EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.5.2018

COM(2018) 381 final

2018/0205(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ziņošanas pienākumu pielāgošanu vides politikas jomā un ar ko tāpēc groza Direktīvu 86/278/EEK, Direktīvu 2002/49/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Direktīvu 2007/2/EK, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 2010/63/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 un Regulu (ES) Nr. 995/2010, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

·uzlabojot pārredzamību,

·nodrošinot pierādījumu bāzi turpmākiem izvērtējumiem;

·vienkāršojot un samazinot administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (jomas, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Spēkā esošo tiesību aktu ex post izvērtējumi/ atbilstības pārbaudes

·Direktīva 2002/49/EK (Vides trokšņu direktīva)  10 ;

·Direktīva 2004/35/EK (Direktīva par atbildību vides jomā)  11 ;

·Direktīva 2007/2/EK (INSPIRE direktīva) — Telpiskās informācijas infrastruktūra  12 ;

·Direktīvas 2009/147/EK un 92/43/EEK (proti, Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva)  13 ;

·Direktīva 2010/63/EK (Dzīvnieku izmēģinājumu direktīva)  14 ;

·Regula (EK) Nr. 166/2006 (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra regula (E-PRTR))  15 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Atbilstības pārbaudes izvērtējuma gaitā notika dažāda veida apspriešanās pasākumi, piemēram, sabiedriskā apspriešana  16 , kuras ietvaros iedzīvotāji, valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no visas ES varēja paust savu reakciju. Īpaši aktīvas visā procesā bija dalībvalstis, atbalstot mērķus attiecībā uz ziņošanas pilnveidi un vienkāršošanu. Tika īstenota arī konkrēta dalībvalstu virzīta iniciatīva, proti, projekts “Make It Work”  17 , kura pienesums bija būtisks. Reģionu komiteja sagatavoja un 2016. gada 7. aprīlī pieņēma atzinumu, kurā aicināja Komisiju izpētīt, kādi varētu būt ieguvumi efektivitātes ziņā, un risināt nevajadzīgo administratīvo slogu vides pārraudzības un ziņošanas jomā, šim nolūkam it īpaši automatizējot ziņošanas instrumentus un aplūkojot dažādās direktīvās paredzēto ziņošanas pienākumu sinerģētisko iedarbību  18 . Tāpat Komisija rīkoja arī vairākus pasākumus, lai ar ieinteresētajām personām, tostarp NVO, uzņēmumiem un publiskām iestādēm apspriestu ziņošanu vides jomā, un šie pasākumi norisinājās 2015. gada novembrī un 2016. gada aprīlī, septembrī un decembrī. Šajās apspriedēs noskaidrojās, ka attiecībā uz ziņošanas principiem un mērķiem respondenti par vissvarīgāko principu uzskata to, lai ziņošanas nolūkā visa informācija tiktu apkopota vienā reizē un, ja iespējams, lai tā tiktu koplietota pēc iespējas vairākiem mērķiem. Uz jautājumu, vai “ziņošanas pienākumi būtu jānosaka atsevišķos tiesību aktos”, lielākā daļa visu ieinteresēto personu grupu atbildēja pozitīvi, proti, NVO (56 %), publiskās iestādes (75 %), iedzīvotāji (85 %) un uzņēmumi (75 %). Eiropas Savienību uzskata par vispiemērotāko pārvaldības līmeni ziņošanas procesu saskaņošanai. Kopumā respondenti uzskatīja, ka IT sistēmām ir ievērojams potenciāls, lai sniegtu atbalstu ziņošanas procesu pilnveidošanai un administratīvā sloga samazināšanai  19 . Notika apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem dažādās tematiskās grupās, kas specializējas konkrētu ziņošanas pienākumu izpildes jautājumos. Kopumā šie eksperti visnotaļ atbalstīja konkrētās ieceres viņu konkrētajās specializācijas jomās. Dažās tematiskās jomās papildus tiesību aktu grozījumiem jau ir īstenotas proaktīvas iniciatīvas, lai pilnveidotu ziņošanu (piemēram, rūpniecisko iekārtu reģistra izveide saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu, kurš ir noderīgs daudzām citām ziņošanas jomām).

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Tā kā šis priekšlikums pārskatīt vairākus spēkā esošus tiesību aktus ir iedalāms Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmas jomā( REFIT ), Komisija izvērtēja sloga vienkāršošanas un samazināšanas iespējas. Analīze liecina, ka procesa uzlabojumi attiecībā uz ziņošanu šajā jomā ir iespējami. Šie uzlabojumi samazinās izmaksas vai palielinās ieguvumus, it īpaši plašāk piemērojot efektīvākos procesus un palielinot elektronisko rīku un veidņu izmantošanu. Tam var būt nepieciešami sākotnēji ieguldījumi, kas tomēr atmaksāsies vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ņemot vērā datu trūkumu, kā paskaidrots ziņošanas atbilstības pārbaudes izvērtējumā  20 , ierosināto vienkāršošanas pasākumu rezultātā radušos izmaksu un ieguvumu sīks uzskaitījums nav veikts. Tomēr projekta galīgā ziņojuma 9. pielikumā “ES vides tiesību aktos noteikto pārraudzības un ziņošanas pienākumu atbilstības pārbaudes atbalsts”  21 ir aplūkoti ES vides ziņošanas pienākumu pilnveides rezultātā radušies ieguvumi saistībā ar vairākām nesenām vai šobrīd notiekošām pilnveidošanas iniciatīvām laikposmā no 2012. līdz 2020. gadam. Paredzēts, ka tā rezultātā samazināsies ar ES vides tiesiskajā regulējumā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem saistītais slogs. Nebija iespējams skaitliskā izteiksmē noteikt visus sloga samazināšanas rezultātā radušos finansiālos ieguvumus. Tomēr, pamatojoties uz pieejamajiem skaitļiem, projektā  22 tika prognozēts, ka šo izmaiņu rezultātā kopējais ikgadējais administratīvā sloga samazinājums ES28 dalībvalstīm būs ne mazāks kā no EUR 1,4 miljoniem līdz EUR 2 miljoniem. Tādēļ šī priekšlikuma radītais sloga samazinājums visticamāk būs tikpat vērienīgs.

Priekšlikumā aplūkotie jautājumi:

·dažu ziņošanas pienākumu aktualitāte un nepieciešamība vairs nav tik izteikta;

·ziņošanas pienākumu izpildes termiņi un biežums neatbilst galvenajām ar politikas ciklu saistītajām vajadzībām;

·rīcība, lai sabiedrībai paplašinātu informācijas pieejamību un tās koplietošanu;

·Komisijas un Eiropas aģentūru loma ne vienmēr ir skaidra un nepārprotama;

·satura, termiņu un procedūru saskaņošana ar izvērtēšanas ciklu atbilstoši labāka regulējuma programmai.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai veicinātu ierosināto grozījumu īstenošanu, tika izstrādāts detalizēts īstenošanas plāns. Tajā ir uzskaitītas galvenās problēmas, izaicinājumi un konkrētas plānotās darbības to novēršanai.

