(1)

Savienība ir noteikusi sev mērķi – piedāvāt saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Vienlaikus Savienībai būtu jānodrošina, ka šī telpa ir droša. Minēto mērķi var sasniegt vienīgi ar valstu un starptautisko tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu efektīvāku un koordinētāku sadarbību un piemērotiem pasākumiem, ar ko novērš un apkaro noziedzību, tostarp organizēto noziedzību un terorismu.

(2)

Sasniegt minēto mērķi ir īpaši sarežģīti, ja noziedzīgajam nodarījumam ir pārrobežu raksturs un tas noticis divu vai vairāku dalībvalstu un/vai trešo valstu teritorijā. Šādos gadījumos dalībvalstīm jāspēj apvienot spēkus un kopīgi rīkoties, lai pārrobežu izmeklēšana un kriminālvajāšana būtu rezultatīva un efektīva, un šajā ziņā apmaiņa ar informāciju un pierādījumiem ir būtiska. Viens no veiksmīgākajiem šādas pārrobežu sadarbības instrumentiem ir kopējās izmeklēšanas grupas (“KIG”), kas ļauj vairāku divu vai vairāku dalībvalstu un, iespējams, trešo valstu tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm tieši sadarboties un komunicēt savā starpā, lai tās varētu maksimāli efektīvi organizēt savu darbību un izmeklēšanu. Divu vai vairāku dalībvalstu un, iespējams, trešo valstu kompetentās iestādes izveido KIG ar konkrētu mērķi un uz noteiktu laiku, lai kopīgi veiktu kriminālizmeklēšanu ar pārrobežu ietekmi.

(3)

Izskaužot pārāk ilgās procedūras un formalitātes KIG locekļu starpā, KIG ir pildījušas svarīgu lomu tiesu iestāžu sadarbības uzlabošanā saistībā ar pārrobežu noziedzīgo nodarījumu, piemēram, kibernoziegumu, terorisma un smagu un organizētās noziedzības nodarījumu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Aizvien plašāka KIG izmantošana ir Savienībā uzlabojusi arī tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību krimināllietās.

(4)

Lai izveidotu KIG ar vismaz divu dalībvalstu piedalīšanos, Savienības acquis paredz divus tiesiskos satvarus, proti, 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās (2), ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību un Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI (3). Trešās valstis var piedalīties KIG kā Puses, ja to iesaistei ir juridisks pamats, piemēram, 20. pants Eiropas Padomes konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās Otrajā papildu protokolā, kas parakstīts Strasbūrā 2001. gada 8. novembrī (4) un 5. pants Nolīgumā par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (5).

(5)

Starptautiskajām tiesu iestādēm ir būtiska loma starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā par tiem. To pārstāvji var piedalīties konkrētā KIG pēc KIG locekļu uzaicinājuma, pamatojoties uz attiecīgu nolīgumu, ar ko izveidota KIG (“KIG nolīgums”). Tādēļ būtu jāveicina arī informācijas un pierādījumu apmaiņa starp valstu kompetentajām iestādēm un jebkādu citu tiesu, tribunālu vai mehānismu, kura mērķis ir vērsties pret smagiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, jo īpaši ar Starptautisko Krimināltiesu (SKT). Ar šo regulu tādēļ būtu jānodrošina šādu starptautisku tiesu iestāžu pārstāvju piekļuve informācijas tehnoloģiju (IT) platformai (“KIG sadarbības platforma”), lai uzlabotu starptautisko sadarbību saistībā ar starptautisko noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

(6)

Ir steidzami vajadzīga sadarbības platforma, kurā KIG varētu efektīvi komunicēt un droši apmainīties ar informāciju un pierādījumiem, lai nodrošinātu, ka par vissmagākajiem noziegumiem atbildīgās personas var ātri saukt pie atbildības. Minētā vajadzība ir uzsvērta Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 (6), pilnvarās, kas tika grozītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/838 (7), ļaujot Eurojust saglabāt, analizēt un uzglabāt pierādījumus, kas attiecas uz genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un saistītiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kā arī dod iespēju apmainīties ar saistītajiem pierādījumiem ar kompetentajām valstu iestādēm un starptautiskajām tiesu iestādēm, jo īpaši SKT.

