Lieta C‑340/08

The Queen, pēc

M u.c. pieprasījuma,

pret

Her Majesty’s Treasury

(House of Lords lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējā ārpolitika un drošības politika − Ierobežojoši pasākumi pret personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban − Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Regula (EK) Nr. 881/2002 − 2. panta 2. punkts − Aizliegums nodot naudas līdzekļus personām, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā – Piemērojamība − Sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalsti, kas piešķirti minētajā I pielikumā iekļautās personas laulātajam

Sprieduma kopsavilkums

1.        Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Regula Nr. 881/2002 – Dažādu valodu versiju atšķirības

(Padomes Regula Nr. 881/2002, kas grozīta ar Regulu Nr. 561/2003)

2.        Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban – Regula Nr. 881/2002

(Padomes Regulas Nr. 881/2002, kas grozīta ar Regulu Nr. 561/2003, 2. panta 2. punkts)

1.        Starp Eiropas Savienības tiesību akta dažādu valodu versijām pastāvošu atšķirību gadījumā attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai jēgai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir.

Interpretējot Regulu Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, kura grozīta ar Regulu Nr. 561/2003, ir jāņem vērā arī tās Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūcijas 1390 (2002) teksts un mērķis, ko atbilstoši šīs regulas preambulas ceturtajam apsvērumam šī regula paredz īstenot. Turklāt Savienības atvasināto tiesību noteikumi, kā, piemēram, šī regula, ir jāinterpretē pēc iespējas tā, lai tie būtu saderīgi ar Savienības tiesību vispārējiem principiem un it īpaši ar tiesiskās drošības principu. Šis princips paredz, ka tādam tiesiskajam regulējumam, ar kuru ir noteikti ierobežojoši pasākumi, kas būtiski ietekmē sarakstā iekļauto personu tiesības un brīvību, ir jābūt skaidram un precīzi noteiktam, lai attiecīgās personas, tostarp trešās personas, varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un veikt attiecīgus pasākumus.

(sal. ar 44., 45., 64. un 65. punktu)

2.        2. panta 2. punkts Regulā Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, kura grozīta ar Regulu Nr. 561/2003, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas nav piemērojams sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstiem, ko valsts izmaksā personām, kuras ir laulātas ar tādām personām, kas ir iekļautas sarakstā, kuru ir sagatavojusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūcijas 1267 (1999) 6. punktu, un kas ir iekļautas minētās regulas I pielikumā, pamatojoties vienīgi uz to, ka laulātā dzīvo ar attiecīgo personu un izmantos vai var izmantot daļu no pabalstu summām, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem, kurus izmantos arī šī norādītā persona vai no kuriem šī persona gūs labumu.

Ir grūti iedomāties, kā attiecīgos resursus varētu pārvērst tādos līdzekļos, kurus varētu izmantot terorisma darbību atbalstam, it īpaši tādēļ, ka attiecīgie pabalsti ir noteikti tādā apmērā, lai ar tiem tiktu apmierinātas tikai būtiskās attiecīgo personu vajadzības.

(sal. ar 61. un 74. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2010. gada 29. aprīlī (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika − Ierobežojoši pasākumi pret personām un organizācijām, kas ir saistītas ar Osamu bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban − Naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Regula (EK) Nr. 881/2002 − 2. panta 2. punkts − Aizliegums nodot naudas līdzekļus personām, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā – Piemērojamība − Sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalsti, kas piešķirti minētajā I pielikumā iekļautās personas laulātajam

Lieta C‑340/08

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko House of Lords (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2008. gada 30. aprīlī un kas Tiesā reģistrēts 2008. gada 23. jūlijā, tiesvedībā

The Queen, pēc

M u.c. pieprasījuma,

pret

Her Majesty’s Treasury.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], tiesneši K. Toadere [C. Toader], K. V. A Timmermanss [C. W. A. Timmermans] (referents), K. Šīmans [K. Schiemann] un P. Kūris [P. Kūris],

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretārs M. A. Godisārs [M.‑A. Gaudissart], nodaļas vadītājs,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 11. novembra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        M u.c., ko pārstāv B. Emersons [B. Emerson], QC, kā arī S. Kokss [S. Cox], barrister, un H. Millers [H. Miller] un K. Aštone [K. Ashton], solicitors,

–        Apvienotās Karalistes vārdā – I. Rao [I. Rao], pārstāve, kurai palīdz Dž. Svifts [J. Swift], barrister,

–        Igaunijas valdības vārdā – L. Uibo [L. Uibo], pārstāvis,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – S. Boelēra [S. Boelaert] un P. Ālto [P. Aalto], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2010. gada 14. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 2. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 27. maija Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (OV L 139, 9. lpp.), un kura grozīta ar Padomes 2003. gada 27. marta Regulu (EK) Nr. 561/2003 (OV L 82, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 881/2002”).

