(1)

Šīs regulas mērķis ir, vēršoties pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem un veicinot sabiedrisko drošību visā Savienībā, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību atklātā un demokrātiskā sabiedrībā. Digitālā vienotā tirgus darbība būtu jāuzlabo, stiprinot juridisko noteiktību mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi, kā arī pastiprinot pasākumus, kas aizsargā vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā un mediju brīvību un plurālismu.

(2)

Reglamentējošie pasākumi, kas paredzēti, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, būtu jāpapildina ar dalībvalstu stratēģijām terorisma apkarošanai, ieskaitot medijpratību un kritiskās domāšanas stiprināšanu, alternatīvu un atbildes vēstījumu veidošanu un citas iniciatīvas, kuru mērķis ir mazināt teroristiska satura ietekmi un neaizsargātību pret to, kā arī ieguldījumu sociālajā darbā, deradikalizācijas iniciatīvas un sadarbību ar skartajām kopienām, lai panāktu radikalizācijas ilgtspējīgu novēršanu sabiedrībā.

(3)

Lai vērstos pret teroristisku saturu tiešsaistē, kas ir daļa no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas, ir jāapvieno likumdošanas, ar likumdošanu nesaistīti un brīvprātīgi pasākumi, kas balstīti iestāžu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbībā, pilnībā ievērojot pamattiesības.

(4)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Tomēr dažos gadījumos trešās personas ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības. Īpašas bažas rada tas, ka minētos pakalpojumus ļaunprātīgi izmanto teroristu grupas un to atbalstītāji, lai tiešsaistē izplatītu teroristisku saturu nolūkā plaši paust savu vēstījumu, radikalizēt un vervēt sekotājus, kā arī veicināt un virzīt teroristisku darbību.

(5)

Kaut gan teroristisks saturs tiešsaistē nav vienīgais faktors, tas sevi ir apliecinājis kā katalizators personu radikalizācijai, kas var novest līdz terora aktiem, un tādēļ rada nopietnas nelabvēlīgas sekas lietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kuri mitina šādu saturu, jo tas grauj to lietotāju uzticēšanos un kaitē to uzņēmējdarbības modeļiem. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu un tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, kas saistīti ar to sniegtajiem pakalpojumiem, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaša sociālā atbildība sargāt savus pakalpojumus no tā, ka tos ļaunprātīgi izmanto teroristi, un palīdzēt vērsties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē ar to pakalpojumu starpniecību, vienlaikus ņemot vērā to, cik ļoti svarīga ir vārda brīvība, tostarp brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas atklātā un demokrātiskā sabiedrībā.

(6)

Centieni Savienības līmenī apkarot teroristisku saturu tiešsaistē sākās 2015. gadā ar brīvprātīgu dalībvalstu un mitināšanas pakalpojumu sniedzēju sadarbību. Minētie centieni ir jāpapildina ar skaidru tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk samazinātu piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un pienācīgi stātos pretī šādai strauji mainīgajai problēmai. Ar šo tiesisko regulējumu ir iecerēts balstīties uz brīvprātīgajiem centieniem, kas tika pastiprināti ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334 (3), un atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu stiprināt pasākumus, ar ko vērsties pret nelikumīgu un kaitīgu saturu tiešsaistē saskaņā ar horizontālo satvaru, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/31/EK (4), kā arī uz Eiropadomes aicinājumu uzlabot tāda tiešsaistes satura atklāšanu un izņemšanu, kas kūda uz terora aktiem.

(7)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu. Konkrēti, jebkādiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs veic, pildot šo regulu, tostarp jebkādiem konkrētiem pasākumiem, pašiem par sevi nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs zaudē minētajā direktīvā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Turklāt šī regula neskar valsts iestāžu un tiesu pilnvaras noteikt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju atbildību gadījumos, kad nav izpildīti Direktīvā 2000/31/EK izklāstītie nosacījumi atbrīvošanai no atbildības.

(8)

Ja starp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (5) rodas pretrunas attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē audiovizuālo mediju pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, prevalēt vajadzētu Direktīvai 2010/13/ES. Tam nebūtu jāietekmē šajā regulā noteikti pienākumi, jo īpaši attiecībā uz video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem.

(9)

Šai regulai būtu jānosaka noteikumi ar mērķi vērsties pret ļaunprātīgu mitināšanas pakalpojumu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, lai garantētu iekšējā tirgus raitu darbību. Minētajiem noteikumiem būtu pilnībā jārespektē pamattiesības, kas ir aizsargātas Savienībā, un jo īpaši tās, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).

