1.   Fluorētas siltumnīcefekta gāzes tīša izlaišana atmosfērā ir aizliegta, ja vien izlaišana nav tehniski nepieciešama paredzētajam izmantošanas veidam.

Ja tīša izlaišana ir tehniski nepieciešama paredzētajam izmantošanas veidam, operatori, kas strādā ar aprīkojumu, kurš satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, vai kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, veic visus tehniski un ekonomiski īstenojamus pasākumus, lai – ciktāl tas iespējams – nepieļautu šādu gāzu izlaišanu atmosfērā, cita starpā nodrošinot emitēto gāzu atkārtotu uztveršanu.

2.   Ja tā ir fumigācija ar sulfurilfluorīdu, operatori dokumentē izmantotos uztveršanas un savākšanas pasākumus vai norāda konkrētus iemeslus, kuru dēļ uztveršanas un savākšanas pasākumus tehniski vai ekonomiski nav iespējams īstenot. Pamatojošo dokumentāciju operatori glabā 5 gadus, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Tāda aprīkojuma operatori un ražotāji, kurš satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, vai operatori, kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kā arī uzņēmumi, kuriem pieder šāds aprīkojums, to transportēšanas vai glabāšanas laikā veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nepieļautu šādu gāzu netīšu izlaišanu. Tie veic visus tehniski un ekonomiski īstenojamus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu gāzu noplūdi.

4.   Ražojot, glabājot un transportējot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kā arī tās pārvietojot no vienas tvertnes vai sistēmas uz citu sistēmu, aprīkojumu vai objektu, attiecīgais uzņēmums veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai – ciktāl tas ir maksimāli iespējams – ierobežotu fluorēto siltumnīcefekta gāzu izlaišanu. Šo punktu piemēro arī fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas tiek saražotas kā blakusprodukti.

5.   Ja ir konstatēta fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūde, aprīkojuma operatori un ražotāji, kā arī operatori, kas strādā objektos, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, un uzņēmumi, kuru valdījumā ir šāds aprīkojums tā transportēšanas vai glabāšanas laikā, nevilcinoties nodrošina attiecīgā aprīkojuma remontu vai remontu objektā, kur tiek izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

Ja aprīkojumam ir jāveic noplūžu pārbaudes saskaņā ar 5. panta 1. punktu un ir novērsta noplūde no aprīkojuma, aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumu ne ātrāk kā pēc 24 stundu darbības perioda beigām, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda saskaņā ar 10. pantu sertificēta fiziska persona, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs. Mobilam aprīkojumam, kas uzskaitīts 5. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, noplūžu pārbaudi var veikt uzreiz pēc remonta.

6.   Neskarot 11. panta 1. punkta pirmo daļu, fluorētas siltumnīcefekta gāzes tirgū laist ir aizliegts, ja vien ražotāji vai importētāji tirgū laišanas brīdī neiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumus, ka viss trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražošanas procesā, tostarp tad, kad tiek ražoti minēto gāzu ražošanas ievadresursi, ir iznīcināts vai atgūts turpmākai lietošanai, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

Lai sniegtu pierādījumus, ražotāji un importētāji sagatavo atbilstības deklarāciju, tai pievienojot šādu pamatojošu dokumentāciju:

Atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju ražotāji un importētāji glabā vismaz 5 gadus no laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dara minētos dokumentus pieejamus attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt detalizētu kārtību saistībā ar šā punkta otrajā daļā minēto atbilstības deklarāciju un pamatojošo dokumentāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

7.   Fiziskas personas, kas veic 10. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības, ir sertificētas saskaņā ar 10. pantu un īsteno piesardzības pasākumus, lai nepieļautu I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi un arī šādu III pielikumā uzskaitīto gāzu noplūdi, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek izmantotas elektriskā komutācijas aparatūrā.

Juridiskas personas, kas veic 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītā aprīkojuma uzstādīšanu, apkopi vai apkalpi, remontu vai dezekspluatāciju, ir sertificēti saskaņā ar 10. pantu un īsteno piesardzības pasākumus, lai nepieļautu I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Fiziskas personas, kas veic apkopi vai apkalpi un remontu gaisa kondicionēšanas aprīkojumam, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, mehāniskajos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (25), un šīs regulas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktā uzskaitītajam mobilajam aprīkojumam, ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

1.   Tāda aprīkojuma operatori un ražotāji, kurš satur 5 vai vairāk tonnas I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu CO2 ekvivalenta vai 1 vai vairākus kilogramus II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu, kas nav putu sastāvā, nodrošina, ka tiek pārbaudīts, vai no aprīkojuma nav noplūžu.

Hermētiski noslēgtam aprīkojumam noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tas ir marķēts kā hermētiski noslēgts aprīkojums un ja tas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, hermētiski noslēgtam aprīkojumam, kas uzstādīts dzīvojamās ēkās, noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tas satur mazāk kā 3 kilogramus fluorētu siltumnīcefekta gāzu un ir marķēts kā hermētiski noslēgts.

Elektriskai komutācijas aparatūrai noplūžu pārbaudes nav jāveic, ja tā atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro operatoriem un ražotājiem, kas strādā ar šādu stacionāru aprīkojumu, kurš satur I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes:

3.   Šā panta 1. punktu piemēro operatoriem un ražotājiem, kas strādā ar šādu mobilu aprīkojumu, kurš satur I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes:

Šā panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto aprīkojumu pārbauda fiziskas personas, kuras ir sertificētas saskaņā ar 10. pantu.

4.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto mobilo aprīkojumu pārbauda fiziskas personas, kuras ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Šā panta 1. un 6. punktu līdz 2027. gada 12. martam nepiemēro operatoriem, kas strādā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētu mobilo aprīkojumu.

6.   Šā panta 1. punktā minētās noplūžu pārbaudes veic ar šādiem starplaikiem:

7.   Pienākumi, kas 1. punktā izklāstīti attiecībā uz 2. punkta d) apakšpunktā minēto ugunsdzēsības aprīkojumu, ir uzskatāmi par izpildītiem, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pienākumi, kas 1. punktā izklāstīti attiecībā uz mobilu gaisa kondicionēšanas aprīkojumu un siltumsūkņiem, kā minēts 3. punkta c) apakšpunktā, ir uzskatāmi par izpildītiem, ar noteikumu, ka mobilais gaisa kondicionēšanas aprīkojums un siltumsūkņi tiek regulāri pārbaudīti, cita starpā veicot arī noplūžu pārbaudes.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem var precizēt prasības attiecībā uz noplūžu pārbaudēm, kas saskaņā ar 1. punktu jāveic katram 2. un 3. punktā minētajam aprīkojuma veidam, un norādīt, kurās aprīkojuma sastāvdaļās, visticamāk, varētu rasties noplūdes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

1.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, kurš satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vismaz 500 tonnu CO2 ekvivalenta daudzumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās gāzes vismaz 100 kilogramu daudzumā, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumam ir noplūžu atklāšanas sistēma, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par noplūdi.

2.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, kurš satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes vismaz 500 tonnu CO2 ekvivalenta daudzumā un ir uzstādīts no 2017. gada 1. janvāra, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka aprīkojumam ir noplūžu atklāšanas sistēma, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par noplūdi.

3.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, uz kuru attiecas šā panta 1. vai 2. punkts, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

4.   Ja tas ir 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā uzskaitītais stacionārais aprīkojums, uz kuru attiecas šā panta 2. punkts, tad šāda aprīkojuma operatori nodrošina, ka noplūžu atklāšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 6 gados, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

1.   Tāda aprīkojuma operatori, uz kuru attiecas noplūžu pārbaudes prasība saskaņā ar 5. panta 1. punktu, par katru šādu aprīkojuma vienību ievieš un ved uzskaites dokumentāciju, kurā norāda šādu informāciju:

2.   Ja vien 1. punktā minētā uzskaites dokumentācija netiek glabāta datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus noteikumus:

Šā panta 1. punktā minēto uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Šīs regulas 11. panta 6. punkta izpildei uzņēmumi, kas piegādā I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, izveido attiecīgās informācijas uzskaites dokumentāciju par minēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu pircējiem un iekļauj tajā šādus datus:

Uzņēmumi, kas piegādā gāzes, glabā uzskaites dokumentāciju vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

4.   Šīs regulas 11. panta 7. punkta nolūkos uzņēmumi, kas pārdod hermētiski nenoslēgtu aprīkojumu, kurā iepildītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, uztur uzskaites dokumentāciju par pārdoto aprīkojumu un par sertificētajiem uzņēmumiem, kas veiks uzstādīšanu. Uzņēmumi, kas pārdod 11. panta 7. punktā minēto aprīkojumu, uzskaites dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara to pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Uzņēmumi, kas ražo, tostarp kā blakusproduktu, laiž tirgū, piegādā vai saņem I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās vielas, uz kuru lietošanu 16. panta 2. punktā norādītajos veidos attiecas atbrīvojums, glabā uzskaites dokumentāciju, kas attiecīgā gadījumā satur vismaz šādu informāciju:

Pirmajā daļā minēto uzskaites dokumentāciju uzņēmumi glabā vismaz 5 gadus pēc saražošanas, laišanas tirgū, piegādes vai saņemšanas un minēto uzskaites dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Komisijai. Minētās kompetentās iestādes un Komisija nodrošina minētajā uzskaites dokumentācijā iekļautās informācijas konfidencialitāti.

6.   Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt 1., 3., 4. un 5. punktā minētās uzskaites dokumentācijas formātu un precizēt, kā šāda dokumentācija būtu jāveido un jāglabā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 34. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ja tas ir aprīkojums, kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras nav putu sastāvā, tad operatori nodrošina, ka minētās gāzes tiek atgūtas un ka pēc aprīkojuma izņemšanas no ekspluatācijas tās tiek reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas.

