EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009AE1458

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress COM(2009) 340 galīgā redakcija – 2009/0091 (COD)

OV C 318, 23.12.2009, p. 84–87 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/84


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress”

COM(2009) 340 galīgā redakcija – 2009/0091 (COD)

2009/C 318/16

Galvenā ziņotāja: Gabriele BISCHOFF

Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 152. pantu 2009. gada 17. jūlijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu — Progress

Komitejas Birojs 2009. gada 14. jūlijā uzdeva Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētajai nodaļai sagatavot Komitejas atzinumu par šo jautājumu.

Saskaņā ar Reglamenta 20. pantu Komiteja 456. plenārsesijā, kas notika 2009. gada 30. septembrī un 1. oktobrī (1. oktobra sēdē), iecēla Gabriele BISCHOFF kdzi par galveno ziņotāju un vienprātīgi pieņēma šo atzinumu.

1.   Komitejas ieteikumu un secinājumu kopsavilkums.

1.1

EESK uzsver programmas “Progress” nozīmīgumu, lai stiprinātu sociālu Eiropu, radītu vairāk un labākas darba vietas, mazinātu nabadzību un uzlabotu sociālo kohēziju. Līdztekus Eiropas Sociālajam fondam (ESF) tā ir viens no galvenajiem Sociālās programmas atbalsta un veicināšanas instrumentiem. Programmas “Progress” svarīgs uzdevums ir arī sniegt ieguldījumu sociālās dimensijas turpmākajā attīstībā.

1.2

EESK atzinīgi vērtē visu resursu koncentrēšanu uz krīzes pārvarēšanu un šajā sakarā veiktos pētījumus par to, kā varētu izmantot budžeta pozīcijas, lai pārvarētu krīzi, saglabātu esošās darba vietas un izveidotu jaunas.

1.3

Sevišķi bezdarbniekiem un nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām ir vajadzīgs efektīvs atbalsts un konsultācijas, ja šie cilvēki vēlas kļūt par pašnodarbinātajiem. Šajā nolūkā cita starpā var izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF). Komiteja tādēļ iesaka precīzāk izskaidrot Eiropas Sociālā fonda un mikrofinansēšanas instrumenta “Progress” savstarpējo saikni, lai nodrošinātu noteiktām mērķa grupām paredzētus piedāvājumus un kredītu pieejamību, kā arī izvairītos no pārklāšanās.

1.4

Atzinumā INT/494 jau uzvērts, ka EESK būtībā atbalsta ieceri izdevīgus mikrokredītus piedāvāt arī sociālās ekonomikas mikrouzņēmumiem ar nosacījumu, ka tie nodarbina bezdarbniekus vai nelabvēlīgā stāvoklī esošas personas. Tomēr būtu jāprecizē, kā tieši tas varētu notikt.

1.5

Taču Komiteja izsaka šaubas, vai līdzekļu pārdale un ar to saistītais ikgadējais finansējuma samazinājums par 25 miljoniem EUR būtiski neietekmēs programmas “Progress” efektivitāti un izmantošanas iespējas laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam, turklāt tas var ietekmēt arī programmas turpmāko attīstību un stratēģisko orientāciju. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju precīzāk raksturot sekas un izskatīt iespējamās alternatīvas. Tāpat arī jāparāda iespējamā ietekme uz citām budžeta pozīcijām un programmām, sevišķi ESF, autonomām budžeta pozīcijām, piemēram, sociālajam dialogam paredzētajām.

1.6

Tā kā Komiteja apšauba, ka budžeta līdzekļu pārdale neietekmēs programmas “Progress” efektivitāti Eiropas sociālās un nodarbinātības politikas jomā, tā lūdz Komisiju sniegt pamatojumu tam, ka, novirzot līdzekļus citām vajadzībām, programmas “Progress” mērķus varēs sasniegt labāk nekā ar līdz šim izmantoto metodi. Tāpat arī jāparāda, kā var nodrošināt sociālas Eiropas turpmāku pilnveidošanu, īpaši ņemot vērā stratēģijas laikposmam pēc Lisabonas stratēģijas darbības beigām 2010. gadā izstrādi, īstenošanu un informācijas sniegšanu par to.

1.7

Komiteja arī iesaka precīzāk paskaidrot, kā iecerēts efektīvāk īstenot programmu “Progress”, veikt stratēģiskāku plānošanu un mērķtiecīgākus pasākumus un kādās jomās un ar kādu pasākumu palīdzību var panākt ietaupījumus, neapdraudot programmas mērķus un stratēģisko orientāciju tās atlikušajā darbības laikā.

