23.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/43

—

pasākumus uzņēmumu un darba ņēmēju sadarbības veicināšanai;

—

kopīgus un labāk saskaņotus pasākumus;

—

ātrākas lēmumu pieņemšanas procedūras;

—

vienkāršāku un pārredzamāku tiesisko regulējumu.

1.5.1.

EESK apzinās, ka dažas valstis, kas ir Eiropas Kopienas dibinātājvalstis, sevišķi šajā krīzes laikā ir diezgan neiecietīgas pret vienotā tirgus noteikumiem tādās jomās kā konkurētspēja un valsts atbalsts. Tā ir kļūda (1).

1.5.2.

Pašreizējos apstākļos Padomei ar Eiropas Parlamenta un Komisijas atbalstu būtu jāizstrādā “stratēģisks pakts”, kurā iekļauti šādi elementi:

—

izturības un izdzīvošanas stratēģija, kas paver iespēju darboties stabilā tirgū, pateicoties īpašai specializācijai vienā un tajā pašā tirgū, izmaksu samazināšanai, izvērstai darbības dažādošanai blakusesošajos sektoros un jauniem risinājumiem;

—

procesu, produktu un pakalpojumu inovācijas stratēģija, kas paver iespēju apgūt jaunus tirgus un ieviest jaunas tehnoloģijas un materiālus, lai varētu ražot novatoriskus produktus;

—

jaunas iniciatīvas, lai attīstītu jaunus uzņēmējdarbības veidus, nozares un ierosmes. Iepriekš jāizvērtē, kādi varētu būt jauni, populāri produkti (piemēram, pirmtirgos), kuros varētu veikt jaunus ieguldījumus;

—

vietējā tirgvedība, kurā galvenā uzmanība pievērsta virzībai uz izcilību, izmantojot ar izpētes centriem noslēgtās vienošanās, lai sekmētu jaunu tehnoloģiju izplatību;

—

finansiāls atbalsts, izmantojot attīstībai paredzētus līdzekļus, tostarp EIF (4) aizdevuma garantijas;

—

krājaizdevu sabiedrību riska kapitāla kapitalizācija, noslēdzot vienošanos starp valsts iestādēm un banku sistēmu, lai pirmām kārtām nodarbinātības līmeņa saglabāšanas labad mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem piešķirtu maksājumu pagarinājumu;

—

īstermiņa parādu konsolidācija, lai mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem ļautu pievērsties ražošanai, tirdzniecībai un garantijas remontiem;

—

atbalsts inovatīvai pakalpojumu nozarei (videi draudzīga ekonomika), izmantojot Eiropas Sociālā fonda pavērtās jaunās apmācības iespējas;

—

augsta standarta personālo pakalpojumu pilnveidošana, tostarp uzlabojot un nostiprinot sociālās un veselības aprūpes sistēmu (5);

—

infrastruktūras pasākumu īstenošana, lai palielinātu inovatīvu risinājumu izvēles iespējas zemas oglekļa emisijas ekonomikā un radītu labvēlīgus apstākļus dzīvošanai attiecīgajā reģionā;

—

energoefektivitātes un vides kritēriju nostiprināšana publiskā iepirkuma procedūrās;

—

finansiāls atbalsts jauniem, efektīvākiem produktiem, kas aizstātu vecos;

—

informācijas pieejamības uzlabošana;

—

atvieglota izejvielu izmantošana.

—

minētais atbalsts nesekmē protekcionismu un nekavē brīvu konkurenci;

—

uzņēmumi, kas saņem līdzekļus, apņemas saglabāt pirmām kārtam nodarbinātības līmeni;

—

tiek ņemti vērā koplīgumi un saglabāta darba ņēmēju pirktspēja;

—

samazināta ražošanas apjoma periodus darbinieki var izmantot mācībām, lai apgūtu jaunas prasmes, un viņi šajā procesā ir jāatbalsta;

—

valsts finanšu atbalsts nekļūst par akcionāru ienākumu avotu dividenžu veidā vai citā akciju atpirkšanas veidā;

—

atbalsts pēc iespējas sekmē jaunu, videi nekaitīgu produktu un pakalpojumu rašanos;

—

atbalsts nekropļo konkurenci, un tas ir pagaidu atbalsts, kas samazinās;

—

pastāv attiecīgi kontroles mehānismi nodokļu maksātāju aizsardzībai.

2.1.

Ražošanas un pakalpojumu nozares ir ES ekonomikas pamats. Iekšējais tirgus, kura pamatā ir vienoti standarti un noteikumi, sekmēja šo nozaru strauju attīstību.

2.2.