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībās starp M u.c. un Her Majesty’s Treasury (Valsts kase, turpmāk tekstā – “Treasury”), kas ir saistītas ar lēmumiem, ar kuriem šī iestāde atzina, ka sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana apelācijas sūdzības iesniedzējām pamata lietā, kuras ir laulātas ar personām, kas ir iekļautas sarakstā, kuru ir sagatavojusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes [Sankciju komitejas] Rezolūcijas 1267 (1999) 6. punktu, un kas ir iekļautas Regulas Nr. 881/2002 I pielikumā (turpmāk tekstā – “sarakstā iekļautā(‑ās) persona(‑as)”, “Sankciju komiteja” un “Drošības padome”), ir aizliegta saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punktā paredzēto ierobežojošo pasākumu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Drošības padomes rezolūcijas

3        2002. gada 16. janvārī Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1390 (2002), kurā noteica pasākumus, kas valstīm jāveic attiecībā uz Osamu bin Ladenu, organizācijas Al‑Qaida dalībniekiem, kā arī Taliban un citām sabiedrotajām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kuras ir iekļautas sarakstā, kas tika izveidots saskaņā ar Drošības padomes Rezolūcijām 1267 (1999) un 1333 (2000).

4        Saskaņā ar Rezolūcijas 1390 (2002) 2. punktu:

“[Drošības padome] nolemj, ka visām valstīm ir jāveic zemāk minētie pasākumi attiecībā uz Osamu bin Ladenu, organizācijas Al‑Qaida, kā arī Taliban dalībniekiem un citām sabiedrotajām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kas iekļautas sarakstā, kurš izveidots, piemērojot Rezolūcijas 1267 (1999) un 1333 (2000), un kurš periodiski ir jāatjauno [Sankciju komitejai]:

a)      nekavējoties iesaldēt līdzekļus un citus finanšu īpašumus vai saimnieciskos resursus, kas pieder šīm personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, ieskaitot līdzekļus, kas ir saistīti ar īpašumu, kurš tām pieder vai ko tās vai personas, kas rīkojas to vārdā vai atbilstoši to pilnvarojumam, tieši vai netieši kontrolē, un nodrošināt, lai to pilsoņi vai personas, kas atrodas to teritorijās, tieši vai netieši nenodotu nedz šos līdzekļus, nedz citus līdzekļus, finanšu īpašumus vai saimnieciskos resursus mērķiem, kurus šādas personas cenšas sasniegt;

[..].”

5        2002. gada 20. decembrī Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1452 (2002), kas paredzēta ar cīņu pret terorismu saistīto pienākumu izpildes atvieglošanai.

6        Rezolūcijas 1452 (2002) 1. punktā ir paredzēts:

“[Drošības padome] nolemj, ka Rezolūcijas 1390 (2002) 2. punkta a) apakšpunktā minētie tiesību noteikumi [..] nav piemērojami līdzekļiem un citiem finanšu aktīviem vai saimnieciskajiem resursiem, attiecībā uz kuriem attiecīgā valsts vai ieinteresētās valstis ir noteikušas, ka tie ir:

a)      nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, ieskaitot maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem, ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmijas un komunālo pakalpojumu maksājumus [..], ja attiecīgā valsts vai ieinteresētās valstis paziņojušas [Sankciju komitejai] par savu nodomu atļaut gadījumos, kad tas ir pamatots, piekļuvi šādiem līdzekļiem, aktīviem vai resursiem un 48 stundu laikā pēc šādas paziņošanas nav saņēmusi [Sankciju komitejas] lēmumu;

[..].”

 Savienības tiesiskais regulējums

7        Lai īstenotu Rezolūciju 1390 (2002), Eiropas Savienības Padome 2002. gada 27. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2002/402/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Osamu bin Ladenu, organizācijas Al‑Qaida un Taliban dalībniekiem, kā arī citām sabiedrotajām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, ar kuru atceļ Kopējās nostājas 96/746/KĀDP, 1999/727/KĀDP, 2001/154/KĀDP un 2001/771/KĀDP (OV L 139, 4. lpp.).

8        Kā it īpaši tas izriet no attiecīgās regulas preambulas ceturtā apsvēruma, Regula Nr. 881/2002 tika pieņemta, lai inter alia īstenotu Rezolūciju 1390 (2002).

9        Regulas Nr. 881/2002 1. pantā ir noteikts:

“Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1.      “līdzekļi” ir jebkādi finanšu aktīvi un saimnieciski labumi [..];

2.      “saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida – materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami – aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus;

[..].”

10      Saskaņā ar Regulas Nr. 881/2002 2. panta noteikumiem:

“1.      Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas pieder Sankciju komitejas norādītajai un I pielikumā minētajai fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai uzņēmumam.

2.      Līdzekļus nepadara tieši vai netieši pieejamus fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai, ko norādījusi Sankciju komiteja un kas minēta I pielikuma sarakstā, nedz arī pieejamus iepriekš minēto labumam.

3.      Saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai, ko norādījusi Sankciju komiteja un kas minēta I pielikuma sarakstā, nedz arī pieejamus iepriekš minēto labumam, jo tādējādi tiktu radīta iespēja šai personai, grupai vai organizācijai iegūt līdzekļus, preces vai pakalpojumus.”

11      Uzskatīdama, ka ir vajadzīga Eiropas Kopienas rīcība, lai īstenotu Rezolūciju 1452 (2002), Padome 2003. gada 27. februārī pieņēma Kopējo nostāju 2003/140/KĀDP par izņēmumiem no ierobežojošajiem pasākumiem, ko nosaka Kopējā nostāja 2002/402/KĀDP (OV L 53, 62. lpp.).

12      Regulas Nr. 561/2003 preambulas ceturtais apsvērums precizē, ka, ņemot vērā Rezolūciju 1452 (2002), ir būtiski pielāgot Kopienas noteiktos pasākumus.

