EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document JOL_2006_198_R_0015_01

2006/500/EK: Padomes Lēmums ( 2006. gada 29. maijs ), lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu
Enerģētikas kopienas līgums

OV L 198, 20.7.2006, p. 15–37 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 335M, 13.12.2008, p. 374–382 (MT)

20.7.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/15


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 29. maijs),

lai Eiropas Kopiena noslēgtu Enerģētikas kopienas līgumu

(2006/500/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55., 83., 89., 95., 133., un 175. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 17. maija Lēmumu Komisija ir vienojusies par Enerģētikas kopienas dibināšanas līgumu ar Albānijas Republiku, Bulgārijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Horvātijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalnes Republiku, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (saskaņā ar Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūciju 1244), lai izveidotu Integrētu enerģijas tirgus organizāciju Dienvidaustrumeiropā.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 17. oktobra lēmumu 2005. gada 25. oktobrī Kopienas vārdā ir noslēgts Enerģētikas kopienas līgums.

(3)

Enerģētikas kopienas līgums paredz Dienvidaustrumeiropā izveidot integrētu dabas gāzes un elektroenerģijas tirgu, kas radīs stabilu regulatīvo un tirgus situāciju, ar ko veicinās investīciju piesaisti gāzes tīkliem, enerģijas ražošanai un pārvades tīkliem, lai visām Pusēm būtu pieeja stabilām un nepārtrauktām gāzes un elektroenerģijas piegādēm, kuras ir būtiskas ekonomikas attīstībai un sociālai stabilitātei. Tas dod iespēju izveidot regulatīvu sistēmu, kas reģionā nodrošinātu efektīvu enerģijas tirgu darbību, tostarp pārslogotības pārvaldības, pārrobežu plūsmu, elektroenerģijas tirdzniecības un citās jomās. Tādējādi tā mērķis ir veicināt augsta līmeņa gāzes un elektrības piegādi visiem pilsoņiem, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un sasniegt ekonomikas un sociālo progresu un augstu nodarbinātības līmeni.

(4)

Eiropadomes 2003. gada jūnijā apstiprinātās “Saloniku Programma Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju” mērķis ir turpināt stiprināt Eiropas Savienības un Rietumbalkānu priviliģētās attiecības. Veidojot labvēlīgus ekonomiskos apstākļus un veicinot attiecīgā acquis communautaire īstenošanu, Enerģētikas kopienas līgums veicina citu minētā Līguma Pušu ekonomisko integrāciju.

(5)

Savienojot Grieķiju ar kontinentālās Eiropas Savienības gāzes un elektroenerģijas tirgiem un veicinot Balkānu piekļuvi Kaspijas, Ziemeļāfrikas un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm, ar Enerģētikas kopienas līgumu būs palielināta minētā Līguma Pušu piegāžu drošība.

(6)

Ar Enerģētikas kopienas līgumu būs dota iespēja enerģijas tirgū veidot daudzpusīgu konkurenci un samazināt ražošanas izmaksas, palielinot jaudas.

(7)

Enerģētikas kopienas līgums uzlabo vides situāciju attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju, kā arī veicina enerģijas efektīvu izmantošanu un atjaunojamus enerģijas avotus.

(8)

Īpašos apstākļos, piemēram, ja ir pārtraukta enerģijas piegāde pa tīkliem, jānodrošina piegāžu drošība Enerģētikas kopienā. Līgumā paredzētais savstarpējās palīdzības mehānisms var palīdzēt atvieglot enerģijas piegāžu pārtraukšanas sekas, jo īpaši Līgumslēdzēju pušu teritorijā minētā Līguma izpratnē.

(9)

Ar Enerģētikas kopienas līgumu dod iespēju kaimiņvalstīm, piemēram, Moldovai kļūt par Enerģētikas kopienas novērotāju.

(10)

Tādēļ būtu jāapstiprina Enerģētikas kopienas līgums.

(11)

Enerģētikas kopienai ir pilnvaras lēmumus pieņemt autonomi. Eiropas Kopienu pārstāv divi pārstāvji Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, kas paredzēta Enerģētikas kopienas līgumā. Tādēļ ir jānodrošina attiecīgi noteikumi un procedūras, lai Enerģētikas kopienas iestādēs organizētu Eiropas Kopienas pārstāvniecību, ka arī vienotos par Eiropas Kopienas nostāju un to izplatītu.

(12)

Attiecībā uz lēmumiem, kam ir juridiskas sekas, Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 2. punkta otro apakšpunktu vienojas par Eiropas Kopienas nostāju.

(13)

Dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecina Enerģētikas kopienas III sadaļu, jāuzņemas būtiska loma, īstenojot Enerģētikas kopienas mērķus. Tādējādi, neskarot attiecīgas procedūras, ar ko īsteno Enerģētikas kopienas līgumu, vajadzētu nodrošināt šādu dalībvalstu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un to, ka tās pilnībā atbalsta īstenošanas pasākumus, ko pieņems saskaņā ar minēto sadaļu.

(14)

Ir lietderīgi izstrādāt noteikumus attiecībā uz gadījumiem, kad Padomes vai Komisijas pārstāvim ir jāpauž Eiropas Kopienas nostāja.

(15)

Ir lietderīgi izstrādāt īpašu procedūru, lai īstenotu Enerģētikas kopienas līguma 100. panta i), iii) un iv) punktā paredzēto iekšējās pārskatīšanas klauzulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Ar šo Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts Enerģētikas kopienas līgums.

2.   Enerģētikas kopienas līguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Lai izteiktu Kopienas piekrišanu uzņemties saistības, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots norīkot personu, kas ir tiesīga Eiropas Kopienas vārdā un saskaņā ar 1. panta 1. punktu iesniegt apstiprināšanas aktu Padomes ģenerālsekretāram, kurš ir Enerģētikas kopienas līguma depozitārs saskaņā ar minētā Līguma 105. pantu.

3. pants

1.   Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, kas izveidota saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Eiropas Kopienu pārstāv:

a)

Padomes pārstāvis, ko izraugās tā dalībvalsts, kas ir Padomes prezidentvalsts; ja šī dalībvalsts par Padomes pārstāvi izraugās kādu pārstāvi no dalībvalstīm, uz kurām tieši attiecina Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu, tas būtu jādara, pamatojoties uz šo dalībvalstu rotāciju; un

b)

Komisijas pārstāvis.

2.   Komisijas pārstāvis ir Ministru padomes un Pastāvīgās augsta līmeņa grupas priekšsēdētāja vietnieks.

3.   Komisijas pārstāvis Eiropas Kopienu pārstāv Regulatīvajā padomē un Forumā, kas izveidots saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.

