EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016SC0419

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu

SWD/2016/0419 final - 2016/0382 (COD)

Briselē, 30.11.2016

SWD(2016) 419 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu

{COM(2016) 767 final}
{SWD(2016) 416 final}
{SWD(2016) 417 final}
{SWD(2016) 418 final}


Kopsavilkums

Priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ietekmes novērtējums

A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēma, un kāda ir tās nozīme ES mērogā?

Ar Direktīvu 2009/28/EK (“RES direktīva”) izveidota Eiropas sistēma atjaunojamo energoresursu enerģijas (AEE) izmantojuma veicināšanai un katrai dalībvalstij 2020. gadam noteikti obligāti nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz AEE īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā. 2014. gada oktobrī Eiropadome vienojās par saistošu ES mēroga mērķrādītāju — līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 27 % no ES patērētās enerģijas ir AEE, un šis mērķis panākams, nenosakot obligātus nacionālos mērķrādītājus. Prognozējams, ka pašreizējās politikas tālejošā ietekme, ar tehnoloģiju attīstību saistītie izmaksu konkurētspējas uzlabojumi, iniciatīvas, kas attiecas uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un ETS neaptvertiem sektoriem, elektroenerģijas tirgus modeli, pārvaldību un energoefektivitāti, kopā panāks atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu. Tomēr bez papildu ES politikas šis pieaugums nav izmaksefektīvs un tāpat nav pietiekami liels, lai ES mērogā tiktu sasniegts atjaunojamo energoresursu īpatsvars, par kuru panākta vienošanās.

Kas būtu jāsasniedz? 

RES direktīvas pārskatīšanai Enerģētikas savienības stratēģijas kontekstā ir četri galvenie mērķi: i) palīdzēt ierobežot vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē tā, lai tas nebūtu lielāks par 2° C, un censties panākt, ka pieaugums nav lielāks par 1,5° C, saskaņā ar ES saistībām, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Parīzes COP21 mērķiem; ii) līdz 2030. gadam izmaksefektīvi panākt, ka AEE īpatsvars ES ir vismaz 27 %; iii) nodrošināt ES ekonomikai lielāku energoapgādes drošību, samazinot tās atkarību no importa; iv) palīdzēt Eiropas Savienībai pasaulē ieņemt vadošo lomu AEE jomā un kļūt par pasaules nozīmes centru, kurā tiek izstrādātas modernas un konkurētspējīgas AEE tehnoloģijas.

Kāda ir ES mēroga rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

Tā kā pastāv īpašas tirgus nepilnības un šķēršļi, ir nepieciešama ES mēroga politika, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis kopīgi sasniedz saistošo ES mēroga mērķi panākt, ka AEE īpatsvars ir vismaz 27 %, un ka tas tiek sasniegts pēc iespējas izmaksefektīvāk un virzība uz mērķi rada pēc iespējas mazāk kropļojumu. ES mēroga rīcība nodrošinās ieguldītājiem noteiktību, ko garantēs ES mēroga tiesiskais regulējums, AEE saskaņotu un izmaksefektīvu izmantošanu visā ES un efektīvu iekšējā enerģijas tirgus darbību, taču tai pašā laikā neliegs dalībvalstīm ražot dažādu veidu AEE saskaņā ar to izvēlēto energoresursu struktūru.

B. Risinājumi

Kādas ir mērķu sasniegšanas iespējas? Vai ir kāda vēlamā iespēja? Ja nav, tad kāpēc? 

Tika apsvērtas gan leģislatīvas, gan neleģislatīvas politikas iespējas AEE izmantojuma izvēršanai. Ietekmes novērtējumā (IN) tika detalizēti analizēta katra politikas iespēja, pakāpeniski pārejot no pamatscenārija (0. iespēja) uz vairāk uz ES mērogu vērstiem pasākumiem. Netika izvēlēta neviena vēlamā iespēja, lai saglabātu Komisijas politisko rīcības brīvību un ļautu tai izvēlēties starp iespējām šādās piecās jomās:

i) iespējas, kā palielināt AEE elektroenerģijas nozarē (RES-E):

kopējs Eiropas satvars atbalsta shēmām: 1) izmantot tikai tirgus mehānismus; 2) izskaidrot noteikumus ar rīkkopas palīdzību; 3) obligāti pāriet uz atbalstu ieguldījumiem;

vairāk koordinēta reģionāla pieeja: 1) obligāts reģionāls atbalsts; 2) atbalsta shēmu obligāta daļēja atvēršana pārrobežu dalībai;