1.

Komiteja arī lūdz sniegt informāciju par iecerētajiem tirgus ekonomikas stimuliem, lai banku sektors patiešām pildītu vienu no tam paredzētajiem uzdevumiem, proti, izsniegtu kredītus.

2.   Ievads un Komisijas priekšlikuma kopsavilkums.

2.1   Papildinot Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Impulsi Eiropas atveseļošanai” (1) un viedokļu apmaiņu 2009. gada 7. maija“nodarbinātības samitā”, Komisija savā 2009. gada 3. jūnija paziņojumā par tematu “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” (2) ierosināja dažādus prioritārus pasākumus, tostarp:

saīsināta darba laika iespēju efektīvāka izmantošana;

finansējuma pārdales pasākumu labāka sagatavošana un to labāka vadība;

jaunu darba vietu izveides veicināšana;

atbalsts jauniešiem.

2.1.1   Izskanēja ieteikums dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem un ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu sniegt palīdzību tiem bezdarbniekiem un jauniešiem, kuri vēlas izveidot savu ilgtspējīgu uzņēmumu, piemēram, piedāvājot viņiem vajadzīgo apmācību un sākuma kapitālu (3).

2.1.2   Krīzes pārvarēšanai vairāk jāizmanto visu pieejamo budžeta pozīciju, piemēram, Eiropas Sociālā fonda, līdzekļi. ESF piešķirtā finansiālā palīdzība būtu cita starpā jāparedz uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības veicināšanai, izmantojot to, piemēram, uzņēmumu dibināšanai un kredīta saņemšanas izmaksu samazināšanai.

2.1.2.1

Komisija paziņojumā arī iesaka ierosināt jaunu ES mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātības veicināšanai, lai bezdarbniekiem tādējādi piedāvātu jaunas iespējas un īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām, tostarp, jauniešiem, atvieglotu ceļu uz sava uzņēmuma dibināšanu.

2.1.2.2

Mikrouzņēmumu dibinātājiem līdztekus ESF nodrošinātajām procentu likmju subsīdijām jāsniedz papildu atbalsts, piedāvājot mentoru konsultācijas, teorētiskas un praktiskas apmācības un spēju pilnveidošanas pakalpojumus (4).

2.2   Komisija 2009. gada 2. jūlijā izteica priekšlikumu par jaunu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai paredzētu mikrofinansēšanas instrumentu “Progress” (5), ar kuru iecerēts sniegt atbalstu bezdarbniekiem un nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām mikrouzņēmumu dibināšanas procesā, kā arī sociālās ekonomikas modeļa pilnveidošanā. Šim mērķim Komisija no pašreizējā budžeta ierosina piešķirt 100 miljonus EUR, ko tā paredzējusi iegūt no finansējuma Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmai “Progress”.

2.3   Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma “Progress” (2007–2013) ir finansēšanas instruments, ar kuru jāveicina ES mērķu īstenošana nodarbinātības, sociālajā un iespēju vienlīdzības jomā. Tas ietver arī minēto jomu pilnveidošanu. Programma “Progress” ir arī instruments Eiropas Sociālās programmas izveidei un īstenošanai. Programmas uzdevums ir arī atbalstīt un stiprināt dalībvalstu pasākumus un centienus radīt vairāk un labākas darba vietas un veidot solidārāku sabiedrību (6).

2.3.1

No programmas “Progress” līdzekļiem līdz šim finansē:

analīzes un politiskās konsultācijas;

Kopienas tiesību aktu un Kopienas stratēģiju īstenošanas uzraudzību;

atbalstu dažādu ieinteresēto pušu viedokļu apmaiņai par stratēģijām;

dalībvalstu pieredzes apmaiņas forumus.

2.3.2

Saskaņā ar stratēģiskajiem pamatprincipiem programmā “Progress” ir pieejami šādi instrumenti (7):

juridisko profesiju pārstāvju un politiķu tālākizglītība un apmācība;

precīzi uzraudzības un novērtējuma ziņojumi par ES tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanu un ietekmi;

paraugprakses atzīšana un izplatīšana;

informēšanas un saziņas pasākumi, ieinteresēto pušu tīklu veidošana un pasākumu rīkošana;

piemēroti statistikas instrumenti, metodes un rādītāji;

atbilstošas politiskās konsultācijas, pētniecība un analīze;

atbalsts nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tīkliem.