Attiecībā uz šo priekšlikumu netiek plānota konkrēta pārraudzība, jo tajā ir ierosināts veikt virkni grozījumu vairākos tiesību aktos, savukārt jauno noteikumu izvērtēšana ir gaidāma pašu konkrēto grozīto tiesību aktu ietvaros.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

1. tabula. Tiesību akti un temati, uz ko attiecas regulas priekšlikums

·Skaidrojums par 1. tabulā lietotajiem vispārējiem jēdzieniem

Uzlabot pārredzamību un subsidiaritāti 8 tiesību aktos:

Šī priekšlikuma kontekstā tas nozīmē pārredzamības uzlabošanu un vides informācijas pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai lietotājiem ērtākā veidā atbilstoši Direktīvas 2007/2/ES un Direktīvas 2003/4/EK prasībām, proti, prasībām par publisku piekļuvi un iespējamiem izņēmumiem, pamatojoties uz personas datu konfidencialitāti un aizsardzību (sk. it īpaši Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktu). Uzlabota pārredzamība labāk kalpos Eiropas Savienības iestādēm, dalībvalstīm, iedzīvotājiem un citām ieinteresētām personām. Ietekme būs arī uz subsidiaritāti, jo dalībvalstīm būs tiesības nepastarpināti sniegt iedzīvotājiem informāciju par ES vides tiesību aktu īstenošanu, nevis kā šobrīd — tikai ar ES līmeņa informācijas apmaiņas sistēmu starpniecību. ES līmeņa datu salīdzinājuma pamatā ir dalībvalstu publiskotā informācija, un tāpēc tas stiprina subsidiaritāti un pārskatatbildību valstu līmenī.

Vienkāršot/atcelt ziņošanu 7 tiesību aktos:

Lai samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus palielinot informācijas pieejamību sabiedrībai, kā arī pamatojoties uz atbilstības pārbaudes konstatējumiem, būtu noderīgi samazināt tekstuālā veidā sniedzamo ziņojumu apjomu, tādējādi samazinot kavēšanos informācijas apstrādes dēļ. Dažos gadījumos būtu lietderīgi vienkāršot vai pavisam atcelt tekstuālas informācijas ziņošanas procesu un koncentrēties uz publiskas piekļuves informācijai uzlabošanu.

Pielāgot ziņošanas termiņus 3 tiesību aktos:

Dažos gadījumos ziņošanas mehānismi bija izveidoti, nesaskaņojot atšķirīgās prasības vienā tiesību aktā vai starp dažādiem tiesību aktiem. Šo atšķirīgo ziņošanas pienākumu datumu un termiņu savstarpēja pielāgošana sekmētu administratīvā sloga samazināšanu. Ziņošanas biežuma samazināšana vai ilgāka intervāla noteikšana dalībvalstīm starp dažādiem ziņošanas posmiem arī samazinātu administratīvo slogu un/vai uzlabotu procesa efektivitāti.

Vienkāršot ES mēroga pārskatus / precizēt ES iestāžu lomu 8 tiesību aktos:

Patlaban atbilstīgi vides jacquis ir paredzēti vairāki ziņošanas kanāli. Tā rezultātā būtu jāprecizē Komisijas un dažos gadījumos Eiropas Vides aģentūras uzdevums, ko tās jau veic attiecīgajos ziņošanas procesos. Regulāra pārskata sniegšana ar faktisko informāciju par tiesību aktu īstenošanu un vides stāvokli ES tiktu vienkāršota, ja jaunākā informācija tiktu publicēta, izmantojot jaunākās informācijas tehnoloģijas (piemēram, tīmekļa vietnēs), nevis sagatavojot Komisijas noteiktos ziņojumus papīra formātā. Tā vietā Komisijas oficiālajai lomai būtu attiecīgā gadījumā (sk. turpinājumā) jākoncentrējas uz izvērtējumu veikšanu. Ierosinātajiem uzdevumiem, kurus paredzēts noteikt tiesību aktos, nebūs ietekmes uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) budžetu attiecībā uz tās veiktajiem uzdevumiem citās jomās, piemēram, klimata politikā. Saistībā ar EVA darbu citās jomās, piemēram, rīcību klimata jomā, nav paredzēts pārdalīt resursus par labu priekšlikumā paredzētajiem uzdevumiem. Citos tiesību aktos, kuri nav iekļauti šā priekšlikuma darbības jomā, jautājumi par EVA lomu un resursiem saistībā ar tās sniegto atbalstu Komisijai vides ziņošanas jomā tiks risināti pēc patlaban notiekošā izvērtējuma pabeigšanas.

Gatavošanās turpmākiem izvērtējumiem 5 tiesību aktos:

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm būtu regulāri jāveic šīs jomas acquis darbības izvērtēšana. Lai Komisijas rīcībā būtu informācija par šīs jomas ES tiesību aktu īstenošanu un tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu, Komisijai būtu jāveic izvērtēšana un jālūdz dalībvalstis sniegt šiem izvērtējumiem nepieciešamo informāciju.

·Priekšlikumā paredzēto tiesību aktu grozījumu nepieciešamības skaidrojumi

Direktīva 86/278/EEK

Ir nepieciešams grozīt ziņošanas pienākumus, kas noteikti Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvas 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas, 10. un 17. pantā. Dalībvalstīm būtu jāturpina katru gadu vākt un publicēt attiecīgos datus, savukārt pienākums ziņot Komisijai būtu jāvienkāršo. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt augstāku pārredzamības pakāpi, tādējādi attiecīgā informācija būs pieejama viegli pieejamā veidā, elektroniski, atbilstoši Direktīvas 2003/4/EK un Direktīvas 2007/2/EK prasībām, it īpaši attiecībā uz publisku piekļuvi, datu koplietošanu un pakalpojumiem.

Direktīva 2002/49/EK

·nodrošinās informāciju sabiedrībai par gadījumiem, kad videi ir nodarīts kaitējums, it īpaši, ja tas var skart cilvēkus;

·dos iespēju uzņēmējiem un iestādēm šajos gadījumos veikt nepieciešamos korektīvos un aizsargpasākumus un

·nodrošinās Komisijai nepieciešamo pierādījumu bāzi, lai varētu veikt korektu izvērtējumu saistībā ar direktīvas mērķi un izpildi.

Direktīva 2009/147/EK

ES dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, kas aptvēra Direktīvu 2009/147/EK  30 un Direktīvu 92/43/EEK  31 , tika pabeigta 2016. gadā  32 . Tajā tika secināts, ka, kaut arī saskaņā ar Putnu direktīvu ziņošanas intervāls ir trīs gadi, praksē tika ievērots sešu gadu ziņošanas intervāls, kā noteikts Dzīvotņu direktīvā, līdzīgu galveno uzmanību pievēršot aktuālākās informācijas sniegšanai par sugu stāvokli un tendencēm. Vajadzība pēc racionālākas abu direktīvu īstenošanas izskaidro nepieciešamību pielāgot šos tiesību aktus, lai tie labāk atbilstu dalībvalstu praksei. Tas arī veicinās sešu gadu ziņojumu sagatavošanu par šo direktīvu piemērošanu, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Saskaņā ar patlaban izmantoto ziņošanas formātu dalībvalstīm ziņojumā ir jāsniedz atbilstošie dati, kas nepieciešami īstenošanas progresa izvērtēšanai. It īpaši ziņojumā ir jāsniedz informācija par savvaļas putnu sugu stāvokli un tendencēm, to apdraudējumiem un nelabvēlīgajām ietekmēm, veiktajiem aizsardzības pasākumiem un par īpašo aizsargājamo teritoriju tīkla pienesumu direktīvas mērķu sasniegšanā.