uz atjaunojamajiem energoresursiem vērsts finanšu instruments: 1) ES mēroga finanšu instruments ar plašiem atbilstības kritērijiem; 2) ES mēroga finanšu instruments, kas atbalsta augstāka riska RES projektus;

administratīvā vienkāršošana: 1) spēcīgāki noteikumi ar “vienas pieturas aģentūru”, termiņiem un atvieglotām procedūrām energoatjaunināšanai; 2) atļauju izsniegšanas procedūru ilguma samazināšana ar automātiskiem apstiprināšanas mehānismiem un vienkāršu paziņošanas mehānismu maziem projektiem;

ii) iespējas, kā palielināt AEE siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē (RES-H&C):

iekļaut atjaunojamos energoresursus siltumapgādē un aukstumapgādē: 1) RES-H&C pienākums fosilā kurināmā piegādātājiem; 2) minētais pienākums visiem kurināmā piegādātājiem;

AEE un atlikumsiltuma izmantošanas veicināšana centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmās: 1) dalīšanās paraugpraksē; 2) energoefektivitātes sertifikāti un piekļuves nodrošināšana vietējai siltumapgādei un aukstumapgādei; 3) 2. iespējas pasākumi kopā ar nostiprinātu patērētāju tiesību papildu satvaru;

iii) iespējas, kā palielināt AEE transporta nozarē (RES-T):

atjaunojamo energoresursu iekļaušana transporta nozarē: 1) ES mēroga pienākums iekļaut modernas atjaunojamo energoresursu degvielas; 2) ES mēroga pienākums iekļaut visu veidu atjaunojamo energoresursu degvielas, ko lieto transporta nozarē, un no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu izmantošanas pakāpeniska izbeigšana (apakšiespējas: 2.A) no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu izmantošanas daļēja izbeigšana līdz 2030. gadam; 2.B) minēto biodegvielu izmantošanas pilnīga izbeigšana līdz 2030. gadam; 2.C) paātrināta no pārtikas kultūraugiem ražotas biodīzeļdegvielas izmantošanas izbeigšana un lielāks siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums līdz 2030. gadam); 3) iepriekšējās iespējas un īpašs ES mēroga pienākums iekļaut atjaunojamo energoresursu degvielas, ko lieto aviācijā un jūrniecībā; 4) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pienākums (Degvielas kvalitātes direktīva) (apakšiespējas: 4.B) vispārējs degvielu un elektroenerģijas izmantošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pienākums; 4.C) moderno degvielu un elektroenerģijas izmantošanas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pienākums; 4.D) modernās degvielas, elektroenerģija un tradicionālās degvielas ar mazāku siltumnīcefekta gāzu emisiju);

iv) iespējas, kā sniegt AEE patērētājiem informāciju un lielākas iespējas:

dot patērētājiem iespēju pašiem ražot, patērēt un uzkrāt atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju: 1) ES norādījumi par pašpatēriņu; 2) dot iedzīvotājiem iespēju ražot pašpatēriņam un uzkrāt atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju; 3) attālinātais pašpatēriņš pašvaldībām;

atklāt informāciju par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju: 1) nostiprināt izcelsmes apliecinājumu (IA) sistēmu; 2) 1. iespējas pasākumi un pienākums informācijas atklāšanā izmantot IA; 3) 2. iespējas pasākumi un IA piemērošanas jomas paplašināšana tā, lai tos piemērotu visiem elektroenerģijas ražošanas avotiem;

izsekot siltumapgādē un aukstumapgādē izmantotos atjaunojamo energoresursu kurināmos un transportā izmantotās atjaunojamo energoresursu degvielas: 1) paplašināt IA piemērošanas jomu, tos piemērojot arī atjaunojamo energoresursu gāzveida degvielām/kurināmajiem; 2) paplašināt IA piemērošanas jomu, tos piemērojot arī atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida degvielām/kurināmajiem; 3) izstrādāt alternatīvu izsekošanas sistēmu atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida degvielām/kurināmajiem;

v) iespējas, kā nodrošināt, ka tiek sasniegts 2030. gada mērķrādītājs vismaz 27 % attiecībā uz AEE:

