23.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/22

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Uzņēmējdarbības formu daudzveidība” (pašiniciatīvas atzinums)

2009/C 318/05

Ziņotājs: CABRA DE LUNA kgs

Līdzziņotāja: Marie ZVOLSKÁ kdze

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2008. gada 10. jūlijā nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2009. gada 9. septembrī. Ziņotājs — CABRA DE LUNA kgs, līdzziņotāja — ZVOLSKÁ kdze.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 456. plenārajā sesijā, kas notika 2009. gada 30. septembrī un 1. oktobrī (1. oktobra sēdē), ar 113 balsīm par un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Šā atzinuma mērķis ir raksturot uzņēmējdarbības formu daudzveidību Eiropas Savienībā (ES). Minētās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana ir ļoti svarīga, lai panāktu vienotā tirgus izveidi un saglabātu Eiropas sociālo modeli, kā arī sasniegtu Lisabonas stratēģijas nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķus.

1.2.   Ar šo atzinumu uzsvērta nepieciešamība izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu uzņēmējdarbībai, kā arī īstenot tādu konkurences politiku, kas sekmētu uzņēmējdarbības formu daudzveidību un dažādību, kura ir viena no ES galvenajām vērtībām, lai visām dažādajām uzņēmējdarbības formām nodrošinātu vienādus konkurences noteikumus, ņemot vērā katras formas īpatnības.

1.3.   Uzņēmējdarbības formu lielais skaits un daudzveidība ir atzīta gan Līgumā, gan praksē ar dažādu jau pieņemtu vai šobrīd izskatāmu juridisko statūtu palīdzību.

1.4.   Minētā daudzveidība sekmē ES labklājību un ir būtiski svarīga Eiropā, kuras devīze ir “Vienoti daudzveidībā”. Visas uzņēmējdarbības formas atspoguļo kādu Eiropas vēstures aspektu, un katra no tām glabā mūsu atmiņas un kolektīvo kultūru — “mūsu kultūras”. Minēto daudzveidību ir vērts saglabāt.

1.5.   Šī daudzveidība ir arī nozīmīgs pamats, lai, balstoties uz uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanu un attīstīšanu, sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes, nodarbinātības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās kohēzijas jomā.

1.6.   Konkurences tiesību mērķim nav jābūt vienveidības panākšanai, bet tām ir jānodrošina līdzsvarots tiesiskais regulējums, ko var piemērot dažādajām uzņēmumu formām, kurām jāspēj attīstīties, vienlaikus saglabājot savus konkrētos mērķus un raksturīgās darbības metodes.

1.7.   EESK aicina Komisiju sākt darbu saistībā ar Eiropas apvienību un savstarpējo sabiedrību statūtu pieņemšanu. Tā atzinīgi vērtē sākto darbu pie Eiropas nodibinājuma statūtiem un izsaka cerību, ka tuvākajā laikā statūti minētajā jomā tiks pieņemti. Komiteja atzinīgi vērtē regulas par Eiropas kooperatīvo sabiedrību (SCE) vienkāršošanu, jo tās sarežģītība kavēja tās īstenošanu.

1.8.   Pakalpojumiem un tīkliem, ar ko nodrošina atbalstu un informāciju, juridiskas konsultācijas, atbalstu tirgvedības jautājumos un citus pakalpojumus, būtu jāaptver visu uzņēmumu formu klāsts.

1.9.   Komiteja mudina Komisiju respektēt kooperatīvo sabiedrību identitāti grāmatvedības jautājumā, atzīstot locekļu akciju kapitālu par kooperatīvās sabiedrības pašu kapitālu un nevis parādu tik ilgi, kamēr loceklis, izstājoties no kooperatīvās sabiedrības, nav kļuvis par kreditoru.

1.10.   Ekonomikas statistika par kooperatīvajām sabiedrībām, savstarpējām sabiedrībām, apvienībām, nodibinājumiem un līdzīgiem uzņēmumiem ir ļoti ierobežota un neviendabīga, tāpēc to ir grūti analizēt un vērtēt uzņēmumu ieguldījumu lielo makroekonomikas mērķu sasniegšanā.

1.10.1.

Tāpēc EESK aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt iepriekš minēto uzņēmumu statistikas datu reģistru izveidi. Jo īpaši vēlama ir satelītkontu sagatavošana saskaņā ar 1995. gada Eiropas Kontu sistēmas (EKS) saskaņotajiem kritērijiem, kas izklāstīti “Rokasgrāmatā par sociālās ekonomikas uzņēmumu (kooperatīvu un savstarpējo sabiedrību) satelītkontiem” (1) un EESK ziņojumā “Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā” (2).

1.11.   EESK aicina Komisiju mudināt dalībvalstis, lai tās izskatītu iespēju paredzēt kompensācijas pasākumus uzņēmumiem, ņemot vērā to apstiprinājušos sabiedrisko lietderību vai atzīto ieguldījumu reģionālajā attīstībā (3).

1.12.   EESK aicina Eiropas Komisiju vienlaicīgi ar dažādu uzņēmējdarbības formu uzraudzības centra izveidi kā Eiropas konkurētspējas būtisku sastāvdaļu pilnveidot jau esošos nepieciešamos pamatinstrumentus, kuru uzdevums būtu uzraudzīt, lai uzņēmumi netiktu diskriminēti nevienā no rīcībpolitikām, kas uz tiem attiecas, un šajā jautājumā nodrošināt dažādu Komisijas dienestu darba koordināciju.