(7)

Esošie Savienības līmeņa tiesiskie satvari nenosaka, kā struktūrām, kuras piedalās KIG, jāveic informācijas apmaiņa un komunikācija. Minētās struktūras vienojas par šādu apmaiņu un komunikāciju, pamatojoties uz vajadzībām un pieejamajiem līdzekļiem. Lai cīnītos pret pārrobežu noziedzību, kas kļūst arvien sarežģītāka un attīstās arvien ātrāk, izšķirīgs ir ātrums, sadarbība un efektivitāte. Tomēr pašlaik nav sistēmas, kura atbalstītu KIG ikdienas pārvaldību, nodrošinātu efektīvāku pierādījumu meklēšanu un reģistrēšanu un aizsargātu datus, ar ko apmainās KIG iesaistītās personas. Acīmredzami trūkst īpaši tam paredzēta droša un efektīva kanāla, ko varētu lietot visas KIG iesaistītās personas un kas nodrošinātu ātru apmaiņu ar liela apjoma informāciju vai pierādījumiem vai drošu un efektīvu komunikāciju. Turklāt nav arī sistēmas, kas atbalstītu vai nu KIG pārvaldību, tostarp KIG iesaistīto personu veiktās pierādījumu apmaiņas izsekojamību tādā veidā, kas atbilst valstu tiesu juridiskajām prasībām, vai KIG operāciju plānošanu un koordināciju.

(8)

Tā kā iespējas izmantot IT sistēmas noziedzīgiem nolūkiem arvien palielinās, esošā situācija varētu mazināt pārrobežu izmeklēšanu lietderīgumu un efektivitāti, kā arī apdraudēt un palēnināt šādas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nedrošas un nedigitalizētas informācijas un pierādījumu apmaiņas dēļ, tādējādi izraisot izmaksu pieaugumu. Tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm jo īpaši jānodrošina, ka to sistēmas ir tik modernas un drošas, cik vien iespējams, un ka visi KIG locekļi var viegli kontaktēties un sadarboties neatkarīgi no to valstīs izmantojamajām sistēmām.

(9)

Ir svarīgi ar moderniem IT rīkiem uzlabot un atbalstīt KIG sadarbību. Ātrumu un efektivitāti, ar kādu notiek informācijas apmaiņa starp KIG iesaistītajām personām, varētu ievērojami uzlabot, izveidojot īpašu IT platformu KIG darbības atbalstam. Tāpēc Savienības līmenī ir nepieciešams paredzēt noteikumus par KIG sadarbības platformas izveidi, lai KIG iesaistītajām personām atvieglotu sadarbību, drošu komunikāciju un informācijas un pierādījumu apmaiņu.

(10)

KIG sadarbības platforma būtu jāizmanto vienīgi tad, ja, inter alia, KIG izveides juridiskais pamats izriet no Savienības tiesībām. Visas KIG, kuru izveidei ir vienīgi starptautisks juridisks pamats, nebūtu jāizmanto KIG sadarbības platforma, jo tā ir finansēta no Savienības budžeta un izstrādāta, balstoties uz Savienības tiesību aktiem. Tomēr, ja trešās valsts kompetentās iestādes ir tāda KIG nolīguma puse, kuram ir Savienības juridiskais pamats, kā arī starptautiskais juridiskais pamats, minētās trešās valsts kompetento iestāžu pārstāvji būtu jāuzskata par KIG locekļiem.

(11)

KIG sadarbības platformas lietošanai vajadzētu būt brīvprātīgai. Tomēr, ņemot vērā pievienoto vērtību, ko tā sniedz pārrobežu izmeklēšanām, lietot platformu ir ļoti ieteicams. KIG sadarbības platformas lietošanai vai nelietošanai nebūtu jāskar vai jāietekmē citu komunikācijas vai informācijas apmaiņas veidu likumība, nedz arī jāmaina KIG izveides, organizēšanas vai darbības kārtība. KIG sadarbības platformas izveidei nebūtu jāietekmē KIG izveides juridiskais pamats vai piemērojamie valsts procesuālie tiesību akti par pierādījumu iegūšanu un iegūto pierādījumu izmantošanu. Citu valsts kompetento iestāžu, piemēram, muitas, amatpersonām, ja tās ir saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/465/TI izveidoto KIG locekles, vajadzētu būt iespējai piekļūt KIG sadarbības telpām. KIG sadarbības platformai būtu jānodrošina vienīgi drošs IT rīks sadarbības uzlabošanai, informācijas plūsmas starp tās lietotājiem paātrināšanai un apmainīto datu drošības un KIG efektivitātes palielināšanai.

