12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/87

A.

tā kā, neraugoties uz to, ka dzimumu līdztiesība ir obligāta prasība, lai pilnībā baudītu vispārējās cilvēktiesības, un viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas jau sen atzīts līgumos, taču reālajā politikā un sieviešu dzīvē joprojām pastāv liela nevienlīdzība;

B.

tā kā dzimumu līdztiesības politika ir ekonomiskās attīstības un sociālās kohēzijas instruments;

C.

tā kā dzimumu līdztiesībai ir jābūt Eiropas kultūras un politiskās identitātes iezīmei;

D.

tā kā vardarbība pret sievietēm ir būtisks šķērslis dzimumu līdztiesībai un viens no visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuram nav ne ģeogrāfisku, ne finansiālu vai sociālu barjeru; tā kā lielais cietušo sieviešu skaits rada bažas;

E.

tā kā nedrīkst turpināt īstenot neaktuālus un vides jomā neilgtspējīgus ekonomikas modeļus, kuru pamatā ir novecojis darbinieku dalījuma pēc dzimuma princips un kuru vietā ir nākusi sieviešu iekļaušana darba tirgū; tā kā mums ir vajadzīgs jauns un sociāli ilgtspējīgs modelis, kura pamatā ir zināšanas un jauninājumi, kurš ļauj ekonomikā pilnībā izmantot sieviešu prasmes, kurš atjauno pienākumu līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm publiskajā un privātajā jomā un nodrošina darba un privātās dzīves līdzsvaru;

F.

tā kā faktiskā attīstība kopumā ir bijusi nepietiekama, neraugoties uz to, ka Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam ir izcelti trūkumi pilnīgas vīriešu un sieviešu līdztiesības sasniegšanā un šis ceļvedis dažos gadījumos ir veicinājis dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu;

G.

tā kā ir jāpastiprina centieni ietvert dzimumu līdztiesības dimensiju valsts politikā,

H.

tā kā, lai gan joprojām ir grūti pilnībā novērtēt finanšu krīzes ietekmi, ir skaidrs, ka ekonomiskā un sociālā krīze jo īpaši smagi skar sievietes un to politikas virzienu attīstību, kuri paredz panākt līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, tādējādi radot vēl lielāku nevienlīdzību un diskrimināciju;

I.

tā kā dzimumu līdztiesība pozitīvi ietekmē ekonomikas efektivitāti un izaugsmi un tā kā sieviešu līdzdalība darba tirgū rada sociālus un ekonomiskus ieguvumus;

J.

tā kā mūsu novecojošā sabiedrībā sievietes ir neaizstājamas darba tirgū, jo tajā pašā laikā palielināsies pieprasījums pēc vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, kas, visticamāk, radīs divkāršu slogu sievietēm;

K.

tā kā 85 miljonu cilvēku vidū, kas Eiropas Savienībā dzīvo nabadzībā, vairākums ir sievietes, un viņu stāvokli vēl jo vairāk pasliktina bezdarbs, nedrošas darba vietas, pieticīgas algas un tāds pensiju līmenis un pensionēšanās apstākļi, kas nenodrošina iztikas minimumu, kā arī grūtības piekļūt kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem dažādās jomās; tā kā turklāt pēdējo desmit gadu laikā nabadzīgu sieviešu skaits ir pieaudzis neproporcionāli šādu vīriešu skaitam;

L.

tā kā attiecībā uz vidējām algām Eiropas Savienībā pastāv nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem, pārsniedzot 17 %, kas rada atšķirības pensiju jomā un nabadzīgu vecāka gadagājuma sieviešu īpatsvara pieaugumu, un tā kā netiešai diskriminācijai ir tendence pieaugt, bet bezdarba līmenis palielinās un skar sievietes un meitenes;

M.

tā kā pastāv dzimumu atšķirības aprūpes jomā, jo sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem bez maksas aprūpē bērnus un citus apgādājamos no divām līdz vairāk nekā trijām reizēm ilgāk;

N.

tā kā sievietes bieži ir pakļautas dažāda veida diskriminācijai dzimuma, vecuma (jo īpaši vecāka gadagājuma sievietes), invaliditātes, etniskās / rases izcelsmes, reliģijas, izcelsmes valsts un sociāli ekonomiskā statusa (jo īpaši sievietes, kuras vienas vada mājsaimniecību), seksuālās orientācijas un / vai dzimuma identitātes dēļ un tā kā kompleksa diskriminācija rada dažādus šķēršļus pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un viņu sociālā stāvokļa uzlabošanai;

O.

tā kā ir būtiski nodrošināt vienādu piekļuvi resursiem, tiesībām un varai, jo jāsekmē strukturālas izmaiņas un izmaiņas kultūras jomā, stereotipu izskaušana un vienlīdzības veicināšana;

P.

tā kā joprojām pastāvošie stereotipi attiecībā uz izglītības un nodarbinātības pieejamību sievietēm veicina nevienlīdzības saglabāšanos;

Q.