4. pants

1.   Eiropas Kopienas nostāju Ministru padomē, Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē par lēmumiem ar juridiskām sekām, kas minēti Enerģētikas kopienas līguma 76. pantā, ievērojot, tā 82., 84., 91., 92., 96. un 100. pantu, Padome pieņem atbilstīgi attiecīgiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieņemtās nostājas par Enerģētikas kopienas līguma III sadaļai atbilstīgiem Enerģētikas kopienas lēmumiem, kas ir spēkā vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus acquis communautaire jomas.

3.   Atbilstīgi 1. punktam pieņemtās nostājas par Enerģētikas kopienas līguma IV sadaļai atbilstīgiem lēmumiem, kas ir spēkā teritorijā, kurā piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar tajā paredzētiem nosacījumiem, neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus acquis communautaire jomas. Tomēr īpašos apstākļos saskaņā ar 1. punktu pieņemtās nostājās attiecībā uz minētās sadaļas IV nodaļu var ietvert jautājumus, kas ir ārpus acquis communautaire jomas.

4.   Neskarot attiecīgās Eiropas Kopienas dibināšanas līguma procedūras, pirms Komisija iesniedz priekšlikumu par pasākumu, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma III sadaļu, Komisija pienācīgi konsultējās ar dalībvalstīm, kuras tieši ietekmē šis priekšlikums.

5.   Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par lēmumiem, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz Kopienas nostāju Ministru padomē, Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē.

6.   Eiropas Kopienas nostāja Enerģētikas kopienas iestādēs nodrošina to, ka Enerģētikas kopiena neveic pasākumus ar juridiskām sekām, kuri:

ir pretruna ar kādu acquis communautaire daļu,

dalībvalstu starpā rada diskrimināciju vai

ietekmē ES dalībvalstu kompetenci un tiesības lemt par enerģijas resursu izmantošanas nosacījumiem, izvēli starp enerģijas resursiem un energoapgādes vispārējo struktūru.

7.   Eiropas Kopienas nostāju, kas jāieņem Regulatīvajā padomē, nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (ERGEG) saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2003/796/EK (2003. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektroenerģijas un gāzes regulatoru grupu (2).

5. pants

1.   Pirms Eiropas Kopiena saskaņā ar 4. panta 1. punktu pieņem nostāju par lēmumiem, ko Enerģētikas kopiena pieņēmusi atbilstīgi Enerģētikas kopienas līguma 100. panta i), iii) un iv) daļai, piemēro 2. punktā izklāstīto procedūru.

2.   Pēc Komisijas ieteikuma Padome saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem pilnvaro Komisiju piedalīties Enerģētikas kopienas iestāžu apspriedēs. Komisija šajās apspriedēs piedalās, apspriežoties ar īpašo Padomes iecelto komiteju, kas tai palīdz veikt šo uzdevumu, un saskaņā ar norādījumiem, kādus Padome tai var dot.

6. pants

1.   Neskarot 2. punktu, Eiropas Kopienas nostāju Enerģētikas kopienas iestādēs pauž Komisijas pārstāvis.

2.   Ministru padomē Eiropas Kopienas nostāju par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. pantu, pauž Padomes pārstāvis.

7. pants

Trīs gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pieredzi, kas gūta, īstenojot šo lēmumu, tam vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumu par turpmākiem pasākumiem.

8. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 29. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARTENSTEIN


(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 18. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 296, 14.11.2003., 34. lpp.


TULKOJUMS

ENERĢĒTIKAS KOPIENAS LĪGUMS

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

proti:

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

ŠĀDAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, no otras puses:

Albānijas Republika, Bulgārijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Horvātijas Republika, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalnes Republika, Rumānija, Serbijas Republika (turpmāk “Piederīgās puses”),

un

ANO pagaidu pārvalde Kosovā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 1244,

PAMATOJOTIES uz Atēnu procesu un Atēnu 2002. un 2003. gada saprašanās memorandu,

ATZĪMĒDAMAS, ka Bulgārijas Republika, Rumānija un Horvātijas Republika ir Eiropas Savienības kandidātvalstis un ka ES dalībai pieteikusies arī Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika,

ATZĪMĒDAMAS, ka Eiropadome Kopenhāgenā 2002. gada decembrī apstiprināja ar Eiropu saistītās izredzes Albānijas Republikai, Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Serbijai un Melnkalnei kā potenciālām kandidātvalstīm, lai pievienotos Eiropas Savienībai, un uzsvērdamas apņēmību atbalstīt šo valstu centienus pietuvināties Eiropas Savienībai,

ATGĀDINĀDAMAS, ka Eiropadome Salonikos 2003. gadā apstiprināja “Saloniku darba kārtību Rietumbalkāniem: ceļā uz Eiropas integrāciju”, kuras mērķis ir vēl vairāk nostiprināt priviliģētās attiecības starp Eiropas Savienību un Rietumbalkāniem un kurā Eiropas Savienība mudināja šā reģiona valstis parakstīt juridiski saistošu nolīgumu par enerģijas tirgu Dienvidaustrumeiropā,

ATGĀDINĀDAMAS par Eiropas un Vidusjūras partnerattiecību procesu un par Eiropas politiku attiecībā uz kaimiņvalstīm,

ATGĀDINĀDAMAS, kādu ieguldījumu ir devis Stabilitātes pakts Dienvidaustrumeiropai, kura centrālais elements ir vajadzība pastiprināt sadarbību starp Dienvidaustrumeiropas valstīm un tautām, kā arī veicināt mieru, stabilitāti un ekonomisko izaugsmi,

NOLĒMUŠAS Pušu starpā izveidot integrētu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgu, kas balstīts uz vispārējām interesēm un solidaritāti,

IEVĒROJOT, ka šis integrētais tirgus vēlāk var ietvert arī citus energoproduktus un enerģijas nesējus, piemēram, sašķidrinātu dabasgāzi, benzīnu, ūdeņradi, vai citas būtiskas tīkla infrastruktūras,

APŅĒMUŠĀS izveidot stabilu normatīvo bāzi un tirgus struktūru, kas spēj piesaistīt ieguldījumus gāzes tīklos, elektroenerģijas ražošanā un elektroenerģijas pārvades tīklos, lai visām Pusēm būtu pieejama stabila un nepārtraukta gāzes un elektroapgāde, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei,

APŅĒMUŠĀS izveidot vienotu normatīvo telpu gāzes un elektroenerģijas tirdzniecībai, kas nepieciešama, ņemot vērā attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfisko mērogu,

ATZĪDAMAS, ka Austrijas Republikas, Grieķijas Republikas, Ungārijas Republikas, Itālijas Republikas un Slovēnijas Republikas teritorijas ir dabīgi integrētas Līgumslēdzēju pušu gāzes un elektroenerģijas tirgos vai tās tieši skar šo tirgu darbība,

APŅĒMUŠĀS veicināt visu iedzīvotāju pilnvērtīgu apgādi ar gāzi un elektroenerģiju, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un panākt ekonomisko un sociālo attīstību un augstu nodarbinātību, kā arī līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, gāzei un elektroenerģijai radot telpu bez iekšējām robežām,

