29.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/27

—

apstiprina, ka šobrīd, kad ES cenšas mazināt ekonomikas pašreizējās lejupslīdes ietekmi un atgriezties uz izaugsmes ceļa, un, ņemot vērā izglītības un apmācības sistēmu īpašo nozīmīgumu Lisabonas stratēģijai un atjauninātajai sociālajai programmai, ir svarīgi radīt forumu izglītības un ekonomikas jomā ieinteresēto personu dialogam;

—

uzsver universitāšu un uzņēmēju dialoga nozīmīgumu visos pārvaldes līmeņos, jo tas ir svarīgs instruments, lai pilnībā izmantotu reģionu saimnieciskās un sociālās attīstības potenciālu;

—

uzsver, ka visā Eiropas Savienībā vietējam un reģionālajam līmenim ir galvenā atbildība par izglītības un apmācības politiku;

—

atkārto, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir reģionālo pētniecības un jauninājumu stratēģiju galvenās izstrādātājas, turklāt tās bieži pārvalda pētniecības iestādes un nodrošina jauninājumiem labvēlīgus apstākļus;

—

uzver vajadzību vairāk pievērsties augstākās izglītības lomai vietējā un reģionālajā attīstībā, kā arī veicināt augstākās izglītības iestāžu un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbību, tajā iesaistot arī vietējās un reģionālajās ekonomikas un sociālajās norisēs ieinteresētās struktūras.

Ziņotājs

:

Bredfordas pilsētas padomes loceklis Mohammad MASOOD kgs (UK/PPE)

1.

atzīst bieži vien ar vietējā un reģionālā līmeņa iniciatīvām cieši saistīto ideju bagātību un universitāšu un uzņēmēju dialogā līdz šim pausto apsvērumu augsto vērtību;

2.

uzsver universitāšu un uzņēmēju dialoga nozīmīgumu visos pārvaldes līmeņos, jo tas ir svarīgs instruments, lai pilnībā izmantotu reģionu saimnieciskās un sociālās attīstības potenciālu;

3.

apzinās zināšanu trijstūra, ko veido pētniecības, izglītības un jauninājumu mijiedarbība un ar kura palīdzību var palielināt jauninājumu kapacitāti un uzlabot Eiropas augstskolu absolventu nodarbinātības iespējas, nozīmīgumu;

4.

atzīst vajadzību atteikties no tehnoloģiju tālāknodošanas ar zināšanu apmaiņas palīdzību un pievērsties atvērtām jauninājumu un kopīgu zināšanu sistēmām, kā arī uzsver plašāku pētījumu nepieciešamību par sociālajām norisēm un izturēšanās modeļiem, kas ir šādu jaunu sistēmu pamatā;

5.

uzsver, ka visā Eiropas Savienībā vietējam un reģionālajam līmenim ir galvenā atbildība par izglītības un apmācības politiku;

6.

atkārto, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir reģionālo pētniecības un jauninājumu stratēģiju galvenās izstrādātājas, turklāt tās bieži pārvalda pētniecības iestādes un nodrošina jauninājumiem labvēlīgus apstākļus;

7.

uzver, ka politikas izstrādē un programmu ieviešanā būtu jāizmanto vietējās demokrātiski ievēlētās struktūras. Pielietojot vietējās zināšanas un demokrātisko pārskatatbildību, varēs uzlabot universitāšu, uzņēmēju un vietējo pašvaldību partnerības pārvaldības mehānismus. Tas dos iespēju noteikt vietējā līmeņa prioritātes un pārskatatbildību, kas ir tieši saistīta ar subsidiaritātes principu;

8.

atzīmē, ka minētā iemesla dēļ vietējās un reģionālās pašvaldības ir vienas no galvenajām ieinteresētajām struktūrām īstenot tādas rīcībpolitikas un iniciatīvas, kas vērstas uz Eiropas pētniecības telpas pilnveidošanu un ievērojamāku paplašināšanu, jo īpaši tas attiecināms uz redzējumu par spēcīgām pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, kura pamatā ir jauninājumiem labvēlīga vide;

9.

atzinīgi vērtē to, ka pēdējās desmitgades laikā daudzas universitātes savos uzdevumos ir oficiāli iekļāvušas reģionālās ekonomikas attīstību. Arī reģionālās attīstības aģentūras reģionālās ekonomikas stratēģijās iekļauj rīcībpolitikas, ar kurām iecerēts atbalstīt universitāšu un rūpniecības partnerības;

10.

uzsver, ka reģioniem ļoti svarīgas ir dažādas politiskās mijiedarbības formas, kam bieži ir vajadzīga vertikālā koordinācija dažādos administratīvajos līmeņos (Eiropas, valsts, reģionālajā), no vienas puses, un horizontālā koordinācija reģionu līmenī, no otras puses, lai izvairītos no pārklāšanās un izmantotu partneru pieredzi;

11.

uzsver vajadzību saskaņot jaunas ierosinātās iniciatīvas un programmas, piemēram, Eiropas pētniecības telpa (ERA), Eiropas Tehnoloģijas institūts (ETI) un mūžizglītības programma, lai tādējādi atbalstītu universitāšu un uzņēmēju dialogu;

12.

atzīst, ka universitāšu un uzņēmēju sadarbību ietekmē arī stāvoklis reģionos, attīstības aģentūru spēja sniegt atbalstu universitāšu un uzņēmēju sadarbībai reģionālajā līmenī, uzņēmējdarbības klasteru loma universitāšu un uzņēmēju sadarbības tīklu izveidē un uzņēmēju investīciju apjoms P&I reģionos;

13.

uzver vajadzību vairāk pievērsties augstākās izglītības lomai vietējā un reģionālajā attīstībā, kā arī veicināt augstākās izglītības iestāžu un vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbību, tajā iesaistot arī vietējā un reģionālā līmeņa ekonomikas un sociālās jomas dalībniekus;

14.

atbalsta universitāšu un privātā sektora sadarbību un nepieciešamību universitātes atzīt par jauninājumu virzītājspēku reģionos;

15.

aicina universitātes izpētīt jaunas perspektīvas publisko iestāžu un privātā sektora sadarbībai, piemēram, īstenojot pasākumus kopā ar publiskiem un privātiem jauninājumu fondiem, ņemot vērā to iespējas uzlabot mobilitāti visās nozarēs;

16.

atbalsta ciešu Eiropas mēroga sadarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības iestādēm, tajā iesaistot vietējā, reģionālā un valsts līmeņa politiskos darbiniekus un pārvaldes iestādes;

17.

uzskata, ka sadarbības intensitāte dažādās valstīs, universitātēs un akadēmiskajās disciplīnās joprojām ir atšķirīga, lai arī ir izveidotas dažādas ES programmas, kuru mērķis ir uzsākt universitāšu un uzņēmēju partnerību, visbiežāk uzsverot partnerību specifiskās jomās, piemēram, pētniecībā vai studentu mobilitātē;

18.

uzskata, ka šāda sadarbība tikai ierobežotā mērā ir ietekmējusi pārvaldi vai organizācijas kultūru abās minētajās jomās, jo tikai nedaudzām universitātēm dažās dalībvalstīs ir visas akadēmiskās disciplīnas aptveroša stratēģija sadarbībai ar uzņēmumiem;

19.

pauž bažas, ka tiesiskā regulējuma un finanšu sistēma daudzās valstīs vēl joprojām nesekmē vai pat kavē universitāšu centienus sadarboties ar uzņēmējiem;

20.

iesaka ieviest piemērotus sasniegto rezultātu vērtējuma rādītājus, lai varētu izvērtēt universitāšu un uzņēmēju pašreizējo dialogu. Visos sasniegto rezultātu vērtējumos jāiekļauj kā kvalitatīvi, tā arī kvantitatīvi rādītāji un pienācīgi jāņem vērā tas, kā šādu rādītāju izvēle varētu ietekmēt to izmantotāju uzvedības modeļus;

21.

aicina universitātes atzinīgi novērtēt universitāšu un uzņēmēju dialogu. Īpašs akadēmiskās sabiedrības uzdevums ir atzīt šādu līdzdalību, izstrādājot promocijas kritērijus. Lai arī daudzas universitātes apgalvo, ka tās atzīst universitāšu un uzņēmēju dialoga nozīmīgumu, tikai dažās no tām ir precīzas un pārredzamas metodes salīdzinājumam ar pētniecības un mācību norisēm un pienācīgam novērtējumam;

22.

atzīst, ka svarīgi augstākās izglītības uzdevumi ir uzņēmējdarbības veicināšana un prasmju uzlabošana ar mūžizglītības palīdzību;

23.

atzinīgi novērtē, ka vairākos reģionos daudz ir paveikts, lai veicinātu privātās iniciatīvas pētniecības un jauninājumu finansējuma jomā, universitātēm un koledžām atvēlot lielāku autonomiju;

24.

uzskata, ka publisko iestāžu un privātā sektora jauni sadarbības veidi, piemēram, izmantojot kopīgus publiskos un privātos jauninājumu fondus, varētu kļūt par paraugu publisko resursu ilgtspējīgai un taupīgai izmantošanai;

25.

piekrīt, ka kohēzijas politikai ir īpaša loma, atbalstot inovatīvu darbību reģionos. Tādēļ Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) var izmantot arī, lai finansētu uzņēmējdarbības inkubatorus un tehnoloģiskos parkus (infrastruktūru un sakarus). Klasteri ir īpaši noderīgi MVU, jo tie veicina MVU saikni ar universitātēm un lieliem uzņēmumiem, kā arī nodrošina to piekļuvi starptautiskiem tirdzniecības tīkliem;

26.

atzīst, ka ļoti svarīgi ir arī MVU, īpaši darba vietu radīšanā un jauninājumu jomā, un aicina MVU piedalīties universitāšu un uzņēmēju dialogā, kā arī izstrādāt novatoriskas un mērķtiecīgas iniciatīvas MVU dalības dialogā atbalstam;

27.

atbalsta koledžu un pētniecības iestāžu pārrobežu sadarbību ar partneriem, kas nepārstāv universitātes, bet gan rūpniecības un tirdzniecības nozari, valdību, kultūras jomu un citas sabiedrības grupas;

28.

uzskata, ka arī organizācijām un citām iesaistītajām personām, kuras pilda starpnieka lomu starp universitātēm un uzņēmumiem, var būt ievērojama loma abu pušu kontaktu veidošanā, tādēļ būtu jāuzsver to nozīme un jāsniedz lielāks atbalsts;

29.

uzsver un atzinīgi vērtē universitāšu un uzņēmēju daudzos sadarbības piemērus visā Eiropā;

30.

pauž bažas par to, ka nav pietiekami daudz labas prakses piemēru no jaunajām dalībvalstīm;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt pētījumu, lai izveidotu pārskatu par izmantoto paraugpraksi un aicina Komisiju šajā pārskatā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības;

32.

aicina veidot vietējo un reģionālo pašvaldību, uzņēmējdarbības, augstākās sabiedrības aprindu un citu sabiedrības grupu pārstāvju partnerības struktūras, lai radītu priekšnosacījumus dialogam, piemēram, rīkojot apaļā galda sarunas un seminārus, dibinot tehnoloģiskos parkus tehnoloģiju tālāknodošanai, zinātnes un kultūras pasākumus vai studentu tikšanās;

33.

atbalsta augstākās izglītības iestāžu resursu aktīvu izmantošanu ekonomikas, sociālās, kultūras un vides attīstībai paredzētu reģionu un pilsētu stratēģiju izstrādē un ieviešanā;

34.

aicina augstākās izglītības iestādes veikt kopīgas investīcijas programmās, kas nodrošina īpašus ieguvumus reģionu uzņēmumiem un sabiedrībai un vienlaicīgi arī sniedz atbalstu profesoru štata vietu finansēšanai ar uzņēmumu palīdzību, kuri sekmē dažādu zināšanu centru, P&I un jauninājumu struktūru sadarbības tīklu radīšanu, atbalsta zināšanu apmaiņas forumus un jauninājumus veicinošu reģionālo tīklu izveidi;

35.

iesaka augstākās izglītības iestādēm reģionālajiem pasākumiem paredzētos instrumentus izmantot ilgtspējīgi un šim mērķim izstrādāt vairāku gadu plānu;

36.

pauž vēlmi nodrošināt Septītās pamatprogrammas, struktūrfondu, Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (CIP) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EARDF) koordinētu izmantošanu, jo, kā jau minēts iepriekšējos RK atzinumos, tas ir svarīgi ES konkurētspējas, kā arī kohēzijas, pētniecības, augstākās izglītības un jauninājumu politikas sinerģiju valsts un reģionālajā līmenī nodrošināšanai;

37.

atbalsta jauninājumu jēdziena plašu skaidrojumu, kas aptver sociālās un humanitārās zinātnes un to produktīvo mijiedarbību ar pilsētu un reģionu kultūru attiecīgajās teritorijās;

38.

apstiprina, ka šobrīd, kad ES cenšas mazināt ekonomikas pašreizējās lejupslīdes ietekmi un atgriezties uz izaugsmes ceļa, ir svarīgi radīt izglītības un ekonomikas norisēs ieinteresēto personu dialogam vajadzīgos nosacījumus, ņemot vērā izglītības un apmācības sistēmu īpašo nozīmīgumu Lisabonas stratēģijai un atjauninātajai sociālajai programmai;

39.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izpētīt, kā varētu izmantot struktūrfondus, lai atbalstītu reģionālās iniciatīvas šajā jomā;

40.

atzīst arī uzņēmēju un citu izglītības līmeņu — vidējās izglītības un profesionālās izglītības — iestāžu sadarbības potenciālu un ES programmu piedāvātās iespējas veicināt šādu sadarbību;

41.

atkārto nepieciešamību ES foruma par universitāšu un uzņēmēju dialogu nākamajā posmā plašāk iesaistīt publisko struktūru pārstāvjus, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības;

42.

uzskata, ka ES forumā par universitāšu un uzņēmēju dialogu galvenā uzmanība arī turpmāk jāvelta sadarbībai augstākās izglītības jomā;

43.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības atbalstīt universitāšu un uzņēmēju sadarbību un atzīt universitātes par jauninājumu virzītājspēku reģionos;

44.

aicina turpināt ES forumu par universitāšu un uzņēmēju dialogu, rīkojot plenārsesijas, tematiskus seminārus un izveidojot tīmekļa vietni, kā arī plašāk iesaistīt publisko struktūru pārstāvjus, ieskaitot vietējās un reģionālās pašvaldības un, iespējams, arī ieinteresētās personas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

45.

iesaka paust konkrētus priekšlikumus par programmu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” un par iespējām apturēt ekonomikas lejupslīdi, kā arī apspriest partnerības reģionālajai attīstībai, partnerības ar MVU, apmācības koncepciju dažādošanu, kvalitātes nodrošināšanu un akreditācijas jautājumus;

46.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izskatīt iespējas, kā atbalstīt uzņēmēju un universitāšu jauna veida strukturētas partnerības ar attiecīgo ES programmu starpniecību.