8.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 185/87

1.1

EESK piekrīt paziņojuma saturam. Ja dalībvalstis ar jauno pamatnoteikumu starpniecību piešķirs lielāku politisko nozīmi sociālās aizsardzības uzlabošanai un modernizācijai, tiks pastiprināta Lisabonas stratēģijas sociālā dimensija. Sociālā dimensija ir ļoti nozīmīga, risinot problēmas, ko rada globalizācija un sabiedrības novecošana. Lisabonas stratēģijas dažādie mērķi, proti, noturīga ekonomiskā izaugsme, vairāk un labākas darba vietas un lielāka sociālā kohēzija, ir vienlīdz atbalstāmi.

1.2

Komisijai jāsāk dialogs ar dalībvalstīm, lai veicinātu izpratni par atbilstošām sociālajām politikām.

1.3

Lai gan EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, tā norāda, ka jāņem vērā trīs atsevišķo jomu īpatnības, minēto jomu atšķirīgās attīstības pakāpes, kā arī atšķirības starp dalībvalstīm.

1.4

Viens no trijiem visaptverošajiem mērķiem ir “nostiprināt pārvaldību, pārredzamību un ieinteresēto pušu iesaistīšanos politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.” Visās galvenajās šī procesa jomās ir daudz lielākā mērā jāiesaista darba devēji un darbinieki, kā arī pārējie nozīmīgie organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībnieki.

1.5

Jaunie pamatnoteikumi un to mērķi sniedz labu iespēju dalībvalstīm savās NRP uzsvērt sociālo aspektu, nosakot un īstenojot īpašas valstu prioritātes.

1.6

EESK būtu jāseko līdzi jauno pamatnoteikumu attiecībā uz atklāto saskaņošanu izpildes gaitai un jāsniedz progresa ziņojums pirms Eiropadomes sanāksmes, kas notiks 2007. gada pavasarī.

2.1

Saskaņā ar sākotnējiem plāniem, kas tika izstrādāti 2003. gadā, sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā Komisija ierosina lietot racionalizētu atklātās koordinācijas metodi (AKM). Komisija izvirzījusi kopējus vispārējos mērķus, kā arī īpašus mērķus katrā no šādām trijām darbības jomām:

2.2

Priekšlikuma mērķis ir noteikt jaunu sistēmu, lai AKM lietošana būtu efektīvāks un redzamāks process, kas ir labāk saskaņots ar Lisabonas stratēģiju. Jāuzlabo procedūras un darba metodes (dalībnieku iesaistīšana, pārvaldība, darba grafiks, pārskatu sniegšana, novērtēšana, paraugprakses apmaiņa, savstarpēja mācīšanās, informēšana). Minētā jaunā sistēma attiecas uz trīs gadu laika posmu (2005—2008).

2.3

Pamatojoties uz kopējiem mērķiem, dalībvalstīm līdz 2006. gada septembrim jāiesniedz valstu stratēģijas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā, lai tās varētu iekļaut Nacionālajās reformu programmās, kas jāiesniedz līdz 2006. gada 15. oktobrim.

3.1

Lai Komiteja varētu veikt savu konsultatīvo funkciju, priekšlikums bija jāpublicē līdz 2005. gada 22. decembrim. Publicēšanas aizkavēšanās dēļ EESK nav varējusi dot pienācīgu ieguldījumu attiecīgajās ministru sanāksmēs un pavasara sammitā 2006. gada martā.

3.1.1

EESK jau ir atzīmējusi un kritizējusi īsos apspriešanas termiņus citos svarīgos jautājumos, piemēram, par Komisijas priekšlikumu par integrētajām pamatnostādnēm izaugsmes un nodarbinātības jomā (1).

Komiteja uzsver, ka, izvirzot svarīgus priekšlikumus pārskatītās Lisabonas stratēģijas ietvaros, jānodrošina konsultatīvās procedūras kvalitāte.

3.2

Tā kā minētais priekšlikums ir balstīts uz trīs gadu ciklu, šis atzinums katrā gadījumā var veicināt dalībvalstu un Komisijas veikto jauno noteikumu ieviešanu un izpildes uzraudzību.

3.3

EESK nesen izteica viedokli par Lisabonas stratēģijas pārvaldību, vienlaikus izsakot piezīmes arī par AKM ieviešanu (2). Komiteja 2003. gadā pieņēma atzinumu par Komisijas pirmo priekšlikumu attiecībā uz pieejas racionalizāciju (3). Komiteja ir izteikusi viedokli arī attiecībā uz AKM izmantošanu saistībā ar pensijām un veselības aprūpi (4). Pašlaik EESK sagatavo atzinumus par citiem ar minēto tematu saistītiem jautājumiem (5).