Direktīvā 2010/63/ES  33 noteikto pārredzamības un ziņošanas pienākumu mērķis ir izprast, kas ir pamatā dzīvu dzīvnieku izmantošanai pētniecībā, testēšanā un izglītības nolūkā un kāda ir šādas izmantošanas vērtība, turklāt šie pienākumi nodrošina iespēju veikt labturības faktiskā kaitējuma dzīvniekiem objektīvāku izvērtēšanu. Šajos pienākumos ietilpst informācijas apkopošana par direktīvas īstenošanu, statistikas dati, ziņas par atbrīvojumiem no nogalināšanas metodēm un it īpaši — projektu netehnisko kopsavilkumu publicēšana par projektiem, kuriem atļauts izmantot dzīvus dzīvniekus.

Dalībvalstīm ir arī pienākums veikt konkrētu projektu retrospektīvu izvērtēšanu, lai:

·noskaidrotu, vai dzīvnieku izmantošana ir palīdzējusi sasniegt projekta izvirzītos mērķus;

·izvērtētu faktisko dzīvniekiem nodarīto kaitējumu un

·apzinātu visus elementus, kas varētu dot papildu ieguldījumu, īstenojot prasību aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu.

Dalībvalstis var publicēt šo retrospektīvo projektu novērtēšanas rezultātus.

Tomēr trešdaļā dalībvalstu patlaban nav noteikta prasība, ka projektu netehniskie kopsavilkumi ir jāatjaunina ar šiem rezultātiem. Tas būtiski kavē zinātnieku aprindu, iedzīvotāju un politikas veidotāju iespējas plašāk piekļūt svarīgai informācijai par faktiskajiem ieguvumiem, pētījumu rezultātiem un dzīvu dzīvnieku izmantošanas rezultātā nodarīto kaitējumu. Informācijas sistemātiskas izplatīšanas neesamības dēļ var arī palēnināties jaunu paņēmienu ieviešana attiecībā uz aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidošanu, tādējādi kaitējot pienākuma veikt retrospektīvus izvērtējumus galvenajam pamatam.

Šie jautājumi tika atspoguļoti arī Komisijas 2017. gada 8. novembrī publicētajā ziņojumā par šo direktīvu  34 , kurā bija sniegti konkrēti ieteikumi attiecībā uz pārredzamību un projektu netehniskajiem kopsavilkumiem pavadošajā dienestu darba dokumentā  35 , it īpaši šādi ieteikumi:

–41. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netehnisko projektu kopsavilkumi tiek publicēti laikus.

–43. Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jāmeklē iespējas izveidot ES līmeņa visu netehniska rakstura projektu kopsavilkumu centrālo repozitoriju (vai nodrošināt tiem vieglu piekļuvi un meklēšanas iespēju), ņemot vērā juridiskās prasības un valodu ierobežojumus.

Ir noteikts pienākums katru gadu publicēt valsts statistikas datus par dzīvu dzīvnieku izmantošanu un iesniegt šos datus Komisijai. Īstenošanas ziņojumi ir jāiesniedz Komisijai ik pēc 5 gadiem. Šie ziņojumi būtu jādara pieejami ES līmenī daudz ātrāk, izmantojot elektroniskus rīkus un centralizēti pieejamas datubāzes ar meklēšanas funkciju.

Komisijas pienākumos ietilpst oficiāla statistikas ziņojuma sagatavošana Eiropas Parlamentam un Padomei reizi 3 gados un ziņojuma sniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei reizi 5 gados, pamatojoties uz dalībvalstu īstenošanas ziņojumiem. Šie pienākumi būtu jāaizstāj, paredzot datu elektronisku iesniegšanu centrālajos datu repozitorijos. Šie statistikas dati būtu jāatjaunina reizi gadā, aizstājot pašreizējo stingro prasību, ka ir jāziņo dati, kuru vecums nepārsniedz 5 gadus.

·Ir jāmaina regulas 7. pantā uzskaitītie ziņošanas pienākumi, atceļot atsauci uz II pielikumā sniegto formātu un tā vietā piešķirot Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt šo formātu īstenošanas tiesību aktos (komiteju procedūra), un attiecīgi jāatceļ III pielikums. Tas uzlabotu saskaņotību ar ziņošanas pienākumiem Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām  38 , kas attiecas uz gandrīz tām pašām darbībām. Tas nodrošinās racionālāku pieeju un labāku to datu savietojamību, kas tiek apkopoti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Regulu (EK) Nr. 166/2006 atbilstoši Direktīvas 2007/2/EK noteikumiem. Tas dos arī iespēju izstrādāt un izmantot efektīvākus un saskaņotākus elektroniskās ziņošanas rīkus, kas jāizstrādā un jāuztur ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību.

·Būtu jāatceļ arī regulas 16. pantā izklāstītie konkrētie dalībvalstu pienākumi un atbilstošais 17. pantā minētais Komisijas ziņošanas pienākums, jo norādītajai informācijai ir ierobežota vērtība un/vai tā neatbilst politikas vajadzībām. Tas novērš pārmērīgu administratīvo slogu.

·Ir jāuzlabo saskaņotība ar citos ES tiesību aktos (piemēram, Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām un Direktīvā 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību) noteiktajiem ziņošanas pienākumiem par līdzīgām iekārtām, grozot 11. pantu par konfidencialitāti, lai precizētu, ka arī konfidenciāla informācija ir jāziņo Komisijai, taču tā netiks nodota atklātībai.

Regula (ES) Nr. 995/2010

Lai uzlabotu un veicinātu publisku piekļuvi informācijai par Regulas (ES) Nr. 995/2010  39 īstenošanu, dalībvalstu sniegtie dati par regulas īstenošanu būtu jādara publiski pieejami, izmantojot Komisijas pārvaldītu ES mēroga pārskatu. Ar šo grozījumu paredzēts mainīt regulas īstenošanas datu sniegšanas biežumu, nosakot, ka tie ir jāatjaunina katru gadu par iepriekšējo kalendāro gadu atbilstoši FLEGT regulai. Rezultātā šie dati būs salīdzināmi ar citām pieejamām datu kopām, piemēram, par kokmateriālu tirdzniecību starp ES un trešām valstīm. Komisijai, kurai palīdz saskaņā ar regulas 18. pantu izveidotā komiteja, tiks piešķirtas īstenošanas pilnvaras noteikt nepieciešamo formātu un procedūru, kā dalībvalstis sniegs regulā noteikto informāciju. Priekšlikumā ir arī paredzēts, ka Komisija katru gadu publicēs ES mēroga pārskatus par regulas īstenošanu. Oficiāls Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei tiks iesniegts vismaz reizi 6 gados, informējot par regulas darbības un efektivitātes kārtējās pārskatīšanas rezultātiem.

Padomes Regula (EK) Nr. 338/97

·būtu jāgroza īstenošanas ziņojumu iesniegšanas biežums tā, lai CITES konvencijas līgumslēdzējas puses iesniegtu šos ziņojumus vienu gadu pirms katras pušu konferences, kas parasti notiek ik pēc trīs, nevis diviem gadiem;

·visām CITES konvencijas līgumslēdzējām pusēm būtu līdz katra gada 31. oktobrim jāiesniedz CITES sekretariātam jauns gada pārskats par nelikumīgu tirdzniecību, kurā būtu ietverts iepriekšējā gadā paveiktais.