(10)

Šīs regulas mērķis ir palīdzēt aizsargāt sabiedrisko drošību un vienlaikus izveidot piemērotus un stabilus aizsardzības pasākumus, kas nodrošina, ka tiek aizsargātas pamattiesības, tostarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, uz personas datu aizsardzību, uz vārda brīvību, tostarp brīvību saņemt un izplatīt informāciju, uz darījumdarbības brīvību un uz tiesību efektīvu aizsardzību. Turklāt ir aizliegta jebkāda diskriminācija. Ņemot vērā lielo nozīmi, kas piešķirta vārda un informācijas brīvībai un mediju brīvībai un plurālismam, kas ir būtisks plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības pamats un ir vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieņem tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi, piemēroti un samērīgi demokrātiskā sabiedrībā. Ņemot vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēju centrālo lomu publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un iegūšanā saskaņā ar tiesību aktiem, pasākumiem, kas ietekmē vārda un informācijas brīvību, vajadzētu būt stingri mērķorientētiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, respektējot tiesības likumīgi saņemt un izplatīt informāciju. Efektīvi tiešsaistes pasākumi nolūkā vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē un vārda un informācijas brīvības aizsardzība ir nevis pretrunīgi, bet gan papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi.

(11)

Lai nodrošinātu skaidrību par rīcību, kas gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, gan kompetentajām iestādēm ir jāveic, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, šajā regulā būtu jānosaka “teroristiska satura” definīcija preventīvos nolūkos, atbilstoši attiecīgo nodarījumu definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 (6). Tā kā ir jāvēršas pret viskaitīgāko teroristisko propagandu tiešsaistē, minētajai definīcijai būtu jāaptver materiāls, kas kādu kūda vai aicina izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus, kādu aicina piedalīties teroristu grupas darbībās vai slavina teroristu darbības, tostarp materiāls, kurā attēlots teroristu uzbrukums. Definīcijai būtu arī jāaptver materiāls, kas sniedz norādījumus par to, kā izgatavot vai izmantot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus vai indīgas vai bīstamas vielas, kā arī ķīmiskas, bioloģiskas, radioloģiskas vielas un kodolvielas (CBRN), vai par citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem, tostarp, kā izvēlēties mērķus nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus. Šāds materiāls ietver tekstu, attēlus, skaņu ierakstus un videomateriālus, kā arī teroristu nodarījumu pārraides tiešraidē, kas rada draudus, ka no jauna tiks izdarīti šādi nodarījumi. Novērtējot to, vai materiāls ir teroristisks saturs šīs regulas nozīmē, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāņem vērā tādi faktori kā izteikumu raksturs un formulējums, konteksts, kādā šie izteikumi pausti, un to potenciāls novest pie kaitīgām sekām personu drošībai un drošumam. Novērtēšanā svarīgam faktoram vajadzētu būt tam, ka materiālu ir sagatavojusi persona, grupa vai vienība, kas iekļauta Savienības sarakstā ar personām, grupām un vienībām, kuras iesaistītas terora aktos un kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, vai ka tas tai ir piedēvējams vai tiek izplatīts tās vārdā.

(12)

Par teroristisku saturu nebūtu jāuzskata tāds saturs, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai pret teroristisku darbību vērstas informētības veicināšanas nolūkā. Nosakot, vai materiāls, ko nodrošina satura sniedzējs, ir uzskatāms par “teroristisku saturu” šīs regulas nozīmē, jo īpaši būtu jāņem vērā tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, un mākslas un zinātņu brīvību. Īpaši gadījumos, kad satura sniedzējam ir redakcionāla atbildība, visos lēmumos par izplatītā materiāla izņemšanu būtu jāņem vērā žurnālistikas standarti, kas noteikti ar preses vai mediju regulējumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ieskaitot Hartu. Turklāt radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana publiskās debatēs par sensitīviem politiskiem jautājumiem nebūtu jāuzskata par teroristisku saturu.

(13)

Lai efektīvi vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, vienlaikus nodrošinot personu privātās dzīves neaizskaramību, šī regula būtu jāpiemēro informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem, kuri glabā un pēc pieprasījuma izplata sabiedrībā pakalpojuma lietotāja sniegto informāciju un materiālu, neatkarīgi no tā, vai šādas informācijas un materiāla glabāšanai un izplatīšanai sabiedrībā ir tikai tehnisks, automātisks un pasīvs raksturs. Jēdziens “glabāšana” būtu jāsaprot kā datu glabāšana fiziska vai virtuāla servera atmiņā. Tāpēc šīs regulas darbības jomā nevajadzētu būt “vienkāršu informācijas kanālu” vai “buferatmiņas” pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem pakalpojumiem, ko sniedz citos interneta infrastruktūras slāņos un kas nav saistīti ar šādu glabāšanu, piemēram, reģistri un reģistratūras, kā arī domēnu nosaukumu sistēmu (DNS), maksājumu pakalpojumu vai izkliedētā pakalpojumu atteikuma (DdoS) aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem.