Minēto vielu atgūšanu veic fiziskas personas, kas saņēmušas attiecīgos 10. pantā paredzētos sertifikātus.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro jebkura šāda stacionāra aprīkojuma operatoriem:

3.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu piemēro šāda mobilā aprīkojuma operatoriem:

4.   Lai fluorētas siltumnīcefekta gāzes atgūtu no gaisa kondicionēšanas aprīkojuma mehāniskajos transportlīdzekļos, uz kuriem attiecas Direktīva 2006/40/EK, un no 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētā mobilā aprīkojuma, par pienācīgi kvalificētām ir uzskatāmas tikai tādas fiziskas personas, kas ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

5.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu operatoriem, kas strādā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktā minētu mobilo aprīkojumu, piemēro no 2027. gada 12. marta.

6.   Atgūtās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, neizmanto aprīkojuma uzpildīšanai vai atkārtotai uzpildīšanai, ja vien gāze nav reciklēta vai pārgūta.

7.   Uzņēmums, kas izmanto tvertni ar fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, tieši pirms tās likvidēšanas gādā par to, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu atgūti, tādējādi nodrošinot to reciklēšanu, pārgūšanu vai iznīcināšanu.

8.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka renovācijas procesā atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad tiek noņemtas putuplasta plāksnes, kas satur putas ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, emisiju iespējamība ir samazināta līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar putām vai putās esošajām gāzēm strādā tā, ka ir nodrošināta minēto gāzu iznīcināšana. Minēto gāzu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

9.   No 2025. gada 1. janvāra ēku īpašnieki un būvuzņēmēji nodrošina, ka renovācijas procesā atjaunošanas vai nojaukšanas darbu gaitā, kad no laminētām plāksnēm, kas uzstādītas dobumos vai iebūvētās struktūrās, tiek izņemtas putas, kas satur I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, emisiju iespējamība ir samazināta līdz minimumam, ciktāl tas ir iespējams, un tādēļ ar putām vai putās esošajām gāzēm strādā tā, ka ir nodrošināta minēto gāzu iznīcināšana. Minēto gāzu atgūšanas gadījumā atgūšanu veic tikai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Ja tehniski nav iespējams īstenot pirmajā daļā minēto putu izņemšanu, ēkas īpašnieks vai būvuzņēmējs sagatavo dokumentāciju, kas apliecina, ka izņemšana konkrētajā gadījumā nav iespējama. Šādu dokumentāciju glabā 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

10.   Tādu produktu un aprīkojuma operatori, kas nav uzskaitīti 2., 3., 8. un 9. punktā un kas satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras uzskaitītas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā, gādā par gāzu atgūšanu, izņemot, ja var konstatēt, ka tas nav tehniski iespējams vai ir saistīts ar nesamērīgām izmaksām. Operatori nodrošina, ka atgūšanu veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas, lai gāzes tiktu reciklētas, pārgūtas vai iznīcinātas, vai gādā par to iznīcināšanu bez iepriekšējas atgūšanas.

Šīs regulas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, veic tikai fiziskas personas, kas ir saņēmušas vismaz apmācības apliecību saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta otro daļu.

11.   Šīs regulas I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, un produktus un aprīkojumu, kas satur šādas gāzes, iznīcina tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, ko apstiprinājušas Protokola puses.

Citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru iznīcināšanas tehnoloģija vēl nav apstiprināta, tiek iznīcinātas tikai ar tādu iznīcināšanas tehnoloģiju, kas atbilst Savienības un valstu tiesību aktiem par atkritumiem, un ja ir izpildītas papildu prasības saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

12.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildinātu šo regulu, proti, izveidotu to produktu un aprīkojuma sarakstu, no kuriem I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšana vai šādas gāzes saturošu produktu un aprīkojuma iznīcināšana bez minēto gāzu iepriekšējas atgūšanas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamo tehnoloģiju.

13.   Dalībvalstis veicina I un II pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu atgūšanu, reciklēšanu, pārgūšanu un iznīcināšanu.

1.   Fiziskas personas ir sertificētas veikt šādas darbības, kas saistītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 4. panta 7. punkta, 5. panta 1. punkta un 8. panta 2. punkta nozīmē attiecībā uz tajos minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai kas saistītas ar attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem:

Fiziskām personām ir vismaz apmācības apliecība, kura ļauj veikt šādas darbības, kas saistītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 4. panta 7. punkta, 5. panta 1. punkta un 8. panta 3. punkta nozīmē attiecībā uz tajos minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai kas saistītas ar attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem:

2.   Juridiskas personas ir sertificētas 4. panta 7. punkta nozīmē attiecībā uz tajā minētajām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm veikt uzstādīšanu, apkopi vai apkalpi, remontu vai dezekspluatāciju 5. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā un 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajam aprīkojumam, kas saistīts ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm vai attiecīgām fluorēto siltumnīcefekta gāzu alternatīvām, tostarp attiecīgā gadījumā ar dabiskiem aukstumaģentiem.

3.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp novērtēšanas procesus, un nodrošina, ka fiziskām personām, kuras veic 1. punktā minētās darbības, ir pieejama praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība. Dalībvalstis arī nodrošina, ka ir pieejamas apmācības programmas, kas ļauj saņemt apmācības apliecības saskaņā ar 1. punkta otro daļu.

4.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas 2. punktā minētajām juridiskajām personām.

5.   Šā panta 3. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība attiecas uz šādiem jautājumiem:

6.   Šā panta 3. punktā minētās sertifikācijas programmas un praktisko iemaņu un teorētisko zināšanu apmācība attiecībā uz gaisa kuģiem ir atspoguļotas, atjauninot sertificēšanas specifikācijas un citas sīki izstrādātas specifikācijas, pieņemamus izpildes līdzekļus un norādījumu materiālu, ko sagatavojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu un 115. pantu.

7.   Šā panta 3. punktā minēto sertifikācijas programmu sertifikāti tiek izsniegti ar nosacījumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis minētajā punktā minēto novērtēšanas procesu.

8.   Līdz 2026. gada 12. martam Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minimālās prasības 3. un 4. punktā minētajām sertifikācijas programmām un apmācības apliecībām saistībā ar 1. punktā minētajām darbībām. Šādās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. punktā minēto aprīkojuma veidu konkrēti norāda nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, attiecīgā gadījumā nošķirot dažādas darbības, kurām šādas iemaņas un zināšanas ir vajadzīgas, kā arī norāda sertifikāta vai apliecības izsniegšanas kārtību un nosacījumus par sertifikātu un apmācības apliecību savstarpēju atzīšanu. Vajadzības gadījumā Komisija ar īstenošanas aktiem šādas minimālās prasības var pielāgot. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

9.   Spēkā esošie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izsniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, paliek spēkā ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem tie sākotnēji ir izsniegti. Līdz 2027. gada 12. martam dalībvalstis nodrošina, ka sertificētām fiziskām personām vismaz reizi 7 gados ir jāpiedalās prasmju pilnveidošanas kursos vai jāiztur 3. punktā minētais novērtēšanas process. Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas personas, kuras ir saņēmušas sertifikātu vai apmācības apliecību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 517/2014, šādos prasmju pilnveidošanas kursos pirmo reizi piedalās vai šādu novērtēšanas procesu pirmo reizi iztur ne vēlāk kā 2029. gada 12. martā.

10.   Dalībvalstis 1 gada laikā pēc 8. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā paziņo Komisijai savas sertifikācijas un apmācības programmas.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas saskaņā ar šo pantu ir izsniegtas citā dalībvalstī. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai iedibināšanas brīvību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 10. punktā minētā paziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

12.   Kādu no 1. vai 2. punktā minētajām darbībām uzņēmums citam uzņēmumam uztic tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka šim citam uzņēmumam ir nepieciešamie sertifikāti, lai veiktu attiecīgi 1. vai 2. punktā minētās darbības.

13.   Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem radītu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas sertifikācijas un apmācības, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šā punkta pirmo daļu, informē Komisiju. Komisija pēc tam informē pārējās dalībvalstis.

14.   Šis pants neliedz dalībvalstīm izveidot citas sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citu aprīkojumu un darbībām, kas nav minēti 1. punktā.

1.   No šīs regulas IV pielikumā norādītā datuma ir aizliegts laist tirgū minētajā pielikumā uzskaitītos produktus un aprīkojumu, arī to sastāvdaļas, izņemot militāro aprīkojumu, attiecīgā gadījumā diferencējot pēc tajos esošās gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ir atļauts laist tirgū produktu un aprīkojuma sastāvdaļas, kas vajadzīgas IV pielikumā uzskaitītā jau esoša aprīkojuma remontam un apkalpei, ar noteikumu, ka remonta vai apkalpes rezultātā:

Produktus un aprīkojumu, tostarp to sastāvdaļas, kas nelikumīgi laisti tirgū pēc pirmajā daļā minētā datuma, pēcāk neizmanto, nepiegādā un nedara pieejamus citām personām Savienībā par maksu vai bez maksas, un neeksportē. Šādu produktu un aprīkojuma reeksports ir atļauts, ja neatbilstība šai regulai ir konstatēta, pirms preces ir laistas brīvā apgrozībā importēšanas nolūkā saskaņā ar 23. panta 12. punktā minētajiem pasākumiem. Šādus produktus un aprīkojumu drīkst glabāt vai transportēt tikai tādēļ, lai pēcāk iznīcinātu un lai pirms iznīcināšanas atgūtu gāzi atbilstīgi 8. pantam, kā arī lai tos reeksportētu.

Ir atļauts reeksportēt produktus un aprīkojumu, kuru gadījumā neatbilstība šai regulai ir konstatēta pirms laišanas brīvā apgrozībā. Šādos gadījumos 22. panta 3. punktu nepiemēro.