13      Regulas Nr. 881/2002 2.a pantā – noteikums, kas šajā regulā ietverts ar Regulu Nr. 561/2003, – ir paredzēts:

“1.      Regulas 2. pantu nepiemēro līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)      kāda no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas minētas II pielikumā, pēc ieinteresētās fiziskas vai juridiskas personas lūguma ir noteikusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

i)      nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, ietverot maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem, ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmijas un komunālo pakalpojumu maksājumus;

[..] un

b)      šāds nolēmums ir paziņots Sankciju komitejai, un

c)      i)     pēc paziņojuma iesniegšanas Sankciju komiteja nav 48 stundās noraidījusi nolēmumu saskaņā ar a) punkta i) [..] apakšpunktu, vai

                  [..]

2.      Jebkura persona, kas vēlas gūt labumu no 1. punktā minētajiem noteikumiem, vēršas ar lūgumu dalībvalsts attiecīgajā kompetentajā iestādē, kas minēta II pielikumā.

Kompetentā iestāde, kas minēta II pielikumā, nekavējoties rakstiski ziņo par to, vai lūgums ir pieņemts, gan lūgumu iesniegušajai personai, gan jebkurai citai personai, organizācijai vai uzņēmumam, kas ir tieši iesaistīts.

Kompetentā iestāde informē arī citas dalībvalstis par to, vai lūgums par izņēmumu ir pieņemts.

[..]”

14      Regulas Nr. 881/2002 10. pantā ir noteikts:

“1.      Katra dalībvalsts nosaka sankcijas, ko piemērot gadījumos, kad pārkāpti šīs regulas noteikumi. Šīs sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

[..]

3.      Katra dalībvalsts ir atbildīga par tiesas procesu uzsākšanu pret jebkuru to jurisdikcijā esošu fizisku vai juridisku personu, grupu vai organizāciju gadījumos, kad šāda persona, grupa vai uzņēmums ir pārkāpis kādu no šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem.”

15      Regulas Nr. 881/2002 II pielikumā Treasury ir minēta kā kompetentā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas iestāde.

 Valsts tiesiskais regulējums

16      2002. gada Dekrēta par Al-Qaida un Taliban (Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumi) (Al‑Qa’ida and Taliban(United Nations Measures)Order 2002, turpmāk tekstā – “2002. gada dekrēts”) mērķi, saskaņā ar tā preambulā norādīto, mērķis ir Drošības padomes Rezolūcijas 1390 (2002) un 1452 (2002).

17      2002. gada dekrēta 7. pantā ar nosaukumu “Osama Bin Ladena un viņa līdzdalībnieku rīcībā nodotie līdzekļi” ir paredzēts šādi:

“Ikviena persona, kas padara pieejamus līdzekļus vai arī padara tos pieejamus sarakstā minētās personas labumam vai tās personas labumam, kura darbojas sarakstā minētās personas vārdā, vai arī veic darbības sarakstā minētās personas labā, izdara kriminālpārkāpumu saskaņā ar šo dekrētu, izņemot, ja Treasury ir devusi šādu atļauju saskaņā ar šo dekrētu.”

18      2002. gada dekrēta 20. panta ar nosaukumu “Sodi un procedūra” 1. punktā ir paredzēts:

“Ikviena persona, kas izdara 7. pantā [..] paredzēto noziedzīgā nodarījuma pārkāpumu, ir sodāma:

a)      pēc tam, kad tā ir notiesāta, pamatojoties uz celto apsūdzību, ar brīvības atņemšanu līdz septiņiem gadiem un/vai naudas sodu, vai

b)      pēc tam, kad ir atzīts kriminālpārkāpums, ar brīvības atņemšanu līdz sešiem mēnešiem un/vai naudas sodu, kas nepārsniedz likumā paredzēto maksimālo soda apmēru.”

19      Kopš 2006. gada 16. novembra 2002. gada dekrēts ir ticis grozīts ar 2006. gada Dekrētu par Al‑Qaida un Taliban (Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumi) (Al‑Qa’ida and Taliban(United Nations Measures)Order 2006, turpmāk tekstā – “2006. gada dekrēts”).

20      Saskaņā ar 2006. gada dekrēta 7. pantu ar nosaukumu “Sarakstā iekļauto personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana”:

“1.      Ne sarakstā iekļautā persona, ne kāda cita persona nedrīkst rīkoties ar 2. punktā minēto personu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, izņemot, ja ir iegūta atļauja saskaņā ar 11. pantu.

2.      1. punktā paredzētais aizliegums attiecas uz:

a)      ikvienu personu, kas ir iekļauta sarakstā;

b)      ikvienu personu, kuru tieši vai netieši kontrolē sarakstā iekļautā persona, un

c)      ikvienu personu, kas rīkojas sarakstā iekļautās personas labumam vai tās uzdevumā.

3.      Katra persona, kura neievēro 1. punktā paredzēto aizliegumu, izdara kriminālpārkāpumu.”

21      2006. gada dekrēta 8. pantā ar nosaukumu “Naudas līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas tiek padarīti pieejami sarakstā iekļautajām personām” ir noteikts:

“1.      Personām ir aizliegts tieši vai netieši padarīt pieejamus naudas līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darboties tādas sarakstā minētās personas labumam, kura ir minēta 7. panta 2. punktā, ja iepriekšēji nav iegūta atļauja saskaņā ar 11. pantu.