2.3.3

Programma “Progress” pēc tās izstrādes aizvietoja vairākas iepriekšējās Kopienas programmas, lai tādējādi radītu sinerģijas un ar apvienošanas palīdzību panāktu lielāku pārredzamību un saskaņotību.

2.4   EESK 2005. gadā atzinumā SOC/188 Eiropas Komisijas priekšlikumu novērtēja ļoti atzinīgi. Komiteja pauda viedokli, ka līdztekus Eiropas Sociālajam fondam (ESF) programma “Progress” turpmāk būs viens no galvenajiem Sociālās programmas atbalsta un veicināšanas instrumentiem.

2.4.1

Tomēr tajā pašā atzinumā EESK izteica aicinājumu piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus programmas “Progress” vajadzībām. Tā arī apšaubīja, vai Komisijas noteiktais finansējuma apjoms būs pietiekams. Turklāt izskanēja prasība nodrošināt, “lai paredzētās pārvaldes vienkāršošanas rezultātā uzlabotos ne tikai programmas tehniskā vadība, bet arī veidotos adekvāts, mērķa grupas interesēm atbilstošs saturs”.

2.4.2

Komiteja arī aicināja līdztekus ES NVO tīklu atbalstam veicināt valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju viedokļu apmaiņu.

2.5   Saskaņā ar 2006. gadā noslēgto iestāžu nolīgumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta prasības, programmai “Progress” piešķirto līdzekļu apjomu palielināja par 114 miljoniem EUR. Tāpēc programmas sākotnējais budžets septiņu gadu laikposmam (2007–2013) bija 743 250 000 EUR, un tas noteica arī programmas struktūru. Šos budžeta līdzekļus paredzēts izmantot, lai veicinātu pārmaiņas šādās piecās programmas “Progress” jomās vai aktualizētu tās: nodarbinātība, sociālā iekļaušana un aizsardzība, darba apstākļi, diskriminācijas aizliegums un dzimumu līdztiesība.

2.6   Programmu “Progress” var izmantot visās 27 ES dalībvalstīs, valstīs, kas iesniegušas pieteikumu par dalību ES, un EBTA/EEZ valstīs. Mērķa grupā ietilpst dalībvalstis, vietējā un reģionālā līmeņa iestādes, publiskas aģentūras un valstu statistikas biroji. Piedalīties var arī universitātes, pētniecības institūti, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas.

2.6.1

Finansiāli atbalstāmos projektus Komisija izvēlas, rīkojot publiskus konkursus vai arī pieprasot piedāvājumus.

2.7   Komisija uzskata, ka daļēja budžeta līdzekļu pārdale neietekmēs programmas “Progress” mērķus.

2.7.1

Jaunajam Eiropas mikrofinansēšanas instrumentam nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā “Progress” paredzēts piešķirt 100 miljonus EUR, un tas nozīmē, ka programmai “Progress” tās atlikušajā darbības laikā (2010–2013) gadā pieejamais finansējuma apjoms būs par 25 miljoniem EUR mazāks (8).

2.7.2

Tāpēc Komisija ierosina Lēmuma Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido programmu “Progress”, 17. panta 1. punktu grozīt šādi:

“Šajā lēmumā minēto Kopienas darbību īstenošanai paredzētais finansējums laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ar šo tiek noteikts 643 250 000 EUR” (9).

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1   EESK principā atzinīgi vērtē to, ka visas Eiropas programmas tiek pārbaudītas, nosakot, kāds var būt to ieguldījums krīzes pārvarēšanā un jo īpaši esošo darba vietu saglabāšanā un jaunu radīšanā.

3.1.1

Efektīvs atbalsts ir vajadzīgs tieši visnelabvēlīgākajā stāvokli esošajām grupām — bezdarbniekiem, jauniešiem, vientuļajiem vecākiem, migrantiem vai sievietēm. Tomēr nepietiek tikai ar kredītu nodrošināšanu vien, sākuma posmā daudz svarīgāki ir jo īpaši konsultāciju pakalpojumi, kvalifikācija un atbalsts, lai varētu izstrādāt labu uzņēmējdarbības plānu. Šeit būtu jānorāda uz saikni ar ESF nodrošināto atbalstu, lai tādējādi arī varētu novērtēt uzņēmējdarbības ieceres riskus un iespējas.

3.2   Izstrādājot mikrofinansēšanas instrumentu “Progress”, katrā ziņā būtu jāizšķir atsevišķas mērķa grupas:

a)

jau izveidoti sociālās ekonomikas mikrouzņēmumi;

b)

individuāli pieteikumu iesniedzēji.