3.4

Diemžēl tikai dažās Nacionālajās reformu programmās (NRP), kas tika iesniegtas 2005. gada oktobrī, ietverti sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas elementi. Iesaistītajām pusēm šobrīd jāizstrādā un jāīsteno valstu stratēģijas un reformu programmas, lai nodrošinātu to, ka sociālā dimensija tiek ņemta vērā. Šis atzinums jāuzskata par ieguldījumu minētajā procesā.

3.5

EESK piekrīt paziņojuma saturam. Ja dalībvalstis ar jauno pamatnoteikumu starpniecību piešķirs lielāku politisko nozīmi sociālās aizsardzības uzlabošanai un modernizācijai, tiks pastiprināta Lisabonas stratēģijas sociālā dimensija. Sociālā dimensija ir ļoti nozīmīga, risinot problēmas, ko rada globalizācija un sabiedrības novecošana. Lisabonas stratēģijas dažādie mērķi, proti, noturīga ekonomiskā izaugsme, vairāk un labākas darba vietas un lielāka sociālā kohēzija, ir vienlīdz atbalstāmi.

3.6

Ņemot vērā iepriekš minēto un pastāvīgo satraucošo sociālo stāvokli Eiropas Savienībā, EESK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis skaidri un konstruktīvi informēt iedzīvotājus par pastiprinātiem pasākumiem, lai uzsvērtu sociālo dimensiju kā Lisabonas stratēģijas trešo pīlāru.

3.7

EESK atzīst, ka sociālās aizsardzības politikas galvenokārt ir dalībvalstu kompetence. Tomēr Komisijai nepieciešams uzsākt dialogu ar dalībvalstīm, lai veicinātu izpratni par atbilstošām sociālajām politikām. EESK aicina dalībvalstis uzņemties politisku atbildību par gaidāmajām problēmām. Komiteja uzsver to, ka jaunajos pamatnoteikumos izvirzīto Eiropas mērķu sasniegšana būs atkarīga no katras dalībvalsts apņemšanās un spējas izpildīt savas saistības, lai ar modernizācijas starpniecību veicinātu sociālo progresu un padarītu sociālo aizsardzību finansiāli stabilu.

3.8

Pilnībā jāizmanto nepieciešamā un pozitīvā ekonomiskās politikas, nodarbinātības stratēģiju un sociālās aizsardzības mijiedarbība. Visaptverošas, uz solidaritāti balstītas sociālās politikas jāuzskata par veicinošu faktoru, kas pozitīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību (6). Tajā pašā laikā sociālo politiku ilgtspējība ir atkarīga no ekonomiskās izaugsmes, ko atbalsta ekonomisko politiku labāka saskaņošana Eiropas mērogā.

3.9

Lai gan EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, tā norāda, ka progresa ziņā atšķirīgu jomu tuvināšanā arī turpmāk jāņem vērā trīs atsevišķo jomu īpatnības, dažādās progresa pakāpes, kā arī atšķirības starp dalībvalstīm.

Jāņem vērā atšķirības Eiropas instrumentu valstu politikas koordinēšanai kvalitātē. Ja sociālās integrācijas jomā īpašām vadlīnijām un mērķiem atbilstoši Eiropas nodarbinātības politikas vadlīnijām ir nozīme, tad pensiju un veselības aprūpes jomā Eiropas līmeņa saskaņošana vēl aizvien lielā mērā aprobežojas ar līgumiem par vispārējiem kvalitatīviem mērķiem.

3.10

Tomēr, attīstot un īstenojot pasākumus trīs dažādajās jomās, dalībvalstīm pilnībā jāizmanto sinerģijas starp tām, jo daudzos gadījumos tās pārklājas. Pasākums vienā jomā var tieši ietekmēt citas jomas. Dalībvalstīm ir arī svarīgi mazināt plaisu starp politisko gribu un faktisko īstenošanu.

4.1

Viens no trijiem visaptverošajiem mērķiem ir “nostiprināt pārvaldību, pārredzamību un ieinteresēto pušu iesaistīšanos politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.”

Vēl aizvien sociālie partneri un organizētas pilsoniskās sabiedrības citas ieinteresētās puses iesaistās pārāk maz. AKM izmantošana dažādās nozarēs nav devusi gaidītos rezultātus, jo dalībvalstis nav izrādījušas pietiekamu apņemšanos sasniegt izvirzītos mērķus un veikt paredzētās darbības. Tāpat vairāki valstu rīcības plāni atklāj trūkumus jo īpaši attiecībā uz skaidru valsts mērķu un stratēģiju izstrādi un visu iesaistīto pušu aktīvu līdzdalību. Tā vietā valstu plāni nodarbinātības, sociālās integrācijas un citās jomās daļēji pārvērsti par birokrātisko pasākumu pārskatiem.

4.2

EESK ir pārliecināta par to, ka organizētas pilsoniskās sabiedrības plašāka līdzdalība visos procesa posmos uzlabos valstu rīcības plānu kvalitāti. Tiks nodrošināts tas, ka plānu izstrādē ņem vērā iedzīvotāju cerības un vēlmes.