1.13.   Visbeidzot, uzņēmumu pārstāvības gadījumos EESK aicina iesaistīt sociālajā dialogā visas organizācijas, kurās ir pārstāvēts visdažādāko uzņēmumu formu skaits.

2.   Uzņēmumu formu dažādība un iekšējais tirgus Eiropas Savienībā.

2.1.   Eiropas Savienībā pastāvošās uzņēmumu dažādās formas saistītas ar mūsu sarežģīto un daudzveidīgo vēsturisko attīstību. Katra no tām atbilst kādai īpašai vēsturiskai, sociālai un ekonomiskai situācijai, kas Eiropas valstīs bieži bijusi atšķirīga. Turklāt uzņēmumiem jāattīstās un nemitīgi jāpielāgojas mainīgajām sabiedrības un tirgus attīstības tendencēm, pat mainot savu juridisko formu. Tādēļ uzņēmējdarbības formu lielais skaits un daudzveidība ir vērtīgi Eiropas Savienības mantojuma aspekti, un tie ir vajadzīgi, lai, balstoties uz uzņēmumu aizvien augošo konkurētspēju, īstenotu Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes, nodarbinātības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās kohēzijas jomā, kuru pamatā ir uzņēmumu konkurētspējas saglabāšana un attīstība. Minētās daudzveidības saglabāšana un aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu konkurētspējīgus tirgus, ekonomikas efektivitāti un tautsaimniecības dalībnieku konkurētspēju, saglabājot ES sociālo kohēziju.

2.2.   Eiropas iestādes to ir atzinušas Līguma 48., 81. un 82. panta noteikumos un Lisabonas līgumā (4), kura 3.3. pantā par vienu no Savienības mērķiem izvirzīta tirgus sociālā ekonomika, balstoties uz līdzsvaru starp tirgus noteikumiem un indivīdu — darba ņēmēju un pilsoņu — sociālo aizsardzību.

2.3.   Uzņēmumu formu daudzveidību var definēt saskaņā ar dažādiem kritērijiem, tādiem kā lielums, juridiskā struktūra, veidi, kā piekļūt finansējumam, darbības mērķi, kapitālam piešķirtās finanšu un politiskās tiesības (peļņas un dividenžu sadale, balsstiesības) vai kapitāla sastāvs (publisks vai privāts), vadītāju iecelšana, nozīme ekonomikā (Eiropas, valsts vai vietēja mēroga), darbavietas, bankrota risks utt. Visi minētie kritēriji veido daudzveidības matricu, ko vienkāršoti var attēlot šādā tabulā.

UZŅĒMUMU FORMU DAUDZVEIDĪBA EIROPAS SAVIENĪBĀ

LIELUMS. VEIDS	Daudznacionāls	Liels	Mazs un vidējs
Publiskā sektora uzņēmums	X	X	X
Iekļauts biržas sarakstā	X	X	X
Nav iekļauts biržas sarakstā		X	X
Ģimenes uzņēmums		X	X
Personālsabiedrība	X	X	X
Kooperatīvā sabiedrība	X	X (5)	X (5)
Savstarpēja sabiedrība		X (5)	X (5)
Nodibinājums		X (5)	X (5)
Apvienība		X (5)	X (5)
Citas bezpeļņas uzņēmumu formas, kas var pastāvēt dalībvalstīs		X (5)	X (5)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (6) nodibinājumi, apvienības un citas bezpeļņas organizācijas var būt tautsaimniecības dalībnieki, ja tās veic saimniecisku darbību EK līguma 43. un 49. panta izpratnē, un tādēļ tie ir iekļauti minētajā klasifikācijā.

2.4.   Kaut arī visu uzņēmumu veidu kopējais mērķis ir radīt vērtību un iegūt vislabākos rezultātus, vērtības un rezultātu mērīšanas kritēriji vai koncepcijas var atšķirties atkarībā no uzņēmuma veida un to personu mērķiem, kas kontrolē uzņēmumu vai gūst labumu no tā darbības. Dažos gadījumos vislabāko rezultātu gūšana nozīmē iegūt vislielāko peļņu no sabiedrības dalībnieku ieguldītā kapitāla; citos gadījumos vērtības radīšana un vislabāko rezultātu gūšana nozīmē maksimāli paaugstināt locekļiem vai plašai sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti (piemēram, izglītības kooperatīvajā sabiedrībā, kuras īpašnieki-locekļi ir ģimenes, sociālās nodrošināšanas savstarpējā sabiedrībā vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībās).

2.4.1.

Iespējams arī, ka dažos lielos uzņēmumos nav akcionāru kopuma, un tie novirza finanšu peļņu atkārtotos ieguldījumos vai vispārējas nozīmes sociāliem mērķiem, kā to dara dažu Eiropas valstu krājbankas (7).

2.4.2.

Turklāt daudzos vietējos MVU un mikrouzņēmumos vērtības radīšana izpaužas ne tikai finansiālas peļņas veidā, bet arī kā sociāls mērķis, piemēram, darba apstākļi, pašpārvalde u.c.

2.5.   Turpinājumā sniegts dažādu uzņēmējdarbības formu sīkāks apraksts atbilstoši to lielumam un īpašumtiesību veidam.

2.6.   Daudznacionāli uzņēmumi un lieli uzņēmumi, kas parasti ir iekļauti biržas sarakstā to lieluma dēļ, nostiprinās ražīguma un ekonomisko sistēmu konkurētspējas jomā, un, sasniedzot labus rezultātus, var uzturēt arī augstu nodarbinātības līmeni (8).