tā kā nozaru un profesiju segregācija atkarībā no dzimuma nemazinās un dažās valstīs pat pieaug;

R.

tā kā ģimenes tiesības (proti, tiesību akti laulību un šķiršanās jomā) bieži liek sievietēm būt juridiski un finansiāli sliktākā situācijā un tā kā dažkārt tiesas padziļina nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, piemērojot ģimenes tiesības saskaņā ar tradicionāliem sociālo lomu modeļiem, nevis vienlīdzīgām tiesībām;

S.

tā kā (reliģiskas) grupas bieži vien pārkāpj uz pārliecību balstītas atteikšanās tiesības, lai ierobežotu sieviešu tiesības jomās kā veselības aprūpe un ģimenes tiesības;

T.

tā kā sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā ir izšķirīgs dzimumu līdztiesības rādītājs, tā kā uzņēmumu un augstskolu vadībā joprojām ir neliels sieviešu īpatsvars un tā kā sieviešu politiķu un pētnieču skaits pagaidām pieaug ļoti lēni;

U.

tā kā pašreizējās problēmas un iegūtā pieredze liecina, ka saskaņotas politikas trūkums starp dažādām jomām ir kavējis sieviešu un vīriešu līdztiesības sasniegšanu un ka ir vajadzīgi pietiekami resursi, lielāka koordinācija, sieviešu tiesību popularizēšana un atbalstīšana, paturot prātā atšķirīgos dzīves apstākļus;

V.

tā kā pozitīvi pasākumi sieviešu interesēs ir izrādījušies īpaši būtiski viņu pilnīgai iekļaušanai darba tirgū un sabiedrībā kopumā;

W.

tā kā ir pieņemtas rezolūcijas saistībā ar Pekinas rīcības platformas 15. gadadienu un vēl daudz jāpaveic, lai to iemiesotu konkrētos darbos;

X.

tā kā pa dzimumiem sadalīti dati ir īpaši būtisks līdzeklis, lai gūtu reālus panākumus un efektīvi novērtētu rezultātus;

Y.

tā kā 2010. gads ir Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, un tas jāizmanto, lai saskaņotu politiku un rīcību, dodot priekšroku tādai politikai, kura patiesi palīdz uzlabot pašreizējo stāvokli;

Z.

tā kā ir pagājuši 100 gadi, kopš 8. marts pasludināts par Starptautisko sieviešu dienu, un ir notikuši pasākumi par godu šai jubilejai; tā kā ir svarīgi iesaistīt sievietes un sieviešu organizācijas vienlīdzības veicināšanā un cīņā pret diskrimināciju un nevienlīdzību;

AA.

tā kā darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošana joprojām ir neatrisināts jautājums gan sievietēm, gan vīriešiem;

AB.

tā kā bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un citu apgādājamo aprūpes pieejamība ir īpaši būtiska, lai vīrieši un sievietes varētu vienlīdzīgi piedalīties darba tirgū, iegūt izglītību un saņemt apmācību;

AC.

tā kā lielākajā daļā dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmās netiek pietiekami ņemti vērā to sieviešu īpašie apstākļi, kuras dzīvo nabadzībā; tā kā sievietēm ir daudz lielāks risks nonākt nabadzībā; tā kā ģimenes un mājas pienākumu sadalīšana starp sievietēm un vīriešiem, jo īpaši veicinot bērna kopšanas atvaļinājuma vienlīdzīgu izmantošanu abiem vecākiem, kā arī paternitātes atvaļinājuma izmantošanu, ir priekšnoteikums, lai sekmētu un panāktu dzimumu līdztiesību; un tā kā maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma neiekļaušana kopējā darba stāža aprēķināšanā ir diskriminējoša un rada sievietēm neizdevīgāku situāciju darba tirgū,

1.

norāda, ka sieviešu un vīriešu vienādas ekonomiskās neatkarības jomā sieviešu nodarbinātības līmenis gandrīz sasniedza 60 %, kā tas noteikts Lisabonas stratēģijas nodarbinātības mērķos; tomēr pauž nožēlu par saistošu pasākumu trūkumu, kas vērstos pret pastāvošo nevienlīdzīgo darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm, un norāda uz nepieciešamību pēc steidzamiem pasākumiem, lai uzlabotu to sieviešu situāciju, kas strādā nestabilos darba apstākļos, jo īpaši ieceļotāju un mazākumtautību sieviešu situāciju, kuras kļūst vēl neaizsargātākas ekonomiskās un sociālās krīzes dēļ; turklāt prasa ierobežot dzimumu nevienlīdzību valstu veselības aprūpes sistēmās un nodrošināt līdztiesīgu piekļuvi tām;

2.

atzinīgi vērtē Komisijas tiesību aktu priekšlikumus, kuru mērķis ir saskaņot darba, privāto un ģimenes dzīvi; tomēr norāda, ka nav atrisināti paternitātes, adopcijas un apgādnieka atvaļinājumu jautājumi, un pauž nožēlu, ka tikai mazākums dalībvalstu ir sasniegušas Barselonas mērķus nodrošināt kvalitātes bērnu aprūpes pieejamību par pieņemamu cenu; tādēļ aicina dalībvalstis no jauna uzņemties saistības attiecībā uz šo mērķi;