Vienu gadu pēc katra attiecīgā datuma, kas uzskaitīts IV pielikumā, produktus vai aprīkojumu, kuri likumīgi laisti tirgū pirms šā punkta pirmajā daļā norādītā datuma, par maksu vai bez maksas turpmāk piegādāt vai to pieejamību nodrošināt citai personai Savienībā ir atļauts tikai tad, ja tiek iesniegti pierādījumi, ka produkts vai aprīkojums ir likumīgi laists tirgū pirms minētā datuma.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz aprīkojumu, kura gadījumā, ievērojot ar Direktīvu 2009/125/EK pieņemtās ekodizaina prasības, ir konstatēts, ka šāda aprīkojuma aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par līdzvērtīga attiecīgajām ekodizaina prasībām atbilstoša aprīkojuma emisijām.

3.   Papildus tirgū laišanas aizliegumiem, kas noteikti IV pielikuma 1. punktā, gan tukšas, gan pilnībā vai daļēji uzpildītas atkārtoti neuzpildāmas tvertnes, kas paredzētas I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ir aizliegts importēt, pēcāk par maksu vai bez maksas piegādāt vai to pieejamību nodrošināt citai personai Savienībā, kā arī izmantot vai eksportēt. Šādas tvertnes drīkst glabāt vai transportēt, tikai lai tās pēcāk likvidētu. Šis punkts neattiecas uz tvertnēm fluorēto siltumnīcefekta gāzu izmantošanai laboratorijas vai analītiskām vajadzībām.

Pirmo daļu piemēro atkārtoti neuzpildāmām tvertnēm, proti:

4.   Uzņēmumi, kuri laiž tirgū atkārtoti uzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, uzrāda atbilstības deklarāciju ar pierādījumiem, kas apliecina, ka ir ieviesta saistoša kārtība, kādā minētās atkārtoti uzpildāmas tvertnes ir nododama atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai, konkrēti norādot attiecīgos dalībniekus, to obligātos pienākumus un attiecīgo loģistikas kārtību. Šāda kārtība ir saistoša izplatītājiem, kas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm paredzētas uzpildāmas tvertnes piedāvā galalietotājam.

Šā punkta pirmajā daļā minētie uzņēmumi glabā atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no brīža, kad tirgū ir laistas atkārtoti uzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, un pēc pieprasījuma dara minēto deklarāciju pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai. Izplatītāji, kas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm paredzētas uzpildāmas tvertnes piedāvā galalietotājiem, pierādījumus par pirmajā daļā minētās saistošās kārtības ievērošanu glabā vismaz 5 gadus no piegādes galalietotājam un pēc pieprasījuma dara minētos pierādījumus pieejamus attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt prasības par šā punkta pirmajā daļā minētajai saistošajai kārtībai būtisku elementu iekļaušanu atbilstības deklarācijā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem ne vairāk kā uz 4 gadiem var piešķirt atbrīvojumu, atļaujot laist tirgū IV pielikumā uzskaitītos produktus un aprīkojumu – vai, atkāpjoties no 13. panta 9. punkta, sākt ekspluatēt jaunu vai paplašinātu elektrisko komutācijas aparatūru –, tostarp to sastāvdaļas, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ja ir pierādīts, ka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

6.   Iegādāties I pielikumā vai II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, lai uzstādītu aprīkojumu, kurš satur minētās gāzes vai kura darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, veiktu šāda aprīkojuma apkopi vai apkalpi, vai remontu, kā minēts 5. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, 5. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un uz ko attiecas 10. panta 1. punkta otrā daļa, ir atļauts tikai tām fiziskajām personām, kas ir saņēmušas 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto sertifikātu, vai uzņēmumiem, kuri nodarbina fiziskas personas, kas ir saņēmušas 10. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto sertifikātu vai 10. panta 1. punkta otrajā daļā prasīto apmācības apliecību. Pārdevēji šādas gāzes tieši vai netieši pārdod vai piedāvā pārdošanai tikai un vienīgi šajā punktā minētajiem uzņēmumiem.

Šis punkts neliedz uzņēmumiem, kas nav sertificēti, bet neveic šā punkta pirmajā daļā minētās darbības, saņemt, transportēt vai piegādāt I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

7.   Aprīkojumu, kas nav hermētiski noslēgts un ir uzpildīts ar I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, drīkst pārdot galalietotājam tikai tad, ja ir iesniegti pierādījumi, kuri apliecina, ka uzstādīšana jāveic saskaņā ar 10. pantu sertificētam uzņēmumam.

8.   Nefasētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes laist tirgū un pēcāk piegādāt ļauts tikai tiem uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā vai kas ir iecēluši vienīgo Savienībā iedibinātu pārstāvi, kurš uzņemas pilnu atbildību par šīs regulas prasību izpildi. Šāds vienīgais pārstāvis var būt pārstāvis, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantu.

1.   Turpmāk minētos produktus un aprīkojumu, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kura darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, laiž tirgū, vēlāk piegādā vai nodrošina to pieejamību citai personai tikai tad, ja tie ir marķēti kā:

2.   Produkti vai aprīkojums, uz ko attiecas 11. panta 5. punktā minētais atbrīvojums, kā arī produkti vai aprīkojums, kuri satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, uz ko attiecas 16. panta 4. punktā minētais atbrīvojums, ir attiecīgi marķēti, norādot konkrētu atbrīvojuma beigu termiņu, un marķējumā ir norādīts, ka minētos produktus vai aprīkojumu var izmantot tikai tam nolūkam, kādam ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minēto pantu.

3.   Šā panta 1. punktā prasītajā marķējumā ir norādīta šāda informācija:

Attiecīgā gadījumā marķējumā ir norādīta šāda informācija:

Ja produkti vai aprīkojums ir modernizēti un fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir mainītas, šādi produkti vai aprīkojums ir marķēti no jauna ar atjauninātu informāciju, kā norādīts šajā punktā.

4.   Šā panta 1. punktā prasītais marķējums ir skaidri salasāms un nav izdzēšams, un tas ir izvietots:

Marķējums ir rakstīts tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā prece ir jālaiž tirgū, jāpiegādā vai jānodrošina tās pieejamība.

5.   Putas un iepriekš sajaukti polioli, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, tirgū netiek laisti, un netiek nodrošināta to pieejamība un tie netiek piegādāti, ja fluorētās siltumnīcefekta gāzes nav norādītas marķējumā ar nozarē pieņemtu apzīmējumu vai – ja šāds apzīmējums nav pieejams – ar to ķīmisko nosaukumu. Marķējumā ir skaidri norādīts, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes. Ja tās ir putuplasta plāksnes un laminētas plāksnes, minētā informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6.   Atkārtoti uzpildītas tvertnes, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, attiecīgā gadījumā ir marķētas no jauna ar atjauninātu informāciju, kā minēts 3. punkta pirmajā daļā.

7.   Tvertnes, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās pārgūtas vai reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ir marķētas ar norādi uz to, ka attiecīgā viela ir pārgūta vai reciklēta. Pārgūšanas gadījumā ir iekļauta informācija par partijas numuru un par pārgūšanas objekta nosaukumu un adresi Savienībā.

8.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas iznīcināšanas nolūkā, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs paredzēts tikai iznīcināšanai.

9.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kas paredzētas tiešam eksportam, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs izmantojams tikai tiešam eksportam.

10.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejams vai piegādātas izmantošanai militārā aprīkojumā, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

11.   Tvertnes, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

12.   Tvertnes, kas satur I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vai piegādātas kā ievadresurss, ir marķētas ar norādi uz to, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai kā ievadresurss.

13.   Tvertnes, kas satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuras ir laistas tirgū, darītas pieejamas vaipiegādātas, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, ir marķētas ar norādi, ka tvertnes saturs ir izmantojams tikai šādā nolūkā.

14.   Ja tvertnes satur I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, 8. līdz 12. punktā minētajā marķējumā ir norāde “atbrīvots no kvotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/573”.

Ja šā punkta pirmajā daļā un 8. līdz 12. punktā minēto marķēšanas prasību nav, uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem attiecas kvotas prasības saskaņā ar 16. panta 1. punktu.

15.   Šīs regulas IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punktā, 5. punkta c) apakšpunktā, 7. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 8. punkta b) līdz e) apakšpunktā, 9. punkta b) līdz f) apakšpunktā, 11. punkta c) apakšpunktā, 16. punktā, 17. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 19. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos produkti vai aprīkojums ir marķēti ar norādi uz to, ka tos izmanto tikai tad, ja tas ir vajadzīgs attiecīgā gadījumā saskaņā ar drošības prasībām vai valstu drošības standartiem. Minētās prasības vai standartus norāda marķējumā. IV pielikuma 19. un 21. punktā minētajos gadījumos produkti vai aprīkojums ir marķēti ar norādi uz to, ka produkts vai aprīkojums ir izmantojams tikai tad, ja tas ir vajadzīgs marķējumā norādītai medicīniskai lietošanai.

16.   Šā panta 3. un 5. punktā minētā informācija ir iekļauta attiecīgo produktu un aprīkojuma lietošanas rokasgrāmatās.

Ja produkti un aprīkojums satur I un II pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir vismaz 150, minētā informācija ir norādīta arī reklāmas aprakstos.

17.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 1. un 4. līdz 15. punktā minētā marķējuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

18.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu šā panta 4. līdz 15. punktā minētās marķēšanas prasības, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālo vai tehnikas attīstību.

1.   SF6 izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta.

2.   SF6 izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3.   Tāda dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē, kura uzpildīšanas tilpums ir 40 vai vairāk tonnu CO2 ekvivalenta, ir aizliegts izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks. No 2025. gada 1. janvāra ir aizliegts jebkāda dzesēšanas aprīkojuma apkopē vai apkalpē izmantot fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks.