2.7.   Uzņēmumu konkurences priekšrocības aizvien vairāk balstās uz konkurētspējīgām stratēģijām, kurās galvenās sastāvdaļas ir pētniecība, izstrāde un tehnoloģiski jauninājumi. Daudznacionāliem, kā arī lieliem uzņēmumiem ir vadošā loma ES privātā sektora veiktajā pētniecības, izstrādes un jauninājumu darbībā, kaut arī, iespējams, daudznacionālu vai lielu uzņēmumu skaits pasaules ekonomikas vadošajos sektoros joprojām var būt nepietiekams. Turklāt līdztekus tam, ka lieliem un daudznacionāliem uzņēmumiem pašiem ir liela nozīme ekonomikas un nodarbinātības jomā, jāatgādina, ka katrs no tiem bieži ir mezgls plašos, pasaules mēroga ražošanas tīklos, kas sastāv vai nu no savstarpēji cieši saistītiem MVU (liels uzņēmums tīklā), vai arī savstarpēji neatkarīgiem uzņēmumiem (modulāras ražošanas tīkli). Tieši tajās Eiropas valstīs, kurās ir proporcionāli visvairāk daudznacionālo un lielo uzņēmumu, pašreizējās ekonomikas situācijas izraisītā ražošanas apjomu un darba vietu skaita samazināšanās kļūst lēnāka.

2.8.   Tā kā minētie uzņēmumi pēdējos gadu desmitos vairākos ražošanas procesa un pakalpojumu infrastruktūras posmos ir izmantojuši MVU sniegtos ārpakalpojumus, šo MVU ražošanas un nodarbinātības līmenis cita starpā bieži ir atkarīgs no daudznacionālo un lielo uzņēmumu pieprasījuma, tādējādi tie piedāvā iespēju noteikt Eiropas vietu pasaules tirgū. Kaut arī 30 % no pasaules 40 lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem atrodas ES (9), to tirgus vērtība ir tikai 24 % no kopējās vērtības, un dažās progresīvo tehnoloģiju nozarēs, piemēram, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju balstītās jomās, ES daļa aprobežojas tikai ar vienu lielu uzņēmumu.

2.9.   MVU, MVU tīkli, mikrouzņēmumi un pašnodarbinātie pēdējo gadu desmitu laikā ir veicinājuši nozīmīgas tehnoloģiskas pārmaiņas un veido Eiropas ekonomikas pamatu: 99 % ES uzņēmumu ir MVU, un tie nodrošina 66 % darba vietu (10). Kaut arī tie parasti nav iekļauti nevienas biržas sarakstā, tie var izmantot iekļaušanu vērtspapīru tirgus sarakstos, lai palielinātu savu kapitālu vai riska kapitālu.

2.9.1.

MVU noteikti būtu jāatbalsta, un ne tikai ar Mazās uzņēmējdarbības akta starpniecību (11). MVU bieži piedāvā iespēju saglabāt darba vietas, jo interešu grupas, kas atbalsta un kontrolē minētos uzņēmumus, ir cilvēki, kas ir cieši saistīti ar teritoriju, kurā norisinās viņu darbība, un viņi ir apliecinājuši lielas spējas darba vietu radīšanā un saglabāšanā. MVU ir “uzņēmējdarbības kultūras dabiskā augsne” un uzņēmumu vadītāju un vadošo darbinieku pastāvīgas apmācības skolas.

2.10.   Atkarībā no īpašumtiesību veida vispārējās nozīmes uzņēmumi var būt publiski uzņēmumi vai uzņēmumi ar jauktu kapitālu, kā arī privātuzņēmumi. Ģeogrāfiski tie var būt daudznacionāli, valsts vai vietēja līmeņa uzņēmumi, lai gan lielākā daļa no tiem darbojas vietējā vai reģionālā līmenī. To darbība parasti ir saistīta ar vispārējās nozīmes pakalpojumu sniegšanu, piemēram, sabiedriskais transports, energoapgāde, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, sakari, sociālās aprūpes pakalpojumi, veselības aprūpe, izglītība, u.c. pakalpojumi. Tomēr minētie uzņēmumi var iesaistīties arī komercdarbībā, ja tie atbilst Direktīvas par pārskatāmību noteikumiem (93/84/EEK (12). Darbojoties vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā, uzņēmumu peļņa tiek atkārtoti ieguldīta reģionālā un vietējā līmeņa pasākumos, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu sociālajā, ekonomiskajā un reģionālajā kohēzijā. Uzņēmumiem, kuri sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā būtiskiem pakalpojumu nodrošinātājiem ir ļoti liela nozīme ekonomikas veicināšanā kopumā, un tie veic ieguldījumus visnozīmīgākajās nozarēs, kas savukārt rada sviras efektu pārējās tautsaimniecības nozarēs (elektroenerģija, telekomunikācijas un to infrastruktūra, transports, u.c.).

2.11.   Biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu īpašnieki ir to reģistrētie akcionāri. Akcionāri pērk un pārdod savas akcijas publiskos vērtspapīru tirgos.

2.12.   Biržas sarakstā neiekļautie uzņēmumi var būt lieli un mazi, un to daļas (akcijas, līdzdalības daļas, vai cita veida akcijas) atbilstoši to definīcijai netiek kotētas biržā. Tomēr arī biržas sarakstos neiekļautu uzņēmumu darbība daudzos gadījumos ir vērsta uz iekļaušanu biržas sarakstos, īpaši gadījumos, kad ir iesaistīts riska kapitāls vai privāta kapitāla ieguldītāji. Pat privāti MVU var izmantot iekļaušanu biržas sarakstā, palielinot savu kapitālu, lai finansētu uzņēmējdarbības paplašināšanos.

