18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/84

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja viennozīmīgi piekrīt tematiskās stratēģijas par atmosfēras piesārņojumu vispārīgiem mērķiem un priekšlikumam direktīvai, kas ir šīs tematiskās stratēģijas atspoguļojums likumdošanā.

1.2

Attiecībā uz tematisko stratēģiju, ko nedrīkst skatīt atrauti no priekšlikuma direktīvai, kā to skaidri nosaka stratēģijas 4.1.1. punkts, Komiteja:

1.3

Attiecībā uz priekšlikumu direktīvai Komiteja:

2.1

Tematiskā stratēģija un priekšlikums direktīvai balstās uz Sesto Kopienas vides rīcības programmu (1) (6. vides rīcības programma publicēta 10.09.2002) un uz paziņojumu “Tīrs gaiss Eiropai”(CAFE, 2001. gads). Sestās vides rīcības programmas mērķis ir panākt “tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas negatīvi neietekmē un nerada nopietnus draudus cilvēku veselībai un videi”.

Stratēģijas 4.1.1. punktā ir teikts, ka “šīs stratēģijas sakarā ir izstrādāts normatīvā akta priekšlikums ...”. Tas ir acīmredzami, ka abi dokumenti ir saistīti un ka līdz ar to, lai varētu izteikties par priekšlikumu direktīvai, ir jāizpēta stratēģija, kas savā ziņā ir tās vispārīgais pamats un nosaka Komisijas stratēģiskos mērķus gaisa kvalitātes jomā.

2.2.1

Mums iesniegtā tematiskā stratēģija nosaka starpposma mērķus gaisa piesārņojuma jomā. Tajā ir iekļauta prasība modernizēt spēkā esošo likumdošanu, vairāk to attiecināt uz viskaitīgākajām piesārņojošajām vielām, kā arī vēl vairāk censties panākt to, lai ar vidi saistītos aspektus ņemtu vērā arī citās politikās un programmās.

2.2.2

Taču jebkurā gadījumā, neskatoties uz panākumiem galveno atmosfēru piesārņojošo vielu emisijas samazināšanā, pat pilnībā piemērojot spēkā esošos tiesību aktus, vides un veselības problēmas bez papildpasākumiem līdz 2020. gadam nebūs iespējams atrisināt.

2.2.3

Līdz ar to Komisija ierosina:

Tas viss atbilst vajadzībai vienkāršot tiesību aktus, lai tie būtu saprotamāki un labāk piemērojami.

2.2.4

Otrs stratēģijas jautājumu loks aptver labāku ar gaisa kvalitāti saistīto aspektu vērā ņemšanu citās Kopienas politikās: enerģētikas, mazo sadedzināšanas iekārtu, sauszemes, gaisa, jūras transporta, lauksaimniecības politikas un struktūrfondu ietvaros.

2.2.5

Stratēģiju ir paredzēts pārskatīt 2010. gadā, un iegūtos rezultātus iekļaus 6. Rīcības programmas vides jomā galīgajā novērtējumā.

3.1

Priekšlikuma mērķis ir praksē īstenot to stratēģijas daļu, kas attiecas uz likumdošanu, proti, apvienot vienā direktīvā piecus iepriekš minētos normatīvos aktus.

3.2

Svarīgākie likumdošanas grozījumi ir izdarīti III nodaļā, kas attiecas uz gaisa kvalitātes administratīvo kontroli. Priekšlikums nav grozīt gaisa kvalitātes robežvērtību, bet gan palielināt spēkā esošo normu efektivitāti un likt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot plānus, ar kuru starpniecību izdotos pārtraukt robežvērtību pārkāpšanu.

3.3

Otrs svarīgākais temats attiecas uz sīkajām daļiņām (PM2,5 ). Tās ir bīstamākas nekā izmēra ziņā lielākas daļiņas. Lai papildinātu šobrīd izmantoto PM10 daļiņu kontroli, PM2,5 daļiņu kontrolei ir nepieciešams atrast jaunu risinājumu.