Ražošanas un pakalpojumu nozarēs ir jārisina milzīgas problēmas:

2.3.

Pašreizējās globālās recesijas dēļ minētajām nozarēm, iespējams, būs jāvelta vairāk pūļu, lai

2.4.

Pašreizējās krīzes ne tikai rada izdzīvošanas problēmas uzņēmumiem, bet arī paver lielas attīstības un inovācijas iespējas. Uzņēmumiem tomēr būtu jāsniedz atbalsts. Uzņēmējdarbība un darba vietu radīšana būtu jāsekmē, pēc iespējas ātrāk īstenojot reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu, aizsargājot un pilnveidojot iekšējo tirgu, atbalstot riska kapitālu, sekmējot inovāciju un elastdrošības pasākumus, pieņemot mazāk tiesību aktu un izstrādājot labākus tiesību aktus, veicot ieguldījumus akadēmisko aprindu, zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veidošanā, kā arī cilvēkresursu izglītošanā un apmācībā, jo īpaši tehniskajos un dabaszinātņu priekšmetos, un pirmtirgu veidošanā.

2.5.

EESK uzsver, ka ir svarīgi pievērst uzmanību pašreizējai situācijai un iespējamajām turpmākajām izredzēm galvenajās ražošanas un pakalpojumu nozarēs, jo īpaši tūrisma nozarē, ņemot vērā virkni būtisku un savstarpēji saistītu aspektu:

3.1.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 1 %, bet trešajā ceturksnī tas bija samazinājies par 0,1 %. Japānas IKP 2008. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 3,3 %, bet trešajā ceturksnī tas bija samazinājies par 0,6 %. Euro zonas IKP samazinājās par 1,5 %, bet trešajā ceturksnī tas bija samazinājies par 0,2 % (15).

3.2.

Bezdarba līmenis strauji pieaug, un saskaņā ar ESAO prognozēm līdz 2010. gada beigām tas varētu sasniegt 12 %. Tajā pašā laikā darba samaksa paaugstinās lēnāk vai nepaaugstinās nemaz.

3.3.

Komisija uzsver (16): “Kamēr saglabāsies kredītresursu trūkums, pūliņiem veicināt pieprasījumu un palielināt patērētāju uzticību nebūs rezultātu.” [.] “Šī ir pasaules mēroga krīze, un ekonomikas atveseļošanās nebūs pabeigta tik ilgi, kamēr nozīmīgi pasaules ekonomikas dalībnieki nebūs atgriezušies uz izaugsmes un savstarpējās tirdzniecības ceļa.”

3.4.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) piekrīt minētajam viedoklim, ka “ekonomiskā situācija, iespējams, turpinās pasliktināties un uzlabosies tikai tad, ja tiks pilnīgi mainīta domāšana, proti, nevis bezrūpīgi, taču nereāli jācer uz atgriešanos pie “ierastās uzņēmējdarbības”, bet gan jāveido jauni ekonomikas apstākļi, ieguldot cilvēkos, inovācijā un ilgtspējīgā attīstībā. Turklāt jāmaina valdību loma šādās jomās:

3.5.

Saistībā ar Londonā 2009. gada 18. martā notikušo G20 sanāksmi Eiropas uzņēmēju federācija (BUSINESSEUROPE) uzsvēra, ka “finanšu krīze ļoti negatīvi ietekmē uzņēmumus, tiklīdz tiem kā galvenajiem izaugsmes virzītājspēkiem tiek ierobežota piekļuve finansējumam. […] Lai nepieļautu pasaules ekonomikas sabrukumu, ir vajadzīgi ekonomiskie stimuli.” (18)

4.1.

Veidojas aizvien plašāka vienprātība un ciešāka sadarbība, lai līdztekus spēkā esošajiem tiesību aktiem īstenotu ārkārtas pasākumus un izstrādātu politiskus risinājumus neatliekamiem gadījumiem, tādējādi aizsargājot uzņēmumus, apstrādes jomas, ražošanu un pakalpojumu nozari, darba vietas, ienākumus un mājsaimniecību patēriņu.

4.2.

Politika, kuras mērķis ir, ierobežot krīzes ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību un sociālo jomu, attiecīgajā valstī radušos saspīlējumu noveļot uz kaimiņvalstīm, problēmas neatrisinās un ir saistīta ar risku, ka ekonomikā būs vērojamas nacionālisma un protekcionisma izpausmes, kas sagraus starptautisko sadarbību un reģionālo integrāciju, kas pēdējos gados ar lielām pūlēm veidota Eiropā un visā pasaulē.

4.3.

EESK uzskata — lai risinātu pašreizējo krīzi, ir svarīgi veikt šādus pasākumus:

4.4.