3.3   EESK atzinumā INT/494 jau uzvērts, ka EESK būtībā atbalsta ieceri mikrokredītus uz izdevīgiem noteikumiem piedāvāt sociālās ekonomikas dalībniekiem — mikrouzņēmumiem ar nosacījumu, ka tādējādi tiek saglabātas esošās darba vietas vai radītas jaunas. Taču Komiteja pauž bažas, vai līdzekļu pārdale un ar to saistītais programmai “Progress” paredzētā finansējuma samazinājums būtiski neietekmēs programmas efektivitāti un izmantošanas iespējas (10). Īpašas šaubas rada jautājums, kā sekmīgi, ņemot vērā arī stratēģiju laikposmam pēc Lisabonas stratēģijas darbības beigām 2010. gadā, izpildīt vienu no programmas “Progress” uzdevumiem — sniegt atbalstu sociālas Eiropas turpmākā pilnveidošanā. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju šo jautājumu precizēt pēc iespējas ātrāk. Nepietiek ar Komisijas iepriekšējā novērtējumā sniegto skaidrojumu (11), ka finansējuma iegūšanai piemērotas ir programmas “Progress” budžeta pozīcijas, jo jau izveidotās budžeta pozīcijas ir vienīgais reālais finansējuma ieguves avots.

3.3.1

Ir arī citas — dažas no tām daudz apjomīgākas — budžeta pozīcijas un programmas, sevišķi ESF, kurā jau paredzēta iespēja, ka dalībvalstis fondu var izmantot mikrokredītu saņemšanai, tomēr dalībvalstis šo iespēju līdz šim vēl nav izmantojušas.

3.3.2

Turklāt jāparāda iespējamā ietekme uz autonomām budžeta pozīcijām, piemēram, sociālajam dialogam paredzētajām.

3.4   Kopumā joprojām neatbildēts ir jautājums par to, kāds ir banku sektora stimuls pildīt vienu no tam paredzētajiem uzdevumiem, proti, izsniegt kredītus. Programmai “Progress” paredzēto līdzekļu pārdale, lai piešķirtu finansējumu kādam pasākumam, nerada pievienoto vērtību programmas mērķu sasniegšanā. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju ierosināt attiecīgus tirgus ekonomikas stimulus, kas veicinātu finansējuma piedāvātāju vēlmi izveidot minētajām mērķa grupām paredzētu mikrokredītu tirgu.

3.5   Komiteja arī aicina Komisiju sniegt informāciju par to, vai mikrofinansēšanas instrumentu programmu nevar finansēt no citiem budžeta līdzekļiem vai programmām. Tikai tādā gadījumā varētu uzskatīt, ka ir atrasti papildu līdzekļi, lai veicinātu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu. Krīzes ietekmē Eiropai būs jārisina nopietnas problēmas — pieaugošs bezdarbs, nodokļu ieņēmumu krišanās un liels budžeta deficīts. Arī šajās jomās ir vajadzīgs programmas “Progress” būtisks ieguldījums. Tāpēc jānodrošina, lai minētajām vajadzībām būtu pietiekami līdzekļi.

3.6   Ja finansējums jaunajam mikrofinansēšanas instrumentam tiek iegūts, pārdalot programmai “Progress” paredzētos līdzekļus, būtu arī precīzi jānorāda, no kādām iecerēm vai piedāvājumiem jāatsakās vai tie jāsamazina gadījumā, ja programmas “Progress” budžets gadā būs par 25 miljoniem EUR mazāks. Līdzekļu samazinājuma apjoms programmas kopējā darbības laikā (2007–2013) būtu nedaudz vairāk par 13 %, taču īstenībā tas būtu daudz lielāks, jo par 100 miljoniem EUR samazinātos un tiktu pārdalīta laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam atlikusī finansējuma daļa, bet tā rezultātā nav pieļaujams attiecīgi samazināt, piemēram, atbalstu Eiropas nevalstisko organizāciju tīkliem, kurus finansē no programmas “Progress” līdzekļiem. Programmas “Progress” darbības panākumu rādītājs tāpat kā stratēģiskajiem pamatprincipiem ir NVO un tīkliem piešķirtā finansējuma apjoms.

3.6.1

Stratēģiskajos pamatprincipos (2009) ir uzsvērts, ka iecerēts palielināt investīcijas minētajā nozarē, stiprināt valstu un ES tīklu kapacitāti, kā arī nodrošināt tiem iespēju piedalīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu un politikas īstenošanu ES un valstu līmenī (12).

