. Lai arī šīs sociālās problēmas skar ne tikai jauniešus, tomēr šī grupa ir viena no vismazāk aizsargātajām.

3.1.2.

EESK uzskata, ka ir vajadzīga labāka Eiropas un valstu līmeņa koordinācija un skaidrāk jādefinē to loma. Jāņem vērā dalībvalstu atšķirības, un tās jāuzskata nevis par problēmu, bet gan par lietderīgu sinerģiju avotu. Komisijai jātiecas veidot Eiropas un valstu līmeņa ciešāku saikni jaunatnes jautājumu risināšanā un jācenšas aktīvāk un labāk īstenot Eiropas mērķus valstu, vietējā un reģionālajā līmenī. Jaunatnes politikas jomā pirms stratēģijas priekšlikuma izstrādes sarīkotais apspriešanās process apliecināja, ka jaunatnes politikas nozīmīgums ir palielinājies ne vien Eiropas, bet arī valstu līmenī.

3.1.3.

EESK uzskata, ka stratēģijas priekšlikums ir solis pareizajā virzienā. Lai gūtu panākumus, EESK ierosina pievērsties šādiem jautājumiem:

3.1.4.

EESK aicina Komisiju izmantot pašreizējās pilnvaras un kompetenci, aicinot dalībvalstis īstenot stratēģiju, kā arī palīdzēt tām šajā darbā. Komisijai būtu pilnībā jāuzņemas sava loma stratēģijas koordinācijas procesā.

3.2.1.

Stratēģijas priekšlikumā ierosinātās rīcības jomas (sk. 2.2. punktu) aptver plašu sociālo un ekonomisko jautājumu loku. Neviena rīcības joma nav tieši attiecināta uz kādu noteiktu vecuma grupu, taču tās visas ir ļoti svarīgas jauniešiem. Tomēr dažās rīcības jomās sasniedzamie mērķi ir izstrādāti detalizētāk, savukārt dažas citas jomas ir drīzāk vispārīgas.

3.2.2.

EESK uzskata, ka vienlaicīgs darbs ar astoņām tematiskajām jomām ir vērienīgs uzdevums, un tāpēc iesaka pievērsties šādiem jautājumiem:

3.3.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka paziņojumā ir uzsvērta darba ar jauniešiem lielā nozīme. Jaunatnes politika jāizstrādā un jāīsteno VISU jauniešu interesēs. Jaunatnes joma ir kļuvusi par sociālo pārmaiņu nozīmīgu līdzekli (2), attīstot tālāk nododamas prasmes un kompensējot oficiālu izglītību apliecinošu dokumentu neesamību (īpaši tas attiecas uz personām nelabvēlīgā stāvoklī). Tomēr būtu jādara vairāk, lai atzītu ar darba ar jauniešiem palīdzību iegūtās prasmes. Jāstiprina jaunatnes organizāciju loma jauniešu patstāvības veicināšanā un plašāk jāatzīst, ka tieši šajās organizācijās var pilnveidot personību, mācīties līdzdarboties dažādās norisēs un attīstīt prasmes.

3.3.2.

Darbs ar jauniešiem ir saistīts ar pasākumiem, kuru mērķis ir apzināta ietekme uz jauniešiem un kurus īsteno dažādās vidēs un struktūrās (piemēram, brīvprātīgo jauniešu organizācijās, pašvaldību jauniešu centros, īpašiem mērķiem paredzētās publisko iestāžu vai baznīcas izveidotās struktūrās). Tomēr ir vajadzīga šā jēdziena precīza definīcija.

3.3.3.

Darbam ar jauniešiem jākļūst par transversālu elementu, kas iekļauts visās stratēģijas priekšlikuma rīcības jomās. Tādēļ darba ar jauniešiem kvalitāte jāizvirza par skaidru mērķi, ja ar jaunatnes politikas jauno ilgtermiņa stratēģiju iecerēts vērsties pie visām jauniešu grupām. Programmu, piemēram, “Jaunatne darbībā” un nozares programmas “Leonardo da Vinci”, mērķim jābūt atbalstīt un labāk apmācīt darbā ar jauniešiem iesaistītās personas, tostarp profesionālos darbiniekus, tādējādi sekmējot profesionālāku prasmju apguvi darbam ar jauniešiem.

3.3.4.