(12)

KIG sadarbības platformai būtu jāaptver KIG darbības un pēcdarbības posms, sākot ar brīdi, kad parakstīts attiecīgais KIG nolīgums, un līdz brīdim, kad ir pabeigta KIG izvērtēšana. Tā kā personas, kas piedalās KIG izveides procesā, ir pavisam citas nekā tās personas, kas kļūst par KIG locekļiem pēc tās izveidošanas, KIG izveides procesam, it īpaši sarunām par KIG nolīguma saturu un nolīgumu parakstīšanai, nebūtu jānotiek KIG sadarbības platformā. Tomēr, ņemot vērā to, ka KIG nolīguma parakstīšanas procesa atbalstīšanai ir nepieciešams elektronisks rīks, ir svarīgi, lai Komisija apsvērtu iespēju šim procesam izmantot e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēmu (eEDES), kas ir drošs tiešsaistes portāls elektroniskiem pieprasījumiem un atbildēm, ko izstrādājusi Komisija.

(13)

Visos gadījumos, kad kāda KIG izmanto KIG sadarbības platformu, šīs KIG locekļi būtu jāmudina izvērtēt KIG darbu vai nu darbības posmā, vai pēc tā noslēguma, izmantojot KIG sadarbības platformā nodrošinātos rīkus.

(14)

KIG nolīguma, tostarp jebkādu papildinājumu, noslēgšanai vajadzētu būt KIG sadarbības platformas lietošanas priekšnosacījumam. Turpmāk, slēdzot KIG nolīgumus, to saturs būtu jāpielāgo, lai tajos būtu ņemti vērā šīs regulas attiecīgie noteikumi.

(15)

Lai atvieglotu KIG izveidi, 2005. gadā izveidotais valstu ekspertu tīkls saistībā ar KIG (“KIG tīkls”) izstrādāja paraugnolīgumu, kas ietver papildinājumus. Paraugnolīguma un tā papildinājumu saturs būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā lēmumu izmantot KIG sadarbības platformu un noteikumus par piekļuvi KIG sadarbības platformai.

(16)

No darbības viedokļa KIG sadarbības platformai būtu jāsastāv no izolētām KIG sadarbības telpām, kas izveidotas katrai atsevišķajai KIG, kura izmanto KIG sadarbības platformu.

(17)

No tehniskā viedokļa būtu jānodrošina, ka KIG sadarbības platformai var ar drošu savienojumu piekļūt internetā un ka tā sastāv no centralizētas informācijas sistēmas, kurai var piekļūt no droša tīmekļa portāla, komunikācijas programmatūras, kas paredzēta mobilajām un stacionārajām ierīcēm, tostarp moderna reģistrācijas un sekošanas mehānisma, un savienojuma starp centralizēto informācijas sistēmu un attiecīgajiem IT rīkiem, kuri atbalsta KIG darbību un kurus pārvalda KIG tīkla sekretariāts.

(18)

KIG sadarbības platformas mērķim vajadzētu būt atvieglot KIG darbību koordinēšanu un pārvaldību. KIG sadarbības platformai būtu jānodrošina operatīvās informācijas un pierādījumu apmaiņa un īslaicīga glabāšana; jānodrošina droša komunikācija; jānodrošina pierādījumu izsekojamība un jāatbalsta KIG izvērtēšanas process. Visas KIG iesaistītās personas būtu jāmudina izmantot visas KIG sadarbības platformas funkcijas un cik iespējams aizstāt pašlaik izmantotos komunikācijas un datu apmaiņas kanālus ar KIG sadarbības platformas kanāliem.

(19)

Lai nodrošinātu koordinētu Savienības reaģēšanu uz noziedzīgām darbībām un sniegtu izšķirīgu atbalstu dalībvalstīm noziedzības apkarošanā, svarīga ir koordinācija un datu apmaiņa starp Savienības aģentūrām un struktūrām brīvības, drošības un tiesiskuma politikas jomās, kas iesaistītas tiesu iestāžu sadarbībā, un KIG locekļiem. KIG sadarbības platformai būtu jāpapildina esošie rīki, kas nodrošina drošu datu apmaiņu starp tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm, piemēram, drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA), ko pārvalda ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 izveidotā Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) (8).