2.      Katra persona, kura neievēro 1. punktā paredzēto aizliegumu, izdara kriminālpārkāpumu.

[..]”

22      2006. gada dekrēta 11. pantā ar nosaukumu “Atļaujas” ir paredzēts:

“1.      Treasury var izsniegt atļauju, atbilstoši kurai var nepiemērot 7. panta 1. punktā vai 8. panta 1. punktā minētos aizliegumus.

2.      Atļaujas veidi var būt šādi:

a)      vispārēja atļauja vai arī tāda atļauja, kas ir izsniegta noteiktai personu kategorijai vai konkrētai personai;

b)      ar nosacījumiem;

c)      uz noteiktu vai nenoteiktu termiņu.

3.      Treasury jebkurā brīdī var grozīt vai atsaukt atļauju.

[..]

6.      Persona, kas rīkojas saskaņā ar atļauju, neievērojot kādus no tajā paredzētajiem nosacījumiem, izdara kriminālpārkāpumu.”

 Pamata prāvas un prejudiciālais jautājums

23      No iesniedzējtiesas lēmuma par prejudiciāla jautājuma uzdošanu nolēmumu izriet, ka pamata lietas attiecas uz vairākiem tādiem sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstiem kā maznodrošināto pabalsts, invaliditātes pabalsts, ģimenes uzturēšanas pabalsts, īres pabalsts un pašvaldības nodokļu summas samazināšana, kas tiek piešķirti M u.c., apelācijas sūdzības iesniedzējām pamata lietā, kuras ir sarakstā iekļauto personu laulātās un kopā ar šīm personām un bērniem dzīvo Apvienotajā Karalistē.

24      Ar lēmumiem, kuri tika pieņemti 2006. gada jūlijā un kuri ir spēkā uz nenoteiktu laiku, Treasury uzskatīja, ka attiecībā uz minētajiem maksājumiem ir piemērojams Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums.

25      Tā kā attiecīgās naudas summas varētu tikt izmantotas, lai ar tām segtu ģimenes pamatizdevumus, tostarp sarakstā iekļauto personu izdevumus, piemēram, iegādājoties pārtiku kopējai ēdienreizei, Treasury uzskata, ka minētā tiesību noteikuma izpratnē attiecīgās naudas summas ir netieši padarītas pieejamas minēto personu labumam.

26      Līdz ar to Treasury nolēma, ka attiecīgos maksājumus var veikt tikai tādā gadījumā, ja tiem tiek piemērots Regulas Nr. 881/2002 2.a pantā paredzētais izņēmums, kurš tiek piešķirts 2002. gada dekrēta 7. pantā paredzētās atļaujas veidā.

27      Treasury ir izdevusi vairākas atļaujas, kurās ir iekļauts vairāku nosacījumu kopums vairākām valsts iestādēm, ļaujot tām turpināt izmaksāt sociālā nodrošinājuma pabalstus katrai no laulātajām pamata lietā.

28      M u.c. apstrīdēja šos lēmumus, norādot, ka minētajiem maksājumiem nav piemērojams Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums.

29      Pēc tam, kad M u.c. celtās prasības pirmajā instancē un apelācijas instancē netika apmierinātas, tās nodeva strīdus izskatīšanai House of Lords [Lordu palātā, turpmāk tekstā – “iesniedzējtiesa”].

30      Iesniedzējtiesa norāda, ka atļaujā, kas tika izsniegta saskaņā ar 2002. gada dekrēta 7. pantu, ir noteikti šādi pienākumi:

–        attiecīgie pabalsti ir jāiemaksā bankas kontā, no kura laulātā skaidrā naudā var izņemt ne vairāk kā GBP 10 par katru ģimenes locekli, visi pārējie maksājumi no konta ir jāveic ar debetkarti;

–        attiecīgajai laulātajai katru mēnesi ir jānosūta Treasury konta izraksts, kurā detalizēti norādīti visi viņas tēriņi iepriekšējā mēnesī, pievienojot čekus par iegādātajām precēm un bankas konta izrakstu kopijas. Šos čekus var pārbaudīt Treasury, lai pārliecinātos, ka pirkumi nepārsniedz pamatizdevumus, un

–        atļaujā ir paredzēts brīdinājums attiecīgajai laulātajai par to, ka darīt pieejamu skaidru naudu, finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus viņas dzīvesbiedra, kas ir sarakstā iekļautā persona, labā ir kriminālpārkāpums.

31      Iesniedzējtiesa uzskata, ka saskaņā ar Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktu netiek prasīts tik ierobežojošs regulējums, un šajā ziņā norāda uz šādiem argumentiem:

–        šāds mehānisms nav vajadzīgs, lai sasniegtu Rezolūcijas 1390 (2002) mērķi novērst naudas līdzekļu izmantošanu terorisma darbībām. Grūti saprast, kā tādu naudas summu tērēšana mājsaimniecības uzturēšanai, kā pārtikas produktu iegāde, no kā sarakstā iekļautā persona gūst labumu, var radīt jebkādu risku tam, ka viņa šos līdzekļus var novirzīt terorisma darbību veicināšanai, turklāt sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēri pamata lietā tiek rūpīgi aprēķināti, lai nepārsniegtu saņēmēju būtiskās vajadzības;