3.

pauž nožēlu, ka lielākajā daļā dalībvalstu sievietes joprojām ir pārāk maz pārstāvētas politikas un ekonomikas lēmumu pieņemšanas amatos; aicina Komisiju veikt konkrētus papildu pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

4.

atzīmē programmā DAPHNE III vardarbības pret sievietēm novēršanai un apkarošanai paredzētās darbības; tomēr atkārtoti pauž nepieciešamību pēc Eiropas līmeņa likumdošanas pasākumiem, lai izskaustu vardarbību dzimuma dēļ;

5.

atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības kā prioritātes iekļaušanu Kopienas izglītības un apmācības programmās ar mērķi ierobežot stereotipu izplatību sabiedrībā; tomēr pauž nožēlu, ka pastāvošie stereotipi par dzimumiem joprojām ir pamatā virknei nevienlīdzību; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt informēšanas kampaņas, lai mainītu stereotipus un tradicionālās dzimumu lomas, jo īpaši kampaņas, kuru mērķauditorija būtu vīrieši, uzsverot nepieciešamību ģimenē dalīt pienākumus;

6.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īstenot Tūkstošgades attīstības deklarācijas un Pekinas rīcības platformas principus tāda budžeta veicināšanā ārpus ES, kurā ir ņemta vērā dzimumu līdztiesība; aicina turpināt stiprināt dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu ES attīstības, ārējā un ārējās tirdzniecības politikā;

7.

ierosina, ka jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā Eiropas Savienībā ir jāietver rīcības programma un politiska apņemšanās, kas balstās uz Pekinas rīcības platformu un tās panākumiem, paturot prātā, ka sieviešu un meiteņu cilvēktiesības ir vispārējo cilvēktiesību neatņemama, nedalāma un būtiska sastāvdaļa;

8.

norāda, ka joprojām ir īpaši būtiski turpināt strādāt pašreizējā ceļveža sešās prioritārās darbības jomās, un aicina Komisiju ieviest turpmākus konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu pašreizējā ceļveža priekšrocību turpmāku izmantošanu, un līdz ar to redzami ietekmēt valsts un reģionālā līmeņa instrumentus ar mērķi panākt līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

9.

ierosina piešķirt Eiropas finansējumu jaunajai sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijai, lai atvieglotu tās īstenošanu Eiropas līmenī;

10.

uzsver, ka Padomei ir svarīgi pēc Eiropas Parlamenta sniegtā atzinuma pieņemt jauno Eiropas Komisijas vienlīdzības stratēģijas priekšlikumu, lai tam piešķirtu lielāku politisku ietekmi un dotu jaunu stimulu dzimumu līdztiesības politikai;

11.

pauž nožēlu par neapmierinošo veidu, kādā Komisijas stratēģijā “Eiropa 2020” ir skatīta dzimumu līdztiesības dimensija, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai stratēģijā “Eiropa 2020” tiktu sistemātiski ietverta dzimumu līdztiesības dimensija, tostarp īpaša dzimumiem veltīta sadaļa, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas mehānismi un sieviešu nodarbinātības mērķi ar ekonomiskās neatkarības rādītājiem, un ņemt vērā gan pašreizējās sociālās un ekonomikas krīzes ietekmi uz sievietēm, gan sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā;

12.

ierosina katru gadu rīkot trīspusēju Padomes, Komisijas un Eiropas Parlamenta sanāksmi par to, kas Eiropas Savienībā paveikts dzimumu līdztiesības stratēģijas jomā.

13.

norāda, ka vajadzētu ik gadu rīkot dzimumu līdztiesības konferenci, kurā piedalītos sieviešu organizācijas, citas organizācijas, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu (LGBT) organizācijas, arodbiedrības no dažādām dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Komisijas un Padomes locekļi, kā arī dalībvalstu parlamentu deputāti, katru gadu pievēršot īpašu uzmanību jau iepriekš zināmam jautājumam;

14.

uzsver, ka ir vajadzīgs strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu līdztiesības principa ievērošanu starp sievietēm un vīriešiem;

15.

ierosina neierobežot iestāžu sadarbību šajā jomā, to attiecinot ne tikai uz sieviešu asociācijām, bet arī aktīvi cenšoties sadarboties ar vīriešu un sieviešu pārstāvības asociācijām un asociācijām, kuras darbojas dzimumu līdztiesības jomā;

16.

aicina nekavējoties pilnībā nodrošināt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darbību un izstrādāt visus vajadzīgos rādītājus, lai varētu risināt līdztiesības jautājumus ikreiz, kad tādi radīsies; uzstāj, ka šie rādītāji ir regulāri jāatjaunina, lai veicinātu noteikto mērķu un pašlaik iegūto rezultātu saskaņošanu;

17.