(14)

Jēdzienam “izplatīšana sabiedrībā” būtu jāaptver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, proti, tas, ka informācija tiek padarīta viegli pieejama lietotājiem kopumā un satura sniedzējam nekas cits nav jādara, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve informācijai prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Šīs regulas darbībās jomā nevajadzētu būt starppersonu sakaru pakalpojumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (7) 2. panta 5) punktā, piemēram, e-pasti vai privāti ziņapmaiņas pakalpojumi. Informācija būtu jāuzskata par glabātu un izplatītu sabiedrībā šīs regulas nozīmē tikai tad, ja šādas darbības tiek veiktas pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Līdz ar to šai regulai nebūtu jāattiecas uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumus, piemēram mākoņdatošanas infrastruktūru, sniedz pēc citu pušu, nevis satura sniedzēju pieprasījuma un no kuru pakalpojumiem satura sniedzēji gūst tikai netiešu labumu. Šai regulai būtu jāattiecas, piemēram, uz sociālo mediju, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumu, kā arī uz datņu koplietošanas pakalpojumiem un citiem mākoņpakalpojumiem, ciktāl minētie pakalpojumi tiek izmantoti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā vairākus pakalpojumus, šī regula būtu jāpiemēro tikai tiem pakalpojumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.

(15)

Teroristisku saturu bieži izplata sabiedrībā, izmantojot pakalpojumus, kurus sniedz mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas iedibināti trešās valstīs. Lai aizsargātu lietotājus Savienībā un nodrošinātu, ka uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, attiecas vienādas prasības, šī regula būtu jāpiemēro visiem Savienībā piedāvāto attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, kurā valstī ir to galvenais iedibinājums. Būtu jāuzskata, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ja tas dod iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tā pakalpojumus un tam ir būtiska saikne ar minēto dalībvalsti vai minētajām dalībvalstīm.

(16)

Būtiskai saiknei ar Savienību vajadzētu pastāvēt tad, ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir iedibinājums Savienībā, tā pakalpojumus izmanto nozīmīgs lietotāju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm būtu jānosaka, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti lietotās valodas vai valūtas lietošana vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus no šādas dalībvalsts. Par šādu vēršanu varētu secināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, no vietējas reklamēšanās vai reklamēšanās valodā, ko galvenokārt lieto attiecīgajā dalībvalstī, vai no tādām attiecībām ar klientiem kā klientu apkalpošanas nodrošināšana valodā, ko galvenokārt lieto minētajā dalībvalstī. Tāpat par būtisku saikni būtu jāuzskata gadījumi, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (8) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tam vien, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnei, e-pasta adresei vai citai kontaktinformācijai var piekļūt vienā vai vairākās dalībvalstīs, pašam par sevi nevajadzētu būt pietiekamam, lai veidotu būtisku saikni. Turklāt pakalpojumu sniegšana tikai tādēļ, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302 (9) noteikto diskriminācijas aizliegumu, uz šā pamata vien nebūtu jāuzskata par būtisku saikni ar Savienību.

(17)

Būtu jāsaskaņo procedūra un pienākumi, kas izriet no izņemšanas rīkojumiem, ar kuriem pēc kompetento iestāžu veikta novērtējuma mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem prasa izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi tam. Ņemot vērā ātrumu, kādā teroristisks saturs tiek izplatīts tiešsaistes pakalpojumos, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāuzliek par pienākumu nodrošināt, ka izņemšanas rīkojumā identificētais teroristiskais saturs tiek izņemts vai tam tiek atspējota piekļuve visās dalībvalstīs vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Izņemot pienācīgi pamatotos ārkārtējos gadījumos, kompetentajai iestādei būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam jāsniedz informācija par procedūrām un piemērojamajiem termiņiem vismaz 12 stundas pirms pirmā izņemšanas rīkojuma izdošanas minētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam. Pienācīgi pamatoti ārkārtēji gadījumi ir tad, ja teroristiska satura izņemšana vai piekļuves atspējošana tam vēlāk nekā vienu stundu pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas radītu nopietnu kaitējumu, piemēram, situācijās, kad pastāv tūlītēji draudi personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai vai kad šāds saturs attēlo notikumus, kas tobrīd rada kaitējumu personas dzīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka, vai gadījumi ir uzskatāmi par ārkārtējiem gadījumiem, un savs lēmums būtu pienācīgi jāpamato izņemšanas rīkojumā. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības dēļ, tostarp objektīvi attaisnojamu tehnisku vai operacionālu iemeslu dēļ, izņemšanas rīkojumu nevar izpildīt vienas stundas laikā no tā saņemšanas, tam cik vien iespējams drīz būtu jāinformē rīkojumu izdevusī kompetentā iestāde un izņemšanas rīkojums jāizpilda, tiklīdz situācija ir atrisināta.