–        plašā nozīme, kas ir piešķirta Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā ietvertajam terminam “labumam”, neatbilst minētās regulas 2. panta 3. punktam, kurā ietverts aizliegums darīt pieejamus saimnieciskos resursus [norādītajām personām] tikai tādā gadījumā, ja tas dod iespēju šīm personām “iegūt līdzekļus, preces vai pakalpojumus”;

–        Treasury interpretācijā Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā formulējums tiek uzskatīts par identisku terminiem “izmantot vai iztērēt” labumam. Ņemot vērā šīs regulas mērķi, vairāk iespējams šķiet tas, ka likumdevējs, kas pieņēma šo regulu, ar attiecīgo terminu bija paredzējis tādus līdzekļus, kas darīti pieejami vai izmantoti sarakstā iekļautās personas labumam un ko tā varētu izmantot terorisma mērķiem, un

–        Treasury interpretācija rada nesamērīgu un ļaunprātīgu rezultātu. Saskaņā ar to ikvienam, kas sarakstā iekļautās personas laulātajai pārskaita kādu naudas summu kontos, kā, piemēram, darba devējam vai šīs personas bankai, būtu jāsaņem atļauja tikai tāpēc, ka šī persona dzīvo ar sarakstā iekļauto personu un daļa no viņas pašas naudas tēriņiem varētu tikt izmantota šādas personas labumam. Turklāt atļaujas noteikumi ir tādi, ka viņa nevar tērēt neko no savas naudas līdzekļiem, neatkarīgi no tā, cik lieli ir viņas ienākumi, neatskaitoties Treasury par katru savu tēriņu pozīciju. Tas ir ārkārtējs personas, kas nav sarakstā iekļautā persona, privātās dzīves aizskārums.

32      Šādos apstākļos House of Lords nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulas Nr. 881/2002 [..] 2. panta 2. punkts attiecas uz sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstiem, ko valsts izmaksā sarakstā iekļautās personas laulātajam [..], pamatojoties vienīgi uz to, ka laulātais dzīvo ar attiecīgo personu un izmantos vai var izmantot daļu no šīm naudas summām, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem, kurus izmantos norādītā persona vai no kuriem šī persona gūs labumu?”

 Par prejudiciālo jautājumu

33      Pamata lietās Treasury uzskatīja, ka Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkts ir piemērojams attiecībā uz sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstiem, kas attiecīgajā lietā tiek piešķirti sarakstā iekļauto personu laulātajam, pamatojoties uz šī tiesību noteikuma tekstu formulējumu angļu valodas redakcijā, kas tāpat ir arī tiesvedības valoda šajā lietā.

34      Līdz ar to jāpārbauda, vai uz prejudiciālo jautājumu var atbildēt atbilstoši Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkta gramatiskai interpretācijai, saskaņā ar kuru ir jāsalīdzina šī tiesību noteikuma dažādas valodu redakcijas.

35      Saskaņā ar minētā tiesību noteikuma angļu valodas redakciju “naudas līdzekļus nedara tieši vai netieši pieejamus” (“[n]o funds shall be made available, directly or indirectly, to, or for the benefit of”) sarakstā iekļautai personai.

36      Treasury tāpat kā pirmās instances un apelācijas instances tiesa, kas ir iepazinušās ar strīdiem pamata lietā, kā arī Apvienotās Karalistes valdība apgalvo, ka Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums attiecas uz gadījumu, kad naudas līdzekļus padara netieši pieejamus sarakstā ieļautās personas labumam.

37      Pēc tās uzskatiem šis tiesību noteikums tāpat ir piemērojams arī gadījumā, kad līdzekļi tiek nodoti personai, kura nav sarakstā iekļautā persona, bet no šiem līdzekļiem attiecīgā sarakstā iekļautā persona tieši vai netieši gūst labumu. Tā tas ir arī pamata lietās, jo attiecīgie sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalsti tiek aprēķināti un piešķirti ģimenes vajadzībām, tostarp sarakstā iekļautās personas vajadzībām, kura ir daļa no attiecīgās ģimenes.

38      Šajā sakarā jānorāda, ka, lai gan Treasury piedāvāto Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkta šauro piemērošanu var secināt arī no dažādām citām valodu redakcijām, piemēram, ungāru, holandiešu, somu un zviedru valodas redakcijām, tomēr šis tiesību noteikums citās valodu redakcijās, it īpaši spāņu, franču, portugāļu un rumāņu valodas redakcijās, ir atšķirīgs.

39      No pēdējām minētajām valodu redakcijām izriet, ka papildus tam, ka ir aizliegts naudas līdzekļus tieši vai netieši padarīt par pieejamiem, tāpat ir aizliegts naudas līdzekļus “izmantot” sarakstā iekļautās personas “labumam”.

40      Saskaņā ar šīm valodu redakcijām labums, kuru gūst sarakstā iekļautā persona, nav tajā, ka tās rīcībā nonāk naudas līdzekļi, bet gan tajā, ka attiecīgā persona tos var izmantot. Turklāt saskaņā ar šīm pašām valodu redakcijām frāze “tieši vai netieši” attiecas uz naudas līdzekļu pieejamību, nevis to izmantošanu.