EESK ir pārliecināta, ka pašreizējās krīzes dēļ vajadzīga institucionāla virzība uz ciešāku ekonomikas integrāciju, lai ekonomikas attīstība būtu orientēta uz kvalitāti un rastos vairāk un kvalitatīvi augstvērtīgākas darbavietas.

4.5.

Pēc EESK domām, vēl vairāk vajadzīgs ir kvalitatīvs lēciens, lai panāktu ciešāku politisko integrāciju Eiropā. Komiteja uzskata, ka integrācija ir vienīgā iespēja, kā panākt līdzsvaru starp atteikšanos no nacionālā egoisma un prioritātēm, no vienas puses, un virzību uz kopīgu nākotni, no otras puses.

4.6.

EESK ir pārliecināta — ja Eiropas projekts tiks atjaunināts atbilstīgi Jean Monnet idejām laikā, kad tika parakstīts un īstenots Parīzes līgums, ar ko izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK), izdosies izveidot pamatu Eiropas ekonomikas atveseļošanās procesam.

4.7

Pēc iespējas ātrāk jāpabeidz Lisabonas līguma ratificēšana, lai nodrošinātu ES institucionālo struktūru, kas ļauj reaģēt, īstenojot saskaņotākus pasākumus.

5.1.

Pēdējos mēnešos vērojama daudz aktīvāka uzņēmumu pārstrukturēšana. Daudzi uzņēmumi īsteno darbinieku atlaišanas plānus, kuriem ir nopietnas sociālās sekas, kas īpaši ietekmē jauniešu nākotni (20). Citi uzņēmumi paziņojuši par bankrotu.

5.2.

EESK ir pārliecināta, ka cilvēkresursi būs stūrakmens, kas ļaus atjaunot ES konkurētspēju gan darbaspēka prasmju un kvalifikācijas, gan arī jauna vadības modeļa ziņā.

5.3.

EESK uzskata, ka ieguldījumi darbaspēkā un darba vietu saglabāšana ir svarīgi, lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju gan darbaspēka kvalifikācijas un jaunu prasmju, gan arī jauna uzņēmumu sociālās atbildības modeļa ziņā (21).

5.4.

Ņemot vērā krīzes mērogu, nekavējoties jāizstrādā recesijas dēļ cietušo darba ņēmēju profesionālās apmācības un/vai nodarbinātības plāni, kas orientēti uz tādām perspektīvām jomām kā atjaunojami energoresursi.

5.5.

Jāapsver pasākumi mājsaimniecību patēriņa palielināšanai, lai veicinātu arī pieprasījumu (22).

6.1.

Deindustrializācija. Pēdējos gados, jo īpaši gadsimtu mijā, Komisija un daudzas dalībvalstis, iespējams, pievērsa mazāku uzmanību rūpniecības un ražošanas politikai, priekšroku dodot labklājībai, kas gūta, attīstot sarežģītas, galvenokārt pēc Ziemeļamerikas modeļiem veidotas finanšu sistēmas.

6.2.

Eiropas Savienība 2005. gadā vienojās par integrētu ES rūpniecības politikas koncepciju, kuras pamatā ir gan atsevišķās nozarēs īstenojami, gan transversāli pasākumi. Šīs politikas termiņa vidusposma pārskats veikts 2007. gadā, sekmējot ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu (23). 2008. gadā ES izstrādāja ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu (24), par kuru EESK jau ir paudusi viedokli (25).

6.3.

Izstrādājot atveseļošanas pasākumus ražošanas un pakalpojumu nozarēs, īpaša uzmanība jāvelta sociāli atbildīgiem un konkurētspējīgiem uzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un labāk kvalificētam un aktīvam darbaspēkam.

6.4.

Arī turpmāk jāsaglabā Lisabonas stratēģijas uzticamība. Dalībvalstīm un ES iestādēm jādemonstrē sava spēja pielāgot politiku jaunajiem apstākļiem, nosakot skaidras prioritātes un jaunas metodes stratēģijai, kas aizstās Lisabonas stratēģiju un kas ir jāizstrādā nākamajos mēnešos. Reformas ir jāpaātrina, nosakot skaidras un precīzas prioritātes atbilstīgi īstenojamiem un pārbaudāmiem laika grafikiem.

6.5.

EESK uzskata, ka Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozares ir jāattīsta, uzlabojot procesus un produktus. EESK rosina ES attiecīgi rīkoties.

6.6.

EESK uzskata, ka minētajā rūpniecības stratēģijā ir jāparedz šādi pasākumi:

6.7.