2020. gada nacionālie mērķrādītāji: 2020. gada nacionālie mērķrādītāji kā pamats salīdzinājumā ar pamatscenāriju;

trajektorija: lineāra vai nelineāra;

mehānismi, ar ko novērst vērienīguma nepietiekamību ceļā uz ES AEE mērķrādītāju: 1) pārskatīt valstu plānu vērienīgumu; 2) iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā vēlāk varētu ES mērogā ierosināt papildu mehānismus mērķrādītāja sasniegšanai; 3) palielināt ES mēroga pasākumu vērienīgumu; 4) noteikt saistošus nacionālos mērķrādītājus;

mērķrādītāja sasniegšanas nepilnību nepieļaušana un novēršana: 1) pārskatīt valstu plānus; 2) iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā vēlāk varētu ES mērogā ierosināt papildu mehānismus mērķrādītāja sasniegšanai; 3) palielināt ES mēroga pasākumu vērienīgumu; 4) noteikt saistošus nacionālos mērķrādītājus.

Kāds ir dažādu ieinteresēto personu viedoklis? Kuru iespēju atbalsta katra ieinteresēto personu grupa?

No 2015. gada 18. novembra līdz 2016. gada 10. februārim tiešsaistē notika sabiedriskā apspriešana. Apspriešanā atklājās, ka liela daļa dalībvalstu, NVO un ideju laboratoriju, ieguldītāju un apvienību ir vienisprātis par vajadzību pēc stabila un paredzama ES tiesiskā regulējuma atjaunojamajiem energoresursiem un par to, cik svarīgi ir noteikt pasākumus RES-E, RES-H&C un RES-T jomā, uzlabot patērētāju iesaisti iekšējā enerģijas tirgū, likvidēt administratīvos šķēršļus un sasniegt saistošo ES mēroga mērķrādītāju vismaz 27 % AAE. Visas ieinteresēto personu grupas lielākoties piekrita, ka ir jāuzlabo infrastruktūras attīstība, jo īpaši viedtīkli un uzkrāšanas sistēmas.

Dalībvalstis uzsvēra apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī vajadzību atsaistīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no ekonomikas izaugsmes un atjaunojamo energoresursu enerģijas dzīvotspējas. Dažas dalībvalstis uzsvēra atjaunojamo energoresursu nozīmi energoapgādes drošības un atkarības no importa kontekstā. Nozares pārstāvji uzsvēra, ka ir jārada atjaunojamajiem energoresursiem piemērots tirgus, integrējot tirgu un ilgtermiņā pastiprinot ieguldījumu aizsardzības režīmu, un pieprasīja stabilu tiesisko regulējumu, kas stimulētu inovāciju, nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un palielinātu konkurētspēju ES mērogā. NVO uzsvēra, cik svarīgi ir dot iedzīvotājiem tiesības, lai palielinātu decentralizāciju, dodot lielākas iespējas vietējām kopienām un tādējādi palielinot sabiedrības atbalstu nākotnes shēmām.

C. Vēlamās iespējas ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamā iespēja (ja tāda ir; pretējā gadījumā — galvenās iespējas)? 

Pašlaik nav iespējams pilnīgi kvantificēt ietekmi, jo nav izvēlēta neviena vēlamā iespēja. Iepriekš minētā 1.–4. iespēja mazina nenoteiktību, ar ko saskaras ieguldītāji, palielina izmaksefektivitāti, cenšas novērst tirgus nepilnības, atjaunina pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu un palielina iedzīvotāju atbalstu.

Galveno pasākumu īstenošana palīdzēs ES sasniegt savus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus (jo tiks sniegts ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā par nepieciešamajiem papildu 5 % salīdzinājumā ar atsauces scenārija prognozēm). Pasākumu īstenošana var arī sniegt ieguldījumu tēriņu par enerģijas importu samazināšanā (2030. gada mērķrādītāju īstenošanas kopējā ietekmē 2021.–2030. gadā tie samazinātos par EUR 221 miljardu) un papildu blakusieguvumu radīšanā, piemēram, piesārņojuma kontroles izmaksu un veselībai nodarītā kaitējuma izmaksu samazināšanā kopumā par EUR 12,3–19,5 miljardiem gadā.

Kādas ir vēlamās iespējas (ja tāda ir; pretējā gadījumā — galveno iespēju) izmaksas? 

Galvenajām noformulētajām iespējām varētu būt sociāla un ekonomiska ietekme un ietekme uz vidi dalībvalstīs. Ja tas bija iespējams, minētā ietekme tika kvantificēta.

Kāda ir ietekme uz MVU un konkurētspēju?