Pirmajā daļā minētos aizliegumus nepiemēro militāram aprīkojumam vai aprīkojumam, kas paredzēts lietojumos produktu atdzesēšanai zem –50 °C.

Pirmajā daļā minētos aizliegumus līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

Pirmajā daļā minētos aizliegumus nepiemēro dzesēšanas aprīkojumam, attiecībā uz kuru ir atļauts atbrīvojums saskaņā ar 11. panta 5. punktu.

4.   No 2026. gada 1. janvāra ir aizliegts gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2032. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

5.   No 2032. gada 1. janvāra ir aizliegts stacionāra dzesēšanas aprīkojuma, izņemot dzesētājus, apkopē vai apkalpē izmantot I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 750 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro militāram aprīkojumam vai aprīkojumam, kas paredzēts lietojumos produktu atdzesēšanai zem –50 °C, vai aprīkojumam, kuru paredzēts izmantot lietojumos kodolelektrostaciju dzesēšanai.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro šādām fluorēto siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

6.   Pēc argumentēta pieprasījuma saņemšanas no dalībvalsts kompetentās iestādes un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izvērtē, kāda ir pārgūtu un reciklētu fluorēto siltumnīcefekta gāzu, uz kurām attiecas 4. un 5. punkts, pieejamība. Ja Komisijas izvērtējumā konstatē verificētu pārgūtas un reciklētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes nepietiekamību, Komisija izņēmuma kārtā uz laiku līdz 4 gadiem, ar īstenošanas aktiem var atļaut 4. un 5. punktā minētos aizliegumus nepiemērot tiktāl, cik tas vajadzīgs konstatētās nepietiekamības novēršanai.

7.   No 2035. gada 1. janvāra ir aizliegts elektriskās komutācijas aparatūras apkopē vai apkalpē izmantot SF6, ja vien tās nav pārgūtas vai reciklētas gāzes, izņemot tad, ja ir pierādīts, ka pārgūtas vai reciklētas SF6:

Šādos gadījumos lietotājs pēc pieprasījuma sniedz pierādījumus un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai izklāsta izmantošanas pamatojumu.

Šo punktu nepiemēro militāram aprīkojumam.

8.   Desflurāna kā inhalējama anestēzijas līdzekļa izmantošana ir aizliegta no 2026. gada 1. janvāra, izņemot, ja šāda izmantošana ir stingri vajadzīga un medicīnisku apsvērumu dēļ nevar izmantot citu anestēzijas līdzekli. Veselības aprūpes iestāde glabā pierādījumus par medicīnisko pamatojumu un pēc pieprasījuma tos iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

9.   Turpmāk minēto elektriskās komutācijas aparatūru, kurā par izolējošo vai atslēgšanas vidi izmanto fluorētās siltumnīcefekt gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, ir aizliegts laist ekspluatācijā atbilstīgi šādam grafikam:

10.   Ja Savienībā izmantotu elektriskās komutācijas aparatūru izņem no ekspluatācijas un pēc tam minēto elektriskās komutācijas aparatūru laiž ekspluatācijā citā Savienības vietā, to šā panta nolūkiem neuzskata par laišanu ekspluatācijā.

11.   Atkāpjoties no 9. punkta, elektriskās komutācijas aparatūru, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi vai kuras darbība ir atkarīga no šādas vides, un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1 000, ir atļauts laist ekspluatācijā, ja pēc iepirkuma procedūras, kurā izskatīti konkrētajai lietošanai nepieciešamā aprīkojuma tehniskie raksturlielumi, pastāv viena no šādām situācijām:

12.   Atkāpjoties no 11. punkta, elektriskās komutācijas aparatūru, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir 1 000 vai lielāks, ir atļauts laist ekspluatācijā, ja pēc iepirkuma procedūras, kurā izskatīti konkrētajai lietošanai nepieciešamā aprīkojuma tehniskie raksturlielumi, nav saņemts neviens tādas elektriskās komutācijas aparatūras piedāvājums, kurā izmanto izolējošo vai atslēgšanas vidi un kuras globālās sasilšanas potenciāls ir mazāks kā 1 000.

13.   Šā panta 9. punktu nepiemēro elektriskās komutācijas aparatūrai, attiecībā uz kuru atbilstīgi Direktīvā 2009/125/EK pieņemtajām ekodizaina prasībām ir konstatēts, ka šāda aprīkojuma aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas nekā līdzvērtīgam aprīkojumam, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām, un atbilstu 9. punktā noteiktajām globālās sasilšanas potenciāla robežvērtībām.

14.   Šā panta 9. punktu nepiemēro, ja operators var sniegt pierādījumus, ka elektriskās komutācijas aparatūra ir pasūtīta pirms 2024. gada 11. marta.

15.   Šā panta 9. punktu nepiemēro, ja ierīcēs, ar ko pagarina esošas elektriskās komutācijas aparatūras lietošanu, izmantotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir zemāks nekā esošajā elektriskās komutācijas aparatūrā izmantotajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, nav savietojamas ar esošo elektriskās komutācijas aparatūru, un šo ierīču izmantošanas dēļ būtu jānomaina visa esošā elektriskās komutācijas aparatūra.

16.   Ja piemēro 10., 11., 12., 13., 14. vai 15. punktos minēto atkāpi, operators atkāpi pamatojošo dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma to dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

17.   Operators paziņo dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja elektriskās komutācijas aparatūru laiž ekspluatācijā, piemērojot 11., 12., 14. vai 15. punktā minēto atkāpi.

18.   Esošas elektriskās komutācijas aparatūras remonta vai apkopes vajadzībām var uzstādīt aprīkojuma daļas, ja netiek lietota cita fluorētā siltumnīcefekta gāze un attiecīgi netiek palielināts lietotās fluorētās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciāls vai aprīkojumā esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes apjoms.

19.   Ir aizliegts laist ekspluatācijā jebkādu aprīkojumu vai lietot jebkādus produktus, kas uzskaitīti IV pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, 4. punktā, 5. punkta c) apakšpunktā, 7. punkta b), c) un d) apakšpunktā, 8. punkta b) līdz e) apakšpunktā, 9. punkta b) līdz f) apakšpunktā, 11. punkta c) apakšpunktā, 17. punkta c) apakšpunktā un 19. punkta c) apakšpunktā, pēc minētajos punktos norādītā aizlieguma piemērošanas datuma, ja vien operators nevar sniegt pierādījumus, ka:

20.   Operators šā panta 19. punktā minētos pierādījumus pamatojošo dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus un pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

1.   Šā panta, 15. panta un V pielikuma nolūkiem daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu produkcija ir saražoto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzums, no kura atskaitīts daudzums, kas iznīcināts ar Protokola pušu apstiprinātu tehnoloģiju, un no kura atskaitīts daudzums, kas pilnībā izmantots par ievadresursu citu ķimikāliju ražošanā, bet kurā ieskaitīti daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži, kas radušies kā blakusprodukts, izņemot gadījumus, ja tie tiek uztverti vai ja ražotājs šo blakusproduktu iznīcina ražošanas procesā vai pēc tam, vai nodod citam uzņēmumam iznīcināšanai. Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošanas aprēķinos neieskaita pārgūto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumu.

2.   Daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošana ir atļauta, ciktāl Komisija ir piešķīrusi ražotājiem ražošanas tiesības saskaņā ar šo pantu.

3.   Pirms 2025. gada 1. janvāra Komisija ar īstenošanas aktiem piešķir ražošanas tiesības, pamatojoties uz V pielikumu, ražotājiem, kas daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus ražojuši 2022. gadā, ņemot vērā datus, kas paziņoti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 517/2014 19. pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma var grozīt 3. punktā minētos īstenošanas aktus, lai piešķirtu papildu ražošanas tiesības 3. punktā minētajiem ražotājiem vai citiem Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem, ja vien nav pārsniegti Protokolā noteiktie ražošanas ierobežojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Ja pirms 2025. gada 1. janvāra nestājas spēkā īstenošanas akts, ražotāji var turpināt daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu ražošanu pat, ja ražošanas tiesības nav piešķirtas. Šādā laikposmā saražoto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumu aprēķina pēc ražošanas tiesību piešķiršanas saskaņā ar 3. punktā minēto īstenošanas aktu.

6.   Trīs gadus pēc 3. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas un pēc tam reizi 3 gados Komisija pārskata un vajadzības gadījumā groza minētos īstenošanas aktus, ņemot vērā ražošanas tiesību izmaiņas atbilstīgi 15. pantam iepriekšējo 3 gadu laikā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

1.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad dalībvalstī ražotāji var pilnībā vai daļēji nodot savas ražošanas tiesības jebkuram citam uzņēmumam attiecīgajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Protokola pušu aprēķinātie ražošanas apjomi. Nodošanu apstiprina Komisija un attiecīgās kompetentās iestādes un veic F gāzu portālā.

2.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad starp dalībvalstīm, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja attiecīgā ražotne, gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir pieejami saskaņā ar Protokolu aprēķināto apjomu pārpalikumi, Komisija F gāzu portālā var dot atļauju attiecīgajam ražotājam pārsniegt 14. panta 3. punktā minētās ražošanas tiesības par noteiktu apjomu, ievērojot Protokolā izklāstītos nosacījumus.

3.   Rūpnieciskās racionalizācijas labad ar trešo valsti, vienojoties gan ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā atrodas ražotāja ražotne, gan ar attiecīgās trešās valsts kompetento iestādi, Komisija var atļaut ražotājam ražošanas tiesības, kas minētas 14. pantā, kombinēt ar aprēķinātajiem ražošanas apjomiem, kas atļauti ražotājam trešā valstī saskaņā ar Protokolu un minētā ražotāja valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka abu ražotāju kombinētais ražošanas apjoms nenoved pie abu Protokola pušu aprēķināto ražošanas apjomu pārsnieguma un ka ir ievēroti visi attiecīgie valstu tiesību akti.

