31.7.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/68

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu” (pārstrādāta redakcija)

COM(2012) 64 final – 2012/0027 (COD)

2012/C 229/13

Ziņotājs: PEZZINI

Padome 2012. gada 7. martā un Eiropas Parlaments 2012. gada 13. martā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 33., 114. un 207. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu” (pārstrādāta redakcija)

COM(2012) 64 final – 2012/0027 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 8. maijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 481. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 23. un 24. maijā (23. maija sēdē), ar 135 balsīm par, 3 balsīm pret un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja uzskata, ka efektīva muitas savienība ir svarīgs Eiropas integrācijas priekšnoteikums, lai visā ES teritorijā būtu efektīvi, droši un pārredzami nodrošināta brīva preču aprite, maksimāli aizsargājot patērētājus un vidi, kā arī efektīvi apkarota krāpšana un viltošana.

1.2   Tāpēc Komiteja aicina īstenot vienotu muitas politiku, kuras pamatā būtu vienādas, mūsdienīgas, pārredzamas, efektīvas un vienkāršotas procedūras un kura spētu sekmēt ES ekonomikas konkurētspēju pasaules mērogā, kā arī aizsargāt ES uzņēmumu un patērētāju intelektuālo īpašumu, tiesības un drošību.

1.3   Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu regulai, ar ko pārskata 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 450/2008, un cer, ka tiks nodrošināts precīzs laika grafiks, vienāda interpretācija, izsmeļoša informācija un apmācība, kā arī pienācīgi dalībvalstu un Kopienas finanšu līdzekļi.

1.4   EESK, protams, piekrīt, ka attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu kodeksa noteikumi jāpieskaņo Lisabonas līgumam, ievērojot taisnīgu līdzsvaru starp Parlamentu un Padomi un tādējādi nodrošinot abu iestāžu vienlīdzību deleģēto aktu jautājumā.

1.5   Komiteja uzskata: lai veicinātu tirdzniecisko darbību un labāk koordinētu preventīvo darbību un sankciju piemērošanu, ir lietderīgi un svarīgi ieviest tādus modernizācijas pasākumus kā muitas tiesību aktu vienkāršošana un muitas sistēmu sadarbspējīga informatizācija.

1.6   EESK pauž bažas, ka dalībvalstīm ir iespēja atšķirīgi interpretēt ES muitas tiesību aktus un tas var radīt birokrātijas slogu uzņēmumiem, it sevišķi maziem uzņēmumiem, un tādējādi negatīvi ietekmēt Eiropas konkurētspēju.

1.7   Šajā sakarā EESK pārliecinoši atbalsta centralizētu muitošanu ar atbilstīgu elektronisko sistēmu starpniecību, standartizētu darba metožu sistemātisku izmantošanu, uzņēmējdarbības procesu modelēšanu, visu to iniciatīvu izplatīšanu, kas saistītas ar elektronisko muitu, un Eiropas ātrās reaģēšanas grupas eksperimentālu izveidi novatorisku procesu atbalstam.

1.8   Komiteja atzīst, ka kodeksa ieviešana būtu jāatliek, lai būtu pietiekami daudz laika izveidot saskaņotas elektroniskas sistēmas un uzlabot muitas procedūru organizēšanu pie Eiropas Savienības ārējām robežām, taču, pirmām kārtām, lai varētu informēt un attiecīgi apmācīt personālu un tādējādi sekmēt starptautisko tirdzniecību, personu brīvu pārvietošanos un preču ātru apriti.

1.9   EESK uzskata, ka vajadzīga ciešāka sadarbība starp muitas pārvaldēm, tirgus uzraudzības iestādēm, Komisijas dienestiem un ES aģentūrām, lai labāk kontrolētu ievesto preču kvalitāti.

1.10   Komiteja uzsver, ka ir svarīgi uzlabot uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām paredzēto pakalpojumu kvalitāti, un iesaka Komisijai ar konkrētu stimulu un vienkāršotu procedūru starpniecību mudināt uzņēmējus pretendēt uz atzīta uzņēmēja statusu.

1.11   Komiteja uzsver, ka ir jāsniedz attiecīga informācija un apmācība muitas darbiniekiem, ekonomikas dalībniekiem un muitas aģentiem, lai nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu un interpretāciju un labāk aizsargātu patērētājus. Šajā saistībā būtu lietderīgi ciešā sadarbībā ar visas ES augstskolām un izpētes centriem dibināt arī Žana Monē (Jean Monnet) katedras Eiropas muitas tiesībās.