VĒLĒDAMĀS uzlabot apgādes drošību vienotajā normatīvajā telpā, nodrošinot stabilu normatīvo bāzi, kas šim reģionam vajadzīga, lai varētu izveidot savienojumus ar Kaspijas jūras, Ziemeļāfrikas, Tuvo un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm un lai varētu izmantot vietējās dabasgāzes, akmeņogļu un hidroenerģijas rezerves,

APŅĒMUŠĀS uzlabot ekoloģisko situāciju attiecībā uz gāzi un elektroenerģiju, ar to saistīto energoefektivitāti un attiecībā uz neizsīkstošajiem enerģijas avotiem,

APŅĒMUŠĀS attīstīt konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgos plašākā mērogā un izmantot apjomradītus ietaupījumus,

IEVĒROJOT, ka šo mērķu sasniegšanai jāizveido plaša un integrēta tirgus reglamentējoša struktūra, kuru atbalsta spēcīgas institūcijas un efektīva uzraudzība un kurā adekvāti iesaistīts privātais sektors,

IEVĒROJOT, ka valsts gāzes un elektroenerģijas sistēmu noslogotības samazināšanai un lai palīdzētu mazināt vietējo gāzes un elektroenerģijas deficītu, būtu jāievieš īpaši noteikumi, lai sekmētu gāzes un elektroenerģijas tirdzniecību, un ka šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai izveidotu vienotu normatīvo telpu attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfiskajam mērogam,

IR NOLĒMUŠAS izveidot Enerģētikas kopienu.

I   SADAĻA

PRINCIPI

1. pants

1.   Ar šo Līgumu Puses savā starpā izveido Enerģētikas kopienu.

2.   Saskaņā ar šā Līguma 95. pantu Eiropas Kopienas dalībvalstis var kļūt par Enerģētikas kopienas dalībniecēm.

2. pants

1.   Enerģētikas kopienas uzdevums ir organizēt attiecības starp Pusēm un izveidot tiesisku un saimniecisku regulējumu tīkla enerģijai, kas definēta 2. punktā, lai

a)

izveidotu stabilu normatīvo bāzi un tirgus struktūru, kas spēj piesaistīt ieguldījumus gāzes tīklos, elektroenerģijas ražošanā, kā arī pārvades un sadales tīklos, lai visām Pusēm būtu pieejama stabila un nepārtraukta gāzes un elektroapgāde, kas ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei,

b)

izveidotu vienotu normatīvo telpu tīkla enerģijas tirdzniecībai, kas nepieciešama, ņemot vērā attiecīgo produktu tirgu ģeogrāfisko mērogu,

c)

uzlabotu apgādes drošību vienotajā normatīvajā telpā, nodrošinot stabilu klimatu ieguldījumiem, lai varētu izveidot savienojumus ar Kaspijas jūras, Ziemeļāfrikas, Tuvo un Vidējo Austrumu gāzes rezervēm un lai varētu izmantot tādus vietējos enerģijas avotus kā dabasgāze, akmeņogles un hidroenerģija,

d)

uzlabotu ekoloģisko situāciju attiecībā uz tīkla enerģiju un ar to saistīto energoefektivitāti, sekmētu atjaunojamās enerģijas izmantošanu un izvirzītu nosacījumus enerģijas tirdzniecībai vienotajā normatīvajā telpā,

e)

attīstītu konkurenci tīkla enerģijas tirgū plašākā ģeogrāfiskajā mērogā un izmantotu apjomradītus ietaupījumus.

2.   Jēdzienā “tīkla enerģija” ietilpst elektroenerģijas un gāzes nozares, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas Direktīvas 2003/54/EK un 2003/55/EK (1).

3. pants

Piemērojot Līguma 2. pantu, Enerģētikas kopienas darbībā ietilpst:

a)

Enerģētikas kopienas institucionālajai sistēmai un katras Līgumslēdzējas puses konkrētajai situācijai pielāgota acquis communautaire īstenošana enerģētikas, vides, konkurences un neizsīkstošo enerģijas avotu jomā ar Līgumslēdzēju pušu starpniecību (turpmāk “acquis communautaire paplašināšana”), kā sīkāk izklāstīts II sadaļā;

b)

īpašas normatīvās bāzes izveide, kas ļauj tīkla enerģijas tirgiem efektīvi darboties visu Līgumslēdzēju pušu teritorijās un daļā Eiropas Kopienas teritorijas, tostarp tīkla enerģijas pārrobežu pārvades un/vai pārvadāšanas vienota mehānisma izveide un vienpusēju aizsardzības pasākumu uzraudzīšana (turpmāk “tīkla enerģijas tirgu darbības mehānisms”), kā sīkāk izklāstīts III sadaļā;

c)

tīkla enerģijas tirgus bez iekšējām robežām izveide Pušu vajadzībām, tostarp savstarpējas palīdzības koordinēšana smagu enerģijas tīklu darbības traucējumu vai ārēju traucējumu gadījumā, kurā var ietilpt kopējas ārējās tirdzniecības politikas ieviešana enerģētikas nozarē (turpmāk “vienota enerģijas tirgus izveide”), kā sīkāk izklāstīts IV sadaļā.

4. pants

Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”) pilda 3. pantā izklāstīto trīs darbību koordinatores funkcijas.

5. pants

Enerģētikas kopiena vadās pēc II sadaļā izklāstītā acquis communautaire, kas pielāgots gan šā Līguma institucionālajai struktūrai, gan katras Līgumslēdzējas puses konkrētajai situācijai, ar nolūku nodrošināt augstu ieguldījumu drošības līmeni un optimālus ieguldījumus.

6. pants

Puses veic visus attiecīgos pasākumus, gan vispārīgus, gan īpašus, lai nodrošinātu no šā Līguma izrietošo saistību izpildi. Puses sekmē Enerģētikas kopienas uzdevumu izpildi. Puses atturas no visiem pasākumiem, kas var apdraudēt šā Līguma mērķu sasniegšanu.

7. pants

Ir aizliegta jebkāda diskriminācija šā Līguma darbības jomā.

8. pants

Šis Līgums nekādā ziņā neskar Puses tiesības noteikt savu energoresursu izmantošanas nosacījumus, savu izvēli starp dažādu veidu enerģijas avotiem un savas energoapgādes vispārīgo struktūru.

II   SADAĻA

ACQUIS COMMUNAUTAIRE PAPLAŠINĀŠANA

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

9. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Piederīgo pušu teritorijām un uz teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā.

II   NODAĻA

Acquis enerģētikas jomā

10. pants

Katra Līgumslēdzēja puse īsteno acquis communautaire enerģētikas jomā, ievērojot I pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

11. pants

Šajā Līgumā “acquis communautaire enerģētikas jomā” ir i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem, ii) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu, kā arī iii) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1228/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (2).