1. pants

Groza Padomes Direktīvu 86/278/EEK, ieviešot izmaiņas tās 10. un 17. pantā par informācijas un ziņošanas prasībām.

2. pants

Groza Direktīvas 2002/49/EK 8. pantu attiecībā uz rīcības plānu iesniegšanas termiņiem, 9. pantu, lai paaugstinātu pārredzamību, iekļaujot atsauci uz Direktīvu 2003/4/EK un Direktīvu 2007/2/EK, 10. pantu attiecībā uz informācijas pieejamību elektroniski datu glabātuvēs, kā arī atjaunina VI pielikumu, lai izveidotu mehānismu īstenošanas informācijas sniegšanai.

3. pants

Direktīvu 2004/35/EK groza šādi:

–svītro 14. panta 2. punktu;

–aizstāj 18. pantu, nosakot pienākumu sniegt informāciju par īstenošanu un pierādījumu bāzi;

–papildina VI pielikumu ar 18. panta 1. punktā minēto informāciju attiecībā uz gadījumiem, kad videi ir nodarīts kaitējums, un gadījumiem, kad ir piemērota atbildība.

4. pants

Direktīvu 2007/2/EK  42 groza šādi:

–groza 21. panta 2. punktu attiecībā uz pārraudzību;

–svītro 21. panta 3. punktu; un

–aizstāj 23. pantu ar noteikumiem, kas paredz regulāri sagatavot ES mēroga pārskatu un gatavoties turpmākiem direktīvas izvērtējumiem.

5. pants

Groza Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu, palielinot ziņošanas intervālu no trīs līdz sešiem gadiem.

6. pants

Svītro Direktīvas 2010/63/ES 57. pantu un groza šādus noteikumus:

–43. panta 2. līdz 4. punktu attiecībā uz noteikumiem par projektu kopsavilkumiem un tiešsaistes datubāzes izveidi;

–51. pantu attiecībā uz deleģēto pilnvaru izpildi un

–54. pantu attiecībā uz informāciju par pārraudzības īstenošanu un statistikas datu sniegšanu.

7. pants

Regulu (EK) Nr. 166/2006 groza, lai:

–svītrotu 16. un 17. pantā minētās prasības sniegt ziņojumu ik pēc trīs gadiem;

–grozītu 7. pantu, lai veicinātu labāk integrētu ziņošanu saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu;

–atceltu III pielikumā izklāstīto ziņošanas formātu, tā vietā piešķirot Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt E-PRTR ziņošanas formātu un biežumu, izmantojot komiteju procedūru, kas izklāstīta 19. panta 2. punktā; un

–grozītu 11. pantu attiecībā uz konfidencialitāti, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie dati tiek paziņoti Komisijai, vienlaikus nedarot tos zināmus sabiedrībai.

8. pants

Groza Regulu (ES) Nr. 995/2010, aizstājot regulas 20. panta 1. līdz 4. punktu attiecībā uz īstenošanas pārraudzību un piekļuvi informācijai, nosakot, ka ES mēroga pārskati ir jāsagatavo katru gadu, un atjauninot noteikumus par regulas izvērtēšanu.

9. pants

Groza Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97, aizstājot regulas 15. panta 4. punkta b), c) un d) apakšpunktu, kas nosaka pienākumu publicēt ES mēroga pārskatu.

10. pants

Groza Regulu (EK) Nr. 2173/2005, aizstājot regulas 8. un 9. pantu attiecībā uz informācijas prasībām un nosakot, ka ir jāsagatavo ES mēroga pārskats, pamatojoties uz dalībvalstu apkopotajiem datiem. Ar šo grozījumu tiek atjaunināti arī noteikumi par regulas izvērtēšanu.

11. pants

2018/0205 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par ziņošanas pienākumu pielāgošanu vides politikas jomā un ar ko tāpēc groza Direktīvu 86/278/EEK, Direktīvu 2002/49/EK, Direktīvu 2004/35/EK, Direktīvu 2007/2/EK, Direktīvu 2009/147/EK un Direktīvu 2010/63/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 un Regulu (ES) Nr. 995/2010, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu, 192. panta 1. punktu un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 43 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 44 ,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Lai nodrošinātu informāciju par īstenošanu un izpildi, būtu jāizdara grozījumi vairākos vides jomas tiesību aktos, ņemot vērā Komisijas ziņojuma “Kā pilnveidot ziņošanas darbības vides jomā”  45 un ar to saistītās atbilstības pārbaudes rezultātus  46 .

(2)Jāpanāk, lai piekļuve datiem radītu pēc iespējas mazāku administratīvo slogu visām personām. Lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru publiskai piekļuvei, ziņošanai un datu koplietošanai starp publiskām iestādēm, ir nepieciešama aktīva informācijas izplatīšana nacionālā līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2003/4/EK  47 un 2007/2/EK  48 un to īstenošanas noteikumiem.

(3)Dalībvalstu ziņotie dati ir būtiski, lai Komisija varētu pārraudzīt, pārskatīt un novērtēt, kā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir iespējams sasniegt tajos izvirzītos mērķus, un lai šo informāciju izmantotu šo tiesību aktu turpmākai izvērtēšanai atbilstoši 22. punktam 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu  49 . Ir lietderīgi vairākus vides jomas tiesību aktus papildināt ar jauniem noteikumiem to turpmākas izvērtēšanas nolūkā, pamatojoties uz īstenošanas laikā apkopotajiem datiem, kas, iespējams, ir papildināti ar papildu zinātniskiem, analītiskiem datiem. Šajā kontekstā ir nepieciešami relevanti dati, kas ļaus labāk novērtēt Savienības tiesību aktu efektivitāti, lietderību, būtiskumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību, tāpēc ir vajadzīgs nodrošināt atbilstošus ziņošanas mehānismus, kas šajā nolūkā var kalpot arī kā rādītāji.

(4)Ir jāgroza Padomes Direktīvas 86/278/EEK 10. un 17. pantā uzskaitītās ziņošanas prasības. Būtu jāvienkāršo pienākums ziņot Komisijai, un vienlaikus dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt augstāku pārredzamības pakāpi, tādējādi nepieciešamā informācija būs pieejama viegli pieejamā veidā, elektroniski, atbilstoši Direktīvas 2003/4/EK un Direktīvas 2007/2/EK prasībām, it īpaši attiecībā uz publisku piekļuvi, datu koplietošanu un pakalpojumiem.

(5)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK  50 izvērtējumu ir nepieciešams pilnveidot trokšņu karšu un rīcības plānu iesniegšanas termiņus, lai atvēlētu pietiekamu laiku rīcības plānu sabiedriskai apspriešanai. Šajā nolūkā un tikai vienu reizi rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas termiņš ir atlikts par vienu gadu tā, lai nākamās (ceturtās) rīcības plānu kārtas termiņš būtu nevis 2023. gada 18. jūlijs, bet gan 2024. gada 18. jūlijs. Tādējādi, sākot no ceturtās kārtas, dalībvalstīm būs aptuveni divi gadi no trokšņu karšu izstrādes līdz rīcības plānu pārskatīšanas vai pārstrādāšanas pabeigšanai, nevis viens gads kā līdz šim. Attiecībā uz turpmākām pasākumu plānošanas kārtām tiks atjaunots piecu gadu intervāls pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Turklāt, lai labāk sasniegtu Direktīvas 2002/49/EK mērķus un nodrošinātu pamatu pasākumu izstrādei Savienības līmenī, ziņošana dalībvalstīm būtu jāveic elektroniski. Tāpat ir jāpalielina sabiedrības iesaiste, nosakot, ka konkrētai informācijai ir jābūt publiski pieejamai, vienlaikus pieskaņojot šo prasību citiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Direktīvai 2007/2/EK, nedublējot praktiskās prasības.