3.4

Komisija ierosina noteikt PM 2,5 daļiņu apkārtējā gaisā koncentrācijas robežvērtību, kas ir jāsasniedz līdz 2010. gadam, un tādējādi novērst nenormāli lielo iedzīvotāju veselības apdraudējumu. Šo robežvērtību papildinās nesaistoši mērķi, lai katrā dalībvalstī kopumā samazinātu smalko daļiņu ietekmi uz cilvēkiem laika posmā no 2010. līdz 2020. gadam.

3.5

Saskaņā ar V nodaļu dalībvalstīm nolūkā izpildīt Orhusas konvencijā noteiktās saistības būs jāinformē sabiedrība un tādas struktūras un apvienības, kas rūpējas par apkārtējā gaisa kvalitāti. Dalībvalstīm, protams, ir arī jānodrošina nepieciešamās informācijas sniegšana Komisijai. Lai atvieglotu šīs informācijas sniegšanu, Komisija ierosina sākt izmantot elektronisko sistēmu, kas ir izveidota uz infrastruktūras telpiskajai informācijai Kopienā (INSPIRE) ietvaros radītās informācijas apmaiņas sistēmas pamata.

3.6

Lai nodrošinātu iegūtās informācijas pilnīgumu un salīdzināmību, apkārtējā gaisa kvalitātes noteikšanai ir paredzēts izmantot standartizētas mērīšanas tehniku un kopējus kritērijus attiecībā uz mērīšanas staciju skaitu un atrašanās vietu.

4.1

EESK viennozīmīgi piekrīt vispārīgajiem stratēģijas un priekšlikuma direktīvai mērķiem. Tomēr, neskatoties uz slavējamajiem mērķiem, īstais jautājums joprojām ir izmaksu un efektivitātes attiecības jautājums, tas ir arī jautājums par to, cik viegli praksē ir izpildīt pasākumus, kas ir salīdzinoši viegli attiecībā uz precīzi nosakāmiem avotiem, bet grūtāki attiecībā uz piesārņojuma avotiem, kas nav koncentrēti vienā vietā; kā arī jautājums par šo pasākumu reālo nozīmi gan no gaisa kvalitātes uzlabošanas, gan no ekonomikas viedokļa.

4.2

Komisija uzskata, ka papildus tai summai, kas jau ir piešķirta cīņai ar atmosfēras piesārņojumu (aptuveni 60 miljardu euro gadā), stratēģijas mērķu sasniegšanas izmaksas varētu būt 7,1 miljardi euro gadā, savukārt ieguvums izmaksu veselības aizsardzībai izteiksmē varētu būt 42 miljardi gadā. Makroekonomiskais efekts tādējādi būs ļoti pozitīvs, taču ekonomiskā īstenība ikdienā izpaužas mikroekonomiskajā līmenī. Komisija tomēr uzskata, ka, pat izmantojot visus pieejamos tehniskos līdzekļus, ieguvums tik un tā pārsniegtu izmaksas. Problēma ir tajā apstāklī, ka, lai gan izmaksas ir salīdzinoši viegli aprēķināt, noteikt sagaidāmos ieguvumus ir daudz grūtāk un ka veselības aizsardzībā radītās ekonomijas aprēķināšanas metodes nešķiet īpaši skaidras. Tomēr Komisija uzsver, ka Amerikas regulējuma radītās izmaksas ir lielākas par izmaksām, kas rodas saistībā ar Eiropas regulējumu.

4.3

Vēlme vienkāršot tiesību aktus, padarīt tos skaidrākus un kodificēt ir pozitīva. Atsevišķu normu sarežģītība un nesaprotamība neizbēgami rada atšķirības normu piemērošanā, kropļo konkurenci, padara neiespējamu patiesās gaisa kvalitātes Eiropā noteikšanu.

4.4

Tāpēc ierosinātie tiesību akti būtu jāatbalsta.