III   NODAĻA

Acquis vides jomā

12. pants

Katra Līgumslēdzēja puse īsteno acquis communautaire vides jomā, ievērojot II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku.

13. pants

Puses atzīst Kioto protokola nozīmi. Katra Līgumslēdzēja puse cenšas šim protokolam pievienoties.

14. pants

Puses atzīst to, cik liela nozīme ir noteikumiem, kas iekļauti Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli. Katra Līgumslēdzēja puse cenšas šo direktīvu īstenot.

15. pants

Pēc šā Līguma stāšanās spēkā jaunu spēkstaciju būvniecībā un darbībā ievēro acquis communautaire vides jomā.

16. pants

Šajā Līgumā “acquis communautaire vides jomā” ir i) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997. gada 3. marts) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ii) Padomes Direktīva 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK, iii) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām un iv) Padomes Direktīvas 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 2. punkts.

17. pants

Šīs nodaļas noteikumi un saskaņā ar šo nodaļu veiktie pasākumi attiecas vienīgi uz tīkla enerģiju.

IV   NODAĻA

Acquis konkurences jomā

18. pants

1.   Ar šā Līguma pareizu darbību nav saderīgs turpmāk norādītais, ciktāl tas var ietekmēt tīkla enerģijas tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm:

a)

visi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņota darbība, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai traucēšana,

b)

viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli visā starp Līgumslēdzējām pusēm izveidotajā tirgū vai ievērojamā šā tirgus daļā,

c)

jebkurš valsts atbalsts, kas traucē vai var traucēt konkurenci, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētiem energoresursiem.

2.   Visas darbības, kas ir pretrunā šim pantam, novērtē, vadoties pēc kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81., 82. un 87. panta noteikumu (iekļauti III pielikumā) piemērošanas.

19. pants

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka, paejot sešiem mēnešiem kopš šā Līguma stāšanās spēkā, tiek ievēroti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma principi, jo īpaši tā 86. panta 1. un 2. punkta noteikumi (iekļauti III pielikumā).

V   NODAĻA

Acquis neizsīkstošo enerģijas avotu jomā

20. pants

Katra Līgumslēdzēja puse gada laikā pēc šā Līguma stāšanās spēkā Eiropas Komisijai iesniedz plānu, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā. Eiropas Komisija katras Līgumslēdzējas puses plānu iesniedz pieņemšanai Ministru padomē.

VI   NODAĻA

Atbilstība Eiropas Kopienas vispārpiemērojamiem standartiem

21. pants

Gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas sekretariāts izveido vispārpiemērojamo Eiropas Kopienas standartu sarakstu, kas tiks iesniegts Ministru Padomē pieņemšanai.

22. pants

Līgumslēdzējas puses gada laikā pēc saraksta pieņemšanas pieņem attīstības plānus, saskaņā ar kuriem tās nodrošinās savu tīkla enerģijas nozaru atbilstību šiem vispārpiemērojamajiem Eiropas Kopienas standartiem.

23. pants

“Vispārpiemērojamie Eiropas Kopienas standarti” attiecas uz ikvienu tehniskās sistēmas standartu, ko piemēro Eiropas Kopienā un kas nepieciešams tīkla sistēmu drošai un efektīvai darbībai, ietverot pārvades, pārrobežu savienojumu, modulācijas un vispārējos tehniskās sistēmas drošības standartus, kas attiecīgā gadījumā izdoti ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (CENELEC) un līdzīgu standartizācijas struktūru starpniecību vai ko izdevusi Elektroenerģijas pārvades koordinācijas savienība (UCTE) un Eiropas enerģijas tirdzniecības racionalizēšanas asociācija (Easeegas), lai paredzētu kopīgus noteikumus un uzņēmējdarbības praksi.

VII   NODAĻA

Acquis pielāgošana un turpmāka attīstība

24. pants

Šīs sadaļas īstenošanai Enerģētikas kopiena pieņem acquis communautaire pielāgošanas pasākumus, kas izklāstīti šajā sadaļā, ņemot vērā gan šā Līguma institucionālo sistēmu, gan katras Līgumslēdzējas puses konkrēto situāciju.

25. pants

Enerģētikas kopiena atbilstīgi Eiropas Kopienu tiesību turpmākai attīstībai var veikt pasākumus, lai īstenotu grozījumus šajā sadaļā izklāstītajā acquis communautaire.

III   SADAĻA

TĪKLA ENERĢIJAS TIRGU DARBĪBAS MEHĀNISMS

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

26. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Piederīgo pušu teritorijām, uz teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, un uz Eiropas Kopienas teritorijām, kas minētas 27. pantā.

27. pants

Attiecībā uz Eiropas Kopienu šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz Austrijas Republikas, Grieķijas Republikas, Ungārijas Republikas, Itālijas Republikas un Slovēnijas Republikas teritorijām. Eiropas Savienībai pievienojoties jaunai Piederīgajai pusei, šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi bez papildu formalitātēm attiecas arī uz šīs jaunās dalībvalsts teritoriju.

II   NODAĻA

Tīkla enerģijas tālpārvadāšanas mehānisms

28. pants

Enerģētikas kopiena veic papildu pasākumus, lai ieviestu vienotu mehānismu tīkla enerģijas pārrobežu pārvadei un/vai pārvadāšanai.

III   NODAĻA

Apgādes drošība

29. pants

Puses gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas pieņem paziņojumus par apgādes drošību, kuros jo īpaši norādīta informācija par apgādes daudzveidību, tehnisko drošību un ievesto degvielu ģeogrāfisko izcelsmi. Ar paziņojumiem iepazīstina sekretariātu, un tie ir pieejami ikvienai šā Līguma Pusei. Tos atjaunina ik pēc diviem gadiem. Sekretariāts sniedz norādījumus un palīdzību attiecībā uz šādiem paziņojumiem.

30. pants

Līguma 29. pants nenozīmē, ka jāmaina enerģētikas politika vai pirkšanas prakse.

IV   NODAĻA

Enerģijas nodrošināšana iedzīvotājiem

31. pants

Enerģētikas kopiena sekmē visu savu pilsoņu pilnvērtīgu apgādi ar tīkla enerģiju attiecīgajā acquis communautaire enerģētikas jomā ietverto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību robežās.

32. pants

Šim nolūkam Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, lai

a)

būtu iespējams vispārējs elektroenerģijas nodrošinājums;

b)

veicinātu efektīvas pieprasījuma pārvaldības stratēģijas;

c)

nodrošinātu godīgu konkurenci.

33. pants

Enerģētikas kopiena var arī izstrādāt ieteikumus, lai atbalstītu efektīvu reformu Pušu tīkla enerģijas nozarēs, inter alia arī lai palielinātu to klientu daļu, kas maksā par enerģiju, un lai sekmētu tīkla enerģijas cenas, kuras patērētāji var atļauties maksāt.