Darba ar jauniešiem galvenā mērķa grupa ir personas, kas vēl nav uzsākušas darba dzīvi, aptverot pusaudžus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ekonomisku interešu vadītus migrantus, personas ar invaliditāti un nelabvēlīgā stāvoklī esošas personas nabadzīgās kopienās. Lai arī darbs ar jauniešiem un iesaistīšanās jaunatnes struktūrās nenodrošina tiešu piekļuvi darba tirgum, tas atvieglo sociālo integrāciju; savukārt darba ar jauniešiem efektivitāti varētu vēl vairāk palielināt, ciešāk sadarbojoties ar profesionālās apmācības dienestiem un uzlabojot informētību par tā ieguldījumu jauniešu nodarbinātībā.

4.2.1.

Izglītība vienmēr ir bijusi ne tikai indivīda attīstības un izaugsmes, bet arī visas sabiedrības attīstības galvenais aspekts. EESK ir uzsvērusi, ka skolotāju izglītība un profesionālā apmācība ir cieši saistīta ar citām svarīgām rīcībpolitikām, tostarp jaunatnes politiku (3).

4.2.2.

Neformāla apmācība var papildināt oficiālo izglītību un nodrošināt vajadzīgās prasmes, kuras var labāk pilnveidot tieši mazāk formālās sistēmās, savukārt oficiālajā izglītībā var iekļaut arī neformālas metodes atbilstoši mūžizglītības principiem.

4.2.3.

Lai vairotu jauniešu interesi par mācībām, paaugstinātu mācību efektivitāti (4) un atzītu neformālās izglītības nozīmi, būtu jāpievēršas un jāmeklē attiecīgi risinājumi šādiem jautājumiem:

4.2.4.

To jauniešu īpatsvars, kas spiesti strādāt algotu darbu, lai apmaksātu studijas, turpina pieaugt, un tas pat ir kļuvis par eksāmenu nenokārtošanas galveno iemeslu.

4.2.5.

Programmā “Jaunatne darbībā” un tādās programmās kā, piemēram, Comenuis, Erasmus un Erasmus Mundus, varētu paredzēt pasākumus un mērķtiecīgāku finansējumu, lai nākotnē varētu īstenot šādas ieceres. Minētās programmas būtu jāpadara vieglāk pieejamas visām jauniešu grupām.

4.3.1.

Nodarbinātība ir tieši saistīta ar izglītību — jo augstāks ir izglītības līmenis, jo mazāks ir bezdarba risks (5). Ar īpaši lielām grūtībām darba meklējumos saskaras personas, kas priekšlaicīgi pārtraukušas mācības, tāpēc šo personu ienākumi zemi un tās pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam.

4.3.2.

Pēdējo gadu laikā sociālā nevienlīdzība aizvien vairāk un redzamāk izpaužas kā nevienlīdzīgi panākumi mācībās, atšķirīgas iespējas iegūt diplomu un piekļūt kvalificētām darbavietām. Jauno darbinieku stāvoklis ir nestabils, viņi saņem zemas algas, un ir spiesti strādāt un dzīvot cieņu aizskarošos apstākļos. Diploms vairs nenodrošina pret bezdarbu vai kvalifikācijas zaudēšanu, un sabiedrībai jārisina šie uzdevumi, palīdzot minēto problēmu skartajām personām.

4.3.3.

Lai pēc iespējas lielākam skaitam jauniešu piedāvātu drošas nākotnes perspektīvas, kas sniedzas tālāk par nestabilām darba attiecībām, papildus kvalifikācijas paaugstināšanai ir svarīgi arī stiprināt aktīvus darba tirgus pasākumus jauniešiem, kas meklē darbu, un novērst strukturālas problēmas, beidzot mācības un uzsākot darba dzīvi.

4.3.4.

Meklējot labāk apmaksātu un pievilcīgāku darbu, daudz jauniešu izvēlas pamest savu mītnes valsti. Tas ir attiecināms uz dažāda līmeņa izglītību ieguvušajiem, tādejādi veicinot pastāvīgu intelektuālā darba spēka emigrāciju (“brain drain”), īpaši no jaunajām dalībvalstīm. Šī parādība atšķiras no pagaidu mobilitātes, kas ir izdevīga visām iesaistītajām pusēm (jauniešiem, sabiedrībai, ekonomikai) un kura ES teritorijā būtu jāveicina.