4.5

Tomēr ir jāizsaka nožēla par to, ka Komisija nav paredzējusi nekādu funkciju vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo sevišķi pilsētu pašvaldībām transporta jomā (alternatīvo transporta veidu politika, sabiedriskais transports, apvedceļi smagajiem transporta līdzekļiem u.c.). Nožēla ir jāpauž vēl jo vairāk tāpēc, ka vietējām pašvaldībām un jo sevišķi pagastiem ir noteicošā loma Eiropas līmenī pieņemtu normu praktiskā īstenošanā, it īpaši visā, kas attiecas uz konkrētu pasākumu īstenošanu.

4.6

Pie viena būtu vēlams uzsvērt lomu, kāda var būt nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar vides jautājumiem, kā arī specializētajām veselības aizsardzības un sociālās sfēras struktūrām, un plašākā nozīmē pilsoniskajai sabiedrībai vispār, ar mērķi radīt izpratni par to, cik svarīga ir sabiedrības veselība un veselīgi darba apstākļi.

4.7

Visbeidzot, ekosistēmas aizsardzības jomā ir jāatzīmē panākumi, kas ir gūti saistībā ar slāpekļa oksīdu, sēra dioksīdu un amonjaku. Tiesību aktu labākai piemērošanai un to vienkāršošanai būtu jāveicina vēl lielāka rezultātu uzlabošanās.

4.8

Vēlme kontrolēt smalko daļiņu līmeni apkārtējā gaisā, jo tās ietekmē cilvēku veselību, ir saprotama. Tomēr robežvērtību noteikšana saskaras ar principiālu grūtību — Pasaules veselības organizācija (PVO) nespēj noteikt veselības aizsardzībai nepieciešamo robežvērtību (2). Turklāt pastāv lielas neskaidrības attiecībā uz PM mērīšanu, kā arī ķīmisko sastāvu — to, kādā mērā tas var vai nevar negatīvi ietekmēt veselību, nav iespējams noteikt ar šobrīd izmantojamo tehniku.

4.9

Līdz ar to rodas jautājums, vai nebūtu bijis labāk robežvērtību vietā noteikt optimālas vērtības. Turklāt paredzētais termiņš šķiet visai īss (2010. gads) —, tā kā likumdošanas procedūra sākas 2005. gadā, tad, ņemot vērā likumdošanas procesa gauso tempu, dalībvalstīm paliek maz laika, lai izpildītu likumdošanas prasības.

5.1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pozitīvi vērtē plašo apspriešanos iesaistīto pušu starpā, ko organizēja Komisija, un pilnībā piekrīt vēlmei vairākas nozares aptverošā veidā citās Kopienas politikās ņemt vērā ar gaisa kvalitāti saistītos mērķus. Tomēr vēlme ievērot termiņu ir ietekmējusi stratēģijas izstrādi, un, iespējams, ka nav veiktas visas nepieciešamās pārbaudes. Tas ir īpaši jūtams attiecībā uz izvēlētajiem stratēģiskajiem scenārijiem.

5.1.2

Šie scenāriji ir izveidoti PRIMES modeļa ietvaros. Tajos ir ieviesies zināms skaits kļūdu attiecībā uz izaugsmes prognozēm, gāzes īpatsvaru kurināmo izejvielu tirgū salīdzinājumā ar oglēm, nelīdzsvaroto elektroenerģijas importu un eksportu starp dalībvalstīm.

5.1.3

Eiropas Komisija ir pieņēmusi zināšanai minētos apstākļus un ir pieprasījusi Starptautiskajam pielietojamo sistēmu analīzes institūtam (IIASA) organizēt divpusēju apspriešanos ar visām dalībvalstīm laika posmā no 2005. gada aprīļa līdz septembrim; viens no šādu konsultāciju mērķiem ir uzlabot enerģētikas scenārijus saistībā ar tikko aizsākto direktīvas par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju grozīšanu.