1.   Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišana tirgū ir atļauta tikai tādā apmērā, kādā Komisija ražotājiem un importētājiem ir iedalījusi kvotas, kā noteikts 17. pantā.

Ražotāji un importētāji, kuri laiž tirgū daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus, nepārsniedz kvotas, kas tiem pieejamas tirgū laišanas brīdī.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, ko:

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu 2. punktu un izslēgtu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus no 1. punktā noteiktās kvotas prasības saskaņā ar Protokola pušu lēmumiem.

4.   Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, kā arī jebkādus Eiropas Zāļu aģentūras sniegtus datus, Komisija izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem uz laiku līdz 4 gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā noteiktās kvotu prasības nepiemērot daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām produktu vai aprīkojuma kategorijām, ja lūgumā ir pierādīts, ka:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu emisijas, kas rodas ražošanā, uzskata par laistām tirgū gadā, kurā tās rodas.

6.   Šo pantu un 17., 20.–29. un 31. pantu piemēro arī daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem iepriekš sajauktos poliolos.

1.   Līdz 2024. gada 31. oktobrim un pēc tam vismaz reizi 3 gados Komisija nosaka atsauces vērtības ražotājiem un importētājiem saskaņā ar VII pielikumu daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū.

Komisija minētās atsauces vērtības visiem ražotājiem un importētājiem, kas laiduši tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus iepriekšējos 3 gados, nosaka ar īstenošanas aktu, kurā noteiktas atsauces vērtības visiem ražotājiem un importētājiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

2.   Ražotājs vai importētājs var informēt Komisiju par šim pantam relevantas darījumdarbības daļas pastāvīgu pārņemšanu vai iegādi, kā rezultātā mainās importētāja vai ražotāja un tā tiesību pārņēmēja atsauces vērtības.

Šajā saistībā Komisija var pieprasīt attiecīgu dokumentāciju. Koriģētās atsauces vērtības dara pieejamas F gāzu portālā.

3.   Līdz 2024. gada 1. jūnijam un līdz 2027. gada 1. aprīlim, un pēc tam vismaz reizi 3 gados ražotāji un importētāji var F gāzu portālā iesniegt deklarāciju par kvotu saņemšanu no rezerves, kas minēta VIII pielikumā.

4.   Līdz 2024. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija iedala kvotas katram ražotājam un importētājam daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū atbilstīgi VIII pielikumam. Ražotājiem un importētājiem kvotas izziņo F gāzu portālā.

5.   Par iedalītajām kvotām ir jāmaksā summa, kas ir vienāda ar trim euro par katru iedalāmās kvotas CO2 ekvivalenta tonnu. Ražotāji un importētāji F gāzu portālā tiek informēti par kopējo maksājamo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu apjomu nākamajam kalendārajam gadam un par maksāšanas termiņu. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīki izstrādātu kārtību, kādā šī summa ir jāsamaksā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

Ražotāji un importētāji var maksāt tikai par daļu no tiem piedāvātā aprēķinātā maksimālā kvotu iedalījuma. Šādā gadījumā minētajiem ražotājiem un importētājiem iedala kvotu, kas atbilst līdz pirmajā daļā minētajam termiņam veiktajam maksājumam.

Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija noteiktajā termiņā neapmaksātu kvotu bez maksas pārdala tikai tiem ražotājiem un importētājiem, kuri samaksājuši kopējo summu par tiem aprēķināto maksimālo iedalīto kvotu, kas minēta pirmajā daļā, un kuri iesnieguši deklarāciju, kā minēts 3. punktā. Minētās pārdales pamatā ir katra ražotāja vai importētāja daļa no visu to maksimālo aprēķināto kvotu summas, kuras piedāvātas minētajiem ražotājiem un importētājiem un par kurām tie samaksājuši pilnā apmērā. No 2028. gada 1. janvāra noteiktajā termiņā neapmaksātu kvotu atceļ.

Drošības labad gadījumam, ja iedales periodā rodas īstenošanas problēmas, Komisija tiek pilnvarota neiedalīt visu VII pielikumā minēto maksimālo daudzumu vai iedalīt papildu kvotas.

6.   Nolūkā kompensēt inflāciju Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu šā panta 5. punktu attiecībā uz summām, kas maksājamas par iedalītajām kvotām, un atlikušo kvotu iedales mehānismu.

7.   Katru gadu vai biežāk, ja dalībvalsts kompetentā iestāde iesniegusi argumentētu pieprasījumu, Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izvērtē VII pielikumā noteiktās kvotu pakāpeniskas samazināšanas sistēmas ietekmi uz Savienības siltumsūkņu tirgu, ņemot vērā tādus attiecīgos faktorus kā I pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu cenu tendences, siltumsūkņu, kuriem joprojām nepieciešamas šādas gāzes, tirgus izaugsmes rādītājs, alternatīvas tehnoloģijas nonākšana tirgū un tas, kā notiek plānā REPowerEU izvirzītā siltumsūkņu uzstādīšanas mērķrādītāja izpilde. Komisija minēto izvērtējumu secinājumus iekļauj attiecīgajā gada darbības ziņojumā par klimatrīcību.

Ja izvērtēšanā konstatē, ka I pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu nepietiekamība siltumsūkņu uzstādīšanā ir ievērojama un varētu apdraudēt plānā REPowerEU izvirzītā siltumsūkņu uzstādīšanas mērķrādītāja izpildi, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu VII pielikumu nolūkā atļaut I pielikumā uzskaitīto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzuma laišanu tirgū papildus VII pielikuma noteiktajām kvotām, proti, līdz 4 410 247 tonnām CO2 ekvivalenta gadā laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam un līdz 1 425 536 tonnām CO2 ekvivalenta gadā laikposmā no 2027. līdz 2029. gadam.

Ja Komisija pieņem šā punkta otrajā daļā minēto deleģēto aktu, papildu kvotas iedala ražotājiem un importētājiem, kas iesnieguši pieprasījumu F gāzu portālā un iepriekšējā gadā saskaņā ar 26. pantu ziņojuši par siltumsūkņu izmantošanu kā vienu no galvenajām tāda aprīkojuma kategorijām, kurā minētā viela izmantota.

8.   Ieņēmumi, kas gūti par iedalīto kvotu daudzumu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (26) 21. panta 5. punktu. Šos ieņēmumus piešķir programmai LIFE un daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorijai (Eiropas publiskā pārvalde), lai segtu tā ārējā personāla izmaksas, kas nodarbojas ar kvotu iedales pārvaldību, IT pakalpojumiem un licencēšanas sistēmām šīs regulas īstenošanas un Protokola ievērošanas nolūkā. Minēto izmaksu segšanai izmantotie ieņēmumi nepārsniedz maksimālo gada summu, kas ir 3 miljoni EUR. Visus ieņēmumus, kas paliek pāri pēc šo izmaksu segšanas, ieskaita Savienības vispārējā budžetā.

1.   Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem vai importētājiem, kuri ir iedibināti Savienībā vai kuri ir iecēluši vienīgo pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā un kas uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai un prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II sadaļā. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantam.

2.   Tikai tie ražotāji un importētāji, kam bijusi pieredze ķimikāliju tirdzniecībā vai dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas, ugunsaizsardzības aprīkojuma vai siltumsūkņu apkalpē 3 secīgus gadus pirms kvotu iedales perioda, var iesniegt 17. panta 3. punktā minēto deklarāciju vai saņemt iedalītās kvotas uz šāda pamata atbilstīgi 17. panta 4. punktam. Šajā sakarā ražotāji un importētāji pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai pierādījumus.

3.   Lai reģistrētos F gāzu portālā, ražotāji un importētāji norāda fizisku adresi, kurā atrodas uzņēmums un no kuras tas veic darbību. Viens uzņēmums var reģistrēties tikai ar vienu fizisko adresi.

Lai iesniegtu kvotu deklarāciju atbilstīgi 17. panta 3. punktam un saņemtu iedalītās kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam, kā arī lai noteiktu atsauces vērtības atbilstīgi 17. panta 1. punktam, visus uzņēmumus, kam ir viens faktiskais īpašnieks, uzskata par vienu atsevišķu uzņēmumu. Tikai šis viens atsevišķais uzņēmums, kas pirmais reģistrējies F gāzu portālā, ja vien faktiskais īpašnieks nav norādījis citādi, ir tiesīgs saņemt atsauces vērtību atbilstīgi 17. panta 1. punktam un iedalītās kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam.

1.   Dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas aprīkojumu, siltumsūkņus un dozētus inhalatorus, kas iepriekš uzpildīti ar I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām vielām, nelaiž tirgū, ja vien minētās vielas, ar kurām ir iepriekš uzpildīti produkti vai aprīkojums, nav uzskaitītas šajā nodaļā minētajā kvotu sistēmā.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu šādiem dozēšanas inhalatoriem piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

2.   Laižot tirgū iepriekš uzpildītus produktus vai aprīkojumu, kā minēts 1. punktā, produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā saistībā sagatavo atbilstības deklarāciju.

Sagatavojot atbilstības deklarāciju, produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par šā punkta un 1. punkta ievērošanu.

Produktu vai aprīkojuma ražotāji un importētāji glabā dokumentāciju un atbilstības deklarāciju vismaz 5 gadus no minēto produktu vai aprīkojuma laišanas tirgū un pēc pieprasījuma dokumentāciju un atbilstības deklarāciju dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei vai Komisijai.

3.   Ja daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži, kas iepildīti 1. punktā minētajos produktos vai aprīkojumā, nav laisti tirgū pirms produktu vai aprīkojuma uzpildīšanas, minēto produktu vai aprīkojuma importētāji nodrošina, ka līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam reizi gadā F gāzu portālā reģistrēts neatkarīgs revidents ar pietiekamu pārliecību apstiprina dokumentācijas pareizību, atbilstības deklarāciju un saskaņā ar 26. panta 7. punktu iesniegtā ziņojuma patiesumu.