uzskata — ja ir jānovērtē Komisijas un Padomes priekšlikumu ietekme uz sociālo jomu, šajā novērtējumā ir jāiekļauj arī dzimumu līdztiesības novērtējums;

18.

uzstāj, ka Komisijai vajadzētu sākt izmantot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas metodi visu priekšlikumu sagatavošanā;

19.

aicina Komisiju uzlabot un regulāri atjaunināt dzimumu līdztiesībai paredzēto tīmekļa vietni un aicina Vienlīdzīgu iespēju grupu vismaz vienu no sanāksmēm veltīt vienīgi dzimumu līdztiesībai un izveidot informācijas dienestu sievietēm;

20.

uzsver, ka Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem iekšējā darbībā ir jāievieš padziļinātas koordinācijas mehānismi, lai daudzās jomās varētu nepārtraukti sekot līdzi tam, kā tiek īstenotas abu dzimumu vienlīdzīgas tiesības un iespējas; prasa gada ziņojumā par līdztiesību ietvert katra ĢD sastādītu nodaļu, kurā tie ziņo par līdztiesību savā kompetences jomā;

21.

aicina Savienības augsto pārstāvi nodrošināt dzimumu līdzsvaru Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidē un izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru ES delegācijās, tostarp visaugstākajā līmenī; aicina Padomi un Komisiju izveidot Eiropas sieviešu pārstāvja amatu, ko Eiropas Parlaments jau prasīja īstenot 2008. gada martā, lai pievērstu īpašu uzmanību sieviešu situācijai saistībā ar ES ārējās politikas virzieniem, un aicina strukturāli ietvert integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbā; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis aktīvi veicināt un atbalstīt sieviešu plašāku līdzdalību divpusējās un daudzpusējās attiecībās ar valstīm un organizācijām ārpus Savienības;

22.

aicina augsto pārstāvi nodrošināt, lai dzimumu līdztiesības dimensiju ietvertu visos attīstības sadarbības politikas virzienos, programmās un projektos, un uzsver ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanas nozīmi saistībā ar ES ārējām darbībām;

23.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt tādu politiku, kas nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem dažādās jomās, proti, ekonomikas, finanšu, tirdzniecības un sociālajā jomā, un veikt budžeta analīzi, paturot prātā dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt labas prakses izplatīšanu un apmaiņu, lai mudinātu to ņemt vērā politikas izstrādē;

24.

uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāizveido apmācība un īstenošanas līdzekļi, lai ļautu visām iesaistītajām pusēm to kompetences jomā ieviest uz vīriešu un sieviešu vienlīdzīgām iespējām balstītu perspektīvu, tostarp veikt novērtējumus par politikas virzienu īpašo ietekmi uz vīriešiem un sievietēm;

25.

uzsver nozaru paraugpasākumu pieņemšanas nozīmi saistībā ar ekonomikas atveseļošanas stratēģijām un plāniem, lai sniegtu atbalstu izglītībai un mācību kursiem ar mērķi integrēt sievietes, tostarp jaunas sievietes, darba tirgū nozarēs, kas ir stratēģiski svarīgas attīstībai un saistītas ar amatiem un prasmēm progresīvu tehnoloģiju un zinātnes jomā;

26.

uzsver, ka ir būtiski izveidot kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus un uz dzimumu balstītu ticamu, salīdzināmu un vajadzības gadījumā pieejamu statistiku, ko izmantotu, lai uzraudzītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visos politikas virzienos;

27.

aicina Eurostat izveidot rādītājus, lai noteiktu sieviešu un vīriešu līdzdalību brīvprātīgās darbībās ar mērķi parādīt, kā vīrieši un sievietes veicina sociālo kohēziju;

28.

uzsver, ka labāka sadarbība ir īpaši svarīga, lai noteiktu līdztiesības politikas mērķus visās ES un dalībvalstu iestādēs, un ka ir nepieciešamas vienotas reālas integrācijas metodes, piemēram, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžetā un dzimumu aspektu analīzes iekļaušana valsts politikas izstrādē, plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt divējādu stratēģiju, kas balstās uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem, vienlaikus turpinot veikt arī īpašus pasākumus, tostarp likumdošanas, budžeta apropriāciju, uzraudzības un kontroles jomā, lai nodrošinātu konkrētu rīcību; norāda, ka rīcības programmā būtu jāietver īstermiņa un ilgtermiņa kvalitatīvi un kvantitatīvi mērķi gan Eiropas, gan valstu līmenī;

30.

aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai ietvertu dzimumu līdztiesības dimensiju visos Kopienas politikas virzienos, un pārskatīt visus pašreizējos tiesību aktus, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības pareizu īstenošanu un vajadzības gadījumā pozitīvas diskriminācijas pasākumu piemērošanu;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īstenot Pekinas rīcības platformas principus tāda budžeta veicināšanā, kurā ir ņemta vērā dzimumu līdztiesība; aicina ES un dalībvalstis pielikt pūles, lai regulāri pārbaudītu, ko no valsts sektora izdevumiem iegūst sievietes, un pielāgot budžetu, lai nodrošinātu valsts sektora izdevumu vienlīdzīgu pieejamību gan ražošanas jaudas palielināšanas vajadzībām, gan sociālo vajadzību nodrošināšanai; aicina arī piešķirt pietiekamus resursus, tostarp, lai veiktu analīzi par ietekmi uz dzimumu dimensiju;