V   NODAĻA

Saskaņošana

34. pants

Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus attiecībā uz tirgus modeļu saskaņošanu tīkla enerģijas tirgu darbībai, kā arī attiecībā uz atļauju savstarpēju atzīšanu un pasākumus, kas veicina brīvību dibināt tīkla enerģijas uzņēmumus.

VI   NODAĻA

Neizsīkstošie enerģijas avoti un energoefektivitāte

35. pants

Enerģētikas kopiena var pieņemt pasākumus, lai sekmētu attīstību neizsīkstošo enerģijas avotu jomā un energoefektivitātes jomā, ņemot vērā to priekšrocības attiecībā uz piegādes drošību, vides aizsardzību, sociālo kohēziju un reģionu attīstību.

VII   NODAĻA

Aizsardzības pasākumi

36. pants

Ja ir pēkšņa krīze tīkla enerģijas tirgū Piederīgās puses teritorijā, teritorijā, kas atrodas ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, vai 27. pantā minētajā Eiropas Kopienas teritorijā vai ja šajā teritorijā ir apdraudēta cilvēku, aparatūras vai iekārtu drošība vai tīkla enerģijas sistēmas integritāte, attiecīgā Puse var uz laiku veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

37. pants

Šādi aizsardzības pasākumi Pušu tīkla enerģijas tirgus darbībā izraisa vismazākos iespējamos traucējumus, un to darbības joma nav plašāka par to, kas ir obligāti nepieciešama, lai mazinātu pēkšņi radušās grūtības. Tie nedrīkst traucēt konkurenci un kaitīgi ietekmēt tirdzniecību tādā veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm.

38. pants

Attiecīgā Puse nekavējoties paziņo par šiem aizsardzības pasākumiem sekretariātam, kas tūlīt informē pārējās Puses.

39. pants

Enerģētikas kopiena var nolemt, ka attiecīgās Puses veiktie aizsardzības pasākumi neatbilst šīs nodaļas noteikumiem, un var pieprasīt šo Pusi izbeigt vai mainīt šos aizsardzības pasākumus.

IV   SADAĻA

VIENOTA ENERĢIJAS TIRGUS IZVEIDE

I   NODAĻA

Ģeogrāfiskā darbības joma

40. pants

Šīs sadaļas noteikumi un saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi attiecas uz teritorijām, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, uz Piederīgo pušu teritorijām un teritoriju, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā.

II   NODAĻA

Iekšējais enerģijas tirgus

41. pants

1.   Pusēm aizliegts savā starpā noteikt muitas nodokļus un kvantitatīvus ierobežojums tīkla enerģijas importam un eksportam, kā arī visus līdzvērtīgas iedarbības pasākumus. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskālajām muitas nodevām.

2.   Šā panta 1. punkts neaizliedz kvantitatīvus ierobežojumus vai līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, kuru pamatā ir sabiedriskās kārtības vai sabiedrības drošības apsvērumi; cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Šādi ierobežojumi vai pasākumi tomēr nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas vai slēpta ierobežojuma līdzekļi Pušu savstarpējā tirdzniecībā.

42. pants

1.   Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus ar mērķi izveidot vienotu tīkla enerģijas tirgu bez iekšējām robežām.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz fiskāliem pasākumiem, pasākumiem, kas saistīti ar personu pārvietošanos, un pasākumiem, kas saistīti ar nodarbinātu personu tiesībām un interesēm.

III   NODAĻA

Ārējās enerģijas tirdzniecības politika

43. pants

Enerģētikas kopiena var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulētu tīkla enerģijas importu no trešām valstīm un eksportu uz tām, ar nolūku nodrošināt līdzvērtīgu tirgus pieejamību, ievērojot vides pamatstandartus, vai ar nolūku nodrošināt iekšējā enerģijas tirgus drošu darbību.

IV   NODAĻA

Savstarpēja palīdzība traucējuma gadījumā

44. pants

Tīkla enerģijas apgādes traucējuma gadījumā, kas skar Pusi un ir saistīti ar citu Pusi vai trešo valsti, Puses cenšas panākt paātrinātu risinājumu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

45. pants

Pēc traucējuma tieši skartās Puses pieprasījuma sanāk Ministru padome. Ministru padome var veikt nepieciešamos pasākumus, reaģējot uz traucējumu.

46. pants

Gada laikā pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas Ministru padome pieņem procedūras aktu par savstarpējās palīdzības saistību darbību atbilstīgi šai nodaļai, saskaņā ar kuru pastāvīgajai augsta līmeņa grupai var piešķirt pilnvaras veikt pagaidu pasākumus.

V   SADAĻA

ENERĢĒTIKAS KOPIENAS INSTITŪCIJAS

I   NODAĻA

Ministru padome

47. pants

Ministru padome nodrošina šajā Līgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ministru padome

a)

izstrādā vispārējas politiskas pamatnostādnes,

b)

veic pasākumus,

c)

pieņem procedūras aktus, kuri saskaņā ar precīziem nosacījumiem var ietvert īpašu uzdevumu, pilnvaru un pienākumu noteikšanu pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, regulatīvajai padomei vai sekretariātam, lai īstenotu Enerģētikas kopienas politiku.

48. pants

Ministru padomes sastāvā ir viens pārstāvis no katras Līgumslēdzējas puses un divi Eiropas Kopienas pārstāvji. Katra dalībniece uz Ministru padomes sanāksmēm var nosūtīt vienu pārstāvi bez balsstiesībām.

49. pants

Ministru padome ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

50. pants

Katra Līgumslēdzēja puse pēc kārtas sešus mēnešus veic prezidentūras funkcijas, ievērojot secību, kas noteikta ar Ministru padomes procedūras aktu. Prezidentūra sasauc Ministru padomi prezidentūras noteiktā vietā. Ministru padome tiekas vismaz reizi pusgadā. Šīs sanāksmes sagatavo sekretariāts.

51. pants

Prezidentūra vada Ministru padomi, tai palīdz viens Eiropas Kopienas pārstāvis un viens nākamās prezidentūras pārstāvis priekšsēdētāja vietnieku statusā. Prezidentūra un priekšēdētāja vietnieki sagatavo darba kārtības projektu.

52. pants

Ministru padome Eiropas Parlamentam un Piederīgo pušu un dalībnieču parlamentiem iesniedz gada ziņojumu par Enerģētikas kopienas darbību.

II   NODAĻA

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa

53. pants

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa:

a)

sagatavo Ministru padomes darbu,

b)

dod piekrišanu sniegt tehnisko palīdzību, ko lūdz starptautiskas līdzekļu devējas organizācijas, starptautiskas finanšu iestādes un divpusēji līdzekļu devēji,

c)

ziņo Ministru padomei par šā Līguma mērķu sasniegšanā gūtajiem panākumiem,

d)

veic pasākumus, kuru veikšanai Ministru padome to pilnvarojusi,

e)

pieņem procedūras aktus, kas nav saistīti ar uzdevumu, pilnvaru vai pienākumu noteikšanu citām Enerģētikas kopienas institūcijām,

f)

apspriež II sadaļā izklāstītā acquis communautaire izstrādi, pamatojoties uz ziņojumu, ko regulāri iesniedz Eiropas Komisija.