(18)

Izņemšanas rīkojumā būtu jāiekļauj pamatojums, kādēļ materiāls, kas jāizņem vai kam jāatspējo piekļuve, ir klasificējams kā teroristisks saturs, un jāsniedz pietiekama informācija minētā satura lokalizēšanai, norādot precīzu URL vai vajadzības gadījumā jebkādu citu papildu informāciju, piemēram, attiecīgā satura ekrānuzņēmumu. Minētajam pamatojumam būtu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam un galu galā satura sniedzējam jāļauj efektīvi izmantot savas tiesības uz tiesisko aizsardzību. Sniegtajiem iemesliem nevajadzētu nozīmēt, ka ir jāizpauž sensitīva informācija, kas varētu apdraudēt tobrīd notiekošas izmeklēšanas.

(19)

Kompetentajai iestādei izņemšanas rīkojums būtu jāiesniedz tieši kontaktpunktam, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs norīkojis vai izveidojis šīs regulas nolūkos, ar jebkādiem elektroniskiem līdzekļiem, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kuri mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ļauj noteikt rīkojuma autentiskumu, tostarp tā nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību, piemēram, ar drošu e-pastu vai platformām vai citiem drošiem kanāliem, tostarp tādiem, ko darījis pieejamus mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šo prasību vajadzētu būt iespējamam izpildīt, cita starpā izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (10). Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai tā juridiskais pārstāvis rezidē vai ir iedibināts citā, nevis rīkojumu izdevušās kompetentās iestādes dalībvalstī, minētā izņemšanas rīkojuma kopija būtu vienlaikus jāiesniedz minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(20)

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vajadzētu būt iespējamam pārbaudīt izņemšanas rīkojumu, ko izdevušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, lai noteiktu, vai tas smagi vai klaji nepārkāpj šo regulu vai Hartā noteiktās pamattiesības. Gan satura sniedzējam, gan mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzēja galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, veic šādu pārskatīšanu. Ja tiek izdarīts šāds pieprasījums, minētajai kompetentajai iestādei būtu jāpieņem lēmums par to, vai izņemšanas rīkojums nesatur šādu pārkāpumu. Ja minētajā lēmumā tiek konstatēts šāds pārkāpums, izņemšanas rīkojumam vairs nevajadzētu radīt tiesiskas sekas. Pārbaude būtu jāveic ātri, lai nodrošinātu kļūdaini izņemtā vai atspējotā satura ātru atjaunošanu.

(21)

Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, ir savi komerciālie noteikumi, tiem tajos būtu jāiekļauj normas, kas ir vērstas pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā. Minētie komerciālie noteikumi tiem būtu jāpiemēro rūpīgi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši.

(22)

Ņemot vērā problēmas mērogu un ātrumu, kāds ir nepieciešams, lai efektīvi identificētu un izņemtu teroristisku saturu, būtisks elements, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē, ir efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Lai savos pakalpojumos mazinātu piekļuvi teroristiskam saturam, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, būtu jāievieš konkrēti pasākumi, kuros ir ņemti vērā riski un līmenis, kādā tie ir pakļauti teroristiska satura riskam, kā arī ietekme uz trešo personu tiesībām un sabiedrības ieinteresētību informācijā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka, kādi piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi būtu jāievieš, lai identificētu un izņemtu teroristisku saturu. Konkrētie pasākumi varētu ietvert arī piemērotus tehniskus vai operacionālus pasākumus vai spējas, piemēram, personāls vai tehniski līdzekļi, lai identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi tam, mehānismi, lai lietotāji varētu ziņot vai signalizēt par iespējamu teroristisku saturu, vai jebkādi citi pasākumi, ko mitināšanas pakalpojumu sniedzējs uzskata par piemērotiem un efektīviem, lai vērstos pret teroristiska satura pieejamību savos pakalpojumos.

(23)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ieviešot konkrētus pasākumus, būtu jānodrošina, ka tiek saglabātas lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību, kā arī mediju brīvība un plurālisms, kas ir aizsargāti saskaņā ar Hartu. Papildus ikvienai prasībai, kas noteikta tiesību aktos, tostarp tiesību aktos par personas datu aizsardzību, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību un jāīsteno aizsardzības pasākumi, vajadzības gadījumā arī cilvēka veikta uzraudzība un verifikācija, lai izvairītos no nejaušiem vai kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā tiek izņemts vai tiek atspējota piekļuve saturam, kas nav teroristisks.