IN ir ietverti īpaši izņēmumi MVU, lai nodrošinātu, ka pasākumi, ar kuriem paredzēts sasniegt ES mērogā noteikto 2030. gada mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem, palielina to konkurētspēju (piem., administratīvā vienkāršošana, īpaši noteikumi par atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, plašāki pasākumi pašpatēriņa jomā).

Vai tiks būtiski ietekmēts valstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Dalībvalstīm būs jāsniedz ieguldījums kopīgajos centienos sasniegt ES mēroga 2030. gada mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu jomā, par kuru panākta vienošanās, tālab īstenojot pasākumu kopumu, kas, iespējams, ietekmēs valstu budžetu un pārvaldes iestādes.

D. Turpmāki pasākumi

Kad šī politika tiks pārskatīta?

Daži RES direktīvas noteikumi faktiski zaudē spēku 2020. gada decembrī, jo īpaši noteikumi par saistošajiem nacionālajiem mērķrādītājiem. IN mērķis ir aplūkot pasākumus, kas iekļaujami RES direktīvā laikposmā pēc 2020. gada. Saistībā ar dažām iespējām ir vajadzība nodrošināt, ka pārskatītajā RES direktīvā tiek iekļautas pārskatīšanas klauzulas, lai garantētu, ka pāreja no saistošajiem nacionālajiem mērķrādītājiem uz ES mēroga 2030. gada mērķrādītāju tiek pienācīgi uzraudzīta un īstenota.

Top

Briselē, 30.11.2016

SWD(2016) 419 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Bioenerģijas ilgtspēja

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

{COM(2016) 767 final}
{SWD(2016) 416 final}
{SWD(2016) 417 final}
{SWD(2016) 418 final}


Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par bioenerģijas ilgtspēju

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

La gan bioenerģijas ražošanas apjoma palielināšana ir būtiska ES klimata un enerģētikas jomas mērķu sasniegšanā, ar tās izmantojuma pieaugumu siltumapgādes un elektroapgādes nozarē ir saistītas vairākas problēmas un iespējamie riski. Arī sabiedriskā apspriešana liecināja, ka sabiedrības domas par bioenerģijas radītajiem ieguvumiem un riskiem dalās, un tas var mazināt ieguldījumus šajā nozarē, jo īpaši tad, ja nav spēcīga sabiedriskās politikas satvara.

Pamatojoties uz ieinteresēto personu ieguldījumu, pētījumiem un citiem zinātniskiem pierādījumiem, Komisijas dienesti ir noteikuši trīs galvenās problēmas vai potenciālos riskus, kas saistīti ar cietās biomasas izmantošanu siltumapgādē un elektroapgādē: i) bioenerģijas klimata raksturlielumi; ii) ietekme uz vidi — bioloģisko daudzveidību, augsni un gaisa kvalitāti; iii) lielu biomasas daudzumu sadedzināšanas apjoma pieaugums mazefektīvās iekārtās.

Šajā ietekmes novērtējumā sniegtā analīze papildina ietekmes novērtējumu, kurš sagatavots saistībā ar ierosināto Atjaunojamo energoresursu enerģijas direktīvas pārskatīšanu un kurā aplūkoti konkrēti jautājumi, kas saistīti ar biodegvielu izmantošanu transporta nozarē, jo īpaši netiešas zemes izmantošanas maiņas radītajām emisijām un modernu biodegvielu attīstīšanu.

Ko ar šo iniciatīvu ir paredzēts panākt?

Galvenais iniciatīvas mērķis ir nodrošināt bioenerģijas ražošanas un tās izmantošanas siltumapgādē un elektroapgādē ilgtspēju. Šajā nolūkā ir svarīgi pievērsties iepriekš minētajām problēmām un riskiem ar skaidru politisko satvaru, kurā jaunas darbības efektīvi papildina jau pastāvošo politiku un pasākumus gan ES, gan valstu līmenī.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt ieguvumus tādās jomās kā klimata politika, vides aizsardzība, resursu izmantošanas efektivitāte un iekšējā tirgus darbība un vienlaikus nodrošināt rīcības samērīgumu ar attiecīgo problēmu un risku apmēru. Iniciatīvai būtu arī jāsniedz ieguldījums visaptverošu Komisijas mērķu sasniegšanā, konkrētāk, jāveicina i) izaugsme, darbvietu radīšana un ieguldījumi, kā arī ii) ES vadošās pozīcijas nostiprināšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Kāda ir ES mēroga rīcības pievienotā vērtība? 