(6)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EK  51  REFIT izvērtējuma konstatējumiem pastāv iespējas vēl vairāk uzlabot informācijas pieejamību, it īpaši attiecībā uz atsevišķiem nozīmīgiem datiem. Tas palīdzēs informēt sabiedrību par gadījumiem, kad videi ir nodarīts kaitējums, it īpaši, kad šāds kaitējums var ietekmēt sabiedrību, lai šādos gadījumos uzņēmējiem un iestādēm dotu iespēju veikt nepieciešamos profilaktiskos un korektīvos pasākumus un lai nodrošinātu Komisijai nepieciešamo pierādījumu bāzi direktīvas regulāro izvērtējumu veikšanai. Vajadzību nodrošināt augstāku pārredzamības līmeni vēl vairāk pastiprina Direktīvā 2003/4/EK noteiktās prasības, proti, pienākums informēt sabiedrību par gadījumiem, kad var rasties nenovēršami draudi cilvēka veselībai vai videi. Arī tiešsaistē pieejamajai informācijai būtu jāatbilst Direktīvas 2007/2/EK prasībām, it īpaši attiecībā uz pakalpojumiem un datu pieejamību iedzīvotājiem un iestādēm.

(7)Balstoties uz Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu, kā arī uz REFIT izvērtējumu  52 , ņemot vērā mērķi vienkāršot minētās direktīvas īstenošanu un samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dalībvalstu veikto pārraudzību, ir lietderīgi atcelt prasību dalībvalstīm sūtīt Komisijai triju gadu ziņojumus, bet Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu, jo ziņošanas atbilstības pārbaudē tika gūts apstiprinājums šo ziņojumu ierobežotajam pielietojumam  53 .

(8)Direktīvas 2009/147/EK  54 un Direktīvas 92/43/EEK  55 atbilstības pārbaudē tika secināts, ka saskaņā ar Direktīvu 2009/147/EK ir jāievēro trīs gadu ziņošanas intervāls, taču praksē tika ievērots Direktīvā 92/43/EEK noteiktais tās pašas ziņošanas sešu gadu intervāls ar līdzīgu uzsvaru uz atjaunotas informācijas sniegšanu par sugu stāvokli un tendencēm. Tā kā ir jāpilnveido abu direktīvu īstenošanu, tiesību akti ir jāpielāgo praksei, nodrošinot, ka stāvokļa novērtējums tiek veikts reizi sešos gados, bet vienlaikus atzīstot, ka dalībvalstis veic nepieciešamās pārraudzības darbības attiecībā uz dažām apdraudētām sugām. Šāda kopīga prakse arī atvieglos sešu gadu ziņojumu sagatavošanu par šo direktīvu piemērošanu, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai. Lai nodrošinātu, ka tiek novērtētas politikas sekmes, būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jāsniedz informācija, it īpaši par savvaļas putnu sugu stāvokli un tendencēm, to apdraudējumiem un ietekmējošām slodzēm, veiktajiem aizsardzības pasākumiem un to, kā īpašo aizsargājamo teritoriju tīkls sekmē direktīvas mērķu sasniegšanu.

(9)Ir jāgroza ziņošanas pienākumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/63/ES  56 43., 54. un 57. pantā. Šie noteikumi ar mērķi uzlabot pārredzamību un samazināt administratīvo slogu paredz šādus uzdevumus: izveidot centrālu, brīvi pieejamu datubāzi ar meklēšanas funkciju, kurā apkopo projektu netehniskos kopsavilkumus un saistītos retrospektīvos novērtējumus; piešķirt īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu izstrādāt vienotu formātu iesniedzamajiem projektu netehniskajiem kopsavilkumiem un saistītiem retrospektīviem novērtējumiem; informēt par īstenošanu; Komisijas trīsgadējo statistikas datu ziņošanu aizstāt ar prasību izveidot dinamisku centrālu datubāzi, kuru uzturētu Komisija un kurā katru gadu tiktu publiskota informācija.

(10)Saskaņā ar secinājumiem REFIT izvērtējumā  57 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006  58 , ir jāgroza vai jāatceļ šajā regulā izklāstītie ziņošanas pienākumi. Lai uzlabotu saskaņotību ar ziņošanu, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES  59 , ir jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai tā varētu noteikt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 sniedzamās informācijas veidu, formātu un biežumu, un jāatceļ minētajā regulā pašlaik noteiktais ziņošanas formāts. Tāpat ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 166/2006 11. pants par konfidencialitāti, lai nodrošinātu lielāku Komisijai ziņotās informācijas pārredzamību. Lai mazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un Komisijai, ir jāatceļ arī Regulas (EK) Nr. 166/2006 16. un 17. pantā minētie ziņošanas pienākumi, jo tie attiecas uz informāciju, kuras vērtība ir ierobežota vai neatbilst politikas vajadzībām.

(11)Lai uzlabotu un atvieglotu sabiedrības piekļuvi informācijai par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 995/2010  60 īstenošanu, Komisijai dalībvalstu sniegtie dati par regulas īstenošanu būtu jāpublisko, sagatavojot ES mēroga pārskatu par šiem datiem. Lai uzlabotu informācijas konsekvenci un veicinātu regulas funkcionēšanas pārraudzību, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras noteikt formātu un procedūru, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz informācija, bet informācijas sniegšanas biežums un intervāls būtu jāsaskaņo ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005  61 noteikumiem.

(12)Ir jāpilnveido Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97  62 paredzētā ziņošana un tā jāpielāgo ziņošanas prasībām, kas noteiktas Vašingtonā (Kolumbijas apgabals) 1973. gada 3. martā parakstītajā Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES konvencija), kuras līgumslēdzējas puses ir ES un visas tās dalībvalstis. CITES konvencijas ziņošanas prasības tika grozītas CITES 17. Pušu konferencē, kas notika 2016. gadā, lai pielāgotu ziņošanas biežumu konvencijas īstenošanas pasākumiem un izveidotu jaunu ziņošanas mehānismu attiecībā uz CITES konvencijā uzskaitīto sugu nelegālo tirgošanu. Šīs izmaiņas ir jāatspoguļo Regulā (EK) Nr. 338/97.

(13)Lai uzlabotu un veicinātu sabiedrības piekļuvi informācijai par Regulas (EK) Nr. 2173/2005 īstenošanu, Komisijai dalībvalstu sniegtie dati par regulas īstenošanu būtu jādara publiski pieejami, sagatavojot ES mēroga pārskatu. Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības licenču izsniegšanas pirmajā gadā gūto pieredzi, ir jāatjaunina tie regulas noteikumi, kas attiecas uz ziņošanu. Saskaņā ar minētās regulas 11. pantu izveidotajai komitejai būtu jāpalīdz Komisijai, tai īstenojot savas īstenošanas pilnvaras, lai noteiktu formātu un procedūru, kādā dalībvalstis dara pieejamu informāciju. Ir jāatjaunina regulas noteikumi par novērtēšanu.