5.1.4

Tieši šobrīd notiek PRIMES modeļa enerģētikas scenāriju visaptveroša koriģēšana atbilstīgi jaunākajiem datiem. Svarīgākie grozījumi attiecas uz:

5.1.5

CAFE enerģētiskie scenāriji ir jāmaina, kas nozīmē to, ka jāmaina ir arī CAFE pamatscenārijs un attiecīgi arī izvēlētais mērķu līmenis.

5.1.6

Bez tam būtu nepieciešams nodrošināt saskanību starp šo stratēģiju no vienas puses un citām Eiropas Savienības īstenotajām politikām no otras puses. Piemēram, vietējās koksnes sadedzināšana rada PM2,5 daļiņu emisiju, taču Komisija veicina koksnes kā alternatīvā enerģijas avota izmantošanu, kas rada nepieciešamību ieviest dūmu filtrēšanas tehnoloģijas. Kā vēl vienu šādu piemēru var minēt ogles.

5.1.7

Tas nozīmē, ka tematiskajā stratēģijā ir ņemtas vērā tādas nozares, kas bieži paliek ārpus ievērības, piemēram, lauksaimniecība un jūras pārvadājumi. Pārsteidzoši tomēr ir tas, ka gaisa transporta jautājums nav risināts saistībā ar emisijām pacelšanās un nolaišanās laikā. Pastāv bažas, ka minētās stratēģijas īstenošanā varētu rasties politiska rakstura problēmas, piemēram, SO2 un NOx emisijas, ko rada kuģi, samazināšanas pasākumu īstenošanai būs vajadzīgs organizēt garas un sarežģītas starptautiskās sarunas. Vēl būtu jānovērš tas, ka grūtības atsevišķās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā attiecībā uz slāpekli un amonjaku, sasniegt nospraustos mērķus rada lielāku vēlmi sasniegt mērķus tādās nozarēs, kurās tas ir vieglāk izdarāms, kā tas ir rūpnīcu gadījumā.

5.2.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrīt spēkā esošo normu vienkāršošanai un 1996. gada ietvardirektīvas apvienošanai ar 1., 2. un 3. atvasināto direktīvu un informācijas apmaiņas lēmumu. Pārāk liels skaits dažādu normatīvo aktu traucē efektīvai to piemērošanai un iniciatīva piecu aktu vietā pieņemt vienu ir saprātīga.

5.2.2

EESK piekrīt arī vēlmei izmantot standartizētu mērīšanas tehniku un kopējus kritērijus attiecībā uz mērīšanas staciju skaitu un to atrašanās vietu (II nodaļa). Tā tomēr vēlas atzīmēt, ka atsevišķas pašvaldības ir nobažījušās par šādu mērīšanas iekārtu uzstādīšanas radītajām izmaksām.

5.2.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta arī Eiropas Komisijas priekšlikumu nemainīt gaisa kvalitātes robežvērtības, bet padarīt efektīvākas spēkā esošās normas ar mērķi likt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot rīcības plānus minēto robežvērtību reālas ievērošanas nodrošināšanai (13. pants). Faktiska spēkā esošo normu piemērošana ir prioritārs mērķis, kam būtu jārada ievērojams gaisa kvalitātes uzlabojums un jāveicina cilvēku veselības aizsardzība.

5.2.4

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver, ka būtisks priekšlikuma direktīvai aspekts ir smalko daļiņu (PM2,5) koncentrācijas gaisā robežvērtības ieviešana, kas būtu jāsasniedz līdz 2010. gadam; šādus noteikumus papildina nesaistoši smalko daļiņu ietekmes uz cilvēkiem samazināšanas mērķi, kuru izpilde ir paredzēta laika posmā starp 2010. gadu un 2020. gadu (-20 %).