41      Saskaņā ar atsevišķu izskatīšanu, ņemot vērā šīs valodu redakcijas, nevar secināt, ka ir pamatots arguments, saskaņā ar kuru, padarot pieejamus saimnieciskos resursus sarakstā iekļauto personu laulātajiem, attiecīgās iestādes ir “izmantojušas” šos līdzekļus sarakstā iekļauto personu “labumam”. Faktiski tās nav šīs iestādes, bet sarakstā iekļauto personu laulātās, kuru rīcībā tiek nodoti attiecīgie naudas līdzekļi un kuras tos pēc tam izmanto, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, kurus viņas izmantos, lai ar tiem sniegtu šādu palīdzību sarakstā iekļautām personām un segtu to mājsaimniecību pamatizdevumus, kuru sastāvā ietilpst šīs personas.

42      Turklāt citas valodu redakcijas, piemēram, vācu un itāļu valodas redakcijas, nav pieskaitāmas ne pie vienas no iepriekš minēto divu valodu redakciju grupām, jo tajās ir lietota tikai tām raksturīga terminoloģija.

43      Tādējādi šajās valodu redakcijās papildus aizliegumam tieši vai netieši padarīt pieejamus naudas līdzekļus sarakstā iekļautai personai tāpat tiek aizliegts šai personai “gūt labumu” (“zugute kommen”) no šiem līdzekļiem vai arī “piešķirt” (“stanziar[e] a vantaggio [..]”) tos šādas personas “labumam”.

44      Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības dokumenti dažādās valodās ir jāinterpretē vienoti un tādēļ gadījumā, ja starp šiem dokumentiem dažādās valodās ir atšķirības, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē atbilstoši tā tiesiskā regulējuma vispārējai jēgai un mērķim, kura sastāvdaļa tā ir (skat. it īpaši 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑341/01 Plato Plastik Robert Frank, Recueil, I‑4883. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

45      Turklāt, interpretējot Regulu Nr. 881/2002, ir jāņem vērā arī tās Rezolūcijas 1390 (2002) teksts un mērķis, ko atbilstoši šīs regulas preambulas ceturtajam apsvērumam šī regula paredz īstenot (skat. it īpaši 2008. gada 3. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑402/05 P un C‑415/05 P Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, Krājums, I‑6351. lpp., 297. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Saskaņā ar Rezolūcijas 1390 (2002) 2. punkta a) apakšpunktu valstīm ir pienākums “nodrošināt, ka ne šos līdzekļus, ne citus resursus [kas pieder personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kuras ir uzskaitītas sarakstā, kas ir izveidots, pamatojoties uz Rezolūcijām 1267 (1999) un 1333 (2000)], finanšu īpašumus vai saimnieciskos resursus pilsoņi vai personas, kas atrodas to teritorijās, tieši vai netieši nepadarītu pieejamus mērķiem, kurus šādas personas cenšas sasniegt”.

47      Lai arī šķiet, ka 2. punkta a) apakšpunktā paredzētā frāze “pour les fins qu’ils poursuivent” “mērķiem, kurus šādas personas cenšas sasniegt” franču valodas redakcijā norāda, ka finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus ir aizliegts padarīt pieejamus tikai tādā gadījumā, ja sarakstā iekļautās personas tos varētu izmantot terorisma mērķiem, nemainīgs ir fakts, ka no citām šī tiesību noteikuma oficiālajām valodu redakcijām, pamatojoties tikai uz vienu tekstu, nevar secināt šāda veida nepārprotamu interpretāciju.

48      Faktiski spāņu valodas redakcijā attiecīgā frāze nav minēta un tajā ir tikai norādīts, ka ir aizliegts līdzekļus padarīt pieejamus “šīm personām” (“de esas personas”). Angļu valodas redakcija vēl vairāk atšķiras no minētajām valodu redakcijām, jo tajā ir noteikts, ka ir aizliegts padarīt pieejamus naudas līdzekļus “šādu personu labumam” (“for such persons’ benefit”).

49      Ņemot vērā šīs iepriekš konstatētās atšķirības valodu redakcijās gan saistībā ar Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktu, gan Rezolūcijas 1390 (2002) 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar šī sprieduma 44. un 45. punktā minēto jāsecina, ka Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkts ir interpretējams saskaņā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst, un tādējādi ir jāņem vērā Rezolūcijas 1390 (2002) mērķis.

50      Šajā sakarā saistībā ar pienākumiem, kuri ir paredzēti Rezolūcijas 1390 (2002) 2. punkta a) apakšpunktā, Drošības padomes 2008. gada 30. jūnijā pieņemtās Rezolūcijas 1822 (2008) 4. punktā minētie pienākumi “attiecas uz visu veidu saimnieciskiem un finanšu līdzekļiem [..], kas tiek izmantoti Al‑Qaida, Osama bin Ladena un Taliban atbalstam, kā arī sabiedrotajām personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām”.

51      Turklāt Sankciju komitejas interneta mājas lapā pieejamajā 2009. gada 11. septembra informatīvajā dokumentā ar nosaukumu “Paskaidrojumi attiecībā uz aktīvu iesaldēšanu” ir norādīts, ka “aktīvu iesaldēšanas mērķis ir liegt [..] personām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kuras ir iekļautas sarakstā [Sankciju komitejas izveidotajā sarakstā] līdzekļus terorisma mērķiem”.