(14)Eiropas Vides aģentūra (EVA) jau veic svarīgus uzdevumus saistībā ar ES vides tiesību aktu pārraudzību un ziņošanu, kuri būtu konkrēti jāiekļauj attiecīgajos tiesību aktos. Citos tiesību aktos jautājumi par EVA lomu un resursiem saistībā ar tās sniegto atbalstu Komisijai vides ziņošanas jomā tiks risināti pēc patlaban notiekošā izvērtējuma pabeigšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvā 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas

Direktīvu 86/278/EEK groza šādi:

1.direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka regulāri reģistrē publiski pieejamus jaunākos datus par:

a) saražoto dūņu daudzumu un daudzumu, ko piegādā izmantošanai lauksaimniecībā;

b) dūņu sastāvu un īpašībām saistībā ar II A pielikumā minētajiem parametriem;

c) veiktās apstrādes veidu, kā paredzēts 2. panta b) apakšpunktā;

d) dūņu saņēmēju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī vietu, kur dūņas paredzēts izmantot;

e) citu informāciju par šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu, kuru dalībvalstis sniedz Komisijai saskaņā ar 17. pantu.

Telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 3. panta 4. punktā*, izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, kas ietvertas reģistrētajā informācijā.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, par katru kalendāro gadu dara pieejamu sabiedrībai trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā kalendārā gada beigām konsolidētā formātā, kas noteikts Komisijas Lēmuma 94/741/EK** pielikumā, vai citā formātā, kas noteikts saskaņā ar regulas 17. pantu.

Dalībvalstis norāda Komisijai saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas elektronisko atrašanās vietu.

3. Informāciju par apstrādes metodēm un analīžu rezultātiem pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajām iestādēm.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

**    Komisijas 1994. gada 24. oktobra Lēmums 94/741/EK par anketām dalībvalstu ziņojumiem par konkrētu direktīvu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē (Padomes Direktīvas 91/692/EEK īstenošana) (OV L 296, 17.11.1994., 42. lpp.).”;

2.direktīvas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“Komisija ir pilnvarota ar īstenošanas aktu noteikt formātu, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz informācija par Direktīvas 86/278/EEK īstenošanu, kā noteikts šīs direktīvas 10. pantā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus atbilstoši 10. un 17. pantam.”.

2. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību

Direktīvu 2002/49/EK groza šādi:

1.direktīvas 3. pantā pievieno šādu punktu:

“x) “datu repozitorijs” ir Eiropas Vides aģentūras pārvaldīta informācijas sistēma, kas ietver informāciju un datus par vides troksni, kuri dalībvalstu vadībā publiskoti, izmantojot valsts datu paziņošanas un apmaiņas struktūras. ”;

2.    Direktīvas 8. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“Rīcības plānus pārskata un vajadzības gadījumā pārstrādā, ja notiek svarīgas izmaiņas, kas ietekmē esošo stāvokli attiecībā uz troksni, tomēr to dara ne retāk kā reizi piecos gados pēc to apstiprināšanas.

Tās pārskatīšanas vai pārstrādāšanas, kam saskaņā ar 1. apakšpunktu būtu jānotiek 2023. gadā, tiek pārceltas un notiek ne vēlāk kā līdz 2024. gada 18. jūlijam.”;

3.direktīvas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka stratēģiskās trokšņu kartes, ko tās ir izstrādājušas un attiecīgā gadījumā pieņēmušas, un to izstrādātie rīcības plāni ir pieejami un tiek izplatīti sabiedrībā saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK**, un atbilstoši Direktīvas 2002/49/EK IV un V pielikumam, ieskaitot izplatīšanu ar pieejamo informācijas tehnoloģiju palīdzību.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).”;

4.direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos iekļauto VI pielikumā minēto informāciju nosūta Komisijai sešu mēnešu laikā pēc attiecīgi 7. un 8. pantā noteiktā termiņa. Šajā nolūkā dalībvalstis elektroniski nosūta informāciju tikai datu repozitorijam, kurš tiks izveidots saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ja dalībvalsts vēlas atjaunināt informāciju, tad, publiskojot atjaunināto informāciju datu repozitorijā, tā norāda atšķirības starp atjaunināto un sākotnējo informāciju, kā arī atjaunināšanas iemeslus.”;

5.direktīvas VI pielikuma 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Informācijas apmaiņas mehānisms

Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību izstrādā obligātu digitālās informācijas apmaiņas mehānismu, lai apmainītos ar stratēģiskajās trokšņu kartēs un rīcības plānu kopsavilkumos iekļauto informāciju, kā minēts 10. panta 2. punktā, saskaņā ar 13. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”.

3. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

Direktīvu 2004/35/EK groza šādi:

1.direktīvas 14. panta 2. punktu svītro;

2.direktīvas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Informācija par īstenošanu un pierādījumu bāze

Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai atvērtā datu formātā tiešsaistē būtu pieejama atbilstoša un atjaunināta informācija vismaz par tiešiem kaitējuma draudiem saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK 7. panta 4. punktu*. Par katru negadījumu sniedz vismaz šīs direktīvas VI pielikumā uzskaitīto informāciju.

2. Telpisko datu pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK** 3. panta 4. punktā, izmanto, lai sagatavotu telpisko datu kopas, piemēram, avāriju telpisko atrašanās vietu, kas ietvertas šī panta 1. punktā minētajā informācijā.

3. Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, ieskaitot kartes, pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4. Komisija regulāri veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Šīs izvērtēšanas pamatā, inter alia, ir šādi elementi:

(a)šīs direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

(b)dalībvalstu telpisko datu kopas, kas izveidotas saskaņā ar šo pantu un saistītajiem Savienības mēroga pārskatiem, kā minēts 3. punktā.

*    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

**    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).”;

3.direktīvas VI pielikumu aizstāj ar šādu:

“VI PIELIKUMS

18. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA UN DATI

Direktīvas 18. panta 1. punktā minētā informācija attiecas uz emisijām, starpgadījumiem vai avārijām, kas ir radījuši kaitējumu videi vai rada tiešus kaitējuma draudus, par katru gadījumu norādot šādu informāciju un datus:

1) videi nodarītā kaitējuma apmērs un veids, kaitējuma datums un/vai kaitējuma atklāšanas datums. Videi nodarītā kaitējuma apmēru iedala mazā, vidējā, lielā vai ļoti lielā. Videi nodarīto kaitējumu veidi ir šādi: kaitējums ūdeņiem, jūras videi, augsnei, dabai/ekosistēmām vai kaitējums cilvēka veselībai, ko izraisa piesārņojums;

2) darbība, kas izraisījusi kaitējumu videi, kā arī, ja kaitējums ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, darbības nosaukums atbilstoši III pielikumā sniegtajai klasifikācijai;

3) vai un kad ir sākts atbildības piemērošanas process un kāds tiesiskais režīms tika piemērots (administratīvā, civilatbildība vai kriminālatbildība), kā arī, it īpaši, vai konkrētais atbildības process tika sākts saskaņā ar šo direktīvu;