(24)

Lai kompetentā iestāde varētu noteikt, vai pasākumi ir efektīvi un samērīgi un vai automatizētu līdzekļu izmantošanas gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamās spējas nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu jāziņo minētajai iestādei par konkrētajiem pasākumiem, ko tas ir ieviesis. Kad kompetentās iestādes novērtē pasākumu efektivitāti un samērīgumu, tām būtu jāņem vērā attiecīgi parametri, tostarp mitināšanas pakalpojumu sniedzējam izdoto izņemšanas rīkojumu skaits, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lielums un ekonomiskā kapacitāte un pakalpojumu ietekme uz teroristiska satura izplatīšanu, piemēram, pamatojoties uz lietotāju skaitu Savienībā, kā arī ieviestie aizsardzības pasākumi, ar ko vēršas pret tā pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē.

(25)

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ieviestie konkrētie pasākumi nav pietiekami, lai novērstu riskus, tai būtu jāspēj prasīt, lai tiek pieņemti papildu piemēroti, efektīvi un samērīgi konkrētie pasākumi. Prasībai ieviest šādus papildu konkrētos pasākumus nevajadzētu radīt vispārēju pienākumu pārraudzīt vai iesaistīties aktīvā faktu meklēšanā Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punkta nozīmē, ne arī pienākumu izmantot automatizētus rīkus. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam izmantot automatizētus rīkus, ja tie to uzskata par lietderīgu un vajadzīgu, lai efektīvi vērstos pret to pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai.

(26)

Mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pienākums saglabāt izņemto saturu un ar to saistītos datus būtu jānosaka konkrētiem nolūkiem un jāierobežo uz nepieciešamo laikposmu. Saglabāšanas prasība ir jāattiecina arī uz saistītajiem datiem tādā apmērā, ciktāl šādi dati varētu citādi tikt zaudēti attiecīgā teroristiskā satura izņemšanas rezultātā. Saistītie dati var ietvert tādus datus kā abonenta dati, jo īpaši dati, kas attiecas uz satura sniedzēja identitāti, kā arī piekļuves dati, tostarp dati par datumu un laiku, kad satura sniedzējs izmantojis pakalpojumu vai piereģistrējies pakalpojumam un izreģistrējies no tā, kā arī IP adrese, ko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs piešķīris satura sniedzējam.

(27)

Pienākums saglabāt saturu administratīvās vai tiesas kontroles procedūrām ir nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka pastāv efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi satura sniedzējiem, kuru saturs ir ticis izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve, kā arī nodrošināt minētā satura atjaunošanu atkarībā no minēto procedūru iznākuma. Pienākums saglabāt saturu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas nolūkos ir pamatots un nepieciešams, ņemot vērā vērtību, kas materiālam varētu būt teroristisku darbību sagraušanā vai novēršanā. Tāpēc par pamatotu būtu jāuzskata arī teroristiska satura saglabāšana teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos. Šajos nolūkos teroristiskais saturs un ar to saistītie dati būtu jāglabā tikai uz noteiktu laikposmu, kas nepieciešams, lai tiesībaizsardzības iestādēm ļautu pārbaudīt minēto teroristisko saturu un nolemt, vai tas ir vajadzīgs minētajiem nolūkiem. Datu saglabāšanai, kas nepieciešama teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nolūkos, būtu jāattiecas tikai uz tiem datiem, kas varētu būt saistīti ar teroristu nodarījumiem un tāpēc varētu palīdzēt kriminālvajāšanā par teroristu nodarījumiem vai novērst nopietnus riskus sabiedriskajai drošībai. Ja mitināšanas pakalpojumi sniedzēji izņem materiālu vai atspējo piekļuvi tam, jo īpaši ar saviem konkrētajiem pasākumiem, tiem būtu nekavējoties jāinformē kompetentās iestādes par saturu, kurā ir informācija, kas saistīta ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu.

(28)

Lai nodrošinātu samērīgumu, saglabāšanas laikposms būtu jāierobežo līdz sešiem mēnešiem, kas satura sniedzējam dotu pietiekami daudz laika ierosināt administratīvās vai tiesas kontroles procedūras un kas tiesībaizsardzības iestādēm ļautu piekļūt datiem, kuri nepieciešami teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem. Tomēr pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma minēto laikposmu vajadzētu būt iespējamam pagarināt par tik ilgu laiku, cik nepieciešams gadījumos, kad minētās procedūras ir ierosinātas, bet nav pabeigtas minētajā sešu mēnešu laikposmā. Saglabāšanas laikposmam vajadzētu būt pietiekamam, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu saglabāt materiālu, kas nepieciešams saistībā ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar pamattiesībām.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar procesuālās garantijas vai procesuālie izmeklēšanas pasākumi, kas saistīti ar piekļuvi saturam un ar to saistītajiem datiem, kuri saglabāti teroristu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem, kā to reglamentē Savienības vai valstu tiesību akti.

(30)

Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzēju politika attiecībā uz teroristisku saturu būtu pārredzama, jo tas palielinātu to atbildību lietotāju priekšā un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri konkrētā kalendārajā gadā ir veikuši pasākumus vai kuriem tika prasīts veikt pasākumus, ievērojot šo regulu, būtu jādara publiski pieejami gada pārredzamības ziņojumi, kas satur informāciju par pasākumiem, kuri veikti saistībā ar teroristiska satura identificēšanu un izņemšanu.