Neatkarīgais revidents ir vai nu:

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izklāstītu kārtību saistībā ar 2. punktā minēto atbilstības deklarāciju, neatkarīgā revidenta veikto verifikāciju un revidentu akreditāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Šā panta 1. punktā minēto produktu vai aprīkojuma importētājs, kas nav iedibināts Savienībā, ieceļ vienīgo pārstāvi, kurš ir iedibināts Savienībā un kurš uzņemas pilnu atbildību par atbilstību šai regulai. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš iecelts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1907/2006 8. pantam.

6.   Šo pantu nepiemēro uzņēmumiem, kas laiduši tirgū mazāk nekā 10 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā, kurš iepildīts 1. punktā minētajos produktos vai aprīkojumā.

1.   Komisija izveido elektronisku sistēmu attiecībā uz kvotu sistēmas pārvaldību, importa un eksporta licencēšanas prasībām un pienākumiem ziņot par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un nodrošina šīs sistēmas darbību (“F gāzu portāls”).

2.   Komisija nodrošina licencēšanas sistēmas starpsavienojumu ar ES vienloga vidi muitas jomā, izmantojot Eiropas Savienības muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu (EU CSW-CERTEX), kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2399.

3.   Lai apmainītos ar informāciju F gāzu portālā, dalībvalstis nodrošina nacionālās vienloga vides muitas jomā starpsavienojumu ar EU CSW-CERTEX.

4.   Uzņēmumi derīgu reģistrāciju F gāzu portālā izveido, pirms tie veic jebkuru no šādām darbībām:

Reģistrācija F gāzu portālā ir spēkā tikai tad, kad Komisija to ir validējusi, un tikai tik ilgi, kamēr Komisija to neaptur vai neatsauc vai kamēr uzņēmums no tās neatsakās.

5.   Derīga reģistrācija F gāzu portālā importa vai eksporta brīdī ir uzskatāma par licenci, kas vajadzīga saskaņā ar 22. pantu.

6.   Komisija, ciktāl nepieciešams, ar īstenošanas aktiem izskaidro F gāzu portāla reģistrācijas noteikumus, lai nodrošinātu F gāzu portāla netraucētu darbību un savietojamību ar ES vienloga vidi muitas jomā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

7.   Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas dienestiem, ir piekļuve F gāzu portālam, lai tās varētu izpildīt attiecīgās prasības un kontroles. Muitas dienestu piekļuvi F gāzu portālam nodrošina, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

Dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija nodrošina F gāzu portālā iekļauto datu konfidencialitāti.

Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc tam, kad konkrētajā gadā ir pabeigta iedale, publisko šādu informāciju:

8.   Visus ražotāju un importētāju pieprasījumus labot F gāzu portālā reģistrēto informāciju par 21. panta 1. punktā minēto kvotu nodošanu, 21. panta 2. punktā minētajām kvotu izmantošanas atļaujām vai 21. panta 3. punktā minēto atļauju deleģēšanu ar visu darījumā iesaistīto uzņēmumu piekrišanu paziņo Komisijai bez liekas kavēšanās un vēlākais līdz tā gada 31. martam, kas ir nākamais pēc attiecīgi kvotu nodošanas vai kvotu izmantošanas atļaušanas, vai atļauju deleģēšanas reģistrācijas gada. Pieprasījumus pamato ar pierādījumiem par to, ka reģistrētajā informācijā ir pārrakstīšanās kļūda.

Neatkarīgi no pirmās daļas pieprasījumus labot datus, kas negatīvi ietekmē citu, konkrētajā darījumā neiesaistītu ražotāju un importētāju tiesības, noraida.

1.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstīgi 17. panta 1. punktam, var, pamatojoties uz 17. panta 4. punktu, F gāzu portālā tam iedalītās kvotas par visiem vai jebkādiem daudzumiem nodot citam ražotājam vai importētājam Savienībā vai citam ražotājam vai importētājam, ko Savienībā pārstāv 18. panta 1. punktā minētais vienīgais pārstāvis.

Saskaņā ar šā punkta pirmo daļu nodotās kvotas otrreiz nenodod.

2.   Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam noteikta atsauces vērtība atbilstīgi 17. panta 1. punktam, var F gāzu portālā pilnvarot uzņēmumu Savienībā vai uzņēmumu, ko Savienībā pārstāv 19. panta 5. punktā minētais vienīgais pārstāvis, izmantot visas tā kvotas vai to daļu nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu.

Uzskata, ka attiecīgos daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu apjomus atļaujas došanas brīdī tirgū ir laidis atļauju devušais ražotājs vai importētājs.

3.   Jebkurš uzņēmums, kas saņēmis šādu atļauju, F gāzu portālā var saskaņā ar 2. punktu saņemtās kvotas izmantošanas atļauju deleģēt citam uzņēmumam nolūkā importēt 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu. Deleģētu atļauju nedrīkst deleģēt otrreiz.

4.   Kvotu nodošana, kvotu izmantošanas atļaujas un šādu atļauju deleģēšana F gāzu portālā ir spēkā tikai tad, ja saņemošais uzņēmums to akceptē F gāzu portālā.

1.   Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, drīkst importēt un eksportēt, ja muitas dienestiem ir uzrādīta derīga licence, ko izsniegusi Komisija atbilstīgi 20. panta 4. un 5. punktam, izņemot pagaidu uzglabāšanas gadījumus.

Šo punktu nepiemēro produktiem un aprīkojumam, kas paredzēti privātai lietošanai.

2.   Fluorētās siltumnīcefekta gāzes, ko importē Savienībā, uzskata par nelietotām gāzēm.

3.   No 2025. gada 12. marta ir aizliegts eksportēt putas, tehniskos aerosolus, stacionāru dzesēšanas un stacionāru gaisa kondicionēšanas aprīkojumu un stacionārus siltumsūkņus, kā minēts IV pielikumā, kuri satur fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai kuru funkcionēšana ir atkarīga no šādām gāzēm, ja gāzu GSP ir 1 000 vai lielāks.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro militāram aprīkojumam un produktiem un aprīkojumam, ko var laist Savienības tirgū saskaņā ar IV pielikumu.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, Komisija, izņēmuma gadījumos, pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes argumentēta pieprasījuma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, ar īstenošanas aktiem var atļaut 3. punktā minēto produktu un aprīkojuma eksportu, ja ir pierādīts, ka, ņemot vērā konkrētās preces ekonomisko vērtību un paredzamo atlikušo aprites ciklu, eksporta aizliegums radīs nesamērīgu slogu eksportētājam. Šādu eksportu atļauj tikai tad, ja tas ir saskaņā ar galamērķa valsts tiesību aktiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

5.   Savienībā iedibināti uzņēmumi veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas aprīkojuma un siltumsūkņu eksports nepārkāpj importa aizliegumus, par ko importējošā valsts paziņojusi saskaņā ar Protokolu.

1.   Muitas dienesti un tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka tiek ievēroti aizliegumi un citi ierobežojumi, kas šajā regulā izklāstīti attiecībā uz importu un eksportu.

2.   Laišanas brīvā apgrozībā vajadzībām uzņēmums, kam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts šajā regulā, un kas ir reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais importētājs.

Importa, kas nav laišana brīvā apgrozībā, vajadzībām uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais deklarētājs, kurš saņēmis atļauju īpašai procedūrai, kas nav tranzīts, izņemot gadījumus, kad atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 218. pantam tiesības un pienākumi ir nodoti citai personai, ļaujot tai kļūt par deklarētāju. Tranzīta procedūras gadījumā uzņēmums, kuram ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts šajā regulā, ir procedūras izmantotājs.

Eksporta vajadzībām uzņēmums, kas reģistrējies F gāzu portālā atbilstīgi 20. pantam, ir muitas deklarācijā norādītais eksportētājs.

3.   Ja tiek importētas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kā arī produkti un aprīkojums, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, importētājs vai – ja tāds nav pieejams – deklarētājs, kas norādīts muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā, un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs sniedz muitas dienestiem turpmāk norādīto informāciju, attiecīgā gadījumā – muitas deklarācijā:

4.   Muitas dienesti jo īpaši pārliecinās, vai gadījumos, kad notiek laišana brīvā apgrozībā, muitas deklarācijā norādītajam importētājam ir kvotas vai kvotu izmantošanas atļaujas, kā prasīts saskaņā ar šo regulu, pirms attiecīgās preces tiek laistas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti arī pārliecinās, vai importa gadījumā muitas deklarācijā norādītais importētājs vai – ja tāds nav pieejams – deklarētājs un eksporta gadījumā muitas deklarācijā norādītais eksportētājs ir reģistrējies F gāzu portālā saskaņā ar 20. pantu.

5.   Attiecīgā gadījumā muitas dienesti informāciju par preču muitošanu iesniedz F gāzu portālā, izmantojot ES vienloga vidi muitas jomā.

6.   Ja I pielikumā un II pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes tiek importētas atkārtoti uzpildāmās tvertnēs, importētāji brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā, muitas dienestiem dara pieejamu atbilstības deklarāciju, kā minēts 11. panta 4. punktā, tostarp pierādījumus, kuri apliecina kārtību, kādā tvertnes ir nododamas atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai.

7.   Fluorēto siltumnīcefekta gāzu importētāji 4. panta 6. punktā minētos pierādījumus dara pieejamus muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, kas saistīta ar laišanu brīvā apgrozībā.

8.   Atbilstības deklarāciju un 19. panta 2. punktā minēto dokumentāciju dara pieejamu muitas dienestiem brīdī, kad tiek iesniegta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā.