(20)

Tās KIG sadarbības platformas funkcijas, kas ir saistītas ar komunikāciju, būtu jānodrošina ar vismodernāko programmatūru, kas ļauj KIG sadarbības platformas lietotāju ierīcēs lokāli saglabāt neizsekojamu komunikāciju.

(21)

Būtu jānodrošina pienācīga funkcija, kas ļauj veikt operatīvās informācijas un pierādījumu, tostarp lielapjoma datņu, apmaiņu, izmantojot augšupielādes/lejupielādes mehānismu, kas veidots tā, lai dati centralizēti tiktu glabāti vienīgi tik ilgi, cik nepieciešams datu tehniskai nosūtīšanai. Tiklīdz visi adresāti ir lejupielādējuši datus, dati būtu automātiski un neatgriezeniski jādzēš no KIG sadarbības platformas.

(22)

KIG sadarbības platformas projektēšana, izstrāde un darbības pārvaldība, izmantojot SIENA esošās funkcijas un citas Eiropola lietotās funkcijas, lai nodrošinātu papildināmību un – vajadzības gadījumā – savienojamību, būtu jāuztic Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (9), ņemot vērā šīs aģentūras pieredzi lielapjoma sistēmu pārvaldībā tieslietu un iekšlietu jomā. Tāpēc eu-LISA pilnvarojums būtu jāgroza, lai tas atspoguļotu šos jaunos uzdevumus, un eu-LISA būtu jāpiešķir atbilstošs finansējums un personāls, lai tā varētu pildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Šajā sakarā būtu jānosaka noteikumi par pienākumiem, kas eu-LISA būs jāpilda kā aģentūrai, kurai uzticēta KIG sadarbības platformas izstrāde, tehniskā darbības nodrošināšana un uzturēšana.

(23)

eu-LISA būtu jānodrošina, ka tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā esošos datus vajadzības gadījumā var viegli nosūtīt no SIENA uz KIG sadarbības platformu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par KIG sadarbības platformas savienojuma ar SIENA nepieciešamības, īstenojamības un piemērotības novērtējumu. Minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj nosacījumi, tehniskās specifikācijas un procedūras, kas nodrošinātu drošu un efektīvu savienojumu un datu apmaiņu. Novērtējumā būtu jāņem vērā augsts datu aizsardzības līmenis, kas nepieciešams šādam savienojumam, pamatojoties uz esošo Savienības un valstu datu aizsardzības tiesisko regulējumu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (11) un noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām tiesību aktos, ar kuriem tās izveido. Būtu jāņem vērā to datu aizsardzības līmenis, ar kuriem apmainīsies, izmantojot KIG sadarbības platformu, proti, sensitīvi un neklasificēti dati. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 pirms minētā ziņojuma iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei par ietekmi, kas uz personas tiesību un brīvību aizsardzību būs paredzētajai personas datu apstrādei, Komisijai būtu jāapspriežas arī ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(24)

Kopš 2005. gadā tika izveidots KIG tīkls, KIG tīkla sekretariāts atbalsta KIG tīkla darbu, organizējot ikgadējas sanāksmes un mācību aktivitātes, saņemot un analizējot atsevišķu KIG izvērtējumus un pārvaldot Eurojust pārziņā esošo KIG finansēšanas programmu. Kopš 2011. gada Eurojust mitina KIG tīkla sekretariātu kā atsevišķu struktūrvienību. Lai KIG tīkla sekretariāts varētu sniegt lietotājiem atbalstu KIG sadarbības platformas praktiskā lietošanā, sniegt ikdienas norādījumus un palīdzību, izstrādāt un nodrošināt mācību kursus, kā arī veicināt informētību un sekmēt KIG sadarbības platformas izmantošanu, būtu jānodrošina, ka Eurojust ir atbilstošs, KIG tīkla sekretariātā nodarbināms personāls.

(25)

Tā kā patlaban KIG darbību jau atbalsta IT rīki, ko mitina Eurojust un pārvalda KIG tīkla sekretariāts, KIG sadarbības platformu ir nepieciešams savienot ar šiem IT rīkiem, lai atvieglotu KIG pārvaldību. Šajā nolūkā Eurojust būtu jānodrošina savu sistēmu tehniskā pielāgošana, kas nepieciešama šāda savienojuma izveidei. Eurojust būtu jāpiešķir arī atbilstošs finansējums un personāls, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus šajā ziņā.