Klimata pārmaiņu mazināšanas un atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas mērķrādītāji ir noteikti ES mērogā, un jo īpaši atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājs pēdējā desmitgadē ir sekmējis biomasas patēriņa pieaugumu enerģijas ieguvē ES. Tāpēc ES mērogā jānodrošina, ka bioenerģijas izmantošana atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju sasniegšanā sekmē arī kopējā klimata jomas mērķa sasniegšanu. Daži ilgtspējas riski, kas ir saistīti ar bioenerģijas attīstību, ir pārrobežu riski, tāpēc tos var efektīvāk mazināt ES līmenī. Tas jo īpaši attiecas uz ietekmi uz vidi, piemēram, klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību vai gaisa piesārņojumu. Arī tirgus veicināta ietekme var izpausties pāri robežām, kā tas ir, piemēram, ar biomasas sākvielām saistīto konkurences problēmu gadījumā.

B. Risinājumi

Kādas leģislatīvas un neleģislatīvas politikas iespējas ir apsvērtas? Vai ir kāda vēlamā izvēle? Kāpēc? 

Apspriešanas procesā un pierādījumu izskatīšanā radās dilemma:

— no vienas puses, daudz ieinteresēto personu uzskata, ka bioenerģijas (kurai ir liela nozīme fosilā kurināmā aizstāšanā) turpmāko attīstību kavē sabiedrības šaubas par to, kādus ieguvumus videi rada daži biomasas lietojumi enerģijas ieguvē,

— no otras puses, zinātniskie pierādījumi skaidri liecina, ka to, kā biomasas izmantošana enerģijas ieguvē kopumā ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas un bioloģisko daudzveidību, nav iespējams novērtēt vai garantēt ar vispārīgām prasībām, jo to nosaka pārāk daudz mainīgo lielumu, tāpēc tā drīzāk būtu jāizpēta katrā gadījumā atsevišķi saistībā ar konkrētu vietu.

Tādējādi ES mērogā nav iespējams droši nošķirt ilgtspējīgus un neilgtspējīgus siltumapgādē un elektroapgādē izmantojamās bioenerģijas avotus un noteikt šo šķīrumu tiesību aktos. Tā vietā ar vienu neregulatīvu un četrām regulatīvām iespējām ir paredzēts pievērsties iepriekš minēto problēmu un risku dzinējspēkiem. Pamatscenārijs (1. iespēja) pamatojas uz risinājumu iekļaušanu citos klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam elementos un citos pašreizējos politikas virzienos. Tā kā ar šiem politikas virzieniem tiktu panākta diezgan liela ietekme bez īpaša papildu regulējuma, šī iespēja būtu visefektīvākā pieeja, jo ar to varētu vislabāk panākt līdzsvaru starp rezultātiem un administratīvo slogu; tomēr tad, ja prakse, kas saasina minētās problēmas, attīstītos vairāk, nekā konstatēts modelēšanas darbā, šī iespēja nesniegtu nekādas tiesiskās garantijas. Šis ir svarīgs apsvērums, ņemot vērā to, cik liela nenoteiktība apvij biomasas turpmāko attīstību, tostarp tirdzniecības modeļus un sākvielu izvēli. Četras papildu politikas iespējas piedāvā virkni aizsargpasākumu pret noteiktajiem riskiem, lai gan tieši biomasas ietekme uz klimatu (“biogēnais ogleklis”) ir īpaši grūti risināma problēma. Ņemot to vērā, Komisijas dienesti nespēja izvēlēties politikas iespēju, kura būtu nepārprotami vēlamāka par pārējām.

Kuru iespēju atbalsta katra ieinteresēto personu grupa? 

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām laikā 35 % respondentu pauda viedokli, ka pašreizējo problēmu risināšanai pietiek ar pašlaik īstenoto ES un valstu politiku, savukārt 59 % aicināja ieviest jaunu ES mēroga politikas instrumentu. 2. iespējai, kurā paredzēts piešķirt oficiālu statusu ilgtspējas prasībām, kas pašlaik izklāstītas Komisijas ieteikuma veidā, netika skaidri pausts vērā ņemams atbalsts. 3. iespēju atbalstīja vairāki bioenerģijas ražotāji un izmantotāji un vairākas dalībvalstis. Vairāku ar energoapgādi nesaistītu kokrūpniecības nozaru pārstāvji un vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas bija par enerģijas pārveidošanas efektivitātes uzlabošanu (4. iespēja). Pēdējā minētā grupa arī pauda lielu atbalstu kopējā bioenerģijas izmantojuma maksimuma noteikšanai.