32.

aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis ievēro nediskriminācijas direktīvas un pasākumus attiecībā uz dzimumiem, un neievērošanas gadījumos īstenot aktīvus pasākumus, tostarp pienākumu neizpildes procedūras;

33.

prasa veikt grozījumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) regulā, lai tāpat kā ESF gadījumā veiktu aktīvus pasākumus ar mērķi atbalstīt sievietes 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas bija iespējams iepriekšējos plānošanas periodos, bet nav iespējams šajā, ņemot vērā, ka šāda rīcība īpaši labvēlīgi ietekmēs sieviešu nodarbinātību lauku apvidos;

34.

uzsver, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība līdztiesības jautājumiem arī Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās un ka ir jānodrošina sieviešu pietiekama pārstāvība šo komiteju un delegāciju atbildīgos amatos, un vērš uzmanību uz Parlamenta augsta līmeņa darba grupas līdztiesības jautājumos paveikto nozīmīgo darbu;

35.

šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atbildīgo deputātu pašlaik veiktos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības dimensiju ņem vērā, formulējot un izstrādājot jebkādus politikas virzienus šo deputātu pārstāvētajās komitejās;

36.

aicina Eiropas Parlamenta prezidiju un Komisiju pielikt pūles, lai palielinātu sieviešu skaitu to personāla augstākajos amatos; aicina Eiropas Komisiju izstrādāt mehānismu, lai nodrošinātu vienlīdzību tās nākamajā sastāvā;

37.

uzsver nepieciešamību novērst pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi un nepieļaut, ka turpmākie priekšlikumi ekonomikas jomā apdraud līdz šim sasniegto dzimumu līdztiesības jomā, kā arī nepieļaut lejupslīdes izmantošanu kā argumentu, lai ierobežotu dzimumu līdztiesības pasākumus, kā tas ir noticis dažās dalībvalstīs, jo tas ilgtermiņā kavēs nodarbinātības pieaugumu, ekonomikas izaugsmi ES, nodokļu ieņēmumu pieaugumu, pasliktinās dzimstības pieauguma radītājus un dzimumu līdztiesības veicināšanu;

38.

aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem pārskatīt politikas virzienus darba un privātās dzīves līdzsvarošanas jomā, lai nodrošinātu, ka vecāku pienākumu pildīšanas izmaksas sedz nevis darba devējs, bet sabiedrība, ar mērķi izskaust diskriminējošu rīcību uzņēmumos un sniegt ieguldījumu mūsu demogrāfiskajā attīstībā;

39.

atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka ir jāpieņem pozitīvi pasākumi sieviešu un vīriešu interesēs, lai atvieglotu viņu atgriešanos darbā pēc ģimenes pienākumu veikšanas (bērnu audzināšana un / vai slimu vecāku vai vecāku ar invaliditāti aprūpe), veicinot reintegrācijas darba tirgū politiku ar mērķi mudināt viņus atgūt finansiālo neatkarību;

40.

aicina Komisiju turpināt iniciatīvas ar mērķi atzīt neformālo ekonomiku un noteikt “dzīves ekonomikas” vērtību, izmantojot dzimumam raksturīgās pieejas saskaņā ar Komisijas uzsākto projektu “Tālāk par IKP”;

41.

aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgus sociālos pabalstus sievietēm un vīriešiem, kas aprūpē vecāka gadagājuma un slimus radiniekus un radiniekus invalīdus, kā arī vecāka gadagājuma sievietēm, kas saņem sevišķi mazu pensiju;

42.

uzsver, ka ir svarīgi turpināt Pekinas rīcības platformas (Pekina+15) analīzi, kas iesākta Zviedrijas prezidentūras laikā, lai, ņemot to par pamatu, ne tikai izstrādātu attiecīgus rādītājus, bet arī nospraustu mērķus un ieviestu vajadzīgo politiku 12 paredzētajās jomās;

43.

aicina Komisiju publicēt “integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai” sistēmas ieviešanas seku ietekmes analīzi, lai novērtētu tās atbilstību, efektivitāti, ilgtspējību un lietderību attiecībā uz rentabilitāti / pievienoto vērtību tāpat kā tas tiek darīts pārējo Eiropas politikas virzienu gadījumā;

44.

norāda uz nepieciešamību uzlabot sieviešu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbības un līdzdalības kārtību dzimumu dimensijas integrēšanas procesā;

45.