54. pants

Pastāvīgās augsta līmeņa grupas sastāvā ir viens pārstāvis no katras Līgumslēdzējas puses un divi Eiropas Kopienas pārstāvji. Katra dalībniece uz Ministru padomes sanāksmēm var nosūtīt vienu pārstāvi bez balsstiesībām.

55. pants

Pastāvīgā augsta līmeņa grupa ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

56. pants

Prezidentūra sasauc Pastāvīgo augsta līmeņa grupu prezidentūras noteiktā vietā. Šīs sanāksmes sagatavo sekretariāts.

57. pants

Prezidentūra vada Pastāvīgo augsta līmeņa grupu, tai palīdz viens Eiropas Kopienas pārstāvis un viens nākamās prezidentūras pārstāvis priekšsēdētāja vietnieku statusā. Prezidentūra un priekšēdētāja vietnieki sagatavo darba kārtības projektu.

III   NODAĻA

Regulatīvā padome

58. pants

Regulatīvā padome:

a)

konsultē Ministru padomi vai Pastāvīgo augsta līmeņa grupu konkrētos jautājumos par tiesību aktu, tehniskajiem un reglamentējošajiem noteikumiem,

b)

izdod ieteikumus par pārrobežu domstarpībām, kuros iesaistīti divas vai vairākas reglamentējošas institūcijas, pēc jebkuras šādas institūcijas pieprasījuma,

c)

veic pasākumus, ja Ministru padome tam pilnvarojusi,

d)

pieņem procedūras aktus.

59. pants

Regulatīvās padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras Līgumslēdzējas puses reglamentējošās institūcijas enerģētikas nozarē atbilstīgi attiecīgajām acquis communautaire daļām enerģētikas jomā. Eiropas Kopienu pārstāv Eiropas Komisija, kam palīdz viena reglamentējošā institūcija no katras dalībnieces, un viens pārstāvis no Eiropas elektrības un gāzes reglamentējošo institūciju grupas (ERGEG). Ja Līgumslēdzēja pusei vai dalībniecei ir viena reglamentējoša institūcija gāzei un viena – elektroenerģijai, tad šī Līgumslēdzēja puse vai dalībniece nosaka, kura institūcija apmeklē Regulatīvās padomes sanāksmi, ņemot vērā sanāksmes darba kārtību.

60. pants

Regulatīvā padome ar procedūras aktu pieņem savu reglamentu.

61. pants

Regulatīvā padome ievēl priekšsēdētāju uz Regulatīvās padomes noteiktu pilnvaru laiku. Eiropas Komisija rīkojas priekšsēdētāja vietnieces statusā. Priekšsēdētājs un priekšēdētāja vietnieks sagatavo darba kārtības projektu.

62. pants

Regulatīvā padome sanāk Atēnās.

IV   NODAĻA

Forumi

63. pants

Enerģētikas kopienu konsultē divi forumi, kuros ir pārstāvētas visas ieinteresētās aprindas, tostarp nozare, reglamentējošās institūcijas, nozares pārstāvju grupas un patērētāji.

64. pants

Forumus vada Eiropas Kopienas pārstāvis.

65. pants

Forumu secinājumus pieņem vienprātīgi. Secinājumus nosūta Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai.

66. pants

Elektroenerģijas forums sanāk Atēnās. Gāzes forums sanāk vietā, ko vēl jānosaka ar Ministru padomes procedūras aktu.

V   NODAĻA

Sekretariāts

67. pants

Sekretariāts:

a)

sniedz administratīvu atbalstu Ministru padomei, Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, Regulatīvajai padomei un abiem forumiem,

b)

pārbauda, vai Puses pareizi īsteno savas saistības saskaņā ar šo Līgumu, un iesniedz Ministru padomei gada progresa ziņojumus,

c)

pārbauda līdzekļu devēju darbību Piederīgo pušu teritorijās un teritorijā, kas ietilpst ANO pagaidu pārvaldes Kosovā jurisdikcijā, palīdz Eiropas Komisijai šo darbību koordinēt un sniedz administratīvu atbalstu līdzekļu devējiem,

d)

veic citus uzdevumus, kas tam uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ar Ministru padomes procedūras aktu, izņemot pilnvaras veikt pasākumus, un

e)

pieņem procedūras aktus.

68. pants

Sekretariātam ir direktors un Enerģētikas kopienas vajadzībām atbilstīgs personāls.

69. pants

Sekretariāta direktoru ieceļ ar Ministra padomes procedūras aktu. Ministru padome ar procedūras aktu paredz noteikumus par sekretariāta personāla pieņemšanu darbā, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru. Direktors izvēlas un ieceļ personālu.

70. pants

Veicot savus pienākumus, direktors un personāls nevienai šā Līguma Pusei neprasa un ne no vienas Puses nepieņem norādījumus. Viņi savas funkcijas pilda objektīvi un atbalsta Enerģētikas kopienas intereses.

71. pants

Sekretariāta direktors vai izvirzīts direktora aizstājējs palīdz Ministru padomei, Pastāvīgajai augsta līmeņa darba grupai, Regulatīvajai padomei un abiem forumiem.

72. pants

Sekretariāta mītne atrodas Vīnē.

VI   NODAĻA

Budžets

73. pants

Katra Puse veic iemaksu Enerģētikas kopienas budžetā, kā norādīts IV pielikumā. Pēc Puses pieprasījuma iemaksu apjomu var pārskatīt ik pēc pieciem gadiem ar Ministru padomes procedūras aktu.

74. pants

Ik pēc diviem gadiem Ministru padome ar procedūras aktu pieņem Enerģētikas kopienas budžetu. Budžetā ietilpst Enerģētikas kopienas darbības izdevumi, kas vajadzīgi tās institūciju funkcionēšanai. Katras institūcijas izdevumus norāda atšķirīgā budžeta daļā. Ministru Padome pieņem procedūras aktu, kurā precizēta budžeta izpildes procedūra un pārskatu sniegšanas, revīzijas un pārbaudes procedūra.

75. pants

Sekretariāta direktors izpilda budžetu saskaņā ar procedūras aktu, kas pieņemts atbilstīgi 74. pantam, un reizi gadā ziņo Ministru padomei par budžeta izpildi. Ministru padome vajadzības gadījumā ar procedūras aktu var pieņemt lēmumu uzdot neatkarīgiem revidentiem pārbaudīt pareizu budžeta izpildi.

VI   SADAĻA

LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESS

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

76. pants

Pasākumi var būt lēmuma vai ieteikuma veidā.

Lēmums ir juridiski saistošs kopumā tā adresātiem.