2.13.   Ģimenes uzņēmumi ir ļoti efektīvs instruments uzņēmējdarbības kultūras izplatīšanai un labākais veids, kā miljoniem cilvēku iesaistīt uzņēmējdarbībā, ne tikai MVU, kur strādā vairākums, bet arī lielos ģimenes uzņēmumos, kuru skaits tādās nozīmīgās valstīs kā Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija vai Francija, ir no 12 % līdz 30 % no kopējā lielo uzņēmumu skaita (13). Gan lielus, gan mazus ģimenes uzņēmumus raksturo ģimenes locekļu pastāvīga kontrole pār uzņēmumu, pat ja tā ir akciju sabiedrība. Šādos gadījumos intereses par iekļaušanu biržas sarakstā parasti nav.

2.14.   Personālsabiedrības ir anglosakšu pasaulē izplatīti komercuzņēmumi, bet bieži vien tie sastopami arī citās ES valstīs, kur šādus uzņēmumus izveido brīvo profesiju pārstāvji. Fizisku personu partnerības uzņēmumi ir efektīvs instruments, lai kvalificēti profesionāļi (juristi, grāmatveži u.c.) varētu darboties profesionālo pakalpojumu sniegšanas nozarē. Šāda veida uzņēmums pieder partneriem, kurus līdztekus ieguldītajam kapitālam savstarpēji saista viņu pašu darbs. Kad partneri aiziet pensijā vai izstājas no personālsabiedrības, viņi savu daļu nodod sabiedrībai.

2.15.   Noslēdzot ES uzņēmumu daudzveidīgo formu saraksta izskatīšanu, jāatzīmē, ka ir daudzi ļoti dažādi privāti uzņēmumi ar līdzīgām organizatoriskām un darbības iezīmēm, kuri veic darbību ar sociālu mērķi, par prioritāti nosakot cilvēku vajadzību apmierināšanu, nevis peļņas nodrošināšanu kapitāla ieguldītājiem (14). Šādi uzņēmumi parasti ir kooperatīvās sabiedrības, savstarpējas sabiedrības, apvienības un nodibinājumi (15). Komisijas, Parlamenta un EESK dokumentos minētos uzņēmumus parasti aplūko kopā, dēvējot tos par sociālās ekonomikas uzņēmumiem (SEU) (16). Kaut arī šo jēdzienu nelieto visās ES valstīs un dažās izmanto apzīmējumus “trešais sektors” (17), “trešā sistēma”, “solidārā ekonomika” un citus, visi minētie termini nozīmē uzņēmumus, kuriem “visā Eiropā ir salīdzināmas darbības ar tiem pašiem raksturotājiem” (18).

3.   Sociālā dimensija.

3.1.   Kaut arī daudznacionālu, lielu uzņēmumu un MVU darbības mērķis nav tieša sociālās labklājības veicināšana, to darbība tirgū dod izšķirošu ieguldījumu konkurētspējas un nodarbinātības jomās un tai ir visaptveroša sociālā dimensija. Minētā vispārējā sociālā un teritoriālā dimensija ir īpaši izteikta vietējo MVU un mikrouzņēmumu, kas cieši saistīti ar konkrētu teritoriju, gadījumā.

3.2.   Kooperatīvās sabiedrības, savstarpējas sabiedrības, apvienības un nodibinājumi ES ir ļoti nozīmīgi dalībnieki, kas veic ievērojamu ekonomisko darbību trijās no piecām institucionālajām nozarēm, kurās saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmu (EKS 1995) sagrupēti visi ekonomikas lēmumu pieņemšanas centri visās valstu ekonomikās (19). Sociālajā ekonomikā darbojas 10 % no kopējā Eiropas uzņēmumu skaita jeb divi miljoni uzņēmumu (20), un 7 % (21) no kopējā algoto darbinieku skaita. Kooperatīvajās sabiedrībās ir 143 miljoni dalībnieku, savstarpējās sabiedrībās — 120 miljoni, savukārt apvienībās darbojas 50 % ES iedzīvotāju (22).

3.2.1.

Neatkarīgi no tā, vai SEU ir lieli vai mazi, tie darbojas teritorijās un/vai sociālajās jomās, kurās ir problēmas, kas apdraud iekšējo tirgu un sociālo kohēziju, internalizējot sociālās izmaksas un veidojot pozitīvas papildu sekas.

3.2.2.

Tā kā tie darbojas vietējo pašvaldību teritorijā un to prioritārie mērķi ir saistīti ar iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, tie nemaina atrašanās vietu, bet efektīvi novērš cilvēku aizplūšanu no lauku apgabaliem un veicina reģionu un nelabvēlīgākā stāvoklī esošo pašvaldību attīstību (23).

3.3.   Uzņēmumi, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, veido Eiropas sociālās dimensijas pamatu. Tiem ir īpaša nozīme kā Eiropas sociālā modeļa neatņemamai sastāvdaļai, jo, sniedzot pakalpojumus, minētie uzņēmumi ievēro un veicina tādus principus kā augsta kvalitāte, drošums un samērīgas cenas, vienlīdzīga attieksme, vispārēja pieejamība un lietotāju tiesības. Tādējādi tiem ir arī tieša un netieša ietekme uz nodarbinātību, jo stabila infrastruktūra piesaista privātus ieguldījumus. Vispārējas nozīmes uzņēmumi veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu, nodarbinot no 25 % līdz 40 % darbaspēka un radot vairāk nekā 30 % no IKP.