4.3.5.

Darbs ir personīgās un kolektīvās cieņas jautājums un sociālās integrācijas faktors. Nedrošība darba vietā, pārāk zemas algas un virsstundas traucē saskaņot profesionālo un privāto/ģimenes dzīvi.

4.3.6.

ES un valstu līmenī jāturpina risināt jautājumu par jauniešu pāreju no skolas uz darba dzīvi. Jauniešu bezdarba jautājumu neizdosies atrisināt, nenodrošinot labi izstrādātus norādījumus un konsultācijas karjeras jomā, kā arī darba tirgus vajadzībām pielāgotas izglītības sistēmas.

4.3.7.

Ņemot vērā iepriekš teikto, EESK iesaka stratēģiju balstīt uz specifiskiem pasākumiem turpmāk uzskaitītajās jomās:

4.3.8.

Atzinīgi vērtējama ir iniciatīva izvēlēties jaunatnes nodarbinātības jautājumu par tematu 2010. gada strukturētā dialoga ciklam, jo tā ir laba iespēja iepazīstināt ar minēto tematu.

4.3.9.

Darba dzīvē īpaši svarīga ir sociālo partneru loma. Eiropas sociālie partneri šajā jomā darbojas ļoti aktīvi, un viena no viņu kopīgi izstrādāto darba programmu prioritātēm vienmēr ir bijusi lielāka tādu jauniešu līdzdalība darba tirgū, kuru kvalifikācija un prasmes atbilst darba tirgus vajadzībām.

4.4.1.

Ar finansēšanas mehānismu palīdzību sniegts atbalsts inovācijai jaunatnes projektos un uzņēmējdarbībai ir sarežģīts uzdevums, bet tas ir svarīgs, lai radītu iespējas mācībām, kas vērstas uz dalībniekiem. Tāpat atzinīgi būtu vērtējama apjomīgāku finanšu līdzekļu paredzēšana šādu iniciatīvu atbalstam, jo daudzās dalībvalstīs finansējums ir nepietiekams vai tā nav vispār.

4.4.2.

Uzņēmējdarbības jēdzienu nedrīkst uztvert tikai tā ekonomiskajā izpratnē, tas jāsaprot plašākā, visaptverošā nozīmē kā uzņēmēja domāšanas veids — spēja saskatīt vai radīt iespējas un uzsākt darbību, kas vērsta uz to īstenošanu neatkarīgi no konkrētās nozares (sociālā, politiskā u.c.).

4.4.3.

EESK iesaka veicināt un atbalstīt jauniešu pievēršanos sociālajai uzņēmējdarbībai.

4.4.4.

Programmām, kuru mērķis ir attīstīt radošu domāšanu un problēmu risināšanu, jābūt pieejamām visos izglītības līmeņos.

4.4.5.

Jāizstrādā jaunizveidotiem uzņēmumiem paredzētas mentoru programmas un atbalsta shēmas visu veidu uzņēmējdarbībai (7).

4.5.1.

Svarīgi instrumenti darbam ar jauniešiem ir sports un fiziskās nodarbības. Tie veicina veselīgu dzīvesveidu, aktīvu pilsoniskumu un sociālo integrāciju. Par priekšnoteikumu jāizvirza mazākas uzmanības veltīšana tādām sporta norisēm, kurās cilvēki iesaistās tikai kā skatītāji, un vairāk jāatbalsta masveida līdzdalība, kā arī sports kā nodarbe atpūtai un brīvā laika pavadīšanai.

4.5.2.

Atpūtas un sporta klubi samērā bieži rīko sporta pasākumus, kuros cilvēki aktīvi piedalās, un tas piesaista jauniešus no dažādām sociālajām grupām. Šajā jomā ir lielas iespējas, ja darbā ar jauniešiem izmanto neformālas izglītības metodes, lai tādējādi veicinātu jauniešu vēlmi nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm.

4.5.3.

Jaunatnes organizācijas ES un valstu līmenī būtu vairāk jāiesaista ES pašlaik īstenotajās veselīga dzīvesveida veicināšanas kampaņās, risinot tādus jautājumus kā uzturs, alkohola radītais kaitējums, tabaka un narkotikas, garīgā veselība. Pārskatot ES stratēģijas par šiem jautājumiem, lielāka uzmanība jāvelta jauniešiem kā īpašai grupai. Komisijai arī būtu jāapsver ES stratēģijas par seksuālo veselību izstrāde, īpaši pievēršoties tieši jaunatnei.