4) vai un kad tika sākti aizsargpasākumi un/ vai korektīvi pasākumi, it īpaši, vai šie aizsargpasākumi un/vai korektīvie pasākumi tika sākti saskaņā ar šo direktīvu;

5) tiklīdz zināmi — datumi, kad process un aizsargpasākumi un/vai korektīvie pasākumi saskaņā ar 3. un 4. punktu tika izbeigts vai pabeigti;

6) atlīdzināšanas procesa iznākums, it īpaši attiecīgā gadījumā attiecībā uz primāru, papildu un kompensējošu atlīdzināšanu saskaņā ar šo direktīvu;

7) izmaksas, kas radušās saistībā ar šādiem pasākumiem:

a) aizsargpasākumiem un korektīviem pasākumiem, kuru izmaksas var:

i) būt segusi atbildīgā puse vai tās atgūtas no atbildīgās puses;

ii) nebūt atgūtas no atbildīgās puses;

b) uzņēmēju piesardzības pasākumi saistībā ar:

i) finansiāla nodrošinājuma segumu;

ii) vidiskās pārvaldības vai vidiskās drošības sistēmām;

iii) pretpiesārņojuma vai piesārņojuma mazināšanas tehnoloģijas ieviešanu;

c) šādu personu administratīvās prasības:

i) uzņēmēji;

ii) kompetentās iestādes.”.

4. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīvā 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)

Direktīvu 2007/2/EK groza šādi:

1.direktīvas 21. pantu groza šādi:

a)2. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“2.  Dalībvalstis atjaunina un publicē savu kopsavilkuma ziņojumu vēlākais līdz katra gada 31. martam. Šajā ziņojumā, ko publisko Komisijas dienesti ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību, iekļauj īsu aprakstu par:”;

b) 3. punktu svītro;

2.direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Vides aģentūra katru gadu publicē un atjaunina Savienības mēroga pārskatu, pamatojoties uz dalībvalstu metadatiem un datiem, ko tās sniegušas, izmantojot tīkla pakalpojumus, saskaņā ar 21. pantu. Savienības mēroga pārskatā iekļauj attiecīgi šīs direktīvas iznākumu, rezultātu un ietekmes rādītājus, Savienības mēroga pārskata kartes un dalībvalstu pārskata ziņojumus.

Komisija regulāri veic šīs direktīvas izvērtēšanu. Šīs izvērtēšanas pamatā, inter alia, ir šādi elementi:

a)šīs direktīvas īstenošanā gūtā pieredze;

b)saskaņā ar 21. pantu dalībvalstu apkopotā informācija un Eiropas Vides aģentūras apkopotie Savienības mēroga pārskati;

c)attiecīgie zinātniskie un analītiskie dati;

d)    cita informācija, tostarp attiecīgi zinātniskie, analītiskie dati, kas nepieciešami saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm, it īpaši tie, kas iegūti, izmantojot efektīvus un lietderīgus informācijas pārvaldības procesus.”.

5. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu groza šādi:

1.panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ik pēc sešiem gadiem, reizē ar ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK* 17. panta noteikumiem, nosūta Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās īstenojušas saskaņā ar šo direktīvu, un šo pasākumu galveno ietekmi. Šajā ziņojumā it īpaši iekļauj informāciju par šajā direktīvā aizsargāto savvaļas putnu sugu stāvokli un tendencēm, to apdraudējumiem un ietekmējošām slodzēm, veiktajiem aizsardzības pasākumiem un to, kā īpašo aizsargājamo teritoriju tīkls sekmē šīs direktīvas 2. pantā minēto mērķu sasniegšanu.”;

*Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.)”;

2.panta 2. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību ik pēc sešiem gadiem sagatavo apkopojošu ziņojumu, kas pamatojas uz 1. punktā minēto informāciju.”.

6. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvā 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

Direktīvu 2010/63/ES groza šādi:

1.direktīvas 43. pantu groza šādi:

a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis pieprasa, lai projekta netehniskajā kopsavilkumā precizē to, vai un kādā termiņā ir jāveic projekta retrospektīvā izvērtēšana. Dalībvalstis nodrošina, ka sešu mēnešu laikā no retrospektīvā izvērtējuma pabeigšanas projekta netehniskais kopsavilkums tiek atjaunināts ar tā rezultātiem.

3.    Dalībvalstis līdz 2020. gada 31. decembrim publicē atļauto projektu netehniskos kopsavilkumus un to atjauninājumus. Dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra iesniedz un publicē projektu netehniskos kopsavilkumus vēlākais sešu mēnešu laikā no atļaujas saņemšanas, kā arī to atjauninājumus, nosūtot tos Komisijai elektroniski.";

b)pievieno šādu jaunu 4. punktu:

“4.    Komisija saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru nosaka vienotu formātu šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanai. Komisijas dienesti izveido un uztur brīvi pieejamu datubāzi ar meklēšanas funkciju, kurā apkopoti projektu netehniskie kopsavilkumi un to atjauninājumi.”;

2.direktīvas 54. pantu groza šādi:

a)panta virsrakstu un 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“Informācija par īstenošanu un statistikas datu sniegšana

1.    Dalībvalstis līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem nosūta Komisijai informāciju par to, kā tiek īstenota šī direktīva un jo īpaši tās 10. panta 1. punkts, 26., 28., 34., 38., 39., 43. un 46. pants.

Dalībvalstis iesniedz un publicē šos datus, tos nosūtot elektroniski formātā, ko Komisijas noteikusi saskaņā ar 4. punktu.

Komisijas dienesti publicē Savienības mēroga pārskatu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem.

2.    Katru gadu dalībvalstis apkopo un publisko statistikas informāciju par dzīvnieku izmantošanu procedūrās, tostarp informāciju par procedūru faktisko smagumu un procedūrās izmantoto primātu, kas nav cilvēka ģints [cilvēkveidīgie] primāti, izcelsmi un sugām.

Šo statistikas informāciju dalībvalstis elektroniski iesniedz Komisijai vēlākais līdz nākamā gada 30. septembrim izvērstā formātā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 4. punktu.

Komisija izveido un uztur brīvi pieejamu statistikas informācijas datubāzi ar meklēšanas funkciju. Komisijas dienesti katru gadu publisko saskaņā ar šo punktu dalībvalstu iesniegto statistikas informāciju un tās kopsavilkuma ziņojumu.”;

b)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Komisija saskaņā ar 56. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru nosaka vienotu formātu un informācijas saturu šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas sniegšanai.”;

3.direktīvas 57. pantu svītro.

7. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulā (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu

Regulu (EK) Nr. 166/2006 groza šādi:

1.regulas 5. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Katra tāda apsaimniekošanas objekta operatori, kurā tiek veiktas viena vai vairākas I pielikumā minētās darbības virs tajā noteiktajiem piemērojamiem jaudas sliekšņiem, elektroniski iesniedz savai kompetentajai iestādei informāciju, kurā saskaņā ar 7. panta 2. punktā noteikto formātu norāda apsaimniekošanas objektu, ja vien šī informācija jau nav kompetentās iestādes rīcībā.”;

2.regulas 7. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Dalībvalstis katru gadu elektroniski nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ir iekļauti visi 5. panta 1. un 2. punktā minētie dati tādā formātā un termiņā, kādu nosaka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru. Jebkurā gadījumā paziņošanas termiņš ir ne vēlāk kā deviņi mēneši pēc pārskata gada beigām.