3.4.   Sociālie uzņēmumi (sociālie kooperatīvi un citi līdzīgi uzņēmumi, kuriem ir dažādas juridiskās formas) sniedz pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpes, vides, sociālo pakalpojumu un izglītības jomā. Tie savos ražošanas procesos bieži iegulda lielus resursus altruistiska darba veidā, rīkojoties kā efektīvi sociālās labklājības politikas instrumenti. Turklāt liela daļa sociālo uzņēmumu ir darba integrācijas sociālie uzņēmumi (WISE — Work Integration Social Enterprises), kuru mērķi ir radīt darba vietas nelabvēlīgā stāvoklī esošām personām un iekļaut darba tirgū.

3.5.   Sociāls uzņēmums ne vienmēr ir juridiska kategorija, jo tajā ietilpst uzņēmumi, kas dod sociālu un saimniecisku labumu ļoti dažādās nozarēs. Tos nav viegli klasificēt. Galvenais būtu izprast, kā atbalstīt minētos uzņēmējus, nodrošinot apstākļus, kas ļautu viņiem izvērst spēju ieviest jauninājumus, kas ekonomikas krīzes laikā ir īpaši vērtīga (24). Eiropas Komisijai būtu nopietni jāapsver iespēja izstrādāt politiku sociālajiem uzņēmumiem (25).

3.6.   Uzņēmumu pārstāvības gadījumos organizācijas, kurās ir pārstāvēti uzņēmējdarbības visdažādākās formas, būtu jāiesaista sociālajā dialogā.

3.6.1.

Dažu iepriekš minēto nozaru pārstāvības organizācijas jau ir piedalījušās nozaru dialogā, piemēram, Eiropas Kooperatīvās un savstarpējās apdrošināšanas biedrību asociācija (AMICE) apdrošināšanas jomā un daži Eiropas Kooperatīvu (Cooperatives Europe) (26) locekļi, Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējā konfederācija (COPA-COGECA) lauksaimniecības jomā, kā arī Kooperatīvo banku Eiropas apvienība un Eiropas Krājbanku grupa banku nozarē (27).

4.   Daudzveidīgo uzņēmējdarbības formu tiesiskais regulējums un normatīvā sistēma.

4.1.   Ievads: uzņēmējdarbības formu daudzveidība un iekšējais tirgus.

4.1.1.

Iekšējā tirgus veidošanā un attīstībā mērķus nedrīkst pakārtot līdzekļiem, tāpēc būtu jāizveido tiesisks regulējums un normatīva sistēma, kas ir pielāgota tirgū darbojošos dažādo ekonomikas dalībnieku raksturīgajām pazīmēm, lai visām uzņēmējdarbības formām radītu vienādus konkurences noteikumus, ņemot vērā katras formas īpašības. Šobrīd šāds regulējums vispārīgi ir pielāgots lieliem, biržā kotētiem uzņēmumiem, un tā piemērošana visiem uzņēmumu veidiem rada šķēršļus mazākiem uzņēmumiem. Šādam regulējumam būtu jāsekmē dalībnieku efektīva darbība, kas savukārt ļaus uzlabot sistēmas taisnīgumu. Šāds regulējums jāattiecina uz uzņēmējdarbības, grāmatvedības, konkurences un nodokļu tiesību jomu statistikas saskaņošanu un uzņēmumu politiku.

4.2.   Uzņēmējdarbības tiesības.

4.2.1.

Eiropas akciju sabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām jau ir savi statūti, bet citu veidu uzņēmumi, kuriem nav Eiropas statūtu, iekšējā tirgū sastopas ar dažādiem šķēršļiem. Eiropas MVU ir vajadzīgi elastīgi Eiropas tiesību akti, kas tiem atvieglotu darbību pāri robežām. Turklāt kooperatīvajām sabiedrībām ir nepieciešama Eiropas kooperatīvās sabiedrības regulas vienkāršošana, jo tās sarežģītība kavē attīstību minētajā jomā.

4.2.2.

Tiesiskā regulējuma trūkums neļauj nodibinājumiem, kas darbojas Eiropas līmenī, strādāt uz vienādiem noteikumiem ar citas juridiskās formas uzņēmumiem. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas nodibinājuma statūtu pamatojuma izpētes rezultātus un aicina Komisiju 2010. gada sākumā pabeigt ietekmes novērtējuma izstrādi, iesniedzot priekšlikumu regulai, ar ko Eiropas mēroga nodibinājumiem nodrošinās līdzvērtīgus darbības apstākļus iekšējā tirgū (28).

4.2.3.

Līdzīgu apsvērumu dēļ EESK arī aicina Komisiju sākt darbu, lai apstiprinātu Eiropas statūtus apvienībām un savstarpējām sabiedrībām.

4.3.   Grāmatvedības tiesības.

4.3.1.

Grāmatvedības noteikumi jāpielāgo dažādām uzņēmumu formām. Vēl viens ierobežojumu piemērs saistībā ar grāmatvedības tiesībām ir šķēršļi, ko biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem rada jaunās Starptautiskās Grāmatvedības sistēmas (International Accounting System (IAS)) ieviešana. Eiropas kontus nedrīkst saskaņot, likvidējot vairāku Eiropas Savienībā pastāvošu uzņēmumu veidu būtiskus raksturlielumus.

4.3.2.