1.12   Komiteja ir pārliecināta, ka ir jāizmanto katras dalībvalsts spējas un iespējas, lai izveidotu Eiropas Muitas augstskolu, kas ļautu veicināt profesionālo izcilību muitas jomā, tādējādi laika gaitā īstenojot vienotu Eiropas muitas sistēmu.

2.   Pašreizējā situācija

2.1   Muitām ir svarīga loma drošības un aizsardzības nodrošināšanā, patērētāju un vides aizsardzībā, visu ienākumu iekasēšanas garantēšanā, krāpšanas un korupcijas apkarošanā un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nodrošināšanā. Viltotu preču imports Eiropas Savienībā rada ienākumu zudumu, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības un nopietni apdraud ES patērētāju drošību un veselību.

2.2   Kopienas Muitas kodeksu, kas pieņemts 1992. gadā un vēl joprojām ir spēkā, piemēro ar procedūrām, kurās bieži izmanto papīra dokumentus, lai arī pirms zināma laika ar dalībvalstu sistēmu datorizācijas starpniecību ir ieviesta elektroniskā muitošana, taču Kopienas līmenī nav noteikts par pienākumu izmantot šādu sistēmu.

2.3   Muitu nozīme pa šo laiku ir pieaugusi, jo ir palielinājies tirdzniecības apjoms un parādījušies citi ar produktu drošumu un jaunām informācijas tehnoloģijām (IT) saistīti faktori, kas, arī pateicoties ar Lisabonas līgumu ieviestajām izmaiņām, ir uzlabojuši iekšējā tirgus konkurētspēju.

2.4   Modernizēto muitas kodeksu (1) pieņēma 2008. gadā, lai risinātu tādus jautājumus kā lielāks tirdzniecības apjoms, jauna risku pārvaldība, likumīgas tirdzniecības aizsardzība un drošība, un izveidotu kopīgu IT vidi muitām un tirdzniecībai.

2.5   Modernizētā muitas kodeksa noteikumi ir stājušies spēkā, tomēr, lai tos varētu īstenot praksē, ir vajadzīgi piemērošanas noteikumi, kuriem jāstājas spēkā līdz 2013. gada 24. jūnijam. Tomēr tehnisku un praktisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar juridisko, informātikas un ekspluatācijas jautājumu sarežģītību, līdz minētajam datumam tas nebūs iespējams.

2.6   EESK iepriekš pieņemtos atzinumos šajā sakarā jau ir norādījusi, ka “šie termiņi (…) ir noteikti ar zināmu optimismu” (2), un uzsvērusi, ka “tas, ka nav piemērošanas regulas, par kuras izstrādi atbild Komisija, šobrīd rada neskaidrības attiecībā uz vairākiem noteikumiem” (3), tomēr EESK vienmēr ir uzskatījusi, ka “Muitas savienība, kas ir Eiropas ekonomiskās integrācijas dzinējspēks, šodien nedrīkst atpalikt no starptautiskās tirdzniecības norisēm” (4).

2.7   Attiecībā uz finanšu resursiem Komiteja uzsver viedokli, ko tā paudusi nesenajā atzinumā par rīcības programmu muitas un nodokļu nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ( FISCUS ) (5). Taču, kā EESK jau vairākkārt ierosinājusi (6), tam vajadzētu būt tikai sākumposmam strukturētā sadarbībā starp visiem tām aģentūrām — gan valstu, gan Eiropas līmeņa —, kuras iesaistītas cīņā pret krāpšanu un noziedzību finanšu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, organizēto noziedzību, terorismu, kontrabandu utt.

2.8   Turklāt, ņemot vērā, ka pēdējos gados izstrādātas divas programmas (“Muita 2013” un “ Fiscalis 2013 ”), kas ir attīstījušās neatkarīgi viena no otras un tagad ir apvienotas vienā programmā FISCUS, Komiteja uzskata, ka ir svarīgi saglabāt šādas programmas galveno pozitīvo aspektu, proti, cilvēkfaktora svarīguma atzīšanu.

—	“Jānodrošina valstu muitas un nodokļu administrāciju pietiekams aprīkojums, lai tās varētu risināt attiecīgās problēmas turpmākajos desmit gados.

—	Nodokļu un muitas nozares jāapgādā ar mūsdienīgu un efektīvu IT sistēmu. Tas būtu arī, piemēram, modernizētais muitas kodekss.

—	Komiteja vēlētos, lai tiktu veikti sīkāki novērtējumi par ietekmi uz ES un tās dalībvalstu budžetiem.” (7)

2.9   Lai modernizētu muitas jomu, vajadzīgi atbilstīgi finanšu resursi procedūrām un procesiem, kas saistīti ar muitas darbību, it sevišķi ar elektroniskas sistēmas izveidi un attiecīgā personāla apmācību.