9.   Muitas dienesti pārliecinās, ka ir ievēroti šajā regulā izklāstītie noteikumi par importu un eksportu, un tādēļ, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, veic pārbaudes muitas riska pārvaldības sistēmas kontekstā un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. pantu. Minētajā riska analīzē jo īpaši ņem vērā visu pieejamo informāciju par to, vai ir iespējama nelikumīga tirdzniecība ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un kā attiecīgais uzņēmums iepriekš ir nodrošinājis prasību izpildi.

10.   Uz riska analīzes pamata veicot fizisku muitas kontroli vielām, produktiem un aprīkojumam, uz kuriem attiecas šī regula, muitas dienests jo īpaši pārliecinās par šādu ar importu un eksportu saistītu informāciju:

Attiecīgā gadījumā importētājs vai, ja importētājs nav pieejams, deklarētājs, vai eksportētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 15. pantu kontroles laikā muitas dienestiem dara pieejamu savu licenci.

11.   Muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes dara visu, kas nepieciešams, lai nepieļautu mēģinājumus importēt vai eksportēt ozona slāni noārdošas vielas, produktus un aprīkojumu, uz kuriem attiecas šī regula un kurus jau nav bijis ļauts ievest attiecīgajā teritorijā vai no tās izvest.

12.   Šīs regulas 11. panta 3. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētās atkārtoti neuzpildāmās tvertnes, kas ar šo regulu ir aizliegtas, muitas dienesti konfiscē vai aiztur likvidēšanai, tās iznīcinot, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. pantu, vai arī informē kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka šādas tvertnes konfiscē un aiztur likvidēšanai, tās iznīcinot. Arī tirgus uzraudzības iestādes šādas tvertnes izņem vai atsauc no tirgus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 16. pantu.

Citos šā punkta pirmajā daļā neminētos nelikumīga importa, turpmākas piegādes vai eksporta gadījumos, kad tiek pārkāpta šī regula, jo īpaši tad, ja I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir laistas tirgū nefasētas vai uzpildītas produktos un aprīkojumā, neievērojot šajā regulā norādītās kvotas un prasības par atļaujas saņemšanu, muitas dienesti vai tirgus uzraudzības iestādes var īstenot alternatīvus pasākumus. Tie cita starpā var būt tādi pasākumi kā izsoles, ar noteikumu, ka laišana tirgū pēc tam notiek saskaņā ar šo regulu.

Ja tiek konstatēta prasību neizpilde pēc tam, kad I pielikuma 1. iedaļā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes ir laistas brīvā apgrozībā, šādas gāzes eksportēt ir aizliegts.

13.   Dalībvalstis izraugās vai apstiprina muitas iestādes vai citas vietas, kur šīs regulas I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes un šīs regulas 19. pantā minētie produkti un aprīkojums ir jāuzrāda muitas dienestiem, tos ievedot Savienības muitas teritorijā vai izvedot no Savienības muitas teritorijas, kā arī norāda maršrutu uz minētajām iestādēm vai vietām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 135. un 267. pantu. Kontroli veic muitas iestādes personāls vai citas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas personas, kuras pārzina jautājumus saistībā ar nelikumīgu darbību novēršanu, uz ko attiecas šī regula, un kurām ir pieejams piemērots aprīkojums, lai īstenotu attiecīgu fizisku kontroli, pamatojoties uz riska analīzi.

Tiesības sākt vai pabeigt tranzīta procedūru saistībā ar gāzēm, produktiem vai aprīkojumu, uz ko attiecas šī regula, ir tikai izraudzītām vai apstiprinātām muitas iestādēm vai citām vietām, kuras minētas pirmajā daļā.

1.   Pamatojoties uz fluorēto siltumnīcefekta gāzu tirdzniecības monitoringu un izvērtējot iespējamo nelikumīgas tirdzniecības risku saistībā ar kustību, kas raksturīga fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kā arī produktiem un aprīkojumam, kuri satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, ar ko:

2.   Pieņemot deleģēto aktu saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā to, kādus ieguvumus videi un kādu sociālekonomisko ietekmi radīs metodika, kas jānosaka saskaņā ar minētā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

1.   No 2028. gada 1. janvāra daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kā arī produktus un aprīkojumu, kuri satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, ir aizliegts importēt no jebkuras valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas nav piekritusi pildīt Protokola noteikumus, kuri piemērojami minētajām gāzēm, un tos ir aizliegts uz šādu valsti vai organizāciju eksportēt.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, ar ko šo regulu papildina, iedibinot noteikumus, kas jāievēro, lai laistu brīvā apgrozībā un lai eksportētu produktus un aprīkojumu, kuri importēti no valsts vai reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas 1. punkta nozīmē vai kuri uz šādu valsti vai organizāciju eksportēti, un kuri ir ražoti, izmantojot daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, bet kuri paši nesatur gāzes, kas neapšaubāmi identificējami kā daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži, kā arī iedibinot noteikumus par šādu produktu un aprīkojuma identificēšanu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā attiecīgos Protokola pušu pieņemtos lēmumus un – attiecībā uz noteikumiem par minēto produktu un aprīkojuma identificēšanu – jebkādas tehniskās konsultācijas, kas periodiski tiek sniegtas Protokola pusēm.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, produktu un aprīkojuma, kurš satur daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, tirdzniecību ar jebkuru valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju 1. punkta nozīmē, ja Protokola pušu sanāksmē saskaņā ar Protokola 4. panta 8. punktu tiek atzīts, ka konkrētā valsts vai konkrētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija pilnībā ievēro Protokolu un ir iesniegusi to apliecinošus datus, kā to nosaka Protokola 7. pants. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

4.   Ievērojot jebkādu Protokola pušu pieņemtu lēmumu, kā minēts 2. punktā, 1. punkts jebkurai teritorijai, uz kuru neattiecas Protokols, ir piemērojams tāpat, kā šādi lēmumi ir piemērojami jebkurai valstij vai reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai 1. punkta nozīmē.

5.   Ja Protokols uz konkrētu teritoriju neattiecas, tomēr šādas teritorijas iestādes Protokolu pilnībā ievēro un ir iesniegušas datus, kas to apliecina, kā noteikts Protokola 7. pantā, Komisija ar īstenošanas aktiem var nolemt, ka dažus vai visus šā panta 1. punkta noteikumus minētajai teritorijai nepiemēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

1.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā ražojis, importējis vai eksportējis vai nu daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu. Šī daļa attiecas arī uz visiem uzņēmumiem, kas saņem kvotas atbilstīgi 21. panta 1. punktam.

Līdz 2024. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs vai importētājs, kam iepriekšējā kalendārā gada laikā iedalītas kvotas atbilstīgi 17. panta 4. punktam vai kam kvotas nodotas atbilstīgi 21. panta 1. punktam, bet nav laidis tirgū nekādus daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu daudzumus, ziņo Komisijai, iesniedzot “nulles ziņojumu”.

2.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā gada laikā iznīcinājis daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kas pārsniedz vai nu vienu tonnu, vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

3.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā par ievadresursu izmantojis I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 1 000 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

4.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū produktā vai aprīkojumā iepildītus daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 10 tonnas vai vairāk, vai citas fluorētās siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums, izsakot CO2 ekvivalentā, ir 100 tonnas vai vairāk, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

5.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saņēmis jebkādus 16. panta 2. punktā minēto daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu daudzumus, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs ražotājs vai importētājs, kas laidis tirgū daļēji halogenētus fluorogļūdeņražus, kas domāti, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus. Šādu dozēto inhalatoru ražotāji paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par saņemtajiem daļēji halogenētajiem fluorogļūdeņražiem.

6.   Līdz 2025. gada 31. martam un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas pārguvis fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumos, kuri pārsniedz 1 tonnu vai, izsakot CO2 ekvivalentā, 100 tonnas, paziņo Komisijai IX pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām par konkrēto kalendāro gadu.

7.   Līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam katru gadu katrs aprīkojuma importētājs, kas laidis tirgū 19. pantā minēto iepriekš uzpildīto aprīkojumu, kurš satur vismaz 1 000 tonnas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, ja šie daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms aprīkojuma uzpildes, iesniedz Komisijai verifikācijas ziņojumu, kas izdots atbilstīgi 19. panta 3. punktam.

8.   Līdz 2025. gada 30. aprīlim un pēc tam katru gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo par to, ka iepriekšējā kalendārā gada laikā laidis tirgū 1 000 tonnas vai vairāk daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu, izsakot CO2 ekvivalentā, papildus nodrošina, ka ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību ir apstiprinājis neatkarīgs revidents. Revidents ir reģistrēts F gāzu portālā un ir akreditēts:

Šīs regulas 16. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos darījumus verificē neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

Komisija var pieprasīt, lai ziņojuma patiesumu ar pietiekamu pārliecību apstiprina neatkarīgs revidents neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem, ja tas vajadzīgs, lai apstiprinātu uzņēmuma atbilstību šīs regulas noteikumiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt sīku kārtību, kā verificējami ziņojumi un akreditējami revidenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

9.   Visu šajā pantā minēto ziņošanu un verifikāciju veic F gāzu portālā.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šajā pantā minēto ziņojumu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 34. panta 2. punktā.

1.   Ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, katras dalībvalsts kompetentās iestādes, tostarp muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes, vides aizsardzības un jebkāda cita kompetentā inspicējošā iestāde, sadarbojas savā starpā, ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Komisiju un, ja nepieciešams, ar trešo valstu administratīvajām iestādēm.

Ja ir nepieciešama sadarbība ar muitas dienestiem, lai nodrošinātu, ka pareizi ir īstenota muitas riska pārvaldības sistēma, dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz muitas dienestiem visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktu.