Konkrētajā kooperatīvo sabiedrību gadījumā ir acīmredzami grūti definēt pašu kapitāla jēdzienu, ko varētu piemērot vispārīgi un nediferencēti; tas varētu nelabvēlīgi un destruktīvi ietekmēt uzņēmējdarbības daudzveidību. EESK mudina Komisiju respektēt kooperatīvo sabiedrību identitāti grāmatvedības jautājumā, atzīstot locekļu akciju kapitālu par sabiedrības pašu kapitālu un nevis parādu tik ilgi, kamēr loceklis, izstājoties no kooperatīvās sabiedrības, nav kļuvis par kreditoru (29).

4.3.3.

Komiteja piekrīt Larosière grupas (30) ieteikumam, saskaņā ar kuru grāmatvedības standarti nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt dažus uzņēmējdarbības modeļus, veicināt prociklisku uzvedību vai atturēt no ilgtermiņa ieguldījumiem un apdraudēt uzņēmumu stabilitāti.

4.4.   Konkurences tiesības.

4.4.1.

Visu juridisko formu uzņēmumiem jābūt iespējai veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus saglabājot savu darbības veidu (modus operandi). Tādējādi konkurences tiesības nevar balstīt uz vienotu un vienādu uzņēmējdarbības modeli; ar tām ir jānovērš visa veida diskriminācija un jānovērtē valsts līmenī īstenota laba prakse. Runa nav par privilēģiju ieviešanu, bet gan taisnīgu konkurences tiesību veicināšanu. Tādēļ EESK tāpat kā iepriekšējos atzinumos (31) iesaka konkurences un nodokļu tiesībās paredzēt, ka uzņēmumu diferencētās izmaksas, kas ir piesaistītas nevis neefektīviem ražošanas procesiem, bet gan sociālo izmaksu internalizācijai, tiek regulētas ar kompensāciju palīdzību.

4.4.2.

Daži konkurences politikas instrumenti nav neitrāli attiecībā uz dažādajām uzņēmumu formām, un EESK uz to jau ir norādījusi: “(..) aplikšanas ar nodokļiem, publiskā iepirkuma un konkurences noteikumu jomās sociālās ekonomikas sektoram ir vajadzīgi pielāgoti risinājumi.” (32) Piemēram, valsts atbalsts privātiem ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai paaugstinātu ražošanas sistēmas konkurētspēju, lielākoties tiek piešķirts lieliem uzņēmumiem, kas visaktīvāk veic šāda veida darbību. Tā kā lielajiem uzņēmumiem ir arī lielāka rīcības brīvība izvēlēties savu ražošanas iekārtu atrašanās vietu, tie var labāk izmantot valsts ieguldījumus ražošanas nozares atbalsta infrastruktūrā. Dažreiz tas rada nelabvēlīgāku konkurences situāciju maziem uzņēmumiem, kuriem nav daudz reālu iespēju izvēlēties uzņēmējdarbības veikšanas vietu.

4.4.3.

Konkurences noteikumos jāņem vērā arī īpatnības, kas piemīt sociāliem uzņēmumiem, kuri ražo un izplata ārpustirgus preces un sniedz ārpustirgus pakalpojumus sociāli atstumtām vai sociālās atstumtības apdraudētām personām un altruistisku apsvērumu dēļ ražošanas procesā iegulda ievērojamus resursus.

4.5.   Nodokļu tiesības.

4.5.1.

Dažās dalībvalstīs daži uzņēmumi bieži nonāk nevienlīdzīgā konkurences situācijā tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti nevis ar pašiem ražošanas procesiem, bet izriet no tirgus neveiksmēm resursu sadales rezultātā (33), citiem vārdiem, situācijās, kurās neefektīvs ir pats tirgus, neatbilstoši sadalot resursus. EESK atbalsta priekšlikumu direktīvai par samazinātām PVN likmēm vietējā līmenī pakalpojumiem, kas galvenokārt attiecas uz MVU, un apstiprina piekrišanu Komisijas formulētajam principam, ka kādam uzņēmumu veidam piešķirtajām nodokļu priekšrocībām jābūt samērīgām ar šai uzņēmuma formai raksturīgajiem tiesiskajiem ierobežojumiem vai tai raksturīgo pievienoto sociālo vērtību (34). Tāpēc EESK lūdz Komisijai rosināt dalībvalstis izskatīt iespēju paredzēt kompensējošus pasākumus uzņēmumiem, pamatojoties uz to sniegto labumu sabiedrībai vai atzīto ieguldījumu reģionālajā attīstībā (35). Jo īpaši jāmeklē risinājumi problēmai, ar kuru dažās valstīs saskaras bezpeļņas organizācijas, proti, tās nevar atgūt samaksāto PVN, iegādājoties preces un pakalpojumus, kas nepieciešami to darbībai ar vispārēju nozīmi. Būtu jāizskata arī tām NVO piemērotais nodokļu režīms, kuru ekonomiskā darbība nav saistīta ar vispārējas nozīmes mērķiem.

4.5.2.

Šobrīd MVU ir maz īstu iespēju ieguldīt pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kas ir nozīmīgas jomas, lai ražošana būtu efektīva un tiktu saglabāta uzņēmējdarbības konkurētspēja. Tas rada neizdevīgus konkurences apstākļus, ko vajadzētu līdzsvarot ar nodokļu priekšrocībām MVU, kuri veic ieguldījumus minētajās jomās. Ieteikumos iekļauts plašs kompensācijas pasākumu klāsts, no kuriem — atkarībā no dalībvalsts — vērts minēt šādus pasākumus: īpaši nodokļu atvieglojumi dažāda veida ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, nodokļu atmaksa, ja uzņēmumam nav izdevies gūt peļņu, un mazākas sociālās nodrošināšanas iemaksas. Ņemot vērā MVU stratēģiski svarīgo lomu Kopienas ekonomikā, EESK ierosina katrai dalībvalstij izmantot kompensācijas pasākumu vispiemērotāko kombināciju, lai attiecīgās valsts ekonomikā atbalstītu MVU izdzīvošanu un attīstību. Ar minēto programmu starpniecību sniegtais atbalsts neapšaubāmi visvairāk ietekmē pētniecības un izstrādes jomā specializēto MVU attīstību to darbības pirmajos gados.