(26)

KIG darbības posmā Eurojust un Eiropols sniedz vērtīgu darbības atbalstu KIG locekļiem, piedāvājot plašu atbalsta rīku klāstu, tostarp mobilus birojus, salīdzinošās pārbaudes un analītisko analīzi, koordinācijas un operatīvos centrus, kriminālvajāšanas koordināciju, zinātību un finansējumu.

(27)

Lai nodrošinātu tiesību un uzdevumu skaidru sadali, būtu jānosaka noteikumi par dalībvalstu, Eurojust, Eiropola, ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (12) izveidotās Eiropas Prokuratūras (“EPPO”), ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (13) izveidotā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citu kompetento Savienības struktūru, biroju un aģentūru pienākumiem, tostarp par nosacījumiem, ar kādiem tie drīkst izmantot KIG sadarbības platformu darbības nolūkiem.

(28)

eu-LISA valdei būtu jāizveido programmas valde, kuras pilnvarojums, sastāvs un organizatoriskie aspekti ir sīkāk noteikti šajā regulā. Programmas valdei būtu jānodrošina KIG sadarbības platformas projektēšanas un izstrādes posma atbilstoša pārvaldība. Lai iegūtu zinātību saistībā ar KIG sadarbības platformu, jo īpaši eu-LISA gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanas kontekstā, eu-LISA izveidos padomdevēju grupu, kuras pilnvarojums, sastāvs un organizatoriskie aspekti arī ir jānosaka sīkāk.

(29)

Šī regula nosaka noteikumus par piekļuvi KIG sadarbības platformai un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Piekļuves tiesību pārvaldība attiecībā uz atsevišķām KIG sadarbības telpām būtu jāuztic KIG telpas administratoram vai administratoriem. Viņu pārziņā vajadzētu būt KIG sadarbības platformas lietotāju piekļuves pārvaldībai KIG darbības un pēcdarbības posmā, pamatojoties uz attiecīgo KIG nolīgumu. Būtu jāparedz iespēja KIG telpas administratoriem deleģēt savus tehniskos un administratīvos uzdevumus KIG tīkla sekretariātam, izņemot trešo valstu vai starptautisko tiesu iestāžu pārstāvju augšupielādēto datu verifikāciju.

(30)

Tā kā operatīvie dati, ar kuriem apmainīsies KIG sadarbības platformas lietotāji, ir sensitīvi, KIG sadarbības platformā būtu jānodrošina augsta līmeņa drošība. eu-LISA būtu jāveic visi nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu datu apmaiņas drošību, izmantojot nosūtāmo vai neaktīvo datu šifrēšanai drošus galšifrēšanas algoritmus.

(31)

Šī regula nosaka noteikumus par dalībvalstu, eu-LISA, Eurojust, Eiropola, EPPO, OLAF un citu kompetentu Savienības struktūru, biroju un aģentūru atbildību par materiālu vai nemateriālu kaitējumu, ko izraisījusi jebkāda ar šo regulu nesavienojama rīcība. Attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskajām tiesu iestādēm attiecīgajos KIG nolīgumos būtu jāiekļauj punkti par atbildību par materiālu vai nemateriālu kaitējumu.

(32)

Šī regula nosaka konkrētus datu aizsardzības noteikumus, kas attiecas gan uz operatīvajiem, gan neoperatīvajiem datiem. Minētie datu aizsardzības noteikumi ir nepieciešami, lai papildinātu esošos datu aizsardzības pasākumus un kopumā nodrošinātu datu aizsardzību, datu drošību un attiecīgo personu pamattiesību aizsardzību atbilstošā līmenī.

(33)

Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu būtu jāveic atbilstoši Savienības tiesiskajam regulējumam personas datu aizsardzības jomā. Personas datu apstrādei, ko kompetentās valsts iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu, piemēro Direktīvu (ES) 2016/680. Attiecībā uz datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, šīs regulas kontekstā piemēro Regulu (ES) 2018/1725. Šajā nolūkā būtu jāparedz atbilstīgi datu aizsardzības pasākumi.