4.5.4.

Jaunatnes organizācijas būtu jāinformē par ES veselības programmu. Šī programma varētu būt papildu finansējuma avots veselīga dzīvesveida veicināšanai. Jaunatnes organizācijas būtu jāmudina izmantot šo ES iniciatīvu un sadarboties ar veselības aprūpes speciālistiem.

4.5.5.

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpievēršas arī jautājumam par jauniešu veselību un drošību darba vietā. Valstu un Eiropas līmenī apkopotie dati liecina, ka gados jauni nodarbinātie ir pakļauti lielākam nelaimes gadījumu riskam darba vietā. Nelaimes gadījumos, kuru sekas nav letālas, iesaistīto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars ir vairāk nekā par 40 % augstāks salīdzinājumā ar vecākiem nodarbinātajiem (8).

4.6.1.

EESK uzskata, ka ierosinātajā stratēģijā jāizmanto pragmatiska pieeja līdzdalības jautājumam un tai jābūt ne tikai politiskam instrumentam. Ir vajadzīgs jauniešu un par lēmumu pieņemšanu atbildīgo personu patiess un pārredzams dialogs visos līmeņos (Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā).

4.6.2.

EESK uzskata, ka iespējamās darbības minētā mērķa sasniegšanai ir:

4.6.3.

Jāpalielina jauniešu līdzdalība jaunatnes struktūrās un pilsoniskās sabiedrības norisēs kopumā. Tāpat arī ir nepieciešama skaidrāka izpratne un plašāka informācija par tādiem jēdzieniem kā “līdzdalība” un “aktīvs pilsoniskums”.

4.7.1.

Sabiedrībai būtu nemitīgi jācenšas veicināt jauniešu potenciālu. Tādēļ ir jāuzlabo nelabvēlīgā stāvoklī esošiem jauniešiem paredzētā pieeja, izstrādājot viņiem īpašus pasākumus.

4.7.2.

Darbs ar jaunatni un neformālas mācības ir iedarbīgi jauniešu integrācijas instrumenti. Ar personām, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un imigrantiem var strādāt veiksmīgāk, izmantojot neformālus modeļus, kas paredzēti iespējamās sociālās atstumtības novēršanai. Šo procesu nevajadzētu vērst uz problēmu risināšanu, un to nevajadzētu paredzēt tikai tiem, kas jau nonākuši sarežģītā situācijā.

4.7.3.

EESK iesaka veikt mērķtiecīgu darbību, kas vērsta uz projektiem un pasākumiem, kuri paredzēti tieši nelabvēlīgās situācijās esošiem jauniešiem (tās varētu iekļaut pašreizējā programmā “Jaunatne darbībā”). Ar šādiem pasākumiem nebūtu pieļaujams aizvietot programmas vispārējās prioritātes, bet gan tikai vairāk uzsvērt nelabvēlīgās situācijās esošu jauniešu sociālo integrāciju.

4.7.4.

Jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu sociālo kohēziju reģionos, kuros jauniešu iesaistīšanās ir mazāk aktīva.

4.7.5.

Tā kā 2010. gads ir pasludināts par Eiropas gadu cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību, tā ir laba iespēja pievērsties šim tematam un risināt to.

4.8.1.

EESK agrāk pieņemtajos atzinumos jau ir norādījusi, ka brīvprātīgais darbs ir noderīga pieredze, kas veicina personības attīstību, kā arī sociālo un profesionālo integrāciju sabiedrībā, un tas ir svarīgs instruments nelabvēlīgās situācijās esošu jauniešu iekļaušanai (10).

4.8.2.

Lai stiprinātu brīvprātīgā darba nozīmi, Eiropas Savienības politikas programmā noteikti jāiekļauj vajadzība plašāk atzīt brīvprātīgo darbību. Youthpass ir labs piemērs, ko varētu izmantot plašāk. Būtu jāturpina pilnveidot tādas iniciatīvas kā, piemēram, Eiropas brīvprātīgo dienests, un arī citās jomās jāatzīst brīvprātīgā darba vērtība (piemēram, citi programmas “Jaunatne darbībā” pasākumi).