4.6.   Statistikas saskaņošana.

4.6.1.

Statistikas dati par dažādu uzņēmumu veidiem ir iegūti dalībvalstīs un visā ES saskaņā ar vienotiem kritērijiem, kas apstiprināti ar Eiropas valstu un reģionu kontu sistēmu Kopienā (EKS 95). Tomēr ekonomikas statistika par kooperatīvajām sabiedrībām, savstarpējām sabiedrībām, apvienībām, nodibinājumiem un līdzīgiem uzņēmumiem ir ļoti ierobežota un iegūta, pamatojoties uz neviendabīgiem kritērijiem, tāpēc ir grūti to analizēt un vērtēt uzņēmumu ieguldījumu lielo makroekonomikas mērķu sasniegšanā. Tāpēc Komisija ir uzdevusi izstrādāt rokasgrāmatu  (36), kas, izmantojot vienotus kritērijus, ļaus veidot valstu statistikas reģistrus par minētajiem uzņēmumiem, ņemot vērā valsts grāmatvedības sistēmu. EESK aicina izmantot minētos jaunos analītiskos instrumentus, lai izstrādātu saskaņotu statistiku par iepriekš minētajiem uzņēmumu veidiem visās Eiropas Savienības valstīs un šajā jomā īstenot efektīvāku rīcībpolitiku. Būtu ieteicams arī izstrādāt metodoloģiju, lai sekmētu mikrouzņēmumu novērošanas centra izveidi Eiropas līmenī.

---

(1)  “Rokasgrāmata par sociālās ekonomikas uzņēmumu (kooperatīvu un savstarpējo sabiedrību) satelītkontiem”, CIRIEC, Eiropas Komisijas uzdevumā, 2006.

(2)  CIRIEC“Sociālā ekonomika Eiropas Savienībā”, EESK, Briselē, 2008, www.cese.europa.eu, ISBN 928-92-830-08-59-0.

(3)  OV C 234, 22.09.2005.

(4)  Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija pēc Lisabonas līguma pieņemšanas, OV C 115, 09.05.2008.

(5)  Dažas dalībvalstis, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un EESK šos uzņēmumu veidus sauc par sociālās ekonomikas uzņēmumiem (SEU). Tas ir socioloģijas jēdziens, nevis juridisks termins.

(6)  Skatīt piemēram, apvienotās lietas Nr. C-180/98, C-184/98, Pavlov, lietu Nr. C-352/85, Bond van Adverteeders.

(7)  Pēdējo 50 gadu laikā literatūrā par ekonomiku uzsvērta mērķa funkciju daudzveidība atkarībā no uzņēmuma veida — sk. autorus B. Ward (1958), E.D. Domar (1967), J. Vanek (1970), J. Meade (1972) un J.L. Monzón (1989), kas citēti “Rokasgrāmatā par sociālās ekonomikas uzņēmumu (kooperatīvu un savstarpējo sabiedrību) satelītkontiem” (1. zemsvītras piezīme).

(8)  Dažreiz lielos uzņēmumos var nebūt akcionāru un peļņa netiek sadalīta, kā, piemēram, vairāku Eiropas valstu krājbankās. Tāpat ir arī lieli uzņēmumi un kooperatīvās sabiedrības, kas emitē akcijas, kuras nav ierakstītas biržas sarakstā, vai savstarpējas sabiedrības, kas darbojas, pateicoties pašu kapitālam un rezervēm, nevis dalībnieku iegūtajam kapitālam.

(9)  The Global 2000, 04.02.2008., www.forbes.com

(10)  OV C 120, 20.05.2005., 10. lpp. (2.1. punkts); OV C 112, 30.04.2004., 105. lpp. (1.7. punkts); Mazās uzņēmējdarbības akts (skatīt OV C 182, 04.08.2009., 30. lpp.).

(11)  COM(2008) 394 galīgā redakcija ““Vispirms domāt par mazākajiem” — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act””: iniciatīva mazo uzņēmumu atbalstam.

(12)  Direktīva Nr. 93/84/EEK, 30.09.1993., ar kuru groza Direktīvu Nr. 80/723/EEK par dalībvalstu un valsts uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību (OV L 254, 10.12.1993., 16. lpp.).

(13)  A Colli, P Fernández un M Rose, (2003): “National Determinants of Family Firm Development? Family Firms in Britain, Spain and Italy in the Nineteenth and Twentieth Centurias”, Enterprise & Society, 4., 28.–64. lpp.

(14)  “Sociālā ekonomika…” (sk. 2. zemsvītras piezīmi).

(15)  Eiropas Parlamenta ziņojums par sociālo ekonomiku (2008/2250 (INI)).

(16)  Eiropas Komisija atsaucas uz “sociālās ekonomikas” nozari vairākos dokumentos, piemēram, COM(2004) 18 galīgā redakcija “Par kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanu Eiropā” (4.3. punkts).