(31)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpublicē gada pārredzamības ziņojumi, kuros ietverta informācija par izņemšanas rīkojumu skaitu, to gadījumu skaitu, kuros rīkojums netika izpildīts, to lēmumu skaitu, kas attiecas uz konkrētiem pasākumiem, to gadījumu skaitu, kuriem piemērota administratīvās vai tiesas kontroles procedūra, un to lēmumu skaitu, ar kuriem uzlikti sodi.

(32)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pantā un Hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību kompetentajā valsts tiesā pret jebkādiem pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo regulu, un kas var nelabvēlīgi ietekmēt minētās personas tiesības. Minētajām tiesībām būtu jo īpaši jāietver iespēja mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un satura sniedzējiem efektīvi apstrīdēt izņemšanas rīkojumus vai jebkādus lēmumus, kas izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu, tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde izdevusi izņemšanas rīkojumu vai pieņēmusi lēmumu, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem efektīvi apstrīdēt lēmumu par konkrētiem pasākumiem vai sodiem tās dalībvalsts tiesā, kuras kompetentā iestāde pieņēmusi minēto lēmumu.

(33)

Sūdzību procedūras ir nepieciešams aizsardzības pasākums pret tiešsaistes satura kļūdainu izņemšanu vai piekļuves atspējošanu tam, ja šādu saturu aizsargā vārda un informācijas brīvība. Tāpēc mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizveido ērti lietojami sūdzību mehānismi un jānodrošina, ka sūdzības tiek izskatītas ātri un pilnīgi pārredzami attiecībā pret satura sniedzēju. Prasība mitināšanas pakalpojumu sniedzējam atjaunot saturu, kas ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve kļūdas dēļ, nebūtu jāskar mitināšanas pakalpojumu sniedzēja iespēja panākt savu komerciālo noteikumu izpildi.

(34)

Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar LES 19. pantu un Hartas 47. pantu prasa, lai satura sniedzējiem būtu iespēja noskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir izņemts viņu sniegtais saturs vai ir atspējota piekļuve tam. Šajā nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu satura sniedzējam jādara pieejama informācija izņemšanas vai atspējošanas apstrīdēšanai. Atkarībā no apstākļiem mitināšanas pakalpojumu sniedzēji saturu, kas ir ticis izņemts vai kam atspējota piekļuve, varētu aizstāt ar ziņu, ka saturs ir izņemts vai ka tam ir atspējota piekļuve saskaņā ar šo regulu. Pēc satura sniedzēja pieprasījuma būtu jāsniedz papildu informācija par izņemšanas vai atspējošanas iemesliem, kā arī par tiesību aizsardzības līdzekļiem pret izņemšanu vai atspējošanu. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, tostarp izmeklēšanas kontekstā, ir nevietā vai nelietderīgi tiešā veidā informēt satura sniedzēju par izņemšanu vai atspējošanu, tām būtu attiecīgi jāinformē mitināšanas pakalpojumu sniedzējs.

(35)

Šīs regulas nolūkos dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes. Tam nebūtu noteikti jānozīmē, ka ir jāizveido jauna iestāde, un vajadzētu būt iespējamam šajā regulā paredzētās funkcijas uzticēt jau esošai struktūrai. Šai regulai būtu jāprasa norīkot iestādes, kuru kompetencē ir izdot izņemšanas rīkojumus, pārbaudīt izņemšanas rīkojumus, pārraudzīt konkrētus pasākumus un uzlikt sodus, bet katrai dalībvalstij vajadzētu spēt lemt par norīkojamo kompetento iestāžu skaitu un to, vai tās ir administratīvās, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes savus uzdevumus pilda objektīvi un bez diskriminācijas un ka tās neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas struktūras attiecībā uz šajā regulā paredzēto uzdevumu veikšanu. Tam nebūtu jāliedz pārraudzība saskaņā ar valsts konstitucionālajām tiesībām. Dalībvalstīm par kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpaziņo Komisijai, kurai būtu tiešsaistē jāpublicē reģistrs ar kompetento iestāžu sarakstu. Minētajam tiešsaistes reģistram vajadzētu būt viegli pieejamam, lai mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem atvieglotu izņemšanas rīkojumu autentiskuma ātru pārbaudi.