3. Komisijas dienesti ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību divu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2. punktu ir pabeigušas ziņojumu iesniegšanu, iekļauj dalībvalstu paziņoto informāciju Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā.”;

3.regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Konfidencialitāte

Ikreiz, kad dalībvalsts uzskata informāciju par konfidenciālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK* 4. pantu, šīs regulas 7. panta 2. punktā minētajā ziņojumā par attiecīgo pārskata gadu atsevišķi par katru apsaimniekošanas objektu norāda, kādu informāciju nevar izpaust un kādēļ to nevar darīt. Iemeslu publisko. 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).”;

4.regulas 16. un 17. pantu svītro;

5.regulas III pielikumu svītro.

8. pants
Grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulā (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

Regulas 20. panta virsrakstu un 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“20. pants

Īstenošanas pārraudzība un piekļuve informācijai

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūru, kādā dalībvalstīm ir jāpublisko šī informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, Komisijas dienesti katru gadu publisko Savienības mēroga pārskatu, kura pamatā ir dalībvalstu iesniegtie dati. Gatavojot pārskatu, Komisijas dienesti ņem vērā to, cik daudz sasniegts FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu noslēgšanā un darbībā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2173/2005, un to, cik lielā mērā tie ir palīdzējuši mazināt nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem, nonākšanu iekšējā tirgū.

3. Līdz 2015. gada 3. decembrim un pēc tam reizi sešos gados Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti, tostarp attiecībā uz to, kā tiek novērsts, ka tirgū tiek laisti nelikumīgi iegūti kokmateriāli vai koka izstrādājumi, kas ražoti no šādiem kokmateriāliem. Tā jo īpaši izskata, kādas administratīvās sekas tiek radītas maziem un vidējiem uzņēmumiem un aptvertajiem izstrādājumiem. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus.”.

9. pants
Grozījumi Padomes 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā

Regulu (EK) Nr. 2173/2005 groza šādi:

1.regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim publisko sabiedrībai un Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā.

2. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un procedūru, kādā dalībvalstīm ir jāpublisko 1. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 3. punktā.

3. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, Komisijas dienesti katru gadu publisko Savienības mēroga pārskatu, kura pamatā ir dalībvalstu iesniegtie dati.”;

2.regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Līdz 2021. gada decembrim un pēc tam ik pēc sešiem gadiem Komisija, pamatojoties uz informāciju par šīs regulas piemērošanu un tās gaitā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti. Izvērtēšanas gaitā tai būtu jāņem vērā paveiktais brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošanā. Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanas rezultātiem un vajadzības gadījumā pievieno šiem ziņojumiem atbilstošus priekšlikumus FLEGT licencēšanas sistēmas uzlabošanai.”.

10. pants
Grozījumi Padomes 1996. gada 9. decembra Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību

Regulas (EK) Nr. 338/97 15. panta 4. punktu groza šādi:

1.punkta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b) pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem a) apakšpunktā minētajiem datiem, Komisijas dienesti katru gadu līdz 31. oktobrim publicē Savienības mēroga kopsavilkumu par to īpatņu ievešanu Savienībā, eksportu un reeksportu no tās, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī iesniedz Konvencijas sekretariātam informāciju par sugām, uz kurām attiecas Konvencija;

c) neskarot 20. pantu, dalībvalstu pārvaldības iestādes gadu pirms katras konvencijas līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes paziņo Komisijai visu to informāciju par attiecīgo iepriekšējo periodu, kas nepieciešams Konvencijas VIII panta 7. punkta b) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanai, kā arī līdzvērtīgu informāciju par tiem regulas noteikumiem, uz kuriem Konvencija neattiecas. Paziņojamo informāciju un tās pasniegšanas veidu nosaka Komisija saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru;

d) pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem c) apakšpunktā minētajiem datiem, Komisija publisko Savienības mēroga pārskatu par šīs regulas īstenošanu un izpildi.”;

2.punktam pievieno šādu jaunu e) apakšpunktu:

“e) dalībvalstu pārvaldības iestādes katru gadu līdz 15. aprīlim paziņo Komisijai visu informāciju par iepriekšējo ikgadējā nelikumīgās tirdzniecības ziņojuma sagatavošanas gadu, kā minēts CITES Pušu konferences 11.17. rezolūcijā (pārsk. CoP17).”.

11. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no XXX.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    SWD(2017) 230.

(2)    OV L 354, 28.12.2013., 171.-200. lpp.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.), ar kuru īsteno prasības par informācijas pieejamību saskaņā ar Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(5)    COM(2017) 312 un SWD(2017) 230.

(6)    Dokumenta SWD(2017) 230 VI pielikums.

(7)    COM/2017/0753 final

(8)    Priekšlikumā nav aplūkota ziņošana klimata pārmaiņu jomā. Klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas jomā Komisija jau ir ierosinājusi plānošanas, ziņošanas un pārraudzības pienākumu vienkāršošanu: “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību”, COM(2016) 759.

(9)    SWD(2017) 230.

(10)    SWD(2016) 454.

(11)    SWD(2016) 0121.

(12)    COM(2016) 478 un SWD(2016) 273.

(13)     SWD(2016) 472 final

(14)    COM(2017) 631 un SWD(2017) 353.

(15)    SWD(2017) 0711.

(16)     http://ec.europa.eu/environment/consultations/reporting_en.htm

(17)     http://minisites.ieep.eu/work-areas/environmental-governance/better-regulation/make-it-work/

(18)    http://cor.europa.eu/en/activities/opinions/pages/opinion-factsheet.aspx?OpinionNumber=CDR 5660/2015.

(19)    Sk. dokumenta SWD(2017) 230 IV pielikumu.

(20)    Sk. īpaši 6. nodaļu.

(21)    Sk. http://ec.europa.eu/environment/legal/reporting/fc_overview_en.htm.

(22)    Sk. 19. zemsvītras piezīmi.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002.).

(24)    SWD(2016) 454 final un SWD(2017) 230.

(25)    COM(2017) 151 final.

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1.–14. lpp.).

(27)    SWD(2016) 121.

(28)    COM(2016) 478 un SWD(2016) 273.

(29)    Sk. valstu informāciju par 2016. gadu, kas pieejama par visām ES dalībvalstīm, šeit http://inspire.ec.europa.eu/INSPIRE-in-your-Country

(30)    OV L 20, 26.1.2010., 7.-25. lpp.

(31)    OV L 206, 22.7.1992., 7.-50. lpp.

(32)    SWD(2016) 472 final.

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/EK par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

(34)    COM (2017) 631.

(35)    SWD (2017) 353.

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu.

(37)    SWD(2017) 710.

(38)    OV L 334, 17.12.2010., 17.-119. lpp.

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

(40)    Tostarp ES un tās 28 dalībvalstis.

(41)    Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā.

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

(43)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(44)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(45)    COM(2017) 312.

(46)    SWD(2017) 230.

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(49)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(50)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002.).

(51)    SWD(2016) 0121.

(52)    COM(2016) 478 un SWD(2016) 273.

(53)    COM(2017) 312.

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(55)    SWD(2016) 472 final.

(56)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).

(57)    SWD(2017) 710.

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(60)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(61)    Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp).

(62)    Padomes 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).