52      Attiecībā uz Regulu Nr. 881/2002 Tiesa ir noteikusi, ka tās mērķis ir sarakstā iekļautām personām liegt pieeju jebkādiem finansiāliem vai saimnieciskiem resursiem, lai radītu šķēršļus teroristu darbību finansēšanai (2007. gada 11. oktobra spriedums C‑117/06 Möllendorf un Möllendorf-Niehuus, Krājums, I‑8361. lpp., 63. punkts).

53      Tāpat Tiesa ir norādījusi, ka minētās regulas galvenais mērķis ir cīņa pret starptautisko terorismu, it īpaši liedzot [attiecīgajām personām] izmantot finanšu resursus, iesaldējot personu vai organizāciju, par kurām ir aizdomas, ka tās ir iesaistītas ar terorismu saistītās darbībās, naudas līdzekļus un saimnieciskos resursus (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, 169. punkts).

54      Var secināt, ka tiesiskā regulējuma attiecībā uz sarakstā iekļauto personu līdzekļu iesaldēšanu mērķis, kura sastāvā ir iekļauts Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums padarīt līdzekļus pieejamus, ir liegt šīm personām saimnieciskos vai finanšu resursus, neatkarīgi no veida, kuros tie var tikt izmantoti terorisma darbību atbalstam.

55      Turklāt šo mērķi var secināt arī no Regulas Nr. 881/2002 1. panta 2. punktā norādītā jēdziena “saimnieciskie resursi” definīcijas, kuri ir klasificēti kā “jebkāda veida [..] aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus”, kā arī no minētās regulas 2. panta 3. punktā paredzētā aizlieguma padarīt pieejamus saimnieciskos resursus sarakstā iekļautām personām, “kurus tās var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus”.

56      Ņemot vērā ar Regulu Nr. 881/2002 sasniedzamo mērķi, šāda klasifikācija ir interpretējama tādā nozīmē, ka pasākums, ar kuru tiek iesaldēti saimnieciskie resursi, ir piemērojams tikai attiecībā uz tiem aktīviem, kurus var pārvērst tādos līdzekļos, precēs vai pakalpojumos, ko varētu izmantot terorisma darbību atbalstam.

57      Patiešām, ne Regulas Nr. 881/2002 1. panta 1. punktā paredzētā līdzekļu definīcija, ne aizliegums padarīt pieejamus līdzekļus, kas paredzēti šīs regulas 2. panta 2. punktā, nenorāda uz šādu klasifikāciju. Tomēr šādas klasifikācijas neesamību var izskaidrot ar to, ka šajos tiesību noteikumos īpaši norādīts uz līdzekļiem, kuri, ja tie tiek tieši vai netieši padarīti pieejami sarakstā iekļautai personai, un kuri paši par sevi rada bīstamību, ka tie varētu tikt izmantoti terorisma darbību atbalstam.

58      Tomēr pamata lietā Treasury piedāvātā Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkta interpretācija nav balstīta uz bīstamību, ka attiecīgie līdzekļi varētu tikt izmantoti terorisma darbību atbalstam.

59      Nav ticis apalvots, ka attiecīgās laulātās tā vietā, lai izmantotu šos līdzekļus mājsaimniecības pamatvajadzībām, nodod tos sarakstā iekļautai personai. Šādai neatbilstīgai līdzekļu nodošanai attiecīgi būtu piemērojams minētās regulas 2. panta 2. punktā paredzētais aizliegums un saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu tā tiktu uzskatīta par kriminālsodāmu nodarījumu.

60      Pamata lietās nav ticis apstrīdēts, ka attiecīgo personu laulātās minētos līdzekļus tiešām ir izmantojušas vajadzībām, lai segtu mājsaimniecības, kurā ietilpst sarakstā iekļautās personas, pamatizdevumus.

61      Kā norādīja iesniedzējtiesa – kas Tiesā netika apstrīdēts –, ir grūti iedomāties, kā attiecīgos resursus varētu pārvērst tādos līdzekļos, kurus varētu izmantot terorisma darbību atbalstam, it īpaši tādēļ, ka attiecīgie pabalsti ir noteikti tādā apmērā, lai ar tiem tiktu apmierinātas tikai būtiskās attiecīgo personu vajadzības.

62      Tātad tādos apstākļos, kā pamata lietās, taustāmā palīdzība, kuru sarakstā iekļautā persona varētu netieši gūt no sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas tiek piešķirti tās laulātajai, nevar apdraudēt Regulas Nr. 881/2002 mērķi, kurš, kā iepriekš minēts šī sprieduma 54. punktā, ir noteikt aizliegumu sarakstā iekļautām personām piekļūt visu veidu saimnieciskiem vai finanšu resursiem, kurus tās var izmantot terorisma darbību atbalstam.

63      Līdz ar to tādos apstākļos, kā pamata lietās, un, ņemot vērā Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkta valodu redakcijās konstatētās atšķirības, minētais tiesību noteikums saskaņā ar tā mērķi ir interpretējams tādā nozīmē, ka tas nav piemērojams sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstu izmaksai.