(34)

Ikvienai dalībvalsts kompetentajai iestādei un attiecīgā gadījumā Eurojust, Eiropolam, EPPO, OLAF vai jebkurai citai kompetentai Savienības struktūrai, birojam vai aģentūrai, kad tā izmanto KIG sadarbības platformu, vajadzētu būt individuāli atbildīgai par operatīvo personas datu apstrādi. Attiecībā uz neoperatīvo personas datu apstrādi KIG sadarbības platformas lietotāji būtu jāuzskata par kopīgiem datu pārziņiem Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē.

(35)

Saskaņā ar attiecīgo KIG nolīgumu KIG telpas administratoriem vajadzētu būt iespējai piešķirt piekļuvi KIG sadarbības telpai trešo valstu tādu kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuras ir KIG nolīguma puses, vai starptautisko tiesu iestāžu, kuras piedalās KIG, pārstāvjiem. Sakarā ar KIG nolīgumu nosūtot personas datus trešām valstīm vai starptautiskajām tiesu iestādēm, – minētās iestādes šajā nolūkā uzskata par starptautiskām organizācijām–, ir jāievēro Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļā izklāstītie noteikumi. Operatīvo datu apmaiņa ar trešām valstīm vai starptautiskām tiesu iestādēm būtu jāveic vienīgi tad, ja šāda apmaiņa ir noteikti nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā KIG nolīguma mērķus.

(36)

Ja vienai KIG ir vairāki KIG telpas administratori, vienu no tiem attiecīgajā KIG nolīgumā būtu jāizraugās par to datu pārzini, kurus augšupielādējušas trešās valstis vai starptautisko tiesu iestāžu pārstāvji, pirms ir izveidota KIG sadarbības telpa, kurā ir iesaistītas trešās valstis vai starptautisko tiesu iestāžu pārstāvji.

(37)

eu-LISA būtu jānodrošina, ka piekļuve centralizētajai informācijas sistēmai un visas tajā veiktās datu apstrādes darbības tiek reģistrētas, lai varētu uzraudzīt datu integritāti un drošību un datu apstrādes likumību, kā arī veikt pašuzraudzību. eu-LISA nevajadzētu būt piekļuvei KIG sadarbības telpās glabātajiem operatīvajiem un neoperatīvajiem datiem.

(38)

Šī regula nosaka eu-LISA pienākumu ziņot par KIG sadarbības platformas izstrādi un darbību, ņemot vērā mērķus, kas saistīti ar plānošanu, tehniskajiem rezultātiem, izmaksu lietderību, drošību un pakalpojuma kvalitāti. Turklāt Komisijai ne vēlāk kā divus gadus pēc KIG sadarbības platformas darbības sākuma un pēc tam ik pēc četriem gadiem būtu jāveic KIG sadarbības platformas vispārēja izvērtēšana, ņemot vērā šīs regulas mērķus, kā arī atsevišķu KIG izvērtējumu apkopotos rezultātus.

(39)

KIG sadarbības platformas izveides un uzturēšanas izmaksas un Eurojust atbalstošā loma pēc KIG sadarbības platformu operāciju sākuma būtu jāsedz no Savienības budžeta, savukārt katrai dalībvalstij, kā arī Eurojust, Eiropolam, EPPO, OLAF un citām kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām būtu pašiem jāsedz savas izmaksas, kas izriet no KIG sadarbības platformas lietošanas.

(40)

Lai noteiktu vienādus KIG sadarbības platformas tehniskās izstrādes un ieviešanas nosacījumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (14).

(41)

Komisijai iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas būtu jāpieņem attiecīgie īstenošanas akti, kas ir nepieciešami KIG sadarbības platformas tehniskajai izstrādei.

(42)

Tiklīdz ir pieņemti attiecīgie KIG sadarbības platformas tehniskajai izstrādei nepieciešamie īstenošanas akti un eu-LISA, iesaistot dalībvalstis, ir veikusi visaptverošu KIG sadarbības platformas testēšanu, Komisijai būtu jānosaka datums, kurā KIG sadarbības platforma sāks darboties.

(43)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt rezultatīvu un efektīvu sadarbību, komunikāciju un informācijas un pierādījumu apmaiņu starp KIG locekļiem, starptautisko tiesu iestāžu pārstāvjiem, Eurojust, Eiropolu, OLAF un citām kompetentām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ieviešot kopīgus noteikumus, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā nosaka vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(45)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ar 2022. gada 7. aprīļa vēstuli ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(46)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 25. janvārī sniedza oficiālus komentārus,