2.   Ja muitas dienesti, tirgus uzraudzības iestādes vai jebkura cita dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē šīs regulas pārkāpumu, minētā kompetentā iestāde informē vides aizsardzības iestādi vai attiecīgā gadījumā citu iestādi, kas ir atbildīga par sodu piemērošanu saskaņā ar 31. pantu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir iespēja efektīvi piekļūt jebkurai informācijai, kas vajadzīga šīs regulas izpildes panākšanai, kā arī savstarpēji apmainīties ar to. Tie cita starpā ir ar muitu saistīti dati, informācija par īpašumtiesībām un finansiālo stāvokli, par jebkuru vides tiesību aktu pārkāpumu, kā arī F gāzu portālā reģistrētie dati.

Pirmajā daļā minēto informāciju dara pieejamu arī citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi. Kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par 16. panta 1. punkta pārkāpumiem.

4.   Kompetentās iestādes brīdina citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās konstatē šīs regulas pārkāpumu, kas var skart vairākas dalībvalstis. Kompetentās iestādes jo īpaši informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tās tirgū atklāj attiecīgu produktu, kas neatbilst šai regulai, lai šādu produktu varētu aizturēt, konfiscēt, izņemt vai atsaukt no tirgus likvidēšanai.

Apmaiņai ar informāciju, kas saistīta ar muitas riskiem, izmanto muitas riska pārvaldības sistēmu.

Muitas dienesti arī apmainās ar attiecīgu informāciju par šīs regulas pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (28), un vajadzības gadījumā lūdz citu dalībvalstu un Komisijas palīdzību.

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai noskaidrotu, vai uzņēmumi ievēro šajā regulā tiem noteiktos pienākumus.

2.   Pārbaudes tiek veiktas, izmantojot uz riska faktoriem balstītu pieeju, jo īpaši ņemot vērā, kā uzņēmumi līdz šim ir pildījuši prasības, kāds konkrētā produkta gadījumā ir šīs regulas prasību neizpildes risks, un jebkādu citu attiecīgu informāciju, kas saņemta no Komisijas, muitas dienestiem, tirgus uzraudzības iestādēm, vides iestādēm un citām dalībvalstu inspicējošām iestādēm vai no trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic pārbaudes arī tad, ja to rīcībā ir pierādījumi vai cita būtiska informācija, cita starpā pamatojoties uz trešo personu vai Komisijas paustām pamatotām bažām, par iespējamu neatbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ietver:

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (29), ja tiešsaistes platforma, uz kuru attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļa, ļauj slēgt distances līgumus ar uzņēmumiem, kas piedāvā fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produktus un aprīkojumu, kuri satur šādas gāzes, dalībvalstu kompetentās iestādes pārliecinās, vai attiecībā uz konkrēto uzņēmumu, piedāvātajām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, produktiem vai aprīkojumu ir izpildītas šajā regulā noteiktās prasības. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un Regulas (ES) 2022/2065 49. pantā minētās attiecīgās kompetentās iestādes un sadarbojas ar Komisiju un attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai.

Pārbaudes tiek veiktas, uzņēmumu iepriekš nebrīdinot, izņemot gadījumus, kad iepriekšējs paziņojums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu pārbaužu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi sniedz kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo atbalstu, lai minētās iestādes varētu veikt šajā pantā paredzētās pārbaudes.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes pārbaudes dokumentē, norādot jo īpaši, kas tā ir par pārbaudi un kādi ir rezultāti, un kādi pasākumi ir veikti neatbilstības gadījumā. Visu pārbaužu dokumentāciju glabā vismaz 5 gadus.

5.   Saņemot pieprasījumu no citas dalībvalsts, dalībvalsts var veikt pārbaudes vai citu oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par iesaistīšanos šīs regulas aptverto gāzu, produktu vai aprīkojuma nelikumīgā pārvietošanā un kuri darbojas šīs dalībvalsts teritorijā. Pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti informē par pārbaudes vai izmeklēšanas rezultātu.

6.   Veicot šajā regulā paredzētos uzdevumus, Komisija var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī no uzņēmumiem. Pieprasot informāciju no uzņēmumiem, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir uzņēmuma galvenā mītne.

7.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu pietiekamu informācijas apmaiņu un sadarbību starp dalībvalstu kompetentajam iestādēm, kā arī starp minētajām kompetentajām iestādēm un Komisiju. Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

1.   Neskarot pienākumus, kas dalībvalstīm noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (30), dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo sodu piemērošanu. Dalībvalstis pirms 2026. gada 1. janvāra ziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, un dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šādus noteikumus un pasākumus.

2.   Sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos nosaka, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā:

3.   Sodi ir šādi:

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie administratīvie naudassodi attiecīgā gadījumā ir samērīgi ar videi nodarīto kaitējumu un efektīvi nodrošina, ka vainīgie negūst ekonomisku labumu no izdarītā pārkāpuma. Administratīvu naudassodu apmērs atkārtotu pārkāpumu gadījumā pakāpeniski palielinās.

Gadījumā, ja tiek nelikumīgi ražotas, importētas, eksportētas, laistas tirgū vai izmantotas fluorētās siltumnīcefekta gāzes vai produkti un aprīkojums, kuri satur minētās gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm, tad maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz piecas reizes lielāks par attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību. Ja piecu gadu laikā šādus pārkāpumus izdara atkārtoti, maksimālais administratīvā naudassoda apmērs ir vismaz astoņas reizes lielāks par attiecīgo gāzu vai produktu un aprīkojuma tirgus vērtību.

5.   Papildus 1. punktā minētajiem sodiem tiem uzņēmumiem, kas pārsnieguši savas kvotas daļēji halogenētu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kuras tiem iedalītas saskaņā ar 17. panta 4. punktu vai tiem nodotas saskaņā ar 21. panta 1. punktu, iedales periodā pēc pārsnieguma konstatēšanas var iedalīt vienīgi mazāku kvotu daudzumu.

Aprēķinātais samazinājums ir 200 % no daudzuma, par kādu kvotas pārsniegtas. Ja samazinājuma apmērs ir lielāks par daudzumu, kas saskaņā ar 17. panta 4. punktu kā kvota jāiedala iedales periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, tad attiecīgajā iedales periodā neiedala nevienu kvotu un arī nākamajos iedales periodos kvotu samazina, līdz attiecīgais daudzumus ir pilnībā ieturēts. Samazinājumu reģistrē F gāzu portālā.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 12. punktā, 12. panta 18. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā un 35. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 11. marta.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 12. punktā, 12. panta 18. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 6. punktā, 24. panta 1. punktā, 25. panta 2. punktā un 35. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 8. panta 12. punktu, 12. panta 18. punktu, 16. panta 3. punktu, 17. panta 6. punktu, 24. panta 1. punktu, 25. panta 2. punktu un 35. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja fluorēto siltumnīcefekta gāzu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu I, II, III un VI pielikumu attiecībā uz tajā uzskaitīto gāzu globālo sasilšanas potenciālu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā jaunus novērtējuma ziņojumus, ko pieņem IPCC, vai jaunus Protokola Zinātniskās novērtēšanas grupas (SAP) ziņojumus.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai grozītu I, II un III pielikumā uzskaitīto gāzu sarakstus, ja SAP vai kāda cita tikpat autoritatīva struktūra konstatē, ka šādas gāzes būtiski ietekmē klimatu, un ja šādas gāzes tiek eksportētas, importētas, ražotas vai laistas tirgū lielos daudzumos.

3.   Komisija līdz 2027. gada 1. jūlijam publicē ziņojumu, kurā izvērtē, vai pastāv rentablas, tehniski realizējamas, energoefektīvas un uzticamas alternatīvas, ar ko var aizstāt fluorētās siltumnīcefekta gāzes mobilā dzesēšanas un mobilā gaisa kondicionēšanas aprīkojumā, un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu IV pielikumā iekļauto sarakstu.

4.   Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija publicē ziņojumu, kurā izvērtē šīs regulas ietekmi uz veselības nozari, jo īpaši to, vai ir pieejami farmaceitisko sastāvdaļu ievadīšanai nepieciešamie dozētie inhalatori, kā arī izvērtē dzesēšanas aprīkojuma, ko lieto kopā ar akumulatoriem, ietekmi uz tirgu.

5.   Līdz 2030. gada 1. janvārim Komisija publicē ziņojumu par šīs regulas ietekmi.

Ziņojumā izvērtē:

Komisija vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kas var attiekties arī uz IV pielikuma grozīšanu.

6.   Komisija pirms 2040. gada 1. janvāra izvērtē vajadzību izmantot daļēji halogenētos fluorogļūdeņražus nozarēs, kurās tos joprojām izmanto, un VII pielikumā paredzēto HFC kvotu pakāpenisku atcelšanu līdz 2050. gadam, jo īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, to, vai attiecīgajiem lietojumiem ir pieejamas daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu alternatīvas, kā arī Savienības klimata mērķrādītājus. Attiecīgā gadījumā kopā ar izvērtējumu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

7.   Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 401/2009 (31) 10.a pantu, pēc savas iniciatīvas var sniegt zinātniskus ieteikumus vai ziņojumus par šīs regulas atbilstību Regulas (ES) 2021/1119 mērķiem un Savienības starptautiskajām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

1.   Regulu (ES) Nr. 517/2014 atceļ.

2.   Regulas (ES) Nr. 517/2014 12. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot līdz 2024. gada 31. decembrim.

3.   Regulas (ES) Nr. 517/2014 14. panta 2. punkta otro daļu un 19. pantu, kā tas piemērojams 2024. gada 10. martā, turpina piemērot attiecībā uz pārskata periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

4.   Šīs regulas atbilstības nolūkiem joprojām ir spēkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 16. panta 5. punktu iedalītā kvota. Regulas (ES) Nr. 517/2014 15. panta 2. punkta otrās daļas f) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecībā uz daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

5.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.