Ieteikumiem nav saistoša spēka. Puses dara visu, kas ir viņu spēkos, lai ieteikumus izpildītu.

77. pants

Ja vien 80. pants neparedz citādi, katrai Pusei ir viena balss.

78. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome lēmumus var pieņemt tikai tad, ja ir pārstāvētas divas trešdaļas Pušu. Klātesošu Pušu atturēšanos no balsošanas neuzskata par nobalsošanu.

II   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar II sadaļu

79. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar II sadaļu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Eiropas Komisija var mainīt vai atsaukt savu priekšlikumu jebkurā brīdī tās procedūras laikā, kuras rezultātā tiek pieņemti pasākumi.

80. pants

Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

81. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pieņem lēmumus, nobalsojot ar balsu vairākumu.

III   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar III sadaļu

82. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar III sadaļu pēc Puses vai sekretariāta priekšlikuma.

83. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome pieņem lēmumus, nobalsojot ar divām trešdaļām balsu vairākuma, ietverot pozitīvu Eiropas Kopienas balsojumu.

IV   NODAĻA

Pasākumi saskaņā ar IV sadaļu

84. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus saskaņā ar IV sadaļu pēc Puses priekšlikuma.

85. pants

Ministru padome, Pastāvīgā augsta līmeņa grupa un Regulatīvā padome veic pasākumus ar vienprātīgu lēmumu.

V   NODAĻA

Procedūras akti

86. pants

Procedūras akts reglamentē Enerģētikas kopienas organizatoriskos, budžeta un pārredzamības jautājumus, ietverot Ministru padomes pilnvaru deleģēšanu Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai, Regulatīvajai padomei vai sekretariātam, un tas ir saistošs Enerģētikas kopienas institūcijām un, ja procedūras akts to paredz, Pusēm.

87. pants

Ja vien 88. pantā nav paredzēts citādi, procedūras aktus pieņem saskaņā ar lēmumu pieņemšanas procesu, kas izklāstīts šīs sadaļas III nodaļā.

88. pants

Līguma 69. pantā paredzēto procedūras aktu, ar ko ieceļ sekretariāta direktoru, pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Līguma 73. un 74. pantā paredzētos procedūras aktus par budžeta jautājumiem pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma. Līguma 47. panta c) punktā paredzētos procedūras aktus, kas piešķir pilnvaras Regulatīvajai padomei, pieņem ar vienprātīgu lēmumu pēc Puses vai sekretariāta priekšlikuma.

VII   SADAĻA

LĒMUMU ĪSTENOŠANA UN DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

89. pants

Puses tām adresētos lēmumus īsteno savā valsts tiesību sistēmā lēmumā norādītajā termiņā.

90. pants

1.   Ja Puse noteiktajā termiņā nav izpildījusi Līguma saistības vai nav īstenojusi tai adresēto lēmumu norādītajā termiņā, par to jebkura Puse, sekretariāts vai Regulatīvā padome var informēt par to Ministru padomi, iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Privātas iestādes var iesniegt sūdzības sekretariātam.

2.   Reaģējot uz pieprasījumu vai sūdzību, attiecīgā Puse var sagatavot apsvērumus.

91. pants

1.   Ministru padome var konstatēt, ka Puse pārkāpusi savas saistības. Ministru padome pieņem lēmumu:

a)

ar vienkāršu balsu vairākumu, ja pārkāpums ir saistīts ar II sadaļu,

b)

ar divām trešdaļām balsu vairākuma, ja pārkāpums ir saistīts ar III sadaļu,

c)

vienbalsīgi, ja pārkāpums ir saistīts ar IV sadaļu.

2.   Ministru padome var pēcāk ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu atcelt jebkuru saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu.

92. pants

1.   Pēc Puses, sekretariāta vai Regulatīvās padomes pieprasījuma Ministru padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var noteikt, vai Puse rupji un nepārtraukti pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo Līgumu, un var pārtraukt konkrētas tiesības, kas attiecīgajai Pusei izriet no šā Līguma piemērošanas, ietverot balsstiesību pārtraukšanu un izslēgšanu no sanāksmēm vai mehānismiem, kas paredzēti šajā Līgumā.

2.   Ministru padome var turpmāk ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemt lēmumu atcelt jebkuru saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu.

93. pants

Pieņemot 91. un 92. pantā minētos lēmumus, Ministru padome neņem vērā attiecīgās Puses pārstāvja balsojumu.

VIII   SADAĻA

INTERPRETĀCIJA

94. pants

Jebkuru terminu vai citu jēdzienu, kas lietots šajā Līgumā un kas atvasināts no Eiropas Kopienu tiesībām, institūcijas interpretē saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas vai Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas judikatūru. Ja minēto tiesu interpretācija nav pieejama, Ministru padome sniedz norādījumus šā Līguma interpretācijā. Tā var deleģēt šo uzdevumu Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai. Šādi norādījumi neietekmē to, kā attiecīgo acquis communautaire vēlāk interpretēs Eiropas Kopienu Tiesa vai Pirmās instances tiesa.

IX   SADAĻA

DALĪBNIEKI UN NOVĒROTĀJI

95. pants

Iesniedzot pieprasījumu Ministru padomei, ikviena Eiropas Kopienas dalībvalsts var būt pārstāvēta kā dalībniece Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā un Regulatīvajā padomē saskaņā ar 48., 54. un 59. pantā paredzētajiem nosacījumiem, un tai ļauj piedalīties Ministru padomes, Pastāvīgās augsta līmeņa grupas, Regulatīvās padomes un abu forumu apspriedēs.

96. pants

1.   Pēc kaimiņos esošas trešās valsts pieprasījuma Ministru padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var šo valsti uzņemt kā novērotāju. Pēc pieprasījuma, kas Ministru padomē iesniegts sešu mēnešu laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas, Moldovu uzņem novērotāja statusā.

2.   Novērotāji var apmeklēt Ministru padomes, Pastāvīgās augsta līmeņa grupas, Regulatīvās padomes un abu forumu sanāksmes, nepiedaloties apspriešanā.

X   SADAĻA

LĪGUMA TERMIŅŠ

97. pants

Šis Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem no spēkā stāšanās dienas. Ministru padome var vienprātīgi nolemt termiņu pagarināt. Ja šāds lēmums nav pieņemts, Līgums var palikt spēkā starp tām Pusēm, kuras nobalsojušas par labu termiņa pagarināšanai, ar noteikumu, ka to skaits atbilst vismaz divām trešdaļām Enerģētikas kopienas Pušu.

98. pants

Ikviena Puse var izstāties no šā Līguma, sešus mēnešus iepriekš par to paziņojot sekretariātam.

99. pants

Pēc Piederīgās puses pievienošanās Eiropas Kopienai, šī Puse kļūst par dalībnieci, kā paredzēts 95. pantā.