3.7   Vienlaikus Komiteja vērš uzmanību uz to, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu samazināt finansējumu pasākumiem savstarpējas izglītošanās (Mutual Learning/Peer–Reviews) jomā, kas ir atklātās koordinācijas metodes svarīgākais elements. Šie pasākumi būtu jāpaplašina, lai dalībvalstīm varētu sniegt lielāku atbalstu krīzes pārvarēšanā, šajā procesā vairāk iesaistot sociālos partnerus un attiecīgās nevalstiskās organizācijas.

3.8   Komiteja pauž pārliecību, ka mehāniska līdzekļu samazināšana atsevišķām programmas “Progress” jomām apdraudētu izvirzītos mērķus un nopietni ietekmētu programmas efektivitāti. Tāpēc Komiteja iesaka gadījumā, ja jaunā mikrofinansēšanas instrumenta izveidei izmantos programmai “Progress” paredzētos līdzekļus, sasaukt programmas “Progress” komitejas sēdi un apspriest finansējuma samazināšanas koncepciju, iesaistot arī pilsonisko sabiedrību.

3.9   Atlikušajā programmas “Progress” darbības posmā ir svarīgi arī vienoties par jaunu stratēģiju laikposmam pēc Lisabonas stratēģijas darbības beigām, sniegt vajadzīgo informāciju un to īstenot, iesaistot visas ieinteresētās puses. Tam būs vajadzīgs plašs atbalsts, ko galvenokārt nodrošinās ar programmai “Progress” paredzēto finansējumu. Programmas “Progress” 2009. gada darba plānā jau ir paredzēti attiecīgi pasākumi. Sākot ar 2010. gadu, minētajiem pasākumiem būs vajadzīgi apjomīgāki programmas “Progress” līdzekļi.

Briselē, 2009. gada 1. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Mario SEPI


(1)  COM(2009) 114, 4.3.2009.

(2)  COM(2009) 257.

(3)  COM(2009) 257, 5. lpp.

(4)  Turpat, 11. lpp.

(5)  COM(2009) 333 un COM(2009) 340.

(6)  Sk. Eiropas Komisijas dokumentu “Nodrošināt programmas “Progresss” sekmīgu īstenošanu — ES Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas “Progress” (2007–2013) īstenošanas stratēģiskie pamatprincipi” (“Sicherstellen, dass Progress Ergebnisse bringt — Strategischer Rahmen für die Umsetzung von Progress, dem EU-Programm für Beschäftigung und soziale Solidarität (2007-2013)”), 5. lpp. [dokuments nav pieejams latviešu valodā].

(7)  Turpat, 9. lpp.

(8)  Saskaņā ar Komisijas aktualizēto finanšu pārskatu līdz 2009. gada beigām būs izlietoti vairāk nekā 280 miljoni no kopējā budžeta (745 miljoni EUR), kas nozīmē, ka atlikusī summa samazināsies par 100 miljoniem EUR, proti, šie līdzekļi tiks pārdalīti.

(9)  COM(2009) 340.

(10)  Komisija sava priekšlikuma iepriekšējā (ex–ante) novērtējumā pauž viedokli: lai arī būtu vēlams jaunajam mikrofinansēšanas instrumentam piešķirt vismaz 100 miljonus EUR, samazinājums par summu, kas pārsniedz 100 miljonus, nelabvēlīgi ietekmētu programmā “Progress” ietvertos mērķus un prioritātes. Tomēr minētajā novērtējumā nav pamatots, kāpēc nelabvēlīgas sekas radītu tikai tāds samazinājums, kas ir lielāks par 100 miljoniem EUR.

(11)  “Tāpēc vienīgā reālā iespēja ir pārdalīt finansējumu no jau izveidotām budžeta pozīcijām. Šajā ziņā vispiemērotākā šķiet programmas “Progress” budžeta pozīcija”, SEC(2009) 907, 12. lpp.

(12)  Sk. Eiropas Komisijas dokumentu “Nodrošināt programmas “Progress” sekmīgu īstenošanu — ES Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmas “Progress” (2007–2013) īstenošanas stratēģiskie pamatprincipi” (“Sicherstellen, dass Progress Ergebnisse bringt — Strategischer Rahmen für die Umsetzung von Progress, dem EU-Programm für Beschäftigung und soziale Solidarität (2007-2013)”), 18. lpp. [dokuments nav pieejams latviešu valodā].


Top