(36)

Lai nepieļautu centienu dublēšanos un iespējamu iejaukšanos izmeklēšanā un līdz minimumam samazinātu slogu skartajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kompetentajām iestādēm, pirms tās izdod izņemšanas rīkojumus, būtu savstarpēji, un attiecīgos gadījumos ar Eiropolu, jāapmainās ar informāciju, jākoordinē darbs un jāsadarbojas. Lemjot par to, vai izdot izņemšanas rīkojumu, kompetentajai iestādei vajadzētu pienācīgi apsvērt jebkādus paziņojumus par iejaukšanos izmeklēšanas interesēs (dekonfliktācija). Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde kompetento iestādi informē par to, ka pastāv izņemšanas rīkojums, tai nebūtu jāizdod izņemšanas rīkojums par to pašu priekšmetu. Eiropols varētu sniegt atbalstu šīs regulas noteikumu īstenošanā saskaņā ar tā pašreizējām pilnvarām un spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(37)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi un pietiekami konsekventi īsteno konkrētus pasākumus, kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jākoordinē darbs un jāsadarbojas saistībā ar informācijas apmaiņu ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un konkrēto pasākumu apzināšanu, īstenošanu un novērtēšanu. Koordinācija un sadarbība ir vajadzīga arī saistībā ar citiem pasākumiem šīs regulas īstenošanai, tostarp attiecībā uz noteikumu pieņemšanu par sodiem un sodu uzlikšanu. Komisijai būtu jāveicina šāda koordinācija un sadarbība.

(38)

Ir būtiski, lai kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir atbildīga par sodu uzlikšanu, būtu pilnībā informēta par izņemšanas rīkojumu izdošanu un tai sekojošo informācijas apmaiņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzēju un kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemēroti un droši saziņas kanāli un mehānismi, kas ļauj laikus dalīties ar nepieciešamo informāciju.

(39)

Lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Eiropola izstrādātos specializētos rīkus, piemēram, pašreizējo lietotni ziņošanas par interneta saturu pārvaldībai (Internet Referral Management application) vai tās pēctečus.

(40)

Dalībvalstu un Eiropola signālziņas ir izrādījušās efektīvs un ātrs līdzeklis, kā palielināt mitināšanas pakalpojumu sniedzēju informētību par konkrētu saturu, kas pieejams ar to pakalpojumiem, un dot tiem iespēju ātri rīkoties. Šādām signālziņām, kas ir mehānisms mitināšanas pakalpojumu sniedzēju brīdināšanai par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojumu sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt minētā satura atbilstību saviem komerciālajiem noteikumiem, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamām papildus izņemšanas rīkojumiem. Galīgais lēmums par to, vai izņemt saturu tāpēc, ka tas nav saderīgs ar tā komerciālajiem noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojumu sniedzēja ziņā. Šai regulai nebūtu jāskar Eiropola pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/794 (11). Tāpēc nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot tā, ka tas liegtu dalībvalstīm un Eiropolam izmantot signālziņas kā instrumentu, ar ko vērsties pret teroristisku saturu tiešsaistē.

(41)

Ņemot vērā īpašās nopietnās sekas, ko rada konkrēts teroristisks saturs tiešsaistē, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāinformē attiecīgās iestādes attiecīgajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tie ir iedibināti vai kurā tiem ir juridiskais pārstāvis, par teroristisku saturu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Lai nodrošinātu samērīgumu, minētajam pienākumam būtu jāattiecas tikai uz teroristu nodarījumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā. Minētajam pienākumam informēt nebūtu jānozīmē, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums aktīvi meklēt jebkādus pierādījumus par šādiem tūlītējiem draudiem dzīvībai vai iespējamu teroristu nodarījumu. Attiecīgā dalībvalsts būtu jāsaprot kā tā dalībvalsts, kurai ir jurisdikcija pār minēto teroristu nodarījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, pamatojoties uz likumpārkāpēja vai iespējamā noziegumā cietušā valstspiederību vai terorisma akta mērķa vietu. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem informācija būtu jāiesniedz Eiropolam, kuram atbilstoši savām pilnvarām būtu jāveic attiecīgi turpmāki pasākumi, tostarp minētās informācijas pārsūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm. Būtu jāatļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju izmantot, lai veiktu izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti Savienības vai valsts tiesību aktos.

(42)

Lai veicinātu izņemšanas rīkojumu ātru apstrādi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānorīko vai jāizveido kontaktpunkti. Kontaktpunktam būtu jākalpo tikai operacionāliem nolūkiem. Kontaktpunktam vajadzētu būt veidotam no jebkādiem specializētiem, iekšējiem vai ārpakalpojumu sniedzēju nodrošinātiem, līdzekļiem, kas ļauj elektroniski iesniegt izņemšanas rīkojumus, un no tehniskiem līdzekļiem vai personāla, kas ļauj tos ātri apstrādāt. Nav nepieciešams, ka kontaktpunkts atrodas Savienībā. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai šīs regulas nolūkā izmantot esošu kontaktpunktu, ja kontaktpunkts spēj izpildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Lai nodrošinātu, ka teroristisks saturs tiek izņemts vai ka piekļuve tam tiek atspējota vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas, to mitināšanas pakalpojumu sniedzēju kontaktpunktiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiska satura riskam, vajadzētu būt pieejamiem jebkurā laikā. Informācijā par kontaktpunktu būtu jāiekļauj informācija par valodu, kurā ar kontaktpunktu var sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzēji tiek mudināti atļaut saziņu vienā no tām Savienības iestāžu oficiālajām valodām, kurās ir pieejami to komerciālie noteikumi.