uzskata par prioritāru uzdevumu cīnīties pret nabadzību, pārskatot makroekonomikas, monetāro, sociālo un darba politiku, kas ir tās pamatā, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo taisnīgumu sievietēm, pārskatot nabadzības rādītāju noteikšanas metodes un izstrādājot stratēģijas, kuras veicina ienākumu taisnīgu sadali, garantē iztikas minimumu, cilvēka cienīgas algas un pensijas, paredz vairāk kvalitatīvu darba vietu, kas pielāgotas sieviešu tiesībām, nodrošina visām sievietēm un meitenēm piekļuvi kvalitatīviem publiskajiem pakalpojumiem, uzlabo sociālo aizsardzību un vietējos aprūpes pakalpojumus, proti, piedāvā mazbērnu novietnes, bērnudārzus, dienas aprūpes centrus, pašvaldību atpūtas un ģimenes atbalsta centrus un dažādu paaudžu vajadzībām paredzētus centrus, kā arī nodrošina to pieejamību visām sievietēm, vīriešiem, bērniem un gados vecākiem cilvēkiem, īpaši pievēršot uzmanību palīdzībai vecāka gadagājuma sievietēm, kas dzīvo vienas;

46.

uzsver, ka visnabadzīgākajām sievietēm ir būtiski jāpiedalās vienlīdzīgu iespēju politikas izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā; līdz ar to aicina Savienību īpaši pievērst uzmanību Eiropas gada cīņai pret nabadzību, Eiropas Brīvprātīgā darba gada un stratēģijas “Eiropa 2020” plānošanai un īstenošanai no šā viedokļa;

47.

uzsver dzimumu līdztiesības pozitīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi; šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar dažos pētījumos veiktajiem aprēķiniem, ja nepilnas slodzes nodarbinātības un ražīguma rādītāji sievietēm ir līdzīgi šiem rādītājiem attiecībā uz vīriešiem, IKP palielinās par 30 %;

48.

aicina dalībvalstis analizēt krīzes apkarošanas pasākumu ietekmi un turpmākās krīzes pārvarēšanas stratēģijas no dzimumu līdztiesības viedokļa;

49.

aicina Komisiju novērst nevienlīdzību attiecīgajās jomās, lai nodrošinātu tādu pašu tiesiskās aizsardzības līmeni pret diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu, kā pret rasu diskrimināciju, un aicina uzlabot dažādu veidu diskriminācijas upuru tiesisko aizsardzību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību šiem upuriem;

50.

uzstājīgi aicina veikt steidzamus pasākumus cīņā pret diskrimināciju darba samaksas jomā, pārskatot spēkā esošo direktīvu, pakāpeniski izstrādājot nozaru plānus un nospraužot konkrētus mērķus, piemēram, līdz 2020. gadam ierobežot samaksas atšķirību līdz 0–5 %, lai novērstu tiešo un netiešo diskrimināciju, vai mudinot uz sarunām par darba koplīguma slēgšanu, veicinot padomdevēju apmācību līdztiesības jautājumos, mēģinot novērst nevienlīdzību neapmaksāta darba jomā starp sievietēm un vīriešiem un izstrādājot attiecīgos plānus uzņēmumos un citās darbavietās; uzskata, ka algu struktūras pārredzamībai vajadzētu būt standarta praksei, lai stiprinātu strādājošo sieviešu situāciju sarunās;

51.

atzinīgi vērtē to, ka sieviešu nodarbinātība ES ir tuvu 60 % mērķim 2010. gadā, taču uzsver, ka ir jānosaka vērienīgāks 75 % mērķis, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam;

52.

prasa Padomei, Komisijai un ES dalībvalstīm veikt īpašus pasākumus, lai uzlabotu sevišķi neaizsargātu grupu situāciju, piemēram, piešķirot neatkarīgu statusu migrantēm, kas cieš no vardarbības ģimenē, individuālas tiesības uz pensiju un citus pabalstus sievietēm, kuras nav aktīvas vai ir mazaktīvas darba tirgū, kā arī īstenot kampaņu, lai veicinātu informētību par transseksuālu cilvēku diskrimināciju, un uzlabotu viņu pieeju tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

53.

uzsver sarunu un darba koplīgumu slēgšanas nozīmi cīņā pret sieviešu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz darba pieejamību, algām, darba apstākļiem, karjeras attīstību un apmācību;

54.

aicina valsts un privātās struktūras iekļaut šos līdztiesības plānus to iekšējos noteikumos, lai tos papildinātu ar precīziem īsa, vidēja un ilga termiņa mērķiem, un ik gadu veikt šo mērķu praktiskās īstenošanas novērtējumu;

55.

pauž nožēlu par to, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas lēmumu pieņemšanā gan uzņēmējdarbībā, gan demokrātiskajos procesos, un uzstāj, ka ir vajadzīgi vērienīgāki pasākumi, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kuras darbojas uzņēmumu valdē un vietējās, reģionālās, valsts un Eiropas Savienības iestādēs;

56.

prasa plašāku darbību, aktīvāku izpratnes veidošanu un kontroli darbavietā, lai nodrošinātu sievietēm labākus darba apstākļus, pievēršot uzmanību darba laikam, maternitātes un paternitātes tiesību ievērošanai, darba, ģimenes un privātās dzīves līdzsvarošanai, un aicina pagarināt maternitātes un nodrošināt bērna kopšanas atvaļinājumu, ieviest apmaksātu paternitātes atvaļinājumu, šajā nolūkā, tostarp apgādājamo radinieku aprūpes mērķiem, ieviest atvaļinājumu ģimenes iemeslu dēļ, īstenot pasākumus uz dzimumu balstītu stereotipu apkarošanai darba un aprūpes pienākumu sadalījumā un cīnīties pret mēģinājumiem apstrīdēt šīs tiesības;

57.

šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams noteikt, sertificēt un atalgot uzņēmumu sociālās atbildības praksi, un prasībās ir obligāti jāietver dzimumu līdztiesība; uzskata, ka tas būtu jāpanāk, pieņemot elastīgus organizācijas modeļus, kuru pamatā ir mērķtiecīgs un ar fizisko klātbūtni nesaistīts darbs, kas mudinātu visus strādājošos – gan vīriešus, gan sievietes – profesionāli attīstīties un veidot karjeru un saņemt darba algu atbilstīgi savai spējām un prasmēm, ņemot vērā sociālās vajadzības, kuru iemesls ir nepieciešamība pēc bērnu un radinieku aprūpes, jo īpaši ar ģimenei labvēlīgiem pakalpojumiem un darba organizāciju;

58.

uzsver, ka ir jālīdzsvaro privātā un ģimenes dzīve un darbs vienlīdzīgi attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, īstenojot pasākumus, kuri veicina vienlīdzīgu pienākumu sadali un kuros ir ņemts vērā tas, ka līdz šim vīrieši ir mazāk izmantojuši bērna kopšanas atvaļinājuma iespējas un ieguvumus;

59.

uzsver nepieciešamību veicināt iniciatīvas pozitīvu pasākumu izstrādei un īstenošanai uzņēmumos, kā arī politikas virzienu izstrādei un īstenošanai cilvēkresursu jomā ar mērķi sekmēt dzimumu līdztiesību, liekot uzsvaru uz informētības palielināšanas un mācību pasākumiem, lai veicinātu, nodotu un iekļautu organizāciju un uzņēmumu veiksmīgu praksi;

60.

uzskata, ka ir vērīgāk jāaplūko jautājums par metodoloģijas izstrādi, lai analizētu funkcijas, kas garantē sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu, ļauj pilnībā izmantot individuālās un profesionālās iespējas un vienlaikus paaugstina darba kā struktūras elementa vērtību ar mērķi uzlabot uzņēmumu ražīgumu, konkurētspēju un kvalitāti tajos, kā arī uzlabot gan vīriešu, gan sieviešu dzīves apstākļus;

61.

uzstāj, ka ir jāuzlabo bērnu aprūpes un aprūpējamo personu aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, nodrošinot šo pakalpojumu savietojamību ar vīriešu un sieviešu pilnas slodzes darba grafiku;

62.

norāda, ka bērnu un citu atkarīgu personu aprūpe var radīt būtiskas nodarbinātības iespējas vecāka gadagājuma sievietēm, kuru vidū bezdarba rādītāji ir vieni no augstākajiem;

63.

uzskata, ka ir jānodrošina kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi par pieejamu cenu vismaz 50 % bērnu līdz trīs gadu vecumam un jānodrošina izglītības pieejamība visiem bērniem no trīs gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam;

64.

atbalsta tādu politiku un rīcību, kas ļauj visās jomās izskaust pret sievietēm vērstu vardarbību, atbalstot sieviešu cilvēktiesības, apkarojot ar dzimumu saistītos stereotipus un jebkādu diskrimināciju sabiedrībā un ģimenē, cita starpā izglītībā, apmācībā, plašsaziņas līdzekļos un politiskajā dzīvē; uzstāj, ka ir jāizstrādā īpaši politikas virzieni, kas veicinātu dzimumu līdztiesību, sniegtu vairāk iespēju sievietēm, nodrošinātu viņām labāku izglītību, tostarp ar informētības palielināšanas kampaņām, un veicinātu mūžizglītības stratēģijas un īpašus pasākumus sievietēm;

65.

atzinīgi vērtē Nodarbinātības un sociālo lietu padomes secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu un uzsver, ka ir būtiska Komisijas apņemšanās īstenot aktīvāku politiku, lai nepieļautu vardarbību pret sievietēm; aicina Komisiju uzsākt apspriešanos par direktīvu vardarbības pret sievietēm apkarošanai, kurā cita starpā būtu uzsvērti dalībvalstu pienākumi pielikt pūles, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm;

66.

uzsver, ka ir jāveic plašs apsekojums visās ES dalībvalstīs, izmantojot kopēju metodoloģiju, lai noteiktu problēmas patieso apjomu; vērš uzmanību uz būtisko darbu, kuru šajā jomā veiks Eiropas Centrs uz dzimumu balstītas vardarbības novērošanai un kurā tiks ietverti kvalitatīvi statistikas dati par atbalstu politiskiem pasākumiem šīs problēmas apkarošanai sabiedrībā;

67.

uzstāj, ka ir jāpievērš sevišķa uzmanība to sieviešu situācijai, kuras strādā kopā ar dzīvesbiedru lauksaimniecības, amatniecības, tirdzniecības un zvejas nozarē, kā arī mazos ģimenes uzņēmumos, kur sievietes ir mazāk aizsargātas nekā vīrieši, lai veiktu jaunus pasākumus, kas aizsargā mātes, novērš netiešo diskrimināciju, garantē sociālo aizsardzību un drošību, kā arī citas sieviešu, tostarp pašnodarbināto sieviešu, tiesības; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi izstrādāt dalītu īpašumtiesību tiesisku modeli, lai nodrošinātu sieviešu tiesību pilnīgu atzīšanu lauksaimniecības nozarē un to, ka sievietes saņem pietiekamu sociālo nodrošinājumu un viņu darbs tiek atzīts;

68.

uzsver, ka ir svarīgi apkarot stereotipus visās dzīves jomās un posmos, jo tie ir vieni no noturīgākajiem vīriešu un sieviešu nevienlīdzības cēloņiem, kas ietekmē viņu izvēli izglītības, mācību, nodarbinātības, mājas un ģimenes pienākumu sadalījuma, līdzdalības sabiedrības dzīvē un līdzdalības un pārstāvības lēmumu pieņemšanas jomā, kā arī ietekmē viņu izvēli darba tirgū;

69.

aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis vairāk likt uzsvaru uz dažādu veidu diskriminācijas, nabadzības, sociālās atstumtības un nevienlīdzības veselības aprūpes jomā apkarošanu;

70.

uzskata, ka ir jāpārskata nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēma, lai individualizētu tiesības, garantētu vienlīdzīgas tiesības uz pensiju un likvidētu stimulus, kas negatīvi ietekmē sieviešu profesionālo dzīvi un līdzdalību sabiedrībā, piemēram, kopēju aplikšanu ar nodokļiem un pabalstu piešķiršanas apgādājamo personu aprūpei un kas saistīti ar to, ka sievietes nav aktīvas darba tirgū;

71.

atgādina par 2010. gada 10. februāra rezolūciju un uzsver, ka sievietēm ir jābūt brīvām noteikt savas seksuālās un reproduktīvās tiesības;

72.

uzsver profilaktisku pasākumu nozīmi, lai nodrošinātu sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību;

73.

uzsver, ka ir jāpadara pieejamas dzimuma maiņas procedūras transseksuālām personām un jānodrošina, ka par tām pienākas atlīdzinājums valsts veselības apdrošināšanas sistēmās;

74.

uzsver, ka ir īpaši jāpievērš uzmanība etnisko minoritāšu sieviešu situācijai, tostarp migrantēm, un jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai viņas atbalstītu dzimumu līdztiesības jomā;

75.

uzsver, ka Komisijai, izstrādājot gaidāmo Eiropas Sieviešu tiesību hartu, vajadzētu apspriesties ar Parlamentu, tostarp Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju;

76.

uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš attīstības jautājumiem, mieram un solidaritātei ar visas pasaules sievietēm, jo īpaši ar sievietēm, kas ir netaisnības, diskriminācijas, bada, nabadzības, cilvēku tirdzniecības un jebkādas vardarbības upuri; uzskata, ka pastāvīgā apspriešanās ar sieviešu organizācijām un plašāk – ar pilsonisko sabiedrību –, kā arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām par jautājumiem saistībā ar politikas virzieniem, kas tieši vai netieši ietekmē dzimumu līdztiesību, nodrošina plašāku vienprātību sabiedrībā;

77.

uzstāj, ka dzimumu līdztiesības dimensija un cīņa pret vardarbību, kas balstīta uz dzimumu, ir jāiekļauj ES ārējā un attīstības sadarbības politikā;

78.

uzsver, ka jaunā ES dzimumu līdztiesības stratēģija un attiecīgie iestāžu mehānismi ir cieši jāsaista ar sieviešu tiesību darba kārtību pasaulē; norāda, ka tas ietver attiecību nodibināšanu ar ANO dzimumu līdztiesības struktūru un atbalstu šai struktūrai, kurai vajadzētu apvienot stratēģiskās un operatīvās darbības, un aicina ES nodrošināt šai jaunajai struktūrai ievērojamus finanšu un cilvēku resursus, lai tā varētu rīkoties notikumu vietā, un to vadītu ANO ģenerālsekretāra vietnieks, kas atbildīgs par dzimumu līdztiesību;

79.

piebilst, ka ES dzimumu līdztiesības stratēģijai un ar to saistītajiem iestāžu mehānismiem vajadzētu skaidri attiekties uz dzimumu identitāti un diskriminācijas apkarošanu dzimuma maiņas dēļ;

80.

uzstāj, ka ir jāpilda 2010. gada 10. februārī pieņemto rezolūciju, proti, par cilvēku tirdzniecības novēršanu un par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā prasības;

81.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.