5.2.5

Komiteja uzsver, ka pieejamā informācija par smalkajām daļiņām un to ietekmi ir niecīga un nav skaidri saprotama. Pasaules veselības organizācija atzīst, ka ir neiespējami noteikt precīzu cilvēka veselības aizsardzībai nepieciešamu robežvērtību un Zinātniskā veselības un vides risku komiteja atzīst, ka šobrīd trūkst zināšanu par smalkajām daļiņām un to ietekmi ilgstošā laika posmā.

5.2.6

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejaia uzskata, ka koncentrācijas robežvērtību vietā būtu bijis lietderīgāk vispirms noteikt optimālās vērtības. Citādi Komiteja pauž bažas, ka Komisijas noteiktie termiņi būs pārāk īsi, jo likumdošanas process aizsākās tikai 2005. gada beigās. Dalībvalstīm varētu pietrūkt laika, lai ieviestu Eiropas tiesību aktus; jau tagad atsevišķām dalībvalstīm neizdodas ievērot šobrīd spēkā esošās normas — daļēji tāpēc, ka tās pārāk vēlu ķērās pie to īstenošanas. Komiteja norāda arī uz to, ka mazām valstīm koncetrācijas augšējās robežvērtības ievērot ir sarežģītāk, jo tās ierobežotās gaisa piesārņojuma sadales dēļ atrodas neizdevīgākā situācijā nekā lielās valstis. EESK iesaka noteikt nevis koncentrācijas augšējās robežvērtības, bet gan optimālās vērtības. atlikt koncentrācijas robežvērtību ieviešanu līdz 2015. gadam un ietekmes uz cilvēkiem samazināšanu līdz 2025. gadam. Ierosināto normu izpildei ir būtu nepieciešams veikt liela apjoma darbu — dalībvalstīm un/vai vietējām pašvaldībām ir jāuzstāda mērīšanas stacijas, un tam ir būtu nepieciešams laiks un lielas investīcijas. PM10 mērīšana norit labi, un tās ir labi izmērāmas, kā arī ātri nosēžas. Tomēr šie mērījumu rezultāti būtu jānovērtē un jāpārbauda, vai dalībvalstīs šo līmeni ir iespējams ievērot. Ssavukārt PM2,5 rada ievērojamas mērīšanas grūtības un ir ļoti gaistošas. Tās atmosfērā viegli pārvietojas un ir uzskatāmas par vairākas valstis aptverošu piesārņojuma veidu. Turklāt ir vēl arī dabiskas izcelsmes smalkās daļiņas, piemēram, jūras sāls, un būtu loģiski tās neņemt vērā.

5.2.7

PM2,5 mērīšana Eiropā vēl nav saskaņota. Pirmajā atvasinātajā direktīvā PM mērīšanai ir ieteikts piemērot gravimetrisko analīzes metodi. Tā kā minētā direktīva ir gara un sarežģīti piemērojama, direktīvā ir paredzēta arī alternatīvo mērīšanas metožu lietošana, ja vien šādas metodes patiešām ir līdzvērtīgas Komisijas ieteiktajām metodēm. Praksē minēto metožu izmantošanas rezultātā iegūtie mērījumi atšķiras no mērījumiem, ko iegūst ar standartmetodi, un tāpēc dalībvalstis izmanto dažādus korekcijas koeficientus, bet atsevišķās valstīs vispār nekādus. Līdz ar to pilnīgi pamatots ir jautājums, vai ir saprātīgi tik ātri uzņemties ievērot tiesiski saistošas robežvērtības, ja pastāv tāda nenoteiktība attiecībā uz mērīšanas metodēm.

5.2.8

Visbeidzot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzīmē, ka attiecību starp ierosināto pasākumu radītajām izmaksām un to atdevi, ja kāds vēlas salīdzināt konkrētas izmaksas ar ieguvumiem visas sabiedrības veselības izteiksmē, ir grūti noteikt precīzi. Ierosināto pasākumu robežizmaksas var izrādīties pārāk augstas salīdzinājumā ar ne tik lielo labumu, kas, pieņemot lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, rada līdzekļu lietderīgas izmantošanas problēmu.