2.10   Jaunajā regulas priekšlikumā minētie stratēģiskie mērķi joprojām ir tādi paši kā pārstrādājamajā Regulā (EK) Nr. 450/2008, t. i., mērķi atbilst pašreizējai politikai to preču tirdzniecības jomā, ko ieved Eiropas Savienībā un izved no tās. Komiteja jau ir paudusi viedokli par šiem mērķiem (8).

2.11   Eiropas Parlaments ir paudis viedokli 2011. gada 1. decembra rezolūcijā par muitas modernizāciju (9) un izskatījis tādus jautājumus kā muitas stratēģija, konkurētspējas nodrošināšanas un riska pārvaldības instrumenti, vienots kontaktpunkts, kontroles un sankciju sistēmu saskaņošana, procedūru vienkāršošana, finansiālas intereses un intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī ciešāka sadarbība.

2.12   Savukārt Komisija ziņojumā par muitas savienības attīstības stratēģijas progresu (10) ir uzsvērusi, ka vajadzīga

—	plašāka stratēģiskā pieeja, lai sadarbotos ar citām aģentūrām un starptautiskajiem partneriem drošības, veselības, drošuma un vides jomā;

—	pārvaldības uzlabošana un atjaunināšana attiecībā uz struktūru un darba metodēm, uzmanību vēršot vairāk uz uzņēmējdarbību virzītu pieeju muitas procesos;

—	spēju un iespēju apzināšana un apvienošana starp dalībvalstīm un Komisiju, lai uzlabotu efektivitāti un saskaņotību un ar FISCUS programmu realizētu apjomradītus ietaupījumus;

—	darbības mērīšanas un novērtēšanas (rezultātu, kā arī iznākumu) pamatu definēšana, lai nodrošinātu, ka muitas savienība īsteno savus mērķus, un lai atklātu nepilnības.

2.13   Padome ar 2011. gada 13. decembra rezolūciju (11) nolēma, ka jāizstrādā turpmākās sadarbības stratēģija, lai noteiktu pasākumus, kas jāveic, lai vēl vairāk uzlabotu muitas iestāžu savstarpējo sadarbību un sadarbību ar citām iestādēm, lai stiprinātu muitas kā galvenās iestādes nozīmi preču aprites kontrolē brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un lai efektīvāk aizsargātu Savienības iedzīvotājus.

3.   Komisijas priekšlikums

3.1   Komisija ierosina aizstāt Regulu (EK) Nr. 450/2008 (Modernizēts muitas kodekss) ar pārskatītu regulu, ar ko, citastarp,

—	tekstu pieskaņo Lisabonas līgumam,

—	to pielāgo praktiskajiem aspektiem un tiesību aktu attīstībai muitas jomā un citās jomās, kas saistītas ar preču apriti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm;

—	paredz pietiekamu laiku nepieciešamo IT sistēmu izstrādei.

3.2   Regulas (EK) Nr. 450/2008 pārstrādāšana ļaus labāk saskaņot tiesību aktus ar uzņēmējdarbības praksi, atbalstot optimālu IT attīstības struktūru un plānošanu un vienlaikus saglabājot visas pārstrādājamās regulas priekšrocības, proti, administratīvo procedūru vienkāršošanu publiskajām iestādēm (ES vai dalībvalstu) un privātpersonām,

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1   Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu regulai, ar ko pārskata 2008. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 450/2008, ar kuru izveido Modernizēto muitas kodeksu.

4.2   Lai arī Komiteja atbalsta jauno priekšlikumu, tā uzskata, ka jānodrošina šādi aspekti:

—	konkrēti termiņi piemērošanas noteikumu īstenošanai, lai novērstu vēlreizēju pārstrādāšanu un kavēšanos;

—	ES muitas tiesību aktu vienāda interpretācija; Eiropas Savienībai jādarbojas kā vienotai administrācijai, lai izveidotu vienotu Eiropas muitas sistēmu;

—	vienāds kontroles līmenis un vienāda attieksme pret uzņēmējiem visā ES muitas teritorijā, standartizēta kontroles piemērošana, vienota kontaktpunkta pilnveidošana un atvieglota piekļuve atzīta uzņēmēja statusam;

—	vispusīga informācija visiem ieinteresētajiem uzņēmējiem, lai, pamatojoties uz kopīgiem standartiem, kas nodrošina pilnīgu sadarbspēju, nodrošinātu jauno noteikumu un IT procedūru saskaņotu un vienādu piemērošanu;