4.3

Komisija pamatoti atzīmē, ka AKM var veicināt iesaistīšanos sociālās politikas veidošanā. Sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pilsoniskās sabiedrības pusēm jāpanāk vienprātība par reformām, lai ar finanšu stabilitātes palīdzību nodrošinātu sociālās aizsardzības modernizāciju. EESK atbalsta plašu iesaistīšanos visos posmos; sākot no politikas izstrādes līdz pat tās īstenošanai un novērtēšanai. Tomēr līdzdalība lēmumu pieņemšanā neatbrīvo ievēlētos likumdevējus no atbildības par sociālā progresa veicināšanu un augsta līmeņa sociālo aizsardzību.

4.4

EESK atzīst, ka AKM trijās jomās, uz ko attiecas jaunie pamatnoteikumi, trijos virzienos attīstījusies atšķirīgi. Lai gan vēl aizvien nepietiekami, tomēr sociālās integrācijas jautājumā AKM izmantota aktīvāk nekā AKM pensiju jautājumā. Sociālo partneru un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanās pēdējā minētajā stratēģijā bijusi ļoti ierobežota. Neatkarīgi no steidzamās nepieciešamības uzlabot AKM sociālās integrācijas jomā, EESK stingri uzsver Komisijas uzskatu jautājumā par ieinteresēto pušu plašāku iesaistīšanos pārējās divās jomās.

4.5

Pretstatā ierobežotajai AKM izmantošanai pensiju jautājumā, EESK norādījusi uz daudz augstāku ieinteresēto pušu iesaistīšanās līmeni Eiropas tiesību aktu pieņemšanā jautājumā par papildus fondētajām pensijām. Šis pretstats norāda to, ka nepieciešams padarīt AKM pievilcīgāku un interesantāku visām iesaistītajām pusēm.

4.6

EESK iesaka Sociālās aizsardzības komitejai (SAK) biežāk organizēt plašākas sanāksmes, piedaloties sociālo partneru pārstāvjiem un citām ieinteresētajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī. EESK arī uzskata, ka valdības pārstāvjiem SAK ir liela atbildība, mītnes valstīs organizējot konsultācijas ar sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām pusēm, kā arī piedaloties tajās.

4.7

Lisabonas stratēģijas īstenošanas ietvaros (7) EESK jāiesaista sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī Ekonomikas un sociālo lietu padomes valstīs, kur tās ir, saskaņā ar jaunajiem pamatnoteikumiem par atklātu koordinēšanu un progresa ziņojumu pirms pavasara sammita 2007. gadā. Komitejai jāveltī īpaša uzmanība pārvaldībai un jomām, kur reāla ieinteresēto pušu iesaistīšanās izrādījusies veiksmīga, izstrādājot un īstenojot valstu prioritātes.

5.1

Jaunie pamatnoteikumi un to mērķi sniedz labu iespēju dalībvalstīm savās NRP uzsvērt sociālo dimensiju, nosakot un īstenojot īpašas valstu prioritātes, kas atbilst vispārējiem Lisabonas mērķiem, pilnībā ievērojot dalībvalstu subsidiaritātes principu. Tomēr EESK mudina dalībvalstis pilnībā izmantot ES Komisijas sagatavotās vadlīnijas (12).

5.2

Sociālās integrācijas virziena “Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana” ietvaros dalībvalstis 2006. gadā sagatavos jaunus valstu rīcības plānus par sociālo integrāciju.

5.2.1

EESK uzskata, ka jāveic noteikti pasākumi attiecībā uz prioritārajām darbībām, kas noteiktas Nodarbinātības un sociālo lietu padomes 2005. gada marta sanāksmē. EESK atgādina par ES mērķi, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic izšķiroši pasākumi, lai līdz 2010. gadam izskaustu nabadzību (13). Bez tam EESK uzskata, ka politikas, kas vērstas uz sociālās atstumtības apkarošanu, ir svarīgas demogrāfiskās problēmas risināšanā.

5.2.2

No savas puses EESK uzskata, ka īpaši svarīgi pievērst uzmanību šādām jomām:

5.3

Pensiju jomā pagājušajā gadā tika izstrādātas valstu stratēģijas “pietiekamām un ilgtspējīgām pensijām.” 2006. gadā paredzama vienīgi precizēšana.

5.3.1

Prioritārie jautājumi varētu ietvert arī šādus apsvērumus:

5.4

Veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā: “Pieejama augstas kvalitātes un ilgtspējīga veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe”, dalībvalstis pirmo reizi sagatavos valstu plānus.

5.4.1

EESK vēlas uzsvērt to, ka visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai saņemt augstas kvalitātes un tehniskiem standartiem atbilstošus aprūpes pakalpojumus. Lai sasniegtu finansiāli stabilu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, preventīvie veselības aprūpes pasākumi ir ārkārtīgi nozīmīgi.

5.4.2

Prioritārie jautājumi jaunajos valstu rīcības plānos varētu ietvert šādus apsvērumus: