3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/119

1.1.

EESK pauž pilnīgu atbalstu visa veida pasākumiem radošuma un inovācijas veicināšanai Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū un atzinīgi vērtē iniciatīvu veltīt Eiropas gadu radošuma atbalstam un veicināšanai, izmantojot mūžizglītību kā inovācijas virzītājspēku. EESK vairākkārt ir uzsvērusi inovācijas veicināšanas nozīmi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus (1).

1.2.

Lai gan EESK atbalsta Eiropas Radošuma un inovācijas gada noteikšanas pamatprincipus, Komiteja, pamatojoties uz šajā atzinumā minētajiem apsvērumiem, uzskata, ka minētais priekšlikums nav labākais iespējamais līdzeklis izvirzītā mērķa sasniegšanai. Citi Eiropas gadi ir organizēti ļoti savlaicīgi, dodot iespēju izvirzīt priekšlikumus divus gadus pirms attiecīgā gada sākuma, bet šajā gadījumā periods no Komisijas priekšlikuma apstiprināšanas līdz Eiropas gada sākumam būs tikai septiņi mēneši, kuru laikā Eiropas Parlamentam un Padomei jāpieņem lēmums, un Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā un jāsaskaņo veicamie pasākumi. EESK uzskata, ka minētais process ir sasteigts un varētu apdraudēt Eiropas Radošuma un inovācijas gada norisi, kam būtu labāk jāsagatavojas, ņemot vērā šāda pasākuma nozīmīgumu.

1.3.

Divi aspekti, kurus EESK uzskata par ļoti būtiskiem, priekšlikumā ir formulēti ļoti neskaidri, un tie būtu jāprecizē priekšlikuma tekstā. Pirmais aspekts ir uz Eiropas gada finansēšana un otrs aspekts — atsauce uz citu ES politiku un programmu atbalstu vai iesaistīšanu ne tikai saistībā ar mūžizglītības jomu.

1.3.1.

EESK akceptē Eiropas Komisijas priekšlikumu, ciktāl nav vajadzības izveidot īpašas Eiropas gadam paredzētas budžeta apropriācijas, un piekrīt tam, ka varētu izmantot Mūžizglītības programmai paredzētās apropriācijas, kas ietver arī īpaši izvirzītus mērķus inovācijas jomā. EESK tomēr atzīmē, ka priekšlikuma formulējumā nav norādes, cik daudz līdzekļu varētu paredzēt minētajam pasākumam, nosakot vienīgi to, ka budžeta avots ir Mūžizglītības programma un ka iniciatīvu līdzfinansējumu nodrošinās citas programmas, kas nav norādītas vai precizētas. Ņemot vērā lēmuma priekšlikumā izklāstīto, Komiteja uzskata, ka nepieciešams norādīt dažus skaitļus, kas atspoguļo pasākuma īstenošanai paredzētos izdevumus. EESK uzskata, ka priekšlikumā ir jāiekļauj budžeta tāme.

1.3.2.

Attiecībā uz finansēšanas atbalstu, ko varētu saņemt no citām programmām un politikām, priekšlikums ir vēl neskaidrāks. No dokumenta izriet, ka, ņemot vērā to, ka inovācijas veicināšana ir viens no citu programmu, piemēram, Uzņēmējdarbības un inovācijas programmas un IKT politikas atbalsta programmas (abas minētās programmas ir iekļautas Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammā), īpašajiem mērķiem, minētās programmas varētu izmantot Eiropas gada pasākumu līdzfinansēšanai. Šajā sakarā EESK uzskata, ka priekšlikuma formulējumā ir jāprecizē, kuras programmas un kādā apjomā tiks izmantotas Eiropas gada līdzfinansēšanai, un kādā veidā tiks saskaņotas iniciatīvas dažādu līdzfinansēšanas programmu ietvaros, kas ir dažādu Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu pārziņā.

1.4.

Pamatojoties uz jau minētajiem argumentiem, kas veido šā atzinuma lielāko daļu, EESK ierosina Eiropas Komisijai vēlreiz izskatīt šo priekšlikumu un ņemt vērā šajā atzinumā iekļautās Komitejas piezīmes. Turklāt EESK arī ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei ņemt vērā iepriekš minētos argumentus un grozīt lēmuma formulējumu tajās jomās, kurās nepieciešami plašāki precizējumi.

2.1.

Lisabonas Eiropadomes 2000. gada marta ārkārtas sanāksmes secinājumos izklāstīta ne tikai nepieciešamība noteikt jaunas pamatprasmes, ko nodrošinātu mūžizglītība, un uzsvērts, ka cilvēki ir Eiropas galvenā pamatvērtība, bet arī norādīts, ka Eiropas izglītības un apmācību sistēmām jāpielāgojas gan uz zināšanām balstītas sabiedrības prasībām, gan nepieciešamībai uzlabot nodarbinātības standartus un kvalitāti.

2.2.

Pamatprasmes vai galvenās kompetences mūžizglītībai tika noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra rekomendācijā (2), un tās ir uzskatāmas par inovācijas, ražīguma un konkurētspējas būtisku faktoru, kas ir izšķiroši nozīmīgs uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Tajā laikā EESK izstrādāja atzinumu par minēto rekomendāciju (3).

2.3.

Briseles Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumos Padome aicina dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes turpināt radīt labākus nosacījumus inovācijai un veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Turklāt sadaļā par inovācijas, pētniecības un izglītības veicināšanu Padome atzīst, ka dalībvalstis ir nolēmušas uzlabot galvenos nosacījumus inovācijas attīstībai, piemēram, konkurētspējīgus tirgus, kā arī mobilizēt papildresursus pētniecības, attīstības un inovācijas pasākumiem. Tādēļ Padome aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt inovāciju politikas īstenošanu, apzinoties, ka izglītība un apmācība ir nepieciešamie nosacījumi, lai “zināšanu trijstūris” (izglītība, pētniecība un inovācija) darbotos atbilstošā līmenī.

2.4.

Eiropas Radošuma un inovācijas gada pasākumu īstenošana ir atbilstošs veids, lai sniegtu ieguldījumu diskusijās par problēmām, ar ko saskaras Eiropa, sekmētu sabiedrības informētību par radošuma un inovācijas nozīmīgumu, veicinot personības attīstību un ceļot sabiedrības labklājības līmeni.

3.1.

Lēmuma priekšlikumā paredzēts 2009. gadu noteikt par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu, un par tā vispārējo mērķi izvirzīt atbalstu dalībvalstu centieniem ar mūžizglītības starpniecību veicināt radošumu, kas ir inovācijas virzītājs un galvenais elements katra cilvēka personisko, darba, uzņēmējdarbības un sociālo prasmju attīstīšanai. Vispārējo mērķi papildina trīspadsmit faktori, kas var sekmēt radošuma un inovācijas spējas veicināšanu.

3.2.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, paredzēti tādi pasākumi kā konferences un iniciatīvas, kas sekmē izprtani par radošuma un inovācijas spēju nozīmi, informatīvas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas, labas prakses piemēru apzināšana un izplatīšana un pētījumu izstrāde valstu un Kopienas mērogā.

3.3.

Priekšlikumā noteikts, ka katra valsts ieceļ koordinatoru, kurš būs atbildīgs par tās līdzdalību Eiropas Radošuma un inovācijas gada pasākumos. Eiropas Komisijas organizētajās valstu koordinatoru sanāksmēs tiks saskaņoti attiecīgie pasākumi.

3.4.

Visbeidzot, priekšlikumā noteikts, ka finansējums tiks nodrošināts ar Mūžizglītības programmas starpniecību, neierobežojot atbalstu un līdzfinansējumu, ko varētu sniegt uzņēmējdarbības, kohēzijas, pētniecības un informācijas sabiedrības programmas.

4.1.

Komiteja pauž pilnīgu atbalstu pasākumiem, kas veicina radošumu un inovāciju Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū. Pašiniciatīvas atzinumā par tematu “Inovācijas ietekme uz rūpniecības pārmaiņām un EIB loma” (4) EESK norāda, ka “inovācija pirmām kārtām ir jāattīsta, pamatojoties uz vispārēju izglītību un apmācību un atbilstoši mūžizglītības kritērijiem”. Tādēļ un atbilstoši savai nostājai EESK stingri atbalstīs tādu instrumentu izmantošanu, kas var sekmēt radošuma un inovatīvo spēju veicināšanu, tomēr Komiteja uzskata par nepieciešamu minēt šādas piezīmes attiecībā uz priekšlikumā izklāstīto.

4.2.

Komiteja atzinīgi vērtē iniciatīvu veltīt Eiropas gadu radošuma atbalstam un veicināšanai Eiropas iedzīvotāju vidū, izmantojot mūžizglītību kā inovācijas virzītājspēku. EESK vairākkārt ir uzsvērusi inovācijas veicināšanas nozīmi saistībā ar Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. Šajā sakarā Aho ziņojumā (5) ir uzsvērts, ka būtu jāveicina inovācijas kultūra, lai risinātu problēmjautājumus saistībā ar sociālo jomu un ražīgumu Eiropā.

Lai gan EESK atbalsta Eiropas Radošuma un inovācijas gada pamatprincipus, Komiteja, pamatojoties uz šajā atzinumā minētajiem apsvērumiem, uzskata, ka priekšlikums nav labākais iespējamais līdzeklis izvirzītā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā priekšlikuma izstrādes un apstiprināšanas veidu.

4.3.

EESK uzskata, ka pamatpieeja minētās iniciatīvas īstenošanai nav piemērota šāda veida pasākumiem. Paskaidrojuma raksta 3. punktā par apspriešanos ar ieinteresētajām personām norādīts, ka notikušas neoficiālas diskusijas ar Eiropas Parlamenta deputātiem un dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka priekšlikums izstrādāts, izmantojot lejupēju pieeju no iestādēm pie iedzīvotājiem.

EESK uzskata, ka lejupēja pieeja, kad sabiedrības un organizāciju pārstāvji nav piedalījušies Eiropas gada plānošanā un pasākumu izstrādē, radītu lielāku iespēju, ka plānošana varētu sabiedrībai paslīdēt garām nepamanīta, nekā tad, ja būtu veikti pasākumi, lai aktīvi iesaistītu tos, kuru ieguldījums ir būtiski svarīgs veiksmīgam rezultātam.

Šajā sakarā Komiteja vēlas atsaukties uz atzinumā par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas invalīdu gada (2003) norisi, rezultātiem un vispārējo novērtējumu” minēto formulējumu (6). Minētajā atzinumā (7) Komiteja aicināja Kopienas iestādes nākotnē atbalstīt augšupēju pieeju šādu iniciatīvu sagatavošanā. Tādējādi EESK uzsver nepieciešamību izmantot minēto metodoloģiju, sagatavojot Eiropas gadu norisi.

4.4.

Tā kā Eiropas Radošuma un inovācijas gadu paredzēts sākt 2009. gada 1. janvārī un ņemot vērā laika posmu līdz tā apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē (pirmajā lasījumā), Komiteja uzskata, ka šā Eiropas gada sagatavošanas un apstiprināšanas procedūra ir ļoti sasteigta. Iepriekšējos gadījumos Komiteja ir pieņēmusi atzinumu gadu pirms Eiropas gada sākuma (8), kas norāda par Komisijas īstenoto iepriekšēju un savlaicīgu plānošanu. Labs piemērs saistībā ar iepriekšēju plānošanu ir EESK atzinuma (9) par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010)” (10) pieņemšana 2008. gada maija plenārsesijā.

Varbūt būtu lietderīgāk atlikt minēto iniciatīvu, nenosaucot 2009. par Eiropas gadu, nevis sasteigt lēmuma pieņemšanu, neļaujot sasniegt iecerētos mērķus, tādēļ, ka trūkst laika attiecīgo pasākumu ieplānošanai.

4.5.

Priekšlikuma paskaidrojuma raksta 3. panta 2. punktā norādīts, ka plānotajam Eiropas gadam varētu būt vismaz tikpat svarīga ietekme kā iepriekšējām līdzīgām iniciatīvām, piemēram, Eiropas Mūžizglītības gads vai Eiropas gads “Izglītība, izmantojot sportu”. Tomēr priekšlikumā nav nekādas atsauces uz īstenoto pasākumu rezultātu analīzi, un tādēļ var secināt, ka ietekmes analīze notiks empīriski vai izmantojot netiešus rādītājus par Mūžizglītības programmu vai citām programmām saistībā ar minēto iniciatīvu.

4.6.

Komiteja atbalsta Komisijas viedokli, ka gada vai daudzgadu prioritāšu izvirzīšana Mūžizglītības programmā un citās saistītās programmās ir elastīga, tāpēc finansējums ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams piesaistīt papildu finansējumu Eiropas gadam. Tādējādi inovācijas veicināšana ir viens no Mūžizglītības programmas un citu, piemēram, Uzņēmējdarbības un inovācijas programmas un IKT atbalsta programmas, īpašajiem mērķiem; abas minētās programmas ir iekļautas Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammā. Tādēļ, lai gan priekšlikumā nav īpašas atsauces uz pamatprogrammu, Komiteja uzskata, ka minētā iniciatīva būtu jāīsteno, izmantojot esošās programmas un finansējumu, kā norādīts priekšlikuma paskaidrojuma raksta 5. punktā.

5.1.

Priekšlikuma 2. punktā norādīts konkrēts mērķis, uzsverot daudzus faktorus, kas varētu veicināt radošumu un inovācijas spējas. Minētie faktori ir sadalīti trīs plašās kategorijās, un katrā no tām ietverti dažādi aspekti.

EESK uzskata, ka minētie mērķi un/vai faktori ir jāprecizē, lai konkrētie pasākumi tiktu īstenoti, ņemot vērā vairākus svarīgus aspektus saistībā ar radošumu un inovāciju, iesaistot sabiedrību, jo īpaši jauniešus, kuri ir minēto pasākumu mērķa grupa, kā arī izglītības iestādes un sociāli ekonomiskos un uzņēmējdarbības tīklus kā pasākumu īstenošanas virzītājus.

5.2.

Radošumam un inovācijai veltītajā Eiropas gadā ir jāiekļauj inovatīvi pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai. Pasākumi, kas paredzēti 3. pantā, kopumā ir atbilstoši, un tos parasti izmanto jebkurā sabiedrības informēšanas vai reklāmas kampaņā. Komiteja uzskata, ka inovatīva pasākuma iekļaušanai būtu ļoti izglītojoša nozīmejo īpaši attiecībā uz jauniešiem, lai sasniegtu priekšlikumā izvirzītos mērķus. Piemēram, ideju konkurss par līdzekli, kas visuzskatāmākajā veidā palīdzētu veicināt radošumu un inovācijas spēju visā Eiropā. Vēl viens ierosinājums varētu būt Eiropas balva, ko pasniedz reizi gadā vai divos gados, lai veicinātu patiesi inovatīvas idejas un radošumu jauniešu vidū.

5.3.

Neatkarīgi no vispārējām piezīmēm par Eiropas gada līdzfinansēšanu ar Mūžizglītības programmas un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu starpniecību, EESK uzskata, ka priekšlikuma 6. punktā būtu jāprecizē minētais aspekts, kas ir ļoti būtisks veiksmīga rezultāta sasniegšanai.

5.3.1.

Lēmumā būtu jāiekļauj vismaz budžeta tāme. To varētu izteikt kā Eiropas gada līdzfinansēšanā iesaistītajās programmās 2009. gadam un turpmākajiem gadiem piešķirtā finansējuma summu, vai kā maksimālo uz attiecīgajiem finanšu gadiem attiecināmo izmaksu procentuālo īpatsvaru. Jebkurš no risinājumiem būtu atbilstošs, jo EESK uzskata, ka neskaidrības saistībā ar izmaksām minētā pasākuma īstenošanai nebūtu vēlamas.

5.3.2.

Priekšlikuma 6. panta sākumā ir šāds formulējums: “Neskarot atbalstu, ko Eiropas gadam varētu iedalīt citu jomu programmās un politiskās stratēģijās, piemēram, uzņēmējdarbība, kohēzija, pētniecība un informācijas sabiedrība …”. EESK uzskata, ka minētais neskaidrais formulējums norāda uz to, ka nav precizēts Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu un izglītības, kultūras un mūžizglītības programmu līdzdalības un līdzfinansējuma veids. Šajā sakarā EESK uzskata, ka priekšlikumā ir jāprecizē, kuras programmas un kādā apjomā tiks izmantotas Eiropas gada līdzfinansēšanai, un kā iniciatīvas tiks saskaņotas dažādu līdzfinansēšanas programmu ietvaros, kas ir dažādu Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātu pārziņā.

5.4.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi: EESK uzskata, ka priekšlikumā jāiekļauj atsauce uz Eiropas gada pasākumu īstenošanas rezultātu novērtējumu. Eiropas gada beigās jānovērtē īstenotie pasākumi un iegūtie rezultāti, lai varētu izdarīt secinājumus par citu Eiropas gadu sagatavošanu, kā arī par pasākumu apjomu.