C. Vēlamās iespējas ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamā iespēja (ja tāda ir; pretējā gadījumā — galvenās iespējas)?

Analīze liecina, ka noteiktajām politikas iespējām modeļos prognozētajos apstākļos būtu tikai ierobežota (bet pozitīva) ietekme uz konstatēto problēmu risināšanu. Tās drīzāk būtu “aizsargpasākumi” gadījumā, ja prakse, kas saasina problēmas, attīstītos vairāk, nekā norādīts modeļu prognozēs.

Lai gan bioenerģija ir būtiska, lai sasniegtu mērķi panākt, ka līdz 2030. gadam 27 % no ES energoresursu struktūras veido atjaunojamo energoresursu enerģija, tad, ja bioenerģijas īpatsvars būs nedaudz lielāks nekā citu atjaunojamo energoresursu īpatsvars, tiks nedaudz samazināti stimuli jaunajām tehnoloģijām. Tāpēc iespējas, kas ietver bioenerģijas izmantojuma ierobežojumu (1., 3., 4. un 5.), netieši mudinās enerģētikas nozari pievērsties citiem atjaunojamajiem energoresursiem un tādējādi radīs papildu ieguldījumus un darbvietas atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē. Tā kā skaitliskā izteiksmē visām iespējām ir diezgan ierobežota ietekme uz bioenerģijas apjomu nākotnē, arī ietekme uz izaugsmi un darbvietām ir neliela.

Kādas ir vēlamās iespējas (ja tāda ir; pretējā gadījumā — galveno iespēju) izmaksas?

2.–5. iespējā paredzēto jauno juridisko prasību rezultātā rastos papildu administratīvās izmaksas lauksaimniecības biomasas ražotājiem, mežu īpašniekiem un koksnes vērtības veidošanas ķēdes dalībniekiem, kā arī bioenerģijas stacijām. Saskaņā ar aplēsēm šīs izmaksas kopā visiem operatoriem būtu šādas: EUR 63–150 miljoni vienreizējās izmaksas un EUR 31–51 miljons kārtējās ikgadējās izmaksas. Šīs papildu izmaksas, visticamāk, būtu jāsedz vai nu galapatērētājam (ja nav valsts subsīdiju), vai plašai sabiedrībai (ja tiek piešķirtas subsīdijas), vai abiem. Kā aprakstīts iepriekš, šīs iespējas kopumā dotu nelielu ekonomisku labumu, kas būtu saistīts ar maznozīmīgu pāreju uz citiem atjaunojamajiem energoresursiem.

Kā tiks ietekmēti uzņēmumi, MVU un mikrouzņēmumi?

Bioenerģijas ražošanas un izmantošanas ķēdē MVU un mikrouzņēmumi ir plaši pārstāvēti — īpaši daudz tajā ir mazo meža īpašnieku un mazo bioenerģijas iekārtu. Tomēr ietekme uz pēdējo minēto grupu būtu atkarīga no iekārtu minimālā izmēra, sākot ar kuru iekārtai piemēro ilgtspējas prasību (1–5 MW, 5–10 MW, 10–20 MW vai vairāk nekā 20 MW). Mazie mežu īpašnieki varētu just apsvērto politikas iespēju ietekmi; uz risku balstīta pieeja (3. iespēja) tos gan ietekmētu mazāk.

Vai tiks būtiski ietekmēts valstu budžets un pārvaldes iestādes?

Valstu iestādēm rastos tikai nelielas administratīvās izmaksas, un tās būtu saistītas ar tiesību aktu un attiecīgo ziņošanas, uzraudzības un pārbaudes uzdevumu īstenošanu. Šīs izmaksas ietver vienreizējas izmaksas EUR 60 000–200 000 apmērā un kārtējās ikgadējās izmaksas EUR 400 000–1 000 000 apmērā.

Vai ir paredzama cita būtiska ietekme?

Nē.



D. Turpmāki pasākumi

Kad šī politika tiks pārskatīta?  

Politika tiks regulāri pārskatīta saistībā ar Enerģētikas savienības pārvaldības satvaru, kur īpaši liela nozīme ietekmes novērtējumā noteikto problēmu un risku attīstības novērtēšanā būs enerģijas ieguvē izmantotās biomasas kopējā daudzuma, biomasas veida, sākvielu veida, to ģeogrāfiskās izcelsmes un galīgā izmantojuma uzraudzībai. Nav paredzēta īpaša pārskatīšanas klauzula.

Top