XI   SADAĻA

PĀRSKATĪŠANA UN PIEVIENOŠANĀS

100. pants

Ministru padome ar vienprātīgu tās locekļu lēmumu var:

i)

grozīt I līdz VII sadaļas noteikumus,

ii)

nolemt īstenot citas acquis communautaire daļas, kas saistītas ar tīkla enerģiju,

iii)

paplašināt šā Līguma darbību, iekļaujot tajā citus energoproduktus un nesējus vai citas būtiskas tīkla infrastruktūras,

iv)

vienoties par jaunas Puses uzņemšanu Enerģētikas kopienā.

XII   SADAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

101. pants

Neskarot 102. un 103. pantu, šā Līguma noteikumi neskar tiesības un saistības, kas izriet no nolīgumiem, kurus Līgumslēdzēja puse noslēgusi pirms šā Līguma parakstīšanas. Tiktāl, cik šādi nolīgumi nav saderīgi ar šo Līgumu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic visus atbilstīgos pasākumus, lai likvidētu konstatētās nesaderības, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā Līguma spēkā stāšanās dienas.

102. pants

Visas saistības saskaņā ar šo Līgumu neskar spēkā esošos Pušu juridiskos pienākumus saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanas līgumu.

103. pants

Šis Līgums neskar jebkuras saistības saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Līgumslēdzēju pusi, no otras puses. Šis Līgums neskar jebkuras saistības, kas uzņemtas sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai.

104. pants

Līdz 50. pantā minētā procedūras akta pieņemšanai Atēnu 2003. gada saprašanās memorands (3) nosaka prezidentūras funkciju pildīšanas secību.

105. pants

Šo Līgumu apstiprina Puses saskaņā ar to iekšējām procedūrām.

Šis Līgums stājas spēkā pirmajā tā mēneša dienā, kas seko dienai, kurā Eiropas Kopiena un sešas Līgumslēdzējas puses ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Paziņojumu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā Līguma depozitārs.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.

Atēnās, divtūkstoš piektā gada divdesmit piektajā oktobrī


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 37.–56. lpp.; un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 57.–78. lpp.

(2)   Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 176, 15.7.2003., 1.–10. lpp.

(3)  Saprašanās memorands par reģionālo enerģijas tirgu Dienvidaustrumeiropā un tā integrāciju Eiropas Kopienas iekšējā enerģijas tirgū, kas parakstīts Atēnās, 2003. gada 8. decembrī.

 

Atēnās 2005. gada 25. oktobrī

Minco Jordanov kungam

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdības vadītāja vietniekam.

God. kungs!

Eiropas Kopiena ņem vērā Jūsu šodienas vēstuli un apstiprina, ka Jūsu vēstule un šī atbildes vēstule uzskatāmas par apliecinājumu tam, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir Enerģijas Kopienas dibināšanas līguma parakstītāja puse. Tomēr šo nevar interpretēt tādējādi, ka Eiropas Kopiena akceptē vai atzīst jebkādas formas vai satura apzīmējumu, kas nav “Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika”.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Eiropas Kopienas vārdā

Atēnās 2005. gada 25. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Ar šo es paziņoju, ka Maķedonijas Republikas valdībai ir pieņemams Enerģijas Kopienas dibināšanas Līgums.

Ar šo vēstuli Maķedonijas Republika paziņo, ka tā uzskatāma par Enerģijas kopienas dibināšanas līguma parakstītāju.

Tomēr paziņoju, ka Maķedonijas Republika nepieņem attiecībā uz manu valsti iepriekš minētajos dokumentos lietoto apzīmējumu, paturot prātā, ka manas valsts konstitucionālais nosaukums ir Maķedonijas Republika.

Jūsu Ekselence, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus

Minčo Jordanov

I PIELIKUMS

EK 2003. gada 26. jūnija Direktīvu Nr. 2003/54/EK un 2003/55/EK, un Regulas (EK) Nr. 1228/2003 īstenošanas grafiks

1.

Ievērojot šā panta 2. punktu un šā Līguma 24. pantu, ikviena Līgumslēdzēja puse divpadsmit mēnešu laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas īsteno:

i)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem;

ii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz iekšējo dabasgāzes tirgu;

iii)

Eiropas Parlamenta un Padomes Eiropas Kopienas Regulu (EK) Nr. 1228/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā.

2.

Ikvienai Līgumslēdzējai pusei jānodrošina, ka tiesīgie patērētāji Eiropas Kopienas Direktīvu 2003/54/EK un 2003/55/EK nozīmē

i)

no 2008. gada 1. janvāra ir patērētāji, kas nav mājsaimniecības; un

ii)

no 2015. gada 1. janvāra ir visi patērētāji.

II PIELIKUMS

Acquis communautaire vides jomā īstenošanas grafiks

1.

Stājoties spēkā šim Līgumam, ikviena Līgumslēdzēja puse īsteno Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 97/11/EK (1997. gada 3. marts) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs).

2.

Ikviena Līgumslēdzēja puse līdz 2011. gada 31. decembrim īsteno Padomes Direktīvu 1999/32/EK (1999. gada 26. aprīlis), ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK.

3.

Ikviena Līgumslēdzēja puse līdz 2017. gada 31. decembrim īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām.

4.

Stājoties spēkā šim Līgumam, ikviena Līgumslēdzēja puse īsteno Padomes Direktīvas 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību 4. panta 2. punktu.

III PIELIKUMS

EK Līguma 81. pants

1.

Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar kopējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci kopējā tirgū vai kuru iedarbībai ir šādas sekas, un jo īpaši darbības, ar kurām:

a)

tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;

b)

ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;

c)

sadala tirgus vai piegādes avotus;

d)

līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

e)

slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.

2.

Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.

3.

Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:

jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;

jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;

jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,

kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu, vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas:

a)

neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;

b)

neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.

EK Līguma 82. pants

Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā:

a)

tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;

b)

ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;

c)

atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

d)

prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.

EK Līguma 86. panta 1. un 2. punkts

1.

Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā šim Līgumam, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti 12. pantā un 81. līdz 89. pantā.

2.

Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā Līgumā ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.

EK Līguma 87. pants

1.

Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

2.

Ar kopējo tirgu ir saderīgs:

a)

sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;

b)

atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;

c)

atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.

3.

Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu:

a)

atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;

b)

atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā;

c)

atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm;

d)

atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm;

e)

citu kategoriju atbalstu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.

IV PIELIKUMS

Iemaksa budžetā

Puses

Procentuālā iemaksa

Eiropas Kopiena

94,9 %

Albānijas Republika

0,1 %

Bulgārijas Republika

1 %

Bosnija un Hercegovina

0,3 %

Horvātijas Republika

0,5 %

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

0,1 %

Melnkalnes Republika

0,1 %

Rumānija

2,2 %

Serbijas Republika

0,7 %

ANO pagaidu pārvalde Kosovā

0,1 %


Top