(17)  Piemēram, Apvienotajā Karalistē ir Trešā sektora birojs (Office of the Third Sector (OTS)), kurā darbojas “brīvprātīgo un kopienas grupas, sociālie uzņēmumi, labdarības organizācijas, kooperatīvās sabiedrības un savstarpējās sabiedrības”, jeb tādu pašu uzņēmumu kopums, kas šajā dokumentā saukti par “sociālās ekonomikas uzņēmumiem”. Trešā sektora birojs ir valdības struktūrvienība, kas ir Ministru kabineta (Cabinet Office) sastāvdaļa (www.cabinetoffice.gov.uk).

(18)  Ziņojums (2008/2250 (INI), 13. zemsvītras piezīme).

(19)  EKS 1995 sagrupē visas organizācijas, kurām ir līdzīga ekonomiskā uzvedība (EKS 95,2.18.), piecās lielās institucionālās nozarēs (EKS 95,2.2. tabula): a) nefinanšu sabiedrības (S.11); b) finanšu sabiedrības (S.12.); c) valsts sektors (S.13); d) mājsaimniecības (S.14) un e) mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.15). Ar EKS 1995 klasificē arī dažādas ražošanas struktūras nozarēs, kas ietver tādas pašas vai līdzīgas saimnieciskās darbības (EKS 95,2.108) un iedala tās piecus dažādos pārgrupēšanas līmeņos, kuros attiecīgi ir 60, 31, 17,6 un 3 darbības nozares (EKS 95, IV pielikums).

(20)  Ziņojums (2008/2250 (INI), sk. 13. zemsvītras piezīmi.

(21)  SEU tieši nodrošina pilnas slodzes darbu 11 miljoniem Eiropas iedzīvotāju un darbojas visās saimnieciskās darbības nozarēs: gan ļoti konkurētspējīgās nozarēs, piemēram, finanšu un lauksaimniecības jomā, gan tādās novatoriskās nozarēs kā privātpersonām sniegtie pakalpojumi un atjaunojami energoresursi.

(22)  EESK (2008): “Sociālā ekonomika…” (sk. 2. zemsvītras piezīmi).

(23)  COM(2004) 18 galīgā redakcija, 4.3. punkts (Kooperatīvo sabiedrību veicināšana Eiropā).

(24)  “It's time for social enterprise to realise its potential” (“Pienācis laiks sociālajiem uzņēmumiem īstenot savu potenciālu”), Trimble Robert, The Bridge Magazine, 17. lpp., www.ipt.org.uk.

(25)  EESK atzinums par tematu “Uzņēmēju domāšanas veids un Lisabonas stratēģija” (OV C 44, 16.02.2008., 84. lpp).

(26)  Jāatzīmē, ka dažas organizācijas, tādas kā Cooperatives Europe, veic pētījumus par savu pārstāvību, lai piedalītos konsultācijās par sociālo dialogu.

(27)  EESK atzinumi (OV C 182, 04.08.2009., 71. lpp. un OV C 228, 22.09.2009., 149.–154. lpp.).

(28)  Komisijas izstrādātajā Eiropas nodibinājuma statūtu pamatojumā aprēķināts, ka izmaksas pārrobežu darbības šķēršļu pārvarēšanai svārstās no 90 līdz 100 miljoniem euro gadā.

(29)  Aicinājums nesen izdotajā literatūrā par grāmatvedību: CIRIEC-Spānija, “Publiskās, sociālās un kooperatīvās ekonomikas apskats” (Revista de Economía Pública, Social y Cooperativa), Nr. 58, 2007. gada augusts (www.ciriec.es), “Kooperatīvās sabiedrības sociālā kapitāla klasifikācija — kritisks redzējums” (Clasificación del capital social de la sociedad cooperativa: una visión crítica), B. Fernández-Feijóo un M. J. Cabaleiro.

(30)  ES Finanšu uzraudzības augsta līmeņa grupas ziņojums 2009. gada februārī (http://ec.europa.eu/internal_market/finances/docs/de_larosiere_report_en.pdf; 4. ieteikums 21. lpp.).

(31)  OV C 234, 22.09.2005. un COM(2004) 18 galīgā redakcija.

(32)  OV C 117, 26.04.2000., 52. lpp. (8.3.1. punkts). Arī OV C 117, 26.04.2000., 57. lpp. Eiropas Komisija nošķir “valsts atbalstu” un “vispārīgus pasākumus”, vispārīgajos pasākumos iekļaujot “nodokļu stimulus ieguldījumiem vides jautājumos, pētniecībā, izstrādē un apmācībā, kurus piemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas veic šādus ieguldījumus, un tā ne vienmēr uzskatāma par valsts palīdzību” (Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu uzņēmējdarbības aplikšanā ar nodokļiem, OV C 384, 14. punkts, 10.12.1998., 5. lpp.). Visā Eiropas Savienībā ar pētniecību un izstrādi visaktīvāk nodarbojas lieli uzņēmumi, piemēram, saskaņā ar 2007. gada datiem (www.ine.es) Spānijā pētniecībā un izstrādē veic ieguldījumus 27,6 % lielo uzņēmumu un tikai 5,7 % uzņēmumu, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku.

(33)  Komisijas paziņojums COM(2008) 394 galīgā redakcija.

(34)  COM(2004) 18 galīgā redakcija.

(35)  EESK atzinums par dokumentu COM(2004) 18 galīgā redakcija, 4.2.3. punkts, OV C 234, 22.09.2005.

(36)  Rokasgrāmata (sk. 1. zemsvītras piezīmi).

---