4.8.3.

Jāstiprina valstu un Eiropas brīvprātīgā darba sistēmu sinerģijas. Tādēļ, strādājot ar dažādām brīvprātīgā darba koncepcijām, jāsaskaņo brīvprātīgā darba jēdziens, lai to varētu izmantot dažādās jomās.

4.8.4.

EESK jau iepriekš norādījusi, ka brīvprātīgā darba jomā ir būtiski nodrošināt labāku sadarbību, īstenojot līdzšinējās valstu un Eiropas programmas, lai tādējādi mazinātu tehniskus šķēršļus un risinātu ar veselības un negadījumu apdrošināšanu saistītās problēmas. EESK ir aicinājusi Eiropas Komisiju apsvērt ES kvalitātes standartiem atbilstoša apmaiņas programmu zīmola izstrādi. Brīvprātīgas darbības kvalitāte neatkarīgi no minētās darbības veida ir svarīga un tā jānodrošina ar piemērotiem līdzekļiem (11).

4.8.5.

Jāpieliek arī pūles, lai nepieļautu, ka brīvprātīgie dienesti aizvieto dažādus nodarbinātības veidus.

4.8.6.

EESK aicina Padomi pieņemt Komisijas priekšlikumu lēmumam, ar ko 2011. gadu pasludina par Eiropas brīvprātīgā darba gadu. Arī Starptautiskā brīvprātīgā darba veicēju diena, ko atzīmē 5. decembrī, ir lieliska iespēja ieinteresēt un informēt par šo tematu.

4.9.1.

Globalizācijas process tiešā veidā ietekmē arī jauniešus. Ar zinātnisku pētījumu palīdzību jāiegūst plašākas zināšanas par globalizācijas ietekmi uz jauniešiem. Piedaloties projektos un pasākumos, kuru mērķis ir attīstīt globālās solidaritātes izjūtu un uzlabot informētību, jaunieši izjūt lielāku atbildību pret visas pasaules sabiedrību.

4.9.2.

Jaunatnes politikā būtu jāiekļauj visai pasaulei svarīgi jautājumi (vide, klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība), lai ar jaunatnes politiku un jauniešiem paredzētiem projektiem varētu veicināt panākumus minētajās jomās. Savukārt, risinot pasaules politiskos jautājumus, jāņem vērā jauniešu intereses.

4.9.3.

Atzinīgi vērtējama ir iniciatīva izvēlēties jaunatnes nodarbinātības jautājumu par tematu 2010. gada strukturētā dialoga ciklam, jo tā ir laba iespēja iepazīstināt ar minēto tematu.

5.1.

EESK izsaka nožēlu, ka stratēģijas priekšlikumā nav norādītas konkrētas īstenošanas metodes un veidi, kā novērtēt ES un valstu līmenī gūtos panākumus. Tomēr paredzams, ka galvenais izmantotais instruments arī turpmāk būs AKM. EESK uzskata, ka tā būtu jāpapildina ar atjauninātu Eiropas Jaunatnes paktu.

5.2.

Turpmākā sadarbības sistēma jāveido, balstoties uz uzlabotu strukturēto dialogu, kas ir iespējami iekļaujošs un izvērsts visos līmeņos, iesaistot jauniešus, darbā ar jauniešiem nodarbinātos, jaunatnes organizācijas, valstu aģentūras, pētniekus un citas ieinteresētās aprindas visā politikas veidošanas ciklā un visās politikas jomās. Tā pamatā jābūt plašai augšupējai pieejai, kas ietver aktīva pilsoniskuma daudzveidīgas izpausmes formas un iesaista jauniešus ar ierobežotākām iespējām.

5.3.

Politikas veidošanai ierosinātās stratēģijas ietvaros jābalstās uz konkrētiem faktiem un jābūt iespējami pārredzamai. Visu ziņojumu, apkopoto datu un izstrādāto analīzes dokumentu publicēšanai EESK iesaka izmantot Eiropas zināšanu centra jaunatnes politikai (EKCYP) (12) datubāzi.

5.4.

Jauniešiem jābūt galvenajiem procesa dalībniekiem, un visefektīvākais veids šā mērķa sasniegšanai ir darbs ar jauniešiem. Tāpēc par prioritāti jānosaka darba ar jauniešiem kvalitātes izvērtēšana un uzlabošana.