Jārisina MVU īpašās problēmas, sevišķi saistībā ar kredītu un aizdevumu nepietiekamo pieejamību. Pašlaik MVU paredzētie līdzekļi nepilda savas funkcijas.

6.8.

Mazās uzņēmējdarbības akts, par kuru Komiteja pieņēmusi atzinumu (29), “nav pietiekami vērienīgs, lai risinātu šo problēmjautājumu, īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu situāciju”, jo tā vajadzībām nav piešķirti pietiekami līdzekļi. Neskatoties uz to, ir svarīgi nodrošināt minētā akta pilnīgu, savlaicīgu un sistemātisku īstenošanu dalībvalstīs.

6.9.

Komiteja vairākkārt ir uzsvērusi, ka it īpaši pašreizējos apstākļos ir ļoti svarīgi ne tikai nodrošināt piekļuvi kredītiem, bet arī īstenot šādus pasākumus:

6.10.

Analizējot situāciju konkrētās nozarēs, Komisija pēc plašas sabiedriskās apspriešanās jau ir minējusi virkni ražošanas nozaru, kurās būtu jāveic stimulējoši un atveseļošanas pasākumi. Pirmtirgus iniciatīvas sākotnējā posmā bija minētas sešas nozares (31):

6.11.

Komisijas izmantotā metode būtu jāattiecina arī uz citām nozarēm. Tādēļ būtu jānosaka nozares, kurās saskaņota rīcība, izveidojot svarīgus politikas instrumentus un pamatnosacījumus, kā arī ciešāka ieinteresēto personu sadarbība ļautu paātrināt tirgus attīstību, nekropļojot konkurenci (32). To pašu varētu teikt par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstību, kas pēc Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanas un kopīgās drošības jomā gūtajiem panākumiem būtu jāveicina, īstenojot saskaņotāku Eiropas politiku (33).

6.12.

Lai Eiropas rūpniecības politika kļūtu efektīva, ir jāņem vērā īpašie apstākļi atsevišķās nozarēs, tostarp autobūves nozarē (automobiļi, kravas automobiļi un motocikli (34), ķīmiskajā rūpniecībā, kuģu būvē, ogļu un tērauda nozarē, būvniecībā, stikla, keramikas un cementa ražošanas nozarē, tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanas nozarē, lauksaimniecībā, mašīnbūvē, elektromehānikas nozarē, aviācijā, informācijas tehnoloģiju, telesakaru, enerģētikas un veselības aprūpes nozarē.

6.13.

EESK arī uzskata — lai atbalstītu jauninājumu ieviešanu, ir svarīgi pilnveidot tādus nesen radītos rūpniecības politikas instrumentus kā kopīgas tehnoloģijas iniciatīvas, novatorisks publiskais iepirkums un rīcības plāns ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam.

6.14.

EESK uzskata, ka jāpaātrina arī pakalpojumu nozares liberalizācija, jo īpaši saistībā ar brīvo profesiju pārstāvju pakalpojumiem un vēl pastāvošajiem ierobežojumiem tarifu un kvotu ziņā.

6.15.

EESK neatlaidīgi aicina izstrādāt Kopienas iniciatīvu attiecībā uz atbalstu uzņēmumu pakalpojumu nozarei, kas rada inovatīvus pakalpojumus un saturu iedzīvotājiem, patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem, paātrina pāreju uz ciparu sistēmas pakalpojumiem un platjoslas pakalpojumu plašāku ieviešanu, kā arī novērš šķēršļus e-pārvaldības un sistēmu sadarbspējas jomā.

6.16.

Pēc EESK domām, jāpilnveido un jānostiprina kopīga ārpolitika, kas nosaka ES attiecības ar pārējām pasaules valstīm.

7.1.

Lai iespējamās problēmas pārvērstu iespējās paaugstināt konkurētspēju, EESK ir atbalstījusi (35) un turpinās atbalstīt iniciatīvas, kuras ļauj izstrādāt ilgtspējīgu ieguves, ražošanas un patēriņa politiku, kas pilnībā integrēta pārējās ES politikas jomās.

7.2.

EESK ir pārliecināta, ka ES arī turpmāk jāizvirza tālejoši mērķi, kuru sasniegšana jāveicina ar tiesību un finanšu instrumentiem, kas nemazina Eiropas konkurētspēju un nerada lielāku slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, bet gan sekmē labu praksi, jauninājumus un tehnoloģiskus uzlabojumus.

7.3.

EESK vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi sākt atbilstošas iniciatīvas, lai pasaules mērogā izvirzītos vadošajās pozīcijās tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunīgās enerģijas ražošanu jaudu palielināšana un CO2 uztveršanas tehnoloģijas pilnveidošana.