64      Turklāt jāatceras, ka Savienības atvasināto tiesību noteikumi ir jāinterpretē pēc iespējas tā, lai tie būtu saderīgi ar Savienības tiesību vispārējiem principiem un it īpaši ar tiesiskās drošības principu (skat. it īpaši 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C‑1/02 Borgmann, Recueil, I‑3219. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

65      Šis princips paredz, ka tādam tiesiskajam regulējumam kā Regula Nr. 881/2002, ar kuru ir noteikti ierobežojoši pasākumi, kas būtiski ietekmē sarakstā iekļauto personu tiesības un brīvību (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, 375. punkts) un saskaņā ar kuru, ja tiek pārkāpti šie pasākumi – kā uz to ir norādīts minētās regulas 10. pantā –, valsts tiesībās ir paredzēti sodi – šajā gadījumā kriminālsodi –, ir jābūt skaidram un precīzi noteiktam un attiecīgajām personām, tostarp tādām trešām personām kā sociālā nodrošinājuma iestādes pamata lietā, ir jāvar nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un veikt attiecīgus pasākumus.

66      Šajā kontekstā jānorāda, ka interpretācija, kas būtu pretējai tai, kura ir norādīta šī sprieduma 63. punktā, varētu radīt juridisku nenoteiktību, it īpaši trīspusīgās situācijās, kuros naudas līdzekļi tiek tieši vai netieši piešķirti nevis sarakstā iekļautajai personai, bet gan citai personai, ar kuru sarakstā iekļautā persona ir vairāk vai mazāk saistīta un kura pēc tam netieši gūst kādu labumu no šiem naudas līdzekļiem.

67      Šāda juridiskā nenoteiktība vēl jo vairāk nav pieņemama, jo šādās situācijās katrā ziņā rodas jautājums, vai noteikto labumu, kuru sarakstā iekļautajai personai sniedz persona, kurai tika piešķirti līdzekļi, var uzskatīt par tādu, kuram ir piemērojami Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. un 3. punktā paredzētie ierobežojošie pasākumi.

68      Šajā sakarā jāpiebilst, ka tādos apstākļos, kādi tie ir pamata lietās, labumu, kuru taustāma atbalsta veidā no naudas līdzekļiem, kas nodoti tās laulātās rīcībā, gūst sarakstā iekļautā persona, nevar uzskatīt par saimnieciskiem resursiem Regulas Nr. 881/2002 1. panta 2. punkta un 2. panta 3. punkta izpratnē, jo šādu labumu sarakstā iekļautā persona nevar izmantot, “lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus” šo tiesību normu izpratnē.

69      Faktiski, kā norādīts šī sprieduma 61. punktā, tādās situācijās, kādas ir pamata lietās, nevar pamatoti uzskatīt, ka minēto labumu varētu pārvērst saimnieciskos vai finanšu resursos, kurus sarakstā iekļautā persona varētu izmantot terorisma darbību atbalstam.

70      Tāpat nevar apgalvot, ka gadījumā, ja piekristu interpretācijai, ka sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksām pamata lietā nav piemērojami Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. un 3. punkts, minētās regulas 2.a pantā paredzētais izņēmums attiecībā uz pamatizdevumiem zaudētu jēgu.

71      Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 102. punktā, minētais izņēmums ir jāpiemēro visos tajos gadījumos, kuros līdzekļi tieši vai netieši ir padarīti pieejami sarakstā iekļautai personai, bet ne trešām personām, jo attiecīgajā gadījumā sarakstā iekļautā persona var lemt par šo naudas līdzekļu izmantojamību, kā rezultātā rodas bīstamība, ka tā tos izmantos terorisma mērķiem.

72      Visbeidzot, nevar iebilst pret to, ka gadījumā, ja piekristu interpretācijai, saskaņā ar kuru sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksai nav piemērojams Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. un 3. punkts, attiecīgā sarakstā iekļautā persona tiks atbrīvota no pienākuma gādāt par savām pamatizmaksām, kā rezultātā tas viņai ļaus terorisma mērķiem izmantot tos līdzekļus, kurus tā ir ieguvusi citos veidos.

73      Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 105. punktā, ja trešām personām, kuras tiešā veidā sedz sarakstā iekļautās personas pamatizdevumus, nav piemērojams Regulas Nr. 881/2002 2. pants, tomēr šajā tiesību noteikumā paredzētā [līdzekļu] iesaldēšana un aizliegumi turpina būt pilnībā piemērojami attiecīgajai personai, neietekmējot minētās regulas 2.a pantā paredzēto izņēmumu.

74      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 881/2002 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas nav piemērojams sociālā nodrošinājuma vai sarakstā iekļautās personas laulātās sociālās palīdzības pabalstiem, ko valsts izmaksā, pamatojoties vienīgi uz to, ka laulātā dzīvo ar attiecīgo personu un izmantos vai var izmantot daļu no pabalstu summām, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem, kurus izmantos arī šī norādītā persona vai no kuriem šī persona gūs labumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

75      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

2. panta 2. punkts Padomes 2002. gada 27. maija Regulā (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al‑Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu, un kura grozīta ar Padomes 2003. gada 27. marta Regulu (EK) Nr. 561/2003, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tas nav piemērojams sociālā nodrošinājuma vai sociālās palīdzības pabalstiem, ko valsts izmaksā personām, kuras ir laulātas ar tādām personām, kas ir iekļautas sarakstā, kuru ir sagatavojusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūcijas 1267 (1999) 6. punktu, un kas ir iekļautas minētās regulas, kā tā tika grozīta, I pielikumā, pamatojoties vienīgi uz to, ka laulātā dzīvo ar attiecīgo personu un izmantos vai var izmantot daļu no pabalstu summām, lai norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem, kurus izmantos arī šī norādītā persona vai no kuriem šī persona gūs labumu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – angļu.