(43)

Tā kā mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā, ir nepieciešams viest skaidrību, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā. Parasti mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenais iedibinājums vai kurā rezidē vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis. Tam nevajadzētu skart noteikumus par kompetenci, kas pieņemti attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un lēmumiem, kuri izriet no izņemšanas rīkojumu pārbaudes saskaņā ar šo regulu. Tomēr mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, kuram Savienībā nav iedibinājuma un kurš nenorīko juridisko pārstāvi, vajadzētu būt jebkuras dalībvalstis jurisdikcijā, un tādēļ tām būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips.

(44)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un izpildi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nav iedibināti Savienībā, būtu rakstiski jānorīko juridiskais pārstāvis. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt iespējamam šīs regulas nolūkos norīkot juridisko pārstāvi, kas jau ir norīkots citiem nolūkiem, ja minētais juridiskais pārstāvis spēj pildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt pilnvarotam rīkoties mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā.

(45)

Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzēji faktiski īsteno šo regulu, ir vajadzīgi sodi. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kuri var būt administratīvi sodi vai kriminālsodi, kā arī, attiecīgā gadījumā, naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Atsevišķos gadījumos par nepildīšanu varētu paredzēt sodus, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principus un nodrošinot, ka šādos sodos tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Sodi varētu izpausties dažādos veidos, tostarp kā oficiāli brīdinājumi maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos vai kā finansiāli sodi saistībā ar smagākiem vai sistemātiskākiem pārkāpumiem. Īpaši bargi sodi būtu jāuzliek gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sistemātiski vai pastāvīgi neizņem teroristisku saturu vai neatspējo piekļuvi tam vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā regulā būtu jānosaka, par kādiem pārkāpumiem ir uzliekami sodi un kādi apstākļi ir svarīgi šādu sodu veida un līmeņa noteikšanai. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, būtu pienācīgi jāņem vērā mitināšanas pakalpojumu sniedzēja finansiālie resursi. Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir jaunuzņēmums, mikrouzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (12). Būtu jāņem vērā papildu apstākļi, piemēram, tas, vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcība bija objektīvi neapdomīga vai nosodāma, un tas, vai pārkāpums ir izdarīts neuzmanības dēļ vai tīši. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi, kas uzlikti par šīs regulas pārkāpšanu, neveicina tāda materiāla izņemšanu, kas nav teroristisks saturs.

(46)

Standartizētu veidņu izmantošana atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot tiem sazināties ātrāk un efektīvāk. Ir īpaši svarīgi nodrošināt ātru rīcību pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Veidnes samazina tulkošanas izmaksas un veicina procesa augstākus standartus. Atgriezeniskās saiknes veidnes nodrošina standartizētu informācijas apmaiņu un ir īpaši svarīgas gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt izņemšanas rīkojumus. Autentificēti iesniegšanas kanāli var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu, tostarp rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

(47)

Lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri grozīt šīs regulas nolūkos izmantoto veidņu saturu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu. Lai varētu ņemt vērā tehnoloģijas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma attīstību, Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējamam izmantot mitināšanas pakalpojumu sniedzēju pārredzamības ziņojumus un vajadzības gadījumā tos papildināt ar sīkāku informāciju, piemēram, ar saviem pārredzamības ziņojumiem saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu informāciju šīs regulas īstenošanas izvērtēšanai, būtu jāizveido detalizēta programma šīs regulas iznākuma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

(49)

Pamatojoties uz īstenošanas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem un pārraudzības iznākumu, Komisijai trīs gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas būtu jāveic tās izvērtēšana. Izvērtēšana būtu jābalsta uz tādiem kritērijiem kā iedarbīgums, nepieciešamība, efektivitāte, samērīgums, nozīmība, konsekvence un Savienības pievienotā vērtība. Tajā būtu jānovērtē, kā darbojas dažādie šajā regulā paredzētie operacionālie un tehniskie pasākumi, tostarp pasākumu efektivitāte tiešsaistes teroristiska satura atklāšanas, identificēšanas un izņemšanas uzlabošanā, aizsardzības mehānismu efektivitāte, kā arī ietekme uz potenciāli skartajām pamattiesībām, piemēram, uz vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, darījumdarbības brīvību, tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību. Komisijai būtu arī jānovērtē ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu interesēm.

(50)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt digitālā vienotā tirgus raitu darbību, vēršoties pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,