—	kvalitatīva apmācība muitas personālam un uzņēmējiem, kas balstās uz Eiropas forumiem un standartiem, lai paaugstinātu profesionalitāti un palielinātu atbildību, vienlaikus veicot attiecīgu uzraudzību saskaņā ar Eiropas kvalitātes parametriem;

—	atbilstīgi dalībvalstu un Kopienas finanšu resursi, kas ļauj īstenot attiecīgās programmas (piemēram, FISCUS, Kopienas programmas mūžizglītības jomā), kurās uzmanība pievērsta arī svešvalodu apguvei un IKT, kā arī Žana Monē katedrām;

—	spēju un iespēju apzināšana un apvienošana starp dalībvalstīm un Eiropas līmenī, lai izveidotu Eiropas Muitas augstskolu, kas ļautu veicināt profesionālo izcilību muitas jomā;

4.3   Komiteja uzskata, ka minētie jautājumi ir sevišķi svarīgi saistībā ar apmācību un kopīgām iniciatīvām IT jomā, ņemot vērā mērķi nodrošināt augstus muitas sistēmu sadarbspējas standartus un vienotu Eiropas muitas tiesisko regulējumu par kvalifikāciju un vienveidīgiem darbības standartiem.

4.4   Būtiskie ieguldījumi, kas jau ir veikti datorizētu un sadarbspējīgu muitas sistēmu izveidē, vēl nav spējuši novērst atšķirības tiesību aktos un datu izmantošanā. Komisijas priekšlikumā noteiktajos termiņos jāveic intensīvāka saskaņošana un jāizveido Eiropas muitas tiesiskais regulējums, kas būtu pamats Komitejas atbalstītajam mērķim, proti, vienotas Eiropas muitas sistēmas izveidei.

4.4.1   Ņemot vērā, ka jauno regulu jāpiemēro vienveidīgi, EESK iesaka eksperimentāli izveidot Eiropas ātrās reaģēšanas grupu, kas sniegtu atbalstu profesionālajā un sarežģītajā muitnieku darbā, it īpaši pie ārējām robežām.

4.5   EESK jau ir iepriekš apgalvojusi, ka “Kopienas muitas pārvaldībai jābūt vienam no Eiropas Savienības ilgtermiņa mērķiem. Šāda veida pārvaldībai ir priekšrocības vienkāršības, drošuma un izmaksu ziņā, kā arī raugoties no starpsavienojumu iespējām ar citām ES un trešo valstu sistēmām” (12).

4.6   Komiteja uzsver, ka liela nozīme ir atjauninātām pamatnostādnēm par importa kontrolēm produktu drošuma jomā un publiskām datubāzēm par bīstamām precēm, kas pārtvertas muitā.

4.7   Komisijai vajadzētu ņemt vērā piezīmes, ko EESK ir formulējusi 2007. gada 13. decembra atzinumā par horizontālo tiesisko pamatu (13) un kurās atspoguļojās vajadzība labāk koordinēt un paplašināt tirgus uzraudzību.

4.8   Runājot par tiesisko aizsardzību ES tirgū, noteikumi būtu jāorientē uz tādu jaunu sistēmu izveidi, kas ļautu noteikt produktu izcelsmi un garantēt to izsekojamību, lai tādējādi labāk informētu patērētājus un pastiprinātu pasākumus nelikumīgu un krāpniecisku darbību novēršanai muitas jomā.

---

(1)  Sk. OV L 145, 4.6.2008., 1. lpp.

(2)  Sk. OV C 318, 23.12.2006., 47. lpp.

(3)  Sk. OV C 309, 16.12.2006., 22. lpp.

(4)  Sk. OV C 324, 30.12.2006., 78. lpp.

(5)  Sk. atzinumu CESE, OV C 143, 22.5.2012., 48. lpp.

(6)  Sk. EESK atzinumu par krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā, OV C 347, 18.12.2010., 73. lpp.; atzinumu par tematu “Labas pārvaldības veicināšana nodokļu lietās”, OV C 255, 22.9.2010., 61. lpp.; atzinumu par nodokļu nemaksāšanu, kas saistīta ar importu, OV C 277, 17.11.2009., 112. lpp.; atzinumu par piedziņu saistībā ar nodokļiem, nodevām un citiem pasākumiem un par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, OV C 317, 23.12.2009., 120. lpp.

(7)  Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

(8)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(9)  Sk. EP 2011. gada 1. decembra rezolūcija (2011/2083/INI).

(10)  Sk. COM(2011) 922 final (2011. gada 20. decembris).

(11)  Sk. OV C 5, 7.1.2012., 1. lpp.

(12)  OV C 318, 13.9.2006., 47. lpp.

(13)  OV C 120, 16.